Monthly Archive for aprīlis, 2007

Triatel apzināti krāpj savus klientus

Cik daudz jūsuprāt ir “neierobežoti”?

triatel1.png

Triatel savā mājaslapā informē, ka pieslēdzot dārgāko no iespējamajiem interneta pieslēgumiem – Eksperts varēsiet intensīvi lietot internetu, bez papildu maksas par izmantoto apjomu:

Ideāls risinājums itensīvai interneta lietošanai.
Abonēšana: 23,60 Ls
Lietošanas apjoms: bez papildus maksas par izmantoto apjomu

Arī viņu FAQ (biežāk uzdoto jautājumu sadaļā) informācija ir diezgan skaidri izklāstīta:

Kāda ir ikmēneša abonēšanas maksa?
Neierobežota piekļuve internetam mēnesī maksā 23,60 LVL – tarifu plāns Eksperts.

Ir diezgan loģiski, ka pēc šāda apraksta topošajam klientam nav ne mazāko šaubu, ka “neierobežoti” nozīmē “neierobežoti.” Kad meistars saslēdza bezvadu modemu vēl pēdējo reizi pārjautāju, vai man, būtu kas jāzina par interneta pieslēgumu, vai ir kaut kas īpašs, ko vajadzētu ielāgot to lietojot. Atbilde: “nē, ņemiet tik un lietojiet, viss būs kārtībā.”

Liels bija mans pārsteigums, kad jau pēc pirmās lietošanas nedēļas, konstatēju, ka pēkšņi nevaru skatīties tv.lv, youtube.com un klausīties last.fm. Kronis visam ir paziņojums angļu valodā, ka man nav atļaujas lejuplādēt failus, kas lielāki par 1 MB. Tāds parādījās ikreiz, kad centos lejuplādēt kādu mūzikas failu vai fotogrāfiju no flickr.

Zvanīju klientu apkalpošanas daļai. Tur man laipni paskaidroja, ka neatkarīgi no tā kādu interneta pieslēguma veidu esmu izvēlējies, katram klientam ir mēneša interneta apjoma limits 5 GB. Pirmajā datumā tikšot atjaunota pilna interneta darbība, līdz atkal tiks sasniegts limits. Vaicāju: “kur tad tas ir rakstīts?” Izrādās, ka ir papildnoteikumu papildnoteikums word dokumentā viņu mājaslapā (trešais no augšas):

AS „Telekom Baltija” publiskā datu pārraides elektronisko sakaru tīkla
elektronisko sakaru pakalpojumu lietošanas

speciālie noteikumi

5. TRIATEL tiesības, pienākumi un atbildība

5.1. TRIATEL ir tiesības:

5.1.2. vienpersoniski uzteikt Līgumu, pārtraukt un/vai ierobežot Pakalpojumu sniegšanu, kā arī pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu (ja tādi radušies), ja:

5.1.2.3. Abonenta lejupielādētais un pārsūtītais datu apjoms kopsummā 1 (vienā) Norēķinu ciklā pārsniedz 5120 MB;

Es uzskatu, ka esmu samaksājis par neierobežotu internetu, bet man netiek pasniegts pakalpojums aprakstā solītajā apmērā.

Vai var pārdot 100 ābolus, un vēlāk 95 ābolus paņem atpakaļ? Triatel var.

Tāpēc, iesaku neielaisties nekādās darīšanās ar Triatel, ja vien tas ir iespējams.

Manā gadījumā vienīgā alternatīva ir iezvanpieeja, nolādētais monopolists Lattelecom tikai reklāmās spēj nodrošināt, mājas komplektus, dīesellus un citus biezi apdzīvotu vietu labumus.

Izplati šo ziņu tālāk nobalsojot par to digg.lv 

draugiem.lv ir pievienojuši onkulis.com savai blogu listei

onkdrau.png

Laikam jau šis ir pietiekams iemesls uzjaukt saldējuma kokteili. Ļoti priecājos, ka ir pievienoti arī mxz.lv, Artūrs un krizdabz.

Tagad pilnīgi saprotu, kāpēc viņiem ir izveidota blogu cenzūra, nevar taču pieļaut, ka kāda bloga autora viedoklis būtu tik klaji ekstrēms un neargumentēts, kā mans iepriekšējais ieraksts :)

Labojums: laikam jau raksti vairs netiek šķiroti un var uzskatīt, ka draugiem ziņu sadaļa darbojas, kā parasts RSS, bez rakstu filtrēšanas.

