elektroniskās grāmatas un iPad

Pirms sākat lasīt šo rakstu, būtu labi, ja jūs iepazītos ar Māra Reliņa ieskatu šajā jautājumā: Apple iPad iekustinās Latvijas elektronisko grāmatu tirgu.

kindle ipad

No savas puses es vēlos vēlreiz atkārtot to, ka parastie, klasiskie e-lasītāji Latvijā iznīks, nemaz tā pa īstam neieskrienoties. Ir jāpierod pie domas, ka tā šobrīd ir neveikla un negatava tehnoloģija, kura vēl ir tikai ceļā uz lietotājiem patīkamu produktu. E-grāmatām ir jāprot būt krāsainām, jaudīgām un multifunkcionālām, lai tās vispār būtu interesantas plašākām cilvēku masām. Tie e-tintes risinājumi, kuri ir pieejami šobrīd, interesē tikai atsevišķus cilvēkus, kuriem ir īpaši lasīšanas ieradumi.

Par to, kādi būs iPad tirgošanas apjomi pasaulē un Latvijā ir grūti spriest, bet ir skaidrs, lai e-grāmatas vispār sāktu parādīties mūsu ikdienā ir jābūt ļoti labai satura izplatīšanas platformai. Bet ar platformām ir tā, ka lietojamības ziņā joprojām neviens īsti nespēj tikt līdzi iTunes veikalam. Viņi ir lielākie mūzikas tirgotāji, viņi kļuva par lielākajiem mobilo aplikāciju tirgotājiem pasaulē un nu iTunes kļūs par lielāko grāmatu tirgotāju pasaulē. Vismaz tāds, noteikti, ir viņu plāns.

Kā Latvijā veiksmīgi izplatīt elektroniskās grāmatas?

Latvijā cilvēkiem patīk zemas cenas. Visi jau ir pieraduši, ka mobilos telefonus dod bez maksas, tāpēc elektroniskās grāmatas par savu naudu pirks tikai entuziasti. Uzskatu, lai notiktu pavērsiens e-grāmatu izplatībā ir jālieto viens no zemāk minētajiem modeļiem.

Elektroniskās grāmatas Latvijā kļūs populāras, ja:

  • tām būs ļoti zema cena
  • tās būs subsidētas (zema cena + ikmēneša maksa)
  • lasītāja cenā iekļaus grāmatu pirkšanas apjomu.

Es būtu gatavs pirkt elektronisko grāmatu, piemēram, par 200 Ls, ja man teiktu, ka līdz ar šo pirkumu es varu iegādāties arī pašas elektroniskās grāmatas 200 Ls vērtībā (pēc tam esmu piesaistīts konkrētam grāmatu tirgotājam un maksāju par grāmatām, kā parasti). Protams, būsim reāli, Latvijā visi grib nopelnīt, tāpēc labākajā gadījumā man iedos iespēju iepirkties 100 Ls vērtībā. Es domāju, ka jūs saprotat, kāpēc šis modelis izskatās izdevīgs abām pusēm.

Kindle pret iPad

E-grāmatas nāk un iet. Šobrīd visveiksmīgākais e-tintes risinājums ar vislielāko grāmatu klāstu ir Amazon Kindle. Salīdzināsim cenas. Esmu iedvesmojies no Kevin Rose, kurš ir Kindle lietotājs: How to love the iPad. Aprēķins ir gaužām vienkāršs:

Kindle DX 9.7” – $489.00

1024×768 color display upgrade – $1.00
Internet browsing upgrade – $1.00
iPod w/16GB upgrade – $1.00
Run iPhone apps upgrade – $1.00
1Gz A4 processor upgrade – $1.00
H.264 720P HD video upgrade – $1.00
Bluetooth upgrade – $1.00
10hr battery upgrade – $1.00
Multi-touch display upgrade – $1.00
Digital compass/accelerometer – $1.00

iPad $499.00

Rezultāts ir skaidrs. Parasts lietotājs, kas vēlas kūkas, vīnu un izklaides, par saprātīgu naudu var nopirkt iPad un iegrimt savā dīvānā skatoties video, spēlējot spēles un lasot ziņas vai grāmatas.

