viens no maniem lielākajiem foto un moto piedzīvojumiem

viens no maniem lielākajiem foto un moto piedzīvojumiem

Viena no manām pirmajām fotogrāfijām.

Bildēts ar dāvinātu mazu, mazu filmiņas fotoaparātu (RANGE 2000), kas jau tajos laikos maksāja droši vien mazas, mazas naudiņas. Pastmasas objektīvs, nekādas iespējas kaut ko regulēt. Nekādas baterijas utt.

Bet svarīgākais, kas saistās ar šo bildi ir tas, ka tieši pēc tam, kad tā tika uzņemta, es skrēju pa kreisi un satikos ar kustībā esošu motociklu Voskhod (tautā saukts par Vošeli), ar kuru brauca Gatis. Šķiet, ka pašam viss bija ok, un mocim arī gandrīz nekas netika salauzts. Fotoaparāts gan aizlidoja pa gaisu un tika saskrāpēts plastmasas “objektīvs”. Ne jau katru dienu tev fotografējot kāds uzbrauc ar motociklu, tieši tāpēc arī šis ir diezgan nozīmīgs kadrs.

Man šķiet, ka biju krutais čalis, jo pats biju sakrājis naudu un nopircis mocīti, no kaimiņu pensionāres, man šķiet, ka par kādiem 35 Ls (vai tomēr viņa man to daļēji uzdāvināja? Neatceros vairs riktīgi). Mocim tajā laikā bija kādi 50 vai 55 gadi. Šis viss notika kādā 7. vai 8. klasē (varbūt devītajā?). Par mani krutāks bija tikai mans brālis, kurš kopā ar tēti šo moci regulāri ķīlēja un tehniski apkalpoja. Brālim bija krietni vairāk moču, kuri mainījās sākumā pa mēnešiem, vēlāk jau pa nedēļām un dienām.

Ja vēl ko atcerēšos, tad pamainīšu un papildināšu šo ierakstu.

Kāpēc valsts saka, ka smēķēt ir slikti, bet dzert ir labi?

Izlasīju rakstu pie Kažes –  Kur te ir sāls? Tas sasaucās ar manām pēdējā laika pārdomām par cigaretēm un alkoholu.

Ap to laiku, kad izplatījās ziņojumi, ka uz cigarešu paciņām sāks likt briesmīgas bildes, es sāku domāt, kāpēc mūsu valsts ir izvēlējusies cigaretes izsludināt gandrīz ārpus likuma, bet ar alkoholu joprojām notiek auklēšanās.

Padomājiet paši, kad jūs esat dzirdējuši, ka tabakas cigarešu reibumā ir noticis kāds vardarbības uzliesmojums, ka kāds autovadītājs ir ar cigareti zobos izraisījis avāriju vai notriecis cilvēku, ka kādā dzīvoklī cilvēki ir sapīpējušies cigaretes un kopīgi nomušījuši, piemēram, kaimiņu.

Tā nekad nenotiek, jo cigaretes dod diezgan atšķirīgu efektu uz cilvēka smadzenēm, nekā alkohols.

Un tad rodas jautājums, kāpēc uz cigaretēm tika drukāti teksti no sērijas: “izpīpē mani un tu rīt mirsi mokošā nāvē” Kāpēc tagad uz paciņām tiek liktas tik pretīgas bildes, ka pat skatīties virsū negribas? Kāpēc uz alkohola pudelēm nav ne riebīgu bilžu, ne brīdinājumu, ka to lietotājs var aiziet bojā autoavārijā vai nejauši notriekt kādu kājāmgājēju?

Es domāju, ja reiz gribam likt pretīgas lietas uz produktu iepakojumiem, tad liekam uz visiem, kas to ir pelnījuši, vai arī ņemam nost no cigaretēm, ja negribam likt virsū uz alkohola pudelēm.

elektroniskās grāmatas un iPad

Pirms sākat lasīt šo rakstu, būtu labi, ja jūs iepazītos ar Māra Reliņa ieskatu šajā jautājumā: Apple iPad iekustinās Latvijas elektronisko grāmatu tirgu.

kindle ipad

No savas puses es vēlos vēlreiz atkārtot to, ka parastie, klasiskie e-lasītāji Latvijā iznīks, nemaz tā pa īstam neieskrienoties. Ir jāpierod pie domas, ka tā šobrīd ir neveikla un negatava tehnoloģija, kura vēl ir tikai ceļā uz lietotājiem patīkamu produktu. E-grāmatām ir jāprot būt krāsainām, jaudīgām un multifunkcionālām, lai tās vispār būtu interesantas plašākām cilvēku masām. Tie e-tintes risinājumi, kuri ir pieejami šobrīd, interesē tikai atsevišķus cilvēkus, kuriem ir īpaši lasīšanas ieradumi.