Kas ir krievu varoņi?

pēc šī vakara ziņu noskatīšanās likās, ka nebūtu slikti īsumā izklāstīt, ko es domāju par Krievijas valdības reakciju uz Igaunijā notiekošo sviestu:

Krievijas amatpersonu par varoņiem dēvētās krievu pabiras ir mežoņi un vandāļi, kas izlaupa veikalus un demolē demokrātiskas valsts galvaspilsētu. Krievijas atbrīvotāji, ne sūda neatbrīvoja tikai aplaimoja daļu eiropas ar komunismu. Krievijas prezidents visa cita starpā ir kretīns. Nedomāju, ka Igaunijas urlas cīnās par ideju, katram skaidrs, ka viņiem pietiek ar vodku un šie ar gandarījumu metīsies izsist vitrīnas un sazagsies mobilos telefonus un laikam jau arī puķes (kā bija redzams sižetā).

Žēl, ka igauņi nebija labāk sagatavojušies, viņi būtu varējuši vēl vairāk urlas ielikt aiz restēm un padarīt Tallinu par daudz drošāku un tīrāku pilsētu.

Pilnīgi iespējams, ka ar šo esmu aizskāris kādu krievu tautas pārstāvi. Es atvainojos. Es saprotu, ka par tautu nevar spriest pēc prezidenta un ārlietu ministru izteikumiem, pēc Igaunijas krievu jauniešu rīcības, BET nekāds labais iespaids katrā ziņā nerodas.

Kā visērtāk ziedot naudu labdarībai?

Man ienāca prātā tik vienkārša, triviāla un vienlaikus ģeniāla ideja, ka nespēju iedomāties, kāpēc nebiju par to iedomājies agrāk. Tāpat nespēju saprast, kāpēc man vēl nav piešķirta kāda no Nobela prēmijām.

Pie manām mājām nav Rimi, tāpēc visbiežāk nākas iepirkties Mego un Maximā, tur visas preces ir sakārtotas tik haotiski, ka, metoties ārā no veikala, ziedojumu urnas nepamanu. Vai arī to tur nemaz nav? Šodien biju Tukuma Rimi, te arī es pēkšņi guvu apskaidrību.

Ziedojumu kastīte Rimi veikalā (šī nav slēptā reklāma) atrodas 20-30 cm attālumā no tā šķīvīša, kur kasiere izdod atlikumu.

Rīkojamies šādi:

  • paņemam atlikumā izdotos papīrīšus – ieliekam makā.
  • paņemam visas baltās monētiņas un atkal ieliekam makā.

Tālāk ir divi varianti – kasiere ir prātīga un naudu ir izdevusi optimāli un dzelteno un brūno monētu summa nepārsniedz 49 santīmus.

  • paņemam atlikumu un iemetam urnā, lai tā nošķindētu un liktu nākamajam pircējam aizdomāties, vai arī viņam nav lieks mazais atlikums, ko noziedot bērnu sociālās aprūpes centriem.
  • ja gadījies, ka kasiere ir sīknaudā iedevusi tādu summu, kuru nevar gluži dēvēt par sīknaudu, tad iemetam tikai dažas dzeltenās ripiņas.

Rezultāts

  • Atbrīvojamies no liekās santīmu nastas.
  • palīdzam grūtībās nonākušajiem bērniem
  • padaram ziedošanu, par ikdienišķu parādību
  • ziedojam regulāri, bet nekaitējam savam budžetam
  • ziedojot biežāk, bet ar mazākām naudas summām nodrošinām to, ka ziedošanā iesaistās arī tie, kas stāv rindā nākamie un kuriem pēkšņi ierunājusies sirdsapziņa
  • iepērkoties kopā ar paziņām vai draugiem mēs varam ietekmēt arī viņu rīcību. Zemapziņā mēs visi gribam iekļauties barā, kopienā – ja ziedo viens no grupas, drīz ziedos arī pārējie.

Nu lūk, tas arī īsumā viss. Manuprāt, ka šāda metode ir daudz vienkāršāka, par naudas pārskaitīšanām, vai maksas zvaniem, no kuriem lielākā nauda aiziet monopolistisko sakaru nodrošinātāju kabatās.

Ja kāds zin citas vienkāršas un ērtas metodes, kā ikdienā padarīt kādu labu darbu, lūdzu dalieties ar tām.

Iztiekam bez Pasaules brīnumiem un pagriežam pasauli gaišāku saviem spēkiem? (“pagriežam” es domāju, kā gaismas slēdzi)

P.S.

Aprēķini liecina, ka iepērkoties Rimi 2-3 reizes nedēļā, mēnesī būsim noziedojuši 5 Ls.
Ja iepērkamies katru dienu, tad iespējams varam ziedot tikai brūnās kapeikas. Vienai dienai, tas nebūs daudz, bet ilgākā laika posmā tik un tā būsim paveikuši labu darbu.

Atbalsti ideju nobalsojot par to digg.lv

Kāpēc blogot?

blog.jpgKāpēc blogot, kāpēc lasīt blogu?

