Veltījums tantei ar arbūza galvu

Plkst. 16:13 šķērsojot Krišjāņa Barona ielu ar septiņpadsmito trolejbusu es satiku tanti ar arbūza galvu. Līdz šim es viņu nekad nebiju redzējis. Bet tagad es viņu nespēšu aizmirst. Varbūt nav gluži pareizi teikt, ka es viņu satiku, bet es nezinu kā vēl lai to nosauc.

Vēl dažus mirkļus pirms tam, kad redzēju viņas galvu es vēroju mazos šķembu gabaliņus, kas bija salipuši ar piķi vienotā masā. Asfalta ziboņa nomierina, tā liek atcerēties, ka kusties uz priekšu, ja tu kusties uz priekšu tad tas nozīmē, ka esi dzīvs, ka esi elpojoša un dzīva būtne.

Tanti es redzēju tikai uz pāris sekundes daļām. Es pat nesapratu, ka tā ir tante. Nenākas bieži redzēt tantes, kuras guļ ielas vidū. Sākumā pat nenojautu, ka tā ir cilvēciska būtne. Savādā, nedabiskā poza kādā gulēja ķermenis nevēstīja neko labu. Ar pāris sekundes daļām pietika, lai es instinktīvi paspētu novērst skatu no tā, kas bija palicis no tantes galvas.

Vai jūs zināt kā izskatās sašķaidīts arbūzs? Varbūt būtu vērts kādreiz kādu arbūzu sašķaidīt, tad jūs varētu iedomāties ko redzēju es. Katrā ziņā labāk ir redzēt sašķaidītu arbūzu nevis to, ko redzēju es. Lakatā bija pārpalikums no tantes galvas. Nekas daudz tur nebija. Aiz rumpja bija palicis tik vien kā arbūzu biezenis ar dažiem lielākiem gabaliem.

Šis ir veltījums tev, tante ar arbūza galvu. Es nezinu vai debesīs ir internets, bet ceru, ka tu neļaunojies, ja pavēstu par tevi visiem saviem lasītājiem. Nāve ir dabiska parādība.

Laikam tāpēc, ka nāve ir dabiska ikdienas sastāvdaļa, policisti, kas stāvēja tālāk uz trotuāra pat necentās paslēpt tantes ķermeni ar siltu segu no mazu bērnu un citu garāmgājēju acīm. Cik gan sarežģīti var būt izstāstīt mazam bērnam ko ielas vidū dara guļošā tante ar arbūza galvu?

Tante, es ceru, ka neļaunojies uz mani par to, ka tā aprakstu tevi. Galu galā es tevi iepazinu tikai tādu kā pārējie nejaušie garām gājēji un garāmbraucēji.

Mēs nāvi varam iepazīt tikai garāmejot.

2:22.5 Jo nāves bangas bija mani apņēmušas (..)