Secinājums

E-tinte un e-grāmatas lai paliek tiem, kas lasa grāmatas katru brīdi, kad apsēžas. Tauta vēlas izklaides un tās var iegūt par tādu pašu cenu iegādājoties iPad vai tā atdarinājumu, kurus nu steidz izgatavot visi lielākie datoru ražotāji.

stop-motion + plastilīns = Hugo mūzikas video klips

Very Cool People džekiem 26. martā Dirty Deal Cafe notiks video klipa prezentācijas balle. Pasākuma krutums slēpjas tajā, ka video klips ir veidots ar stop-motion iekustinot plastilīna pasauli, kuru radījušas mākslinieces Liene un Maija Mackus.

kadrs no Hugo (Very Cool People)

Vairāk info Very Cool People mājas lapā.

daži kadri, Engure

Sniega buss Esplanādē, jeb autobusi un reklāmas

Saņēmu epastā ziņu, ka šodien Esplanādē top un pa nakti uztaps līdz galam sniega buss. To taisot LMA studenti, reklamējot, ka no 15. aprīļa startēs zemo cenu busi pa Baltiju un arī uz Varšavu (Varšavas brauciens, piemēram, būšot tikai kādi 11 eiro).

foto: Elina Dobulane (galerija)

Šis man uzreiz atsauca atmiņā Flygbussarna reklāmu, kura pirms kāda laika bija redzama portālos, kuros apskata oriģinālāko reklāmu case study. Lūk video:

Flygbussarna (Swedish Airport Coaches), “50 cars or 1 bus”

YouTube Preview Image

Saite uz video.

Every day thousands of cars are driven to and from Swedish airports. Every car holds only 1,2 persons on average which is to be compared with the Airport Coach that takes over 50. Needless to say, this makes no sense whatsoever from an environmental standpoint. To highlight this, an enormous bus was built out of 50 cars on the side of the highway to the airport. On the website, a live camera not only shows the installation 24/7 but also analyses the image and tracks each and every car going by. This data is then being used to highlight just how much emission we could save just by going by bus instead.

Viedoklis

Būšu latvietis un sākšu kritizēt. Es ticu, ka sniega autobuss ir forša štelle, izskatīsies labi, priecēs garāmgājēju sirdis, pie tā daudzi cilvēki vēlēsies nofotografēties utt. Bet, kad Latvijā parādīsies reklāmas, kas spēs vienlaikus apmierināt reklāmdevēja intereses un vienlaikus kalpos sabiedrībai?

Zviedru autobusu reklāma ir nošāvusi uzreiz divus zaķus – reklamē autobusu kompāniju un atgādina sabiedrībai, ka autobuss ir videi draudzīgāks transporta līdzeklis. Kad Latvijā veidotās reklāmas spēs šaut pa diviem zaķiem?

StudyStart.lv – bezmaksas studiju ceļvedis Dānijā

Šis būs viens no pirmajiem un retajiem viesautoru ierakstiem šajā blogā. Manu draugu un paziņu lokā ir cilvēki, kas ir mācījušies Dānijā un es vēlējos informēt arī citus par šādu iespēju, tāpēc uzaicināju blogeri un StudyStart pārstāvi Rolandu aprakstīt svarīgākās lietas, kuras būtu jāzina tiem, kas domā par studēšanu Dānijā.

Rolands Umbrovskis

web eksperimentētājs, WordPress freelancer, e-art.lv autors
http://rolandinsh.lv

StudyStart.lv – bezmaksas studiju ceļvedis Dānijā

Nu jau daudziem vairs nav noslēpums, ka studēt ārpus Latvijas var arī bez maksas. Studēt angļu valodā var ne tikai angliski runājošajās valstīs – Lielbritānijā vai ASV, bet arī Skandināvijā. “Study Start” ( http://studystart.lv ) jau vairākus gadus sniedz bemaksas konsultācijas par iespējām studēt tieši Dānijā, kur šobrīd jau studē vairāk nekā 120 Study Start studenti no Latvijas.

