1000 un vienas lapaspuses grāmata

Pasapņosim. Iedomājieties grāmatu, kura eksistē tikai katra lasītāja prātā. Grāmata, kura katram lasītājam ir savādāka. Pieskaņota viņa unikālajām sajūtām un vēlmēm. Iedomājieties milzīgu teksta “pavedienu” krātuvi.

gramatag.PNGSākot lasīt vēl nesarakstīto grāmatu mēs vispārīgi ieskicējam žanru, galveno varoni vai varoņus notikumu vietu un laiku, atbildot uz vienkāršiem jautājumiem kādā atvērtā koda grāmatu ģeneratorā. Vienmēr tiek dota izvēle no pieejamajiem “pavedieniem,” kā arī iespēja tos modificēt, vai sarakstīt pašam savu jaunu pavedienu.

Iedomājies, ka vēlies nākamajā rindkopā dabas skata aprakstu ar rietošu sauli un ziliem pakalniem un pēc birkām (tagiem) vari no datubāzes atlasīt sev šķietami piemērotākos variantus (vai sarakstīt pats vēl labāku). Turklāt vari dot norādījumu rādīt populārākos teksta gabalus, vai gluži otrādi vismazāk izmantotos (attiecīgi maksas, vai bezmaksas). Katram teksta gabalam – teikumam, rindkopai ir savs autors, ja teksts tiek modificēts, tad tas tiek saglabāts, kā alternatīvs variants un tam tiek dota norāde gan par tā autoru, gan “labotāju.”

Tādā veidā ar laiku sakrājas milzum daudz variācijas par tēmu, no kurām galu galā katrs var salipināt savu puzli – sarakstīt savu grāmatu. Ar laiku tiek pievienoti arī tekstu bloki no senām un slavenām grāmatām.

Grāmatu beigās būtu iespējams arī izdrukāt un par attiecīgu samaksu arī iesiet un dot ISBN kodu. Tādejādi, katrs varētu kļūt par grāmatas autoru un izdevēju vienā personā. Grāmatas pirmajās iekšlapās būtu dota informācija par informācijas avotiem un līdzautoriem, sīkā drukā būtu norādīts arī procentuāls citu autoru ieguldījums.

Šādu grāmatu sākotnēji iespējams lasītu tikai autora paziņas, bet ja tā būtu pietiekami laba un aizrautu arī citus, tad ar šo lietu varētu arī pelnīt.

Pavedieni un teksta gabali varētu būt bezmaksas, ja arī fināla darbs netiek pārdots par naudu, taču, ja grāmata tiek veidota ar nolūku pārdot, tad katram svešajam autoram tiek procenti no grāmatas peļņas, turklāt, jo vairāk cilvēku izmanto kādu teksta gabalu, jo dārgāks (ienesīgāks) tas kļūst.

Iespējas šādām variācijām ir milzīgas un jo vairāk cilvēku iesaistītos, jo kvalitatīvāks kļūtu šis milzu projekts.

Kāds ir gatavs norealizēt konceptu?

  • sensenmans

    grāmata nesākas ar žanru, varoņiem, tēlu sistēmu. tā sākas vienkārši ar Ideju. Starp citu, runājot par nesarakstītām grāmatām, h.borhess uzrakstīja recenziju par nekad dzīvē nepastāvošu grāmatu. Tu arī līdzīgi iesāc. forši.

  • Edis

    Vairāk atgādina biznesa modeli nevis veidu (pat ja ļoti interesantu) kā sarakstīt gramatu.

  • sensemans: jā ar ideju, bet šis būtu tas vienkāršākais veids kā kaut ko uzrakstīt. ja “rakstniekam” tā ir pirmā grāmata, tad tēlu un vietas izvēle arī var kalpot par iedvesmas avotu. Rakstīšanas metodes ir dažādas, šī būtu viena no primitīvākajām.

    Edis: nu šis arī savā ziņā pretendē uz veidu, kā pelnīt naudu un visa tā grāmatas būšana ir jākristalizē drusku vairāk, lai tas viss kļūtu par patiesi pelnošu pasākumu. (lai gan tas nav mērķis, bet blakusprodukts :)

  • sensenmans

    es samērā regulāri redzu/dzirdu/lasu rakstniekus un viņu darbus. baigi var just, kuram pamatā ir ideja, kuram bizness. iesaku izsludināt konkursu, kurā jābūt: un Tu nosauc kādus trīsčetrus rāmjus (žanrs, tēls Anna, mīlestības divstūris, partejiskums) :))
    hmm, cita sfēra: Onkuli, vai iznāk saskarties ar .ORF bildēm? vai gimps (windows vidē) var tos apstrādāt? nevaru pagaidām atrast tādu variantu: gimp+.orf, bet zagt photoshopu nevaru… valsts iestāde. šaurā bez-iz-eja.

  • ja nepieciešams īslaicīgs risinājums tad 30 dienas fotošops ir bezmaksas, jo ir iespējams izmantot trial versiju,

    pats ar orf bildēm saskāries neesmu, nāksies pameklēt gimp lapā vai viņiem nav kādi plugini

  • No pirmās rindkopas iesākumā par ‘iedomu grāmatām’ līdz beigām, kur jau esi radījis nez kādu atvērtā koda rakstniecības biedrību, lol, iebrauci bišķi auzās (:
    Literatūrai jābūt oriģinālai. Iedomājies, ja vienu saulrietētu dabas aprakstu no populāro teksta gabaliņu krātuves tagad savā garadarbā liktu katrs otrais tīņu rakstniecības ģēnijs, un cik daudzos mīlasstāstos mēs lasītu rindas no Šekspīra, ja tu piedāvā izmantot arī klasiskos dižgarus? Kāda tiem savārstījumiem vispār būtu mākslinieciskā vērtība?
    Un galu galā – kur paliek radošais gars un dabas dotais talants un liktenis – būt rakstniekam?
    Neiet šitas krastā, pliks bizness bez mazākās dvēseles dzirksts. Katram indivīdam nebūt nav jākļūst par savas grāmatas autoru, nav ko tā dēļ izzāģēt kokus.