onkulis.com blogs

Ziemas kadrs

Padalies ar draugiem

Sveiki! nav un nebuus nekaadu zinju no manas puses. (Arii garumziimes ne, jo te taadu nav). Esmu Spaanijaa Barselonaa un atpakalj buushu tikai otrdien. Nav iipashi silts un nav arii auksts bet siltaaks nekaa Riigaa tomeer ir :) Tikko nopirku saldeetas garneles LIELAS un leetaakas nekaa buutu iespeejams nopirkt teevuzemee. Labi. Eju gatavot vakarinjas. ¡Adios!

Padalies ar draugiem

wordpress lietotājiem jauna fīča, dodu jums iespēju to notestēt. Prezentēju Suņa Stundas dziesmu Pļaviņas. Pievienoju arī savai mp3 “izlasei” augšā. Pārējās Suņa Stundas dziesmas var pumpēt pie viņiem pašiem.

Spiest uz plau pogas :)

[audio http://sunastundasdziesmas.blogs.lv/files/suns_SUNA_STUNDA__PLAVINAS.mp3]

Padalies ar draugiem

un kas no tā sanāca? Mēs bijām divi vienīgie trakie cilvēki, kas staigāja pa Bīriņu parku un tuvāko apkārtni. Otrdienas pēcpusdiena ir lieliska diena, lai tā feini un mierīgi atpūstos. Ar nokļūšanu arī bija pavisam vienkārši. Nav nekādu problēmu arī cilvēkiem, kam nav automašīnas: 1.30 Ls ar autobusu, kas atiet ik pēc pusstundas.

Nedaudz prieku pabojāja tas, ka nebija iespējas izjāt ar zirgiem, bet gan jau nākamreiz. Apmetāmies viesnīcā un baudījām nepārspējami gardu (es pat teiktu karalisku) maltīti restorānā, kas atrodas pils pagrabā ar pamatīgām velvēm. Arī brokastis bija ļoti garšīgas. Vislabāk garšoja maize, kas gan nebija nekāda īpaši īpašā, bet svaigā gaisā ātri rodas apetīte.

Un visu laiku bijām vienīgie apmeklētāji, tas manāmi izbrīnīja apkalpojošo personālu, kuri nevarēja vien saprast ko jaunieši var darīt ārpus Rīgas gaišā dienas laikā pilnīgā nesezonā. Tāpēc vareni tēlojām profesionālus fotogrāfus. Un labi iejutāmies tēlā. Arī es ļāvos nofotogrāfēties un ticiet man tas notiek reti. Pietiekami reti, lai tas būtu pieminēšanas vērts notikums.

Lielāko dienas daļu pavadījām staigājot apkārt un pētot visus stūrus un pakšus. Izložņājām visas takas strautus un sūnainos akmeņus. Atradām arī vienu nepiesietu suni, no kura diezgan veikli aizmukām. Vislielāko laiku man aizņēma tupēšana dažādās pozās un eksperimentēšana ar fotoaparāta regulējumiem. Par to arī esmu dikti lepns. Nekādas mega mega bildes tā arī neizdevās nofotografēt, bet laiks tika izmantots ļoti produktīvi. Zemāk pavisam dažas bildes. Vairāk bildes slaidu šovā.

Kā jau bildēs redzams mēs spēlējām pūksprunguļus. Lieki piebilst, ka es visu laiku uzvarēju neskatoties uz Zanes daudzsološajiem treniņiem.

P.S.
Arī zemāk redzamais video kā jau nopratāt ir no tā paša pasākuma.

Padalies ar draugiem

wordpress
kā jau būsiet pamanījuši wordpress.com blogos ir ieviesta jauna fīča (feature) snap priekšskats (preview). tas nozīmē, ka visos wordpress.com blogos, ir iespēja redzēt uz kurieni ved saite uzbraucot uz tās ar peli, bez klikšķa. Šajā gadījumā jāmeklē oranžais teksts, kas starp citu darbojas arī komentāros. Es ceru, ka tas īpaši neietekmēs lapas ielādes ātrumu.

Līdz wordpress tulkošanas beigām palikuši mazāk kā 300 vai vairāk kā 200 tulkojamo teksta gabalu, dikti gribas visu to lietu piebeigt, bet pēdējā laikā nav sanācis laika. Dikti gribētos, lai mums būtu skaists latvisks interfeiss. :)

blogos
Ja kāds jūtas pietiekami spēcīgs latviešu valodas gramatikā tad lūdzams palīdziet Jonam ar latviešu valodas “prefiksiem”, jo es negribu dot nepareizus padomus. Mana mamma ir latviešu valodas skolotāja, tāpēc zinu, ka ir visādas nianses par kurām es nezinu, bet varbūt atrodas kāds, kas zin.