Dānijas augstkolas īpaši ir ieinteresētas piesaistīt tieši Baltijas studentus, jo jaunieši ir parādījuši, ka spēj ātri intergrēties Dānijas sabiedrībā un ir liela motivācija studēt. Arī dāņu valoda, ja ir velēšanās to apgūt paralēli studijām, mums – baltiešiem – parasti nesagādā lielas problēmas, jo abam valodām ir līdzīga runas intonācijas. Study Start sadarbības augstkolas bieži piemin arī latviešu augstās ambīcijas un vēlme iegūt augstāko izglītību, kas bieži vien pietrūkst pašiem dāņu studentiem.

Strādājot par Study Start konsultantu, man ir radies priekšstats par to, kāda motivācija vada tagadējos 11. un 12. klases skolniekus – vēlēšanās doties uz ārzemēm, jo palikšanu Latvijā saista ar lielu cīņu par izdzīvošanu.

Jautājumi, kas visbiežāk interesē jauniešus ir par dzīvošanu Dānijā, izmaksām un iestāšanās prasībām. Latvijā iestāšanās augstskolās tiek saistīta ar lielu konkursu un iestājeksāmeniem. Dānijā turpretī iestājeksāmenu nav, bet ir jāuzrāda sava vidusskolas liecība ar atzīmēm un iegūto līmeni eksāmenos. Augstskolām ir ļoti svarīgi, lai studentiem angļu valoda ir atbilstošā līmenī. Latviešu jauniešiem, pabeidzot vidusskolu, parasti angļu valoda ir pietiekami labā līmenī, lai ar to varētu iestāties augstskolās.

Otrā lieta, kas jauniešus interesē, ir izmaksas. Par cik dzīvošanas izmaksas ir ļoti individuālas, tad ir grūti pateikt vai studentam pietiks ar 200 vai 500 latiem mēnesī. Veicot aptauju starp dažādu valstu studentiem, noskaidrojām, ka vidēji jaunieši tērē no 350 – 400 latiem mēnesī un šajā summā tiek ieskaitītas arī izklaides. Tomēr dzīvojot taupīgi pietiek arī ar 250 latiem.

Stipendijas un dzīvošanas izmaksu atvieglojumi

Stipendijas ir šobrīd otrs ļoti aktuāls jautājums ar ko saskaramies konsultējot jauniešus. Tad nu man jāsaka, ka stipendijas ir kā loterija – var iegūt un var neiegūt. Latvieši var pieteikties CIRIUS stipendijām, ko piedāvā Dānijas valdība. Stipendijas piešķir uz laiku no 2 līdz 9 mēnešiem un to summa ir 5000 DKK, kas ir aptuveni 480 LVL mēnesī.

Otra iespēja samazināt dzīvošanas izdevumus Dānijā, ir pieteikties dzīvokļa īres maksas atvieglojumiem, ko piedāvā Dānijas valsts pašvaldības. Atvieglojuma lielums ir individuāls, izvērtējot studenta ienākumus un izdevumus par dzīvokli. Parasti tie ir 15 % no īres maksas, kas ir aptuveni 500-600 DKK (45-50 lati) mēnesī. Šie atvieglojumi pienākas visiem. Sīkāk par to var jautāt Study Start, nosūtot e-pastu uz info@studystart.lv.

Trešā lietas, kas jauniešiem būtu jāzina, lai samazinātu izdevumus dzivojot Dānijā, ir par nodokļu atvieglojumiem. Ja students strādā paralēli studijām un viņa ienākumi nav lielāki par 42900 DKK (3861 LVL) gadā, tad ir jamaksā tikai 8% nodoklis no ienākumiem. Ja ienākumi pārsniedz šo summu, tad jāmaksā aptuveni 37 % liels nodoklis. Sīkāk par to var jautāt Study Start.

Dzīvošanas izdevumus var samazināt arī dalot īres maksu ar vēl kādu studentu. Parasti studiju dzīvokļos ir paredzēts dzīvot diviem studentiem, bet nav aizliegts dzīvot arī vairākiem kopā.

Study Start sadarbības augstskolas saviem topošajiem studentiem bieži vien rezervē dzīvošanai vietu kopmītnēs vai studiju dzīvokļos un dažas skolas pat apmaksā pirmo iemaksu (dzīvokļa depozītu), kas Dānijā ir jāmaksā 3 mēnešu īres maksas apjomā. Ja izvelētā augstskola nenodrošina dzīvošanu, tad Study Start palīdz jaunietim atrast un pieteikties dzīvokļiem.

