Mēs bijām Bīriņos

un kas no tā sanāca? Mēs bijām divi vienīgie trakie cilvēki, kas staigāja pa Bīriņu parku un tuvāko apkārtni. Otrdienas pēcpusdiena ir lieliska diena, lai tā feini un mierīgi atpūstos. Ar nokļūšanu arī bija pavisam vienkārši. Nav nekādu problēmu arī cilvēkiem, kam nav automašīnas: 1.30 Ls ar autobusu, kas atiet ik pēc pusstundas.

Nedaudz prieku pabojāja tas, ka nebija iespējas izjāt ar zirgiem, bet gan jau nākamreiz. Apmetāmies viesnīcā un baudījām nepārspējami gardu (es pat teiktu karalisku) maltīti restorānā, kas atrodas pils pagrabā ar pamatīgām velvēm. Arī brokastis bija ļoti garšīgas. Vislabāk garšoja maize, kas gan nebija nekāda īpaši īpašā, bet svaigā gaisā ātri rodas apetīte.

Un visu laiku bijām vienīgie apmeklētāji, tas manāmi izbrīnīja apkalpojošo personālu, kuri nevarēja vien saprast ko jaunieši var darīt ārpus Rīgas gaišā dienas laikā pilnīgā nesezonā. Tāpēc vareni tēlojām profesionālus fotogrāfus. Un labi iejutāmies tēlā. Arī es ļāvos nofotogrāfēties un ticiet man tas notiek reti. Pietiekami reti, lai tas būtu pieminēšanas vērts notikums.

Lielāko dienas daļu pavadījām staigājot apkārt un pētot visus stūrus un pakšus. Izložņājām visas takas strautus un sūnainos akmeņus. Atradām arī vienu nepiesietu suni, no kura diezgan veikli aizmukām. Vislielāko laiku man aizņēma tupēšana dažādās pozās un eksperimentēšana ar fotoaparāta regulējumiem. Par to arī esmu dikti lepns. Nekādas mega mega bildes tā arī neizdevās nofotografēt, bet laiks tika izmantots ļoti produktīvi. Zemāk pavisam dažas bildes. Vairāk bildes slaidu šovā.

Kā jau bildēs redzams mēs spēlējām pūksprunguļus. Lieki piebilst, ka es visu laiku uzvarēju neskatoties uz Zanes daudzsološajiem treniņiem.

Pūksprunguļi

P1090579.JPG

P1090612.JPG

P.S.
Arī zemāk redzamais video kā jau nopratāt ir no tā paša pasākuma.

, ,