Krizdabz ir nointervējis Māri Daģi - rotorblog.com veidotāju, kurš dalās pieredzē par blogošanu angļu mēlē, un par iespējām ar to nopelnīt. Iesaku palasīt un apdomāt par dzīvi un blogošanu.

Artūr, ja tu šo lasi! es nesen atcerējos, ka tā nu ir sagadījies, ka es nesteidzīgi meklēju sev darbu, un kā jau tu teici mans blogs ir mans CV. :)

plāni
Esmu sarunājis ar getgnulinux.org par iespēju pievienot vēl vienu citvalodu sadaļu ar Latvijas karodziņu un attiecīgi ar to pašu informāciju latviešu valodā. Lapā nav novērojama milzīga informācijas pārbagātība, taču tieši tāpēc tā ir lieliska nezinīšīem, domāju, ka lapa varētu būt pietiekami noderīga tiem, kas par Linux ir dzirdējuši tikai pa ausu galam. Turklāt lapas informāciju varēšu pielāgot vēlākam projektam, kurā būs glīta informācija par Ubuntu (tikai nesakiet to nevienam :). Ja kādam ir interese, laiks un vēlme palīdzēt, tad kāds ir laipni gaidīts pie tulkošanas, prātvētrošanas un ideju apstrādes.

Piezīme sev: vai nebūtu jauki, ja kāds mistisks spēks, kuram piemistu pietiekama autoritāte un vārda spēks varētu iknedēļas veidot mazu daidžestu (diggest)? Tajā varētu būt apkopoti 7 labākie pagājušās nedēļas, interesantākie vai citādā ziņā ievērības cienīgie ieraksti. Tas dotu iespēju cilvēkiem, kas nelasa blogus gūt ātru un īsu ieskatu par to, kas ir aktuāls šajā mazajā Latvijas interneta kopienā. (protams, ir jautājums vai katru nedēļu mumsīm ir veselas 7 ievērojamas ziņas)

to do: pārbaudīt vai manai idejai ir pieprasījums

status: pending ir uztapināts ieraksts un jāgaida atsauksmes

Padalies ar draugiem

šis iet ārā visiem Latvijas blogeriem un ciberiem…

sakarā ar manu izteikšanos par sviesta cibu, dabūju izbaudīt gatvo elli :) šeit un šeit. Viņi (cibiņi) ir kā karotājskudras, ja kāds uzdrošinās sprēgāt, tad visi kopīgi cenšas svešo subjektu noēst dzīvu. (Ienāca prātā, ka šī mana sadursme ar cibiņiem nedaudz līdzinās rietumu un austrumu domāšanas sistēmu sadursmei.)

Izteikties var dažādās vietās un veidos:

var komentēt ziņu portālos - delfi un citi tādi
var dibināt specifiskus forumus - boot un citi tadi
var apvienoties interešu kopās - fotoblog un citi tādi
var kolektīvi skalot smadzenes - draugiem.lv un citi tādi
var apvienoties vienkārši lielā barā - Sviesta Ciba

Bet nevar nu nekādi, nevar stāvēt viens kā pirksts, tā ir kā runāšana pašam ar sevi. Ja nav publikas tad arī rakstītājs ir lieks. Tāpēc jācenšas pulcināt ap sevi lasītāju pulku, jānodrošina, ka izteiktā doma ir saprotami izklāstīta un pievilcīgi noformēta.

Ja nu tā ir gadījies, ka cilvēks vēlas būt neatkarīgs un nepieslieties nevienai grupai, bet pakāpeniski iegūt lasītāju loku no dažādām vietām ar dažādām interesēm, tad cits nekas neatliek, kā veidot blogu (kas latviski pareizi saucas “tīmekļa žurnāls”). Ne visi vēlas būt kolektīvas sabiedrības šūna vai dogmatiskas sektas sīka skrūvīte.