Iestājprasības skolās

Tāpat viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par dokumentiem un valodu zināšanām. Skolas liecības vai attestātus skolēni var tulkot paši, apstiprinot ar skolas direktora vai klases audzinātājas parakstu un skolas zīmogu, atsevišķas skolas pieprasa notariāli apstiprinātu skolas liecību un attēstātu. Šis pakalpojums pie notāra maksā vidēji 9 LVL.

Tāpat esam izveidojuši paraugu, kā aizpildīt pieteikumu studijām, jo vienmēr sarežģīti uzrakstītie jautājumi pieteikuma anketā, ir pilnībā saprotami.

Study Start sniedz konsultacijas no Dānijas un atrodas ļoti ciešā kontaktā ar Dānijas augstskolām, kas nozīmē, ka jebkurš jautājums, pat visspecifiskākais, tiek atbildēts, pāris dienu laikā, sazinoties ar attiecīgo augstskolu.

Darbs Dānijā

Darbs studiju laikā ir atļauts, un to ir iespējams apvienot ar studijam. Strādā paralēli studijam gandrīz katrs otrais students, tai skaitā arī dāņu studenti. Skolas gan neiesaka strādāt vairak par 15 stundām nedēļā, bet ārpus skolas mācību laika, vasarā, var strādāt pilnu slodzi. Šobrīd Study Start strādā arī pie projekta, kas ar laiku studentiem varēs piedāvāt brīvā laika darbus, ko apvienot ar studijām. Šis piedāvājums būs pieejams tikai Study Start studentiem.

Latvieši Dānijā studēs kopā ar savējiem

Dānijas augstskolas piedāvā ļoti plašu studiju prgrammu klāstu. Pieredze rāda, ka latviešu jaunieši bieži vien izvelas inženierzinātņu un tehniskās programmas, kā arī arhitektūru. Liela daļa izvēlas multimediju un IT programmas. Arī mārketinga, tūrisma un viesmīlības programmās liela daļa studentu ir tieši no Latvijas.

Redzot latviešu jauniešu lielo interesi par studijām Dānijā, šogad Starptautiskā Biznesa akadēmija (International Business Academy ) veidos speciālu latviešu klasi (Marketing Management programmā), kurā studēs apmēram 25-30 jaunieši no Latvijas. Šis piedāvājums jau tagad ir radījis lielu interesi no latviešu jauniešu puses un pieteikumu skaits ar vien palielinās. Ja atsauksme būs liela, tad šādu klasi veidos arī citas Dānijas augstskolas. Ir doma veidot arī multimediju klasi latviešiem, kas šogad gan vēl netiek piedāvāta.

Pietikšanās termiņi

Studijas Dānijā sākas divas reizes gadā – pavasarī (janvaris/februāris) un rudenī (augusts/septembris). Tuvākais pieteikšanās termiņš ir 15. marts, vai līdz pat studiju sākumam uz brīvajām vietām.

Gorillaz – Stylo

kā droši publicēties internetā?

546878452_0d4157462d.jpg
foto: net_efekt

Pirms diviem gadiem internetā tika publicēta organizācijas/kustības “Žurnālisti bez robežām” rokasgrāmata – Handbook for Bloggers and Cyber-Dissidents. Tā ir paredzēta, lai cilvēki bez apdraudējuma no varas struktūrām varētu brīvi paust savu viedokli internetā. Rokasgrāmatā paustā informācija šobrīd jau ir diezgan novecojusi, taču pamata principi paliek tie paši. Cilvēkiem, kas vēlas aktīvi rīkoties noteikti būtu jāpārzina rokasgrāmatā minētie paņēmieni un principi, lai jūsu darbošanos internetā neviens nespētu ierobežot.

Šo rakstu gribēju publicēt jau pirms diviem gadiem, bet izskatās, ka šī informācija šobrīd ir aktuālāka, kā nekad iepriekš.