Par to, kādi būs iPad tirgošanas apjomi pasaulē un Latvijā ir grūti spriest, bet ir skaidrs, lai e-grāmatas vispār sāktu parādīties mūsu ikdienā ir jābūt ļoti labai satura izplatīšanas platformai. Bet ar platformām ir tā, ka lietojamības ziņā joprojām neviens īsti nespēj tikt līdzi iTunes veikalam. Viņi ir lielākie mūzikas tirgotāji, viņi kļuva par lielākajiem mobilo aplikāciju tirgotājiem pasaulē un nu iTunes kļūs par lielāko grāmatu tirgotāju pasaulē. Vismaz tāds, noteikti, ir viņu plāns.

Kā Latvijā veiksmīgi izplatīt elektroniskās grāmatas?

Latvijā cilvēkiem patīk zemas cenas. Visi jau ir pieraduši, ka mobilos telefonus dod bez maksas, tāpēc elektroniskās grāmatas par savu naudu pirks tikai entuziasti. Uzskatu, lai notiktu pavērsiens e-grāmatu izplatībā ir jālieto viens no zemāk minētajiem modeļiem.

Elektroniskās grāmatas Latvijā kļūs populāras, ja:

  • tām būs ļoti zema cena
  • tās būs subsidētas (zema cena + ikmēneša maksa)
  • lasītāja cenā iekļaus grāmatu pirkšanas apjomu.

Es būtu gatavs pirkt elektronisko grāmatu, piemēram, par 200 Ls, ja man teiktu, ka līdz ar šo pirkumu es varu iegādāties arī pašas elektroniskās grāmatas 200 Ls vērtībā (pēc tam esmu piesaistīts konkrētam grāmatu tirgotājam un maksāju par grāmatām, kā parasti). Protams, būsim reāli, Latvijā visi grib nopelnīt, tāpēc labākajā gadījumā man iedos iespēju iepirkties 100 Ls vērtībā. Es domāju, ka jūs saprotat, kāpēc šis modelis izskatās izdevīgs abām pusēm.

Kindle pret iPad

E-grāmatas nāk un iet. Šobrīd visveiksmīgākais e-tintes risinājums ar vislielāko grāmatu klāstu ir Amazon Kindle. Salīdzināsim cenas. Esmu iedvesmojies no Kevin Rose, kurš ir Kindle lietotājs: How to love the iPad. Aprēķins ir gaužām vienkāršs:

Kindle DX 9.7” – $489.00

1024×768 color display upgrade – $1.00
Internet browsing upgrade – $1.00
iPod w/16GB upgrade – $1.00
Run iPhone apps upgrade – $1.00
1Gz A4 processor upgrade – $1.00
H.264 720P HD video upgrade – $1.00
Bluetooth upgrade – $1.00
10hr battery upgrade – $1.00
Multi-touch display upgrade – $1.00
Digital compass/accelerometer – $1.00

iPad $499.00

Rezultāts ir skaidrs. Parasts lietotājs, kas vēlas kūkas, vīnu un izklaides, par saprātīgu naudu var nopirkt iPad un iegrimt savā dīvānā skatoties video, spēlējot spēles un lasot ziņas vai grāmatas.

Secinājums

E-tinte un e-grāmatas lai paliek tiem, kas lasa grāmatas katru brīdi, kad apsēžas. Tauta vēlas izklaides un tās var iegūt par tādu pašu cenu iegādājoties iPad vai tā atdarinājumu, kurus nu steidz izgatavot visi lielākie datoru ražotāji.

stop-motion + plastilīns = Hugo mūzikas video klips

Very Cool People džekiem 26. martā Dirty Deal Cafe notiks video klipa prezentācijas balle. Pasākuma krutums slēpjas tajā, ka video klips ir veidots ar stop-motion iekustinot plastilīna pasauli, kuru radījušas mākslinieces Liene un Maija Mackus.

kadrs no Hugo (Very Cool People)

Vairāk info Very Cool People mājas lapā.

daži kadri, Engure

Sniega buss Esplanādē, jeb autobusi un reklāmas

Saņēmu epastā ziņu, ka šodien Esplanādē top un pa nakti uztaps līdz galam sniega buss. To taisot LMA studenti, reklamējot, ka no 15. aprīļa startēs zemo cenu busi pa Baltiju un arī uz Varšavu (Varšavas brauciens, piemēram, būšot tikai kādi 11 eiro).

foto: Elina Dobulane (galerija)

Šis man uzreiz atsauca atmiņā Flygbussarna reklāmu, kura pirms kāda laika bija redzama portālos, kuros apskata oriģinālāko reklāmu case study. Lūk video:

Flygbussarna (Swedish Airport Coaches), “50 cars or 1 bus”

YouTube Preview Image

Saite uz video.