Interesantu Latvijas blogeru un cibiņu salīdzinājumu ir devis cienījamais dr. hab. med. cibologs Scibologs:

“sviesta ciba (tāpat kā tā lielais brālis-livejournal) ir sociāls pasākums, kurā komūnai, savstarpējai komunikācijai un virtuālo attiecību veidošanai ir atvēlēta galvenā loma (viss pārējais tam ir pakārtots), kurpretī latvijas “blogosfēra” (kā tajā darbojošamies personām patīk sevi saukt) sastāv no pārdesmit tehnoloģiski orientētiem īpatņiem, kas nodarbojas ar tehnoloģiju ziņu lentu atgremošanu, nepārtrauktu paš-un-kross-citēšanu, savu blogu dizainu pārveidošanu un tā (tāpat kā bloga apmeklējumu statistikas) apspriešanu.”

Diemžēl jāpiekrīt, ka Latvijā nav īpaši daudz spēcīgu un visvarenu tīmekļa žurnālistu, un tie, kas ir vareni nāk no informāciju tehnoļoģiju aprindām, jo ierobežotās datorprasmes daļu Latvijas tautas padarījušas par mutes brūķētājiem delfu komentāros un draugu apmeklējuma statistikas abonētājiem. Citiem vārdiem sakot vienkāršajai tautai nemaz nav tik vienkārši ietekmēt interneta dienaskārtību. Blogs tā ir privilēģija cilvēkiem ar zilām IT asinīm. Bet tam tā noteikti nevajadzētu būt. Iespējai publiski paust savu viedokli ir jānonāk tautas rokās.

Turpinam par Scibologa sacīto: viņš par sātana zīmi uzskata statistiku un visu, kas radīts ar mērķi izskaistināt interneta pasauli. Viņaprāt, vienīgie cienījamie mājas lapu dizaini ir radīti līdz 98. gadam - nav ko tur acis lutināt ar skaistu un vienkāršu dizainu un komentāru formu.

Arī otrs speciālists Martcore mums ir tikpat novatorisks, viņš apgalvo, es citēju:

“vienīgais, kuru interesē bloga noformējums, ir pats blogeris
pizģec, kā gan cilvēki to nesaprot”

Viņam var piekrist mūsdienu laikmetā, kad katrs zina, kas ir RSS, bloga noformējumam nevajadzētu būt izšķirošai nozīmei, bet tā nu ir sanācis, ka komentāra atstāšanas gadījumā nākas iegriezties attiecīgajā blogā.

Un te nu seko vislielākā pērle. Cibiņi nevēlas padarīt savas dienasgrāmatas par publiskajam labierīcībām un tā vietā viņi piedāvā komentēšanas formu, kas izskatās pēc publisko labierīcību produktiem. Viņi pauž viedokli, ka tas viņus neinteresē, jo viss sakāmais nāk no komūnas iekšienes un pašiem viņiem tas netraucē. Par garāmlasītājiem viņiem esot nospļauties.

Un visbeidzot mēs nonākam pie galaslēdziena. Sabiedrība jau pašos pamatos ir sadrumstalota pēc dažādām sociālām pazīmēm. Kāpēc gan ļaut tehniskiem un virtuāliem žogiem un mūriem to papildus sašķelt? Noārdam visus savus žogus un ļaujam komentētājiem-ciemiņiem vaļu.

Es domāju, ka publiskai domu izteikšanai būtu jābūt pēc iespējas vienkāršākai, askētiskai un pievilcīgai, gan rakstītājiem, gan lasītājiem. Kurš ir pret?

Pašās beigās es pesimistiem dodu saites uz blogiem, kurus es pats lasu un kurus puslīdz objektīvi var dēvēt par Latvijas tīmekļu žurnālu labākajiem paraugiem. Ir tīmekļa žurnāli, kuri neraksta tikai par IT un kuri reti vai nekad neveido ķēžu rakstus (un ja veidoja domājams neveidos, jo visi ir sapratuši šo ķēžu bezjēdzību) un kuru vizuālais noformējums ir acij tīkams: bezjēdzīgais Toms, Artūrs no Jaffas, fotogrāfs un topošais kino režisors Reinis, lāga puisis Arčijs. Domāju, ka šie tīmekļa rakstnieki arī veido to Latvijas blogosfēras puslodi, kura ir pietiekami interesanta, atraktīva, kvalitatīva un ikdienas ar prieku lasāma arī cibiņiem un eiroskeptiķiem.

Ja šis viss gadījumā nebija viegli uztverams tad tas ir kafijas, miegainuma un Rage against the machine nopelns.