Daži piemēri no rokasgrāmatas:

  • Aprīkojums. Programmatūra.
    Nepieciešams lietot firefox+tor, vai nedaudz ērtāks variants xbrowser, kas ir uzstādāms uz USB, pārnēsājams, un kurš maina ārējo IP adresi un dzēš ārā visus cepumus. Jāsaprot, ka šāda veida rīki kā cimdi – bez cimdiem jūs visur atstāsiet neizdzēšamus nospiedums. Ja vēlaties veikt kaut ko, kas ir uz likuma robežas, tad labāk būtu pirkstu nospiedumus neatstāt un visu aiz sevis notīrīt. Bez šī vai cita drošo programmu komplekta nav jēgas pat sākt darboties.
  • Drošs epasts.
    Jums ir nepieciešams epasts, kuru lietot reģistrējoties bezmaksas blogu servisiem blogger.com, wordpress.com u.c.. Kur veidot drošos epastus droši vien būs jāmeklē internetā, lai saprastu, kuri epasti šobrīd tie, kas garantē anonimitāti. Šādiem mērķiem izveidotus epastus, nedrīkst publicēt nevienā citā servisā.
  • Drošs interneta pieslēgums.
    Lietojiet internetu (ar papildus programmatūru) brīvi pieejamos wifi tīklos, regulāri mainiet pieslēgšanās vietu. Principā izmantojiet internetu tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai publicētu informāciju.
  • Pēdu jaukšana.
    Rakstus jāpublicē ar viltus laikiem. Izveidojot rakstu norādi nākotnes laiku. Pēc pāris stundām, vai vēl labāk – pēc dienas. Šo intervālu arī ir jāmaina. Tādā veidā, pat konstatējot, ka raksts veikts no konkrētas interneta kafejnīcas, viņi atradīs neīsto cilvēku, jo tajā laikā, kad tu norādīji viltoto laiku, tur droši vien darbosies, kāds, kas ir pilnīgi bez vainas.
  • utt. utjp.

Ja kādam ir zināmi vēl kādi materiāli par šo tēmu varat droši komentēt/sūtīt epastus un es pievienošu tos saišu sadaļā.

Saites:

Helvetica

Vakar noskatījos dokumentālo filmu par Helvetica. Man patika. Es domāju, vai vēl kādreiz vēsturē būs kāds fonts, kas iekaros tik lielu popularitāti un izplatību? Diezgan šaubos. Mans rokraksts ir briesmīgs. Visu labu!

mazliet par sociālajiem medijiem

Ikdienā man nav ne mazākās vēlēšanās trakot par visu, kas notiek ap sociālo mediju “haipu un buzzu”. Pilnīgi noteikti, neesmu sociālo mediju eksperts un nedomāju, ka par šo jautājumu zinu vairāk kā vidusmēra Latvijas blogeris.

Bet, tā kā man rakstiski tika uzdoti jautājumi, uz kuriem es centos atbildēt pēc iespējas godīgāk, es gribēju izmantot izdevību un publicēt savas atbildes publiski. Es vēlējos šo visu publicēt, lai pēc pusgada vai gada atskatītos un saprastu, kā mainījušās manas domas un zināšanas par šo jautājumu. Pēc gadiem diviem vai trīs šis liksies kā slikts joks, ceru, ka spēšu sasmīdināt sevi un citus lasītājus no nākotnes (gan jau kādam būs smieklīgi arī šodien).

Ķeramies klāt.

TELE2 spēle un godīgums

Tele2 sadarbībā ar draugiem.lv ir sarīkojuši spēli “iegūsti mobilās spējas,” kuras galvenā balva ir 9 Samsung portatīvie datori, kuri 3 nedēļu garumā tiks izdalīti labākajiem spēlētājiem.

Spēles noteikumi, ir izklāstīti divos teikumos, un ir ļoti brīvi tulkojami:

Uzdevums: atklāt citu spēlētāju paslēptos 3 īpašos mēnešus!
Katram spēlētājam ir 4 gājieni mēnešu atklāšanai. Jācenšas atklāt pēc iespējas vairāk draugu paslēptos mēnešus ar pēc iespējas mazāku gājienu skaitu.