Every day thousands of cars are driven to and from Swedish airports. Every car holds only 1,2 persons on average which is to be compared with the Airport Coach that takes over 50. Needless to say, this makes no sense whatsoever from an environmental standpoint. To highlight this, an enormous bus was built out of 50 cars on the side of the highway to the airport. On the website, a live camera not only shows the installation 24/7 but also analyses the image and tracks each and every car going by. This data is then being used to highlight just how much emission we could save just by going by bus instead.

Viedoklis

Būšu latvietis un sākšu kritizēt. Es ticu, ka sniega autobuss ir forša štelle, izskatīsies labi, priecēs garāmgājēju sirdis, pie tā daudzi cilvēki vēlēsies nofotografēties utt. Bet, kad Latvijā parādīsies reklāmas, kas spēs vienlaikus apmierināt reklāmdevēja intereses un vienlaikus kalpos sabiedrībai?

Zviedru autobusu reklāma ir nošāvusi uzreiz divus zaķus – reklamē autobusu kompāniju un atgādina sabiedrībai, ka autobuss ir videi draudzīgāks transporta līdzeklis. Kad Latvijā veidotās reklāmas spēs šaut pa diviem zaķiem?

StudyStart.lv – bezmaksas studiju ceļvedis Dānijā

Šis būs viens no pirmajiem un retajiem viesautoru ierakstiem šajā blogā. Manu draugu un paziņu lokā ir cilvēki, kas ir mācījušies Dānijā un es vēlējos informēt arī citus par šādu iespēju, tāpēc uzaicināju blogeri un StudyStart pārstāvi Rolandu aprakstīt svarīgākās lietas, kuras būtu jāzina tiem, kas domā par studēšanu Dānijā.

Rolands Umbrovskis

web eksperimentētājs, WordPress freelancer, e-art.lv autors
http://rolandinsh.lv

StudyStart.lv – bezmaksas studiju ceļvedis Dānijā

Nu jau daudziem vairs nav noslēpums, ka studēt ārpus Latvijas var arī bez maksas. Studēt angļu valodā var ne tikai angliski runājošajās valstīs – Lielbritānijā vai ASV, bet arī Skandināvijā. “Study Start” ( http://studystart.lv ) jau vairākus gadus sniedz bemaksas konsultācijas par iespējām studēt tieši Dānijā, kur šobrīd jau studē vairāk nekā 120 Study Start studenti no Latvijas.

Dānijas augstkolas īpaši ir ieinteresētas piesaistīt tieši Baltijas studentus, jo jaunieši ir parādījuši, ka spēj ātri intergrēties Dānijas sabiedrībā un ir liela motivācija studēt. Arī dāņu valoda, ja ir velēšanās to apgūt paralēli studijām, mums – baltiešiem – parasti nesagādā lielas problēmas, jo abam valodām ir līdzīga runas intonācijas. Study Start sadarbības augstkolas bieži piemin arī latviešu augstās ambīcijas un vēlme iegūt augstāko izglītību, kas bieži vien pietrūkst pašiem dāņu studentiem.

Strādājot par Study Start konsultantu, man ir radies priekšstats par to, kāda motivācija vada tagadējos 11. un 12. klases skolniekus – vēlēšanās doties uz ārzemēm, jo palikšanu Latvijā saista ar lielu cīņu par izdzīvošanu.

Jautājumi, kas visbiežāk interesē jauniešus ir par dzīvošanu Dānijā, izmaksām un iestāšanās prasībām. Latvijā iestāšanās augstskolās tiek saistīta ar lielu konkursu un iestājeksāmeniem. Dānijā turpretī iestājeksāmenu nav, bet ir jāuzrāda sava vidusskolas liecība ar atzīmēm un iegūto līmeni eksāmenos. Augstskolām ir ļoti svarīgi, lai studentiem angļu valoda ir atbilstošā līmenī. Latviešu jauniešiem, pabeidzot vidusskolu, parasti angļu valoda ir pietiekami labā līmenī, lai ar to varētu iestāties augstskolās.