Padalies ar draugiem

Tas laikam tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tikt iesaitētam no lāča puses nozīmē to, ka tavā tīmekļa žurnālā saskries pus` lāču lasītāji un sakāpinās statistiku līdz nebijušiem augstumiem. Tas, protams, ir īslaicīgs fenomens, bet cerams, ka kāds no acs uzmetējiem kļūs par biežāku šīs lapas viesi.

Man ir liels prieks, ka Wordpress tulkošana ieskrien finiša taisnē, atlikuši vairs tikai 269 teksta gabali, kurus nepieciešams iztulkot. Tiem, kas vēlas paspēt pielikt roku nepieciešams ielūkoties šeit. Ceru, ka kļūdu nebūs daudz un tās būs iespējams savlaicīgi novērst, lai neradītu apjukumu un sajukumu wordpress lietotājos un lasītājos.

Policijas vizuālais tēls ir bebrs vēsta Latvijas policijas mājaslapa. Vispēr jau labs joks, bet laikam nesmieklīgs. Varēja būt vēl jautrāk, varēja būt ezītis vai kāds cits maziņš tūdaliņš. Kāpēc policija neizvēlējās kādu dzīvnieku, kas apvienotu gudrību, izveicību, spēku un uzticamību? Latvijā ir tāds rets dzīvnieks lūsis, piemēram. Pareizi tas nebūtu īsti labi - tad tā būtu melošana sabiedrībai. Pagaidām mums jāiztiek ar dzeltenzobaino bebri. Skaidrs ir tas, ka policijai ir vienalga, kas notiek mūsu internetā un varam te darīt ko gribam - arī ironizēt par viņu tēlu.

Visbeidzot man vistuvākā vēsts. Nevaru vien sagaidīt, kad došos uz Barselonu. Beidzot ir rezervēts arī numurs viesnīcā. Priecē fakts, ka dodamies uz šo pilsētu nesezonā, tas ir manāmi izdevīgi. Nebūs tik liela tūristu kņada un garas rindas muzejos. Lidmašīnas biļetes divām personām abos virzienos un cetru zvaigžņu viesnīca (kas atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā) uz piecām naktīm kopā izmaksā tikai aptuveni 500 eiro naudiņas. (!!)

Manuprāt, lielisks zsvētku prēmijas izmantošanas veids. Pašlaik tiek plānotas iespējamās aktivitātes, staigājamie maršruti un obligatās apskates vietas. Sapņoju par turienes jūras veltēm īpaši tīģergarnelēm un garnelēm kopumā. Tās tur esot lielākas gardākas un lētākas.

Ja kādam ir zināma kāda īpaši slepena un noderīga informācija par Barselonu, tad lūdzu neslēpt to un padalīties ar citiem.

Antonio Gaudi es jau nāku.

Padalies ar draugiem

Unibankas lieta turpinās. Saņēmu vēstuli no policijas. Lai gan viņi sākotnēji apgalvoja, ka manis nodotā informācija nonāks pie attiecīgajiem speciālistiem, izskatās, ka atbildi būs tomēr rakstījusi viņu apkopēja. Tas laikam bija lielākais naivums kāds iespējams manā vecumā domāt, ka elektroniskie noziegumi ir tikpat svarīgi kā parastie. Viņi kaut ko izmeklēs un kaut ko nopietni izskatīs? Nē!

Es viņiem iesniedzu gan vēstuli, gan lapu uzkurieni tā ved, gan arī papildu detaļas, kurās redzams, kā vēstule pie manis ir atnākusi. Melns uz balta bija redzams, ka bija izmantots epasta viltotājs un ka informācija nenāk no Unibankas.

Bet ko šie? Vēstule nav gara tāpēc citēšu to:

“Paziņojam, ka Jūsu iesniegums par aizdomīgu vēstuļu saņemšanu pa e-pastu uz adresi mixat [ir] inbox.lv ir izskatīts Rīgas pilsētas GPP 7.policijas iecirknī. No Jūsu piestādītā materiāla izriet, ka dotas vēstules tika saņemtas no SEB Unibanka. Lai objektīvi izanalizētu vēstuļu saturu, Jūs varat griezties paskaidrojumu sniegšanai pie Unibanka darbiniekiem.”

Secinājumi:

Varam droši sākt nodarboties ar kibernoziegumiem, jo policijai tie interesē tikpat, cik manam sunim. Punkts numur divi, brīvā brīdī es došos parunāties ar unibanku. Kāpēc gan ne?