Nekas precīzāk par to, kā spēle ir jāspēlē nav minēts. Šeit varat aplūkot 2 attēlus (pirmais un otrais), kuros ir ietilpināts viss, ko iespējams atrast par spēles noteikumiem.

Es to iztulkoju, kā atjautības uzdevumu. Ir skaidrs, ka Tele2 ir uzņēmums, kas atbalsta tehnoloģiju lietošanu. Rīkojot konkursu Tele2 noteikti izvēlētos tādu spēli, kas pārbauda un attīsta spēlētāju domāšanu. Galu galā, portatīvie datori taču ir domāti cilvēkiem, kuriem uz pleciem ir galva, nevis ķirbis.

Tātad, es pieņēmu, ka šis ir savdabīgs tehnoloģiski domājošiem jauniešiem paredzēts atjautības uzdevums. Draugiem.lv jau tradicionāli dod balvas saviem stulbākajiem lietotājiem, bet es neticu, ka Tele2 vēlas atdot galveno balvu cilvēkam, kas ir gatavs klikšķināt peli dienu un nakti ~250 000 reizes. Es tam nespēju noticēt, tāpēc ķēros pie darba.

Izspēlēju kādas 200-300 partijas, lai saprastu, kā domā draugiem.lv lietotāji. Pārliecinājos, ka lielākā daļa slēpj mēnešus ļoti paredzami. Izdomāju vienkāršu algoritmu, pēc kura klikšķinot vispār nav iespējams iegūt -1 punktu, bet vidējais punktu skaits par partiju tiecas uz 2,66 (iespējams pat vairāk, bet man ar šo bija gana).

Man tas šķita pietiekami labs rādītājs un es ātri vien atradu iespēju izdresēt savu peles kursoru, lai tas klikšķinātu manā vietā. Pamanīju, ka pirmajās vietās ierindojās arī citi cilvēki, kuriem ir RTU un datoriķu izglītība un nopriecājos, ka spēle beidzot ir iegājusi pareizajās sliedēs. Es nopriecājos, jo domāju, ka nu beidzot būs iespēja sacensties ar to, kuram ir labāks algoritms.

Pie vienāda gājienu skaita visu izšķirtu tas, kuram spēlētājam ir kvalitatīvāks punktu vākšanas algoritms. Tāds spēlētājs arī būtu pelnījis tikt pie balvas.

Kad beidzot sapelnīju punktus, lai kopā ar pārējiem “datoriķiem” tiktu pie datora, es tiku pie nepatīkama pārsteiguma:

Izrādās, ka ir konstatēti negodīgi iegūti punkti. Nemaz nezināju, ka šajā spēlē eksistē iespēja negodīgi iegūt punktus. Kas ir godīgi un negodīgi, ja nav precīzi definēti noteikumi? Es centos un ieguldīju laiku un darbu kvalitatīva algoritma izveidē un šādi mani novērtē? Kā negodīgu?

Mana vienīgā kļūda, acīmredzot, bija nespēja pārliecināt konkurentus un spēles veidotājus, ka mans algoritms ir parasts cilvēks. Ka mans algoritms strādā pa dienām, strādā lēni, un ik pa laikam apstājas, padomā, aiziet iedzert kafiju.

Mans minējums ir tāds, ka Tele2 sadarbībā ar draugiem.lv dresē retardētu zombiju armiju.

Es gribētu lūgt Tele2 apdomāties un ļaut nākamajās kārtās piedalīties cilvēkiem ar tehnoloģisku pieeju problēmu risināšanā. Es gribētu, lai uzvar asākais prāts, nevis veiklākie pirksti. Šajā valstī jau esam nodevuši varu Jēkaba ielas balsošanas pogas klikšķinātājiem, nebūtu prātīgi apmācīt jaunu klikšķinātāju paaudzi.

Hei, TELE2 māciet jauniešus lietot galvu, jums pašiem tādi darbinieki noderēs krietni labāk! Es ticu, ka jūsu uzņēmums ir spējīgs sagatavot spēli, kurā tiktu atbalstīti mūsu valsts gudrākie prāti.





Kontakti

onkulis.com bloga, autors: Miks Latvis,
saturs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-Share Alike 3.0 Unported License.

Lapu stiprina WordPress un K2 | RSS | hostings: ambero.lv