Otrā lieta, kas jauniešus interesē, ir izmaksas. Par cik dzīvošanas izmaksas ir ļoti individuālas, tad ir grūti pateikt vai studentam pietiks ar 200 vai 500 latiem mēnesī. Veicot aptauju starp dažādu valstu studentiem, noskaidrojām, ka vidēji jaunieši tērē no 350 – 400 latiem mēnesī un šajā summā tiek ieskaitītas arī izklaides. Tomēr dzīvojot taupīgi pietiek arī ar 250 latiem.

Stipendijas un dzīvošanas izmaksu atvieglojumi

Stipendijas ir šobrīd otrs ļoti aktuāls jautājums ar ko saskaramies konsultējot jauniešus. Tad nu man jāsaka, ka stipendijas ir kā loterija – var iegūt un var neiegūt. Latvieši var pieteikties CIRIUS stipendijām, ko piedāvā Dānijas valdība. Stipendijas piešķir uz laiku no 2 līdz 9 mēnešiem un to summa ir 5000 DKK, kas ir aptuveni 480 LVL mēnesī.

Otra iespēja samazināt dzīvošanas izdevumus Dānijā, ir pieteikties dzīvokļa īres maksas atvieglojumiem, ko piedāvā Dānijas valsts pašvaldības. Atvieglojuma lielums ir individuāls, izvērtējot studenta ienākumus un izdevumus par dzīvokli. Parasti tie ir 15 % no īres maksas, kas ir aptuveni 500-600 DKK (45-50 lati) mēnesī. Šie atvieglojumi pienākas visiem. Sīkāk par to var jautāt Study Start, nosūtot e-pastu uz info@studystart.lv.

Trešā lietas, kas jauniešiem būtu jāzina, lai samazinātu izdevumus dzivojot Dānijā, ir par nodokļu atvieglojumiem. Ja students strādā paralēli studijām un viņa ienākumi nav lielāki par 42900 DKK (3861 LVL) gadā, tad ir jamaksā tikai 8% nodoklis no ienākumiem. Ja ienākumi pārsniedz šo summu, tad jāmaksā aptuveni 37 % liels nodoklis. Sīkāk par to var jautāt Study Start.

Dzīvošanas izdevumus var samazināt arī dalot īres maksu ar vēl kādu studentu. Parasti studiju dzīvokļos ir paredzēts dzīvot diviem studentiem, bet nav aizliegts dzīvot arī vairākiem kopā.

Study Start sadarbības augstskolas saviem topošajiem studentiem bieži vien rezervē dzīvošanai vietu kopmītnēs vai studiju dzīvokļos un dažas skolas pat apmaksā pirmo iemaksu (dzīvokļa depozītu), kas Dānijā ir jāmaksā 3 mēnešu īres maksas apjomā. Ja izvelētā augstskola nenodrošina dzīvošanu, tad Study Start palīdz jaunietim atrast un pieteikties dzīvokļiem.

Iestājprasības skolās

Tāpat viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par dokumentiem un valodu zināšanām. Skolas liecības vai attestātus skolēni var tulkot paši, apstiprinot ar skolas direktora vai klases audzinātājas parakstu un skolas zīmogu, atsevišķas skolas pieprasa notariāli apstiprinātu skolas liecību un attēstātu. Šis pakalpojums pie notāra maksā vidēji 9 LVL.

Tāpat esam izveidojuši paraugu, kā aizpildīt pieteikumu studijām, jo vienmēr sarežģīti uzrakstītie jautājumi pieteikuma anketā, ir pilnībā saprotami.

Study Start sniedz konsultacijas no Dānijas un atrodas ļoti ciešā kontaktā ar Dānijas augstskolām, kas nozīmē, ka jebkurš jautājums, pat visspecifiskākais, tiek atbildēts, pāris dienu laikā, sazinoties ar attiecīgo augstskolu.

Darbs Dānijā

Darbs studiju laikā ir atļauts, un to ir iespējams apvienot ar studijam. Strādā paralēli studijam gandrīz katrs otrais students, tai skaitā arī dāņu studenti. Skolas gan neiesaka strādāt vairak par 15 stundām nedēļā, bet ārpus skolas mācību laika, vasarā, var strādāt pilnu slodzi. Šobrīd Study Start strādā arī pie projekta, kas ar laiku studentiem varēs piedāvāt brīvā laika darbus, ko apvienot ar studijām. Šis piedāvājums būs pieejams tikai Study Start studentiem.

Latvieši Dānijā studēs kopā ar savējiem

Dānijas augstskolas piedāvā ļoti plašu studiju prgrammu klāstu. Pieredze rāda, ka latviešu jaunieši bieži vien izvelas inženierzinātņu un tehniskās programmas, kā arī arhitektūru. Liela daļa izvēlas multimediju un IT programmas. Arī mārketinga, tūrisma un viesmīlības programmās liela daļa studentu ir tieši no Latvijas.