Padalies ar draugiem

Gribat lētu laptopu? Zinu, ka skopais maksā divreiz. Šajā pasaulē nekas nav lēts. Un par velti ir tikai siers peļu slazdā. Bet ja tomēr gribas ko lētu tad varam meklēt ebay. Skat kam es uzdūros:

Compaq
Cietais disks 40 GB
Ekrāna izmērs: 14 collas
Intel Pentium 4, 1.6 GHz
OS: Windows XP Professional (šaubos, ka legāls, jo nāk līdzi kopš datora dzimšanas)
CD-RW/DVD Combo
Stāvoklis: Savākts pa daļām un uzpodrināts (Refurbished)
Atmiņa (RAM): 512 MB
ir bezvadu interneta karte un viss cits, kas parasti pienākas

Cena: $389 + piegāde $79 = 250 Ls

Man domāt, ka tas ir lēti. Un vienmēr jau var atrast citur arī lētāk. Tiek piedāvāta arī garantija, bet viss kas var gadīties. Summa nav liela, lai ļoti raudātu, ja kas slikts notiek ar to laptop lopiņu, nav arī ļoti maza, lai domatu, ka notiek pircēju čakarēšana. Vai Latvijā ir nopērkams kaut kas līdzvērtīgs par līdzvērtīgu summu?

Ja kādu tas ļoti interesē redz kur ir arī saite.

Pats arī pēc nelielas apsvēršanas iegādājos vienu no šī pārdevēja datoriem. Varbūt būšu nestilīgs un man nebūs šitāds zvērs, bet pagaidām neredzu iemeslu investēt portatīvajā datorā zinot tehnoloģiju attīstības tempus. Tāpēc ņēmu vienkāršu un pārbaudītu darba zirgu - IBM ThinkPad T30 P4 1.8GHz, RAM 512.

Starp citu arī mans galda dators ir novecojis, neglīts un prasts bez gala, bet dara savu darāmo jau vairākus gadus un iekļaujas cenā ap 120 Ls ieskaitot monitoru. Mans dators ir auto pasaules golfiņš. Bet galvenais jau, ka rūc?

Padalies ar draugiem

Vai tīmekļa žurnāla tehniskais nodrošinājums ieliek tā rakstītāju stereotipu rāmī?

Pašlaik situācija ir tāda, ka ir tādas relatīvi noslēgtas vides kā: draugielvē, sviesta ciba, six.lv, blogi.lv, blogiem.lv, orb.lv un visādi citādi sociālo komunikāciju tīklu darinājumi. Daļa no iepriekšminētajiem nodarbojas vienkārši ar smadzeņu skalošanu. Bet tajos ir arī cilvēces daļa, kas aktīvi raksta dienasgrāmatas. Manuprāt, cilvēks, kas raksta dienasgrāmatu draugos vai orb.lv nekad netiks vērtēts tik pat nopietni kā rūdīts blogeris. Pat tad, ja saturiski būs pārāks par kādu no elites blogeriem. Man kā skatītājam no malas šķiet, ka cibiņi kūļājas pa savu komūnu tāpat kā oranžie draugi, vai tas tā arī reāli ir vai arī man tā tikai šķiet?

Es neesmu informēts, bet cik lielas iespējas ir fiksēt to cilvēku skaitu, kas lasa konkrētu dienasgrāmatu draugos? Vai kāds tur ir izaudzis līdz tādam līmenim, ka varētu izvērsties ārpus oranžās vides?

Ir vairākas grupas ar blogiem, kas balstīti uz ārvalstīs vai LV veidotiem blogu dziņiem: wordpress.com, blogger.com vai sviesta ciba un jaunākais six.lv. Vēl ir arī tādi monstri blogeri, kas paši savām rokām ir izveidojuši blogu platformu, hostējas un sava servera un ir apveltīti ar unikālu domēnu un dizainu un zināšanām programmēšanā. Netieši un paslepus tādi cita veida netehniskie rakstnieki un sviesta cibiņi itkā tiek vērtēti zemēk nekā pārējie - “normālie.” Tie, kas ir tehniski ieguldījuši vairāk spēkus tiek kaut kādā veidā nostādīti augstāk par pārējiem, kuri kā dēles piesūkušies kaut kādai konkrētai blogu platformai, jo tikai retais var būt tik advancēts, lai pats savām rokām veidotu savu tīmekļa žurnālu. Nedaudz netaisnīgi? Vai arī tās ir tikai manas iedomas? Vai tehniskās zināšanas veido plaisu starp humanitārajiem un eksaktajiem tīmekļa žurnālistiem?

Padalies ar draugiem