es tikai tagad sāku apjēgt, ka cibiņi nav pieskaitāmi pie blogeriem, jo tas ir kas pilnīgi cits.
bet arī ārpus cibas ir cilvēki, kas domā, kā jūs un viņi nevar iekļauties, jo komentāru sistēma ir atbaidoša cilvēkam, kas nāk no malas. tas ir galvenais, ko vēlējos pateikt.
Un kā viens no jūsējiem teica, bez palīga uzsākt cibiņot ir ļoti grūti, jo viss nepavisam nav tik vienkārši, man, savukārt liekas, ka domu izteikšanai būtu jābūt pēc iespējas vienkāršākai, askētiskai un pievilcīgai.

drīzāk būtu salīdzinājis nopietnus rallistus iekš WRC ar laiku onkuļiem, kas brauc ar ņivām. un tā starp citu, vienmēr taču ir saprātīgs vidusceļš. Vai ne?

Un tad, es iedomājos, ir tie otri autovadītāji, kas vālē ar divdesmitgadīgām ņivām un žiguļiem vai dažs pat ar moskviču bez priekšējā stikla un ķeblīti vadītāja sēdekļa vietā. Viņi dauzās pa foršiem, ēnainiem meža ceļiem ka zemes iet pa gaisu, un tad viņi iekuļas dubļos un velk viens otru ārā. Lāgiem kāds apveļas uz jumta, tad citi saskrien palīgā, atveļ atpakaļ, ar laužņiem un lēkājot pa mašīnu paloka dzelžus, ja kas nopietnāks salauzts – piemājas šķūnītī sametina vai no kāda vraka nomaina – un mauc tālāk. Un viņiem ir noputējušas, krietni iesauļotas sejas. Mašīnas viņiem dod ne mazāku gandrarījumu un labsajūtu kā tiem pirmajiem, bet tā, pavisam citādākā veidā.

Ir tā, ka “atvērtības” līmenis ir, manuprāt, daudz augstāks kā oranžajai bedrei – SC tomēr ir apskatāms visiem, nevis tikai reģistrētiem jūzeriem. Par komentēšanu ir jau cits stāsts – tā arī ir lielākā problēma.

Un par komentāriem… domāju, ka, vienkārši, tas viss ir novecojis. Cik gadus vecs tas LiveJournal ir? Daudz.

Vienīgais foršais, kas tiem komentāriem ir – atkrīt visi citāti un tml, jo viss ir tādā kokveida uzbūvītē. Nav viss lineāri, kā parasti. Ar visiem reply n’ shit. Arī uz meilu atnāk paziņojums par visu, kas tur notiek.

piekrītu jk par stila pielāgošanu – pārveido pēc sirds patikas, ja ir vēlme un vajadzība :)

p.s. – jā, esmu klab.lv lietotājs jau labu laiku.