Redzot latviešu jauniešu lielo interesi par studijām Dānijā, šogad Starptautiskā Biznesa akadēmija (International Business Academy ) veidos speciālu latviešu klasi (Marketing Management programmā), kurā studēs apmēram 25-30 jaunieši no Latvijas. Šis piedāvājums jau tagad ir radījis lielu interesi no latviešu jauniešu puses un pieteikumu skaits ar vien palielinās. Ja atsauksme būs liela, tad šādu klasi veidos arī citas Dānijas augstskolas. Ir doma veidot arī multimediju klasi latviešiem, kas šogad gan vēl netiek piedāvāta.

Pietikšanās termiņi

Studijas Dānijā sākas divas reizes gadā – pavasarī (janvaris/februāris) un rudenī (augusts/septembris). Tuvākais pieteikšanās termiņš ir 15. marts, vai līdz pat studiju sākumam uz brīvajām vietām.

Gorillaz – Stylo

kā droši publicēties internetā?

546878452_0d4157462d.jpg
foto: net_efekt

Pirms diviem gadiem internetā tika publicēta organizācijas/kustības “Žurnālisti bez robežām” rokasgrāmata – Handbook for Bloggers and Cyber-Dissidents. Tā ir paredzēta, lai cilvēki bez apdraudējuma no varas struktūrām varētu brīvi paust savu viedokli internetā. Rokasgrāmatā paustā informācija šobrīd jau ir diezgan novecojusi, taču pamata principi paliek tie paši. Cilvēkiem, kas vēlas aktīvi rīkoties noteikti būtu jāpārzina rokasgrāmatā minētie paņēmieni un principi, lai jūsu darbošanos internetā neviens nespētu ierobežot.

Šo rakstu gribēju publicēt jau pirms diviem gadiem, bet izskatās, ka šī informācija šobrīd ir aktuālāka, kā nekad iepriekš.

Daži piemēri no rokasgrāmatas:

  • Aprīkojums. Programmatūra.
    Nepieciešams lietot firefox+tor, vai nedaudz ērtāks variants xbrowser, kas ir uzstādāms uz USB, pārnēsājams, un kurš maina ārējo IP adresi un dzēš ārā visus cepumus. Jāsaprot, ka šāda veida rīki kā cimdi – bez cimdiem jūs visur atstāsiet neizdzēšamus nospiedums. Ja vēlaties veikt kaut ko, kas ir uz likuma robežas, tad labāk būtu pirkstu nospiedumus neatstāt un visu aiz sevis notīrīt. Bez šī vai cita drošo programmu komplekta nav jēgas pat sākt darboties.
  • Drošs epasts.
    Jums ir nepieciešams epasts, kuru lietot reģistrējoties bezmaksas blogu servisiem blogger.com, wordpress.com u.c.. Kur veidot drošos epastus droši vien būs jāmeklē internetā, lai saprastu, kuri epasti šobrīd tie, kas garantē anonimitāti. Šādiem mērķiem izveidotus epastus, nedrīkst publicēt nevienā citā servisā.
  • Drošs interneta pieslēgums.
    Lietojiet internetu (ar papildus programmatūru) brīvi pieejamos wifi tīklos, regulāri mainiet pieslēgšanās vietu. Principā izmantojiet internetu tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai publicētu informāciju.
  • Pēdu jaukšana.
    Rakstus jāpublicē ar viltus laikiem. Izveidojot rakstu norādi nākotnes laiku. Pēc pāris stundām, vai vēl labāk – pēc dienas. Šo intervālu arī ir jāmaina. Tādā veidā, pat konstatējot, ka raksts veikts no konkrētas interneta kafejnīcas, viņi atradīs neīsto cilvēku, jo tajā laikā, kad tu norādīji viltoto laiku, tur droši vien darbosies, kāds, kas ir pilnīgi bez vainas.
  • utt. utjp.

Ja kādam ir zināmi vēl kādi materiāli par šo tēmu varat droši komentēt/sūtīt epastus un es pievienošu tos saišu sadaļā.

Saites:

Helvetica

Vakar noskatījos dokumentālo filmu par Helvetica. Man patika. Es domāju, vai vēl kādreiz vēsturē būs kāds fonts, kas iekaros tik lielu popularitāti un izplatību? Diezgan šaubos. Mans rokraksts ir briesmīgs. Visu labu!





Kontakti

onkulis.com bloga, autors: Miks Latvis,
saturs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-Share Alike 3.0 Unported License.

Lapu stiprina WordPress un K2 | RSS | hostings: ambero.lv