(Tiem, kuriem metas slikti no vārda “blogot,” lūdzu, iesakiet labu, skanīgu darbības vārdu, kuru lietot, lai apzīmētu šo parādību.)

Var domas pierakstīt nobružātā kladē un slēpt zem gultas. Var kladīti iedot kādam citam un uzzināt, ko citi saka par to un šo. Var visādi izdarīties ar savām piezīmēm, bet ir viens jauns dienasgrāmatas rakstīšanas veids, kas pēdējā laikā ir ieguvis īpašu popularitāti – blogošana (tīmekļa žurnāla rakstīšana).

Publiska dienasgrāmata internetā pamatā kalpo tiem pašiem nolūkiem, kam parastā dienasgrāmata. Rakstot blogu (interneta žurnālu), nepastāv nekādi ierobežojumi, vienīgā robeža ir mūsos. Regulāri rakstot iespējams iemācīties skaidrāk izteikt savas domas, iespējams pilnveidot argumentēšanas spēju, ar laiku paplašinās vārdu krājums, attīstās “komatu izjūta.” Uzliekot savas domas uz papīra tās nenoklīst un pēc ilgāka laika ir pieejamas, tās var aizmirst, taču tās nekur nepazūd. Rakstītais vārds sevī nes lielāku atbildību nekā tas, ko pasakām, vai ko nodomājam pie sevis. Pierakstot savas domas, tās tiek izsvērtas un pieslīpētas, lai tās būtu atšifrējamas arī citiem lasītājiem. Tā rakstot var rasties arī jaunas idejas.

Dienasgrāmata tas ir pierakstīts iekšējais monologs, rakstveida stāstījums sev, vai kādam nākotnes lasītājam. Blogs (tīmekļa žurnāls) piedāvā, daudz vairāk – dialogu ar lielāku auditoriju.

Blogs (tīmekļa žurnāls) nav vienkārša virtuāla saruna vai ieraksts lapā. Blogs (tīmekļa žurnāls) ir iespēja ar idejām ietekmēt vairāk cilvēku, nekā līdz šim pierasts. Blogs (tīmekļa žurnāls) ir iespēja uzzināt, ko par katru rakstu domā cilvēki no malas. Visbiežāk komentāri tiek izteikti anonīmi, tāpēc arī idejas tajos ir daudz ekstrēmākas, kritika daudz dzēlīgāka un argumenti var būt pavisam nejēdzīgi, tāpēc daži iet citu ceļu un ierobežo pieeju dodot iespēju komentēt slēgtam lasītāju lokam.

Rakstot blogu (tīmekļa žurnālu) un lasot komentārus, iespējams apmainīties ar viedokļiem daudz plašākā cilvēku lokā, nekā tas būtu iespējams runājot par to pašu tēmu pie tējas krūzes.

Blogošana (?) ir iespēja izklāstīt savu domu un noskaidrot citu domas. Blogošana (?) ir process, kura laikā gan bloga autors, gan lasītājs apmainoties ar viedokļiem iegūst jaunas zināšanas un sapratni. Blogojot (rakstot tīmekļa žurnālu) par šauru un specifisku tēmu ir iespējams sapulcināt tādu auditoriju, kas sastāv gan no no nozares speciālistiem, gan arī no atsevišķiem garāmgājējiem, kuriem pēkšņi šķiet interesanta kāda no tēmām, piemēram, farmaceitu sapņu pulkstenis. Blogu (tīmekļa žurnālu) tēmas, gluži kā cilvēku ceļi, bieži krustojas.

Es domāju, ka šobrīd nav jēgas uzdot jautājumu: “kāpēc blogot (rakstīt tīmekļa žurnālu)?” vai “kāpēc neblogot (nerakstīt tīmekļa žurnālu)?” Pareizais jautājums ir: “kur es visērtāk varu izveidot savu blogu (tīmekļa žurnālu)?” Pat Latvijas politiķi to ir sākuši darīt. (no viņiem gan parasti nevajag ņemt piemēru)

Hei! Uz priekšu, rīkojies, radi ko nebijušu, pārsteidz un aplaimo lasītājus ar jaunu un saistošu lasāmvielu!

“blogot” ietver sevī, gan apstākļus, gan darbību, kuru var aprakstīt ar 3 vārdiem mūsu mēlē. Jautājums – vai tiešām viss ir jālatvisko, pat, ja nav pienācīga tulkojuma?

Atbalsti šo rakstu nobalsojot par to digg.lv  

no laukiem

Sveiki! Rakstu no laukiem. Bija grūti pierunāt pastnieci izsūtīt šo vēstuli visiem RSS abonentiem.

ko es domāju par brīnumu?

ziniet, kas patiešām būtu brīnums? Ja mēs padomātu ar galvu, ja mēs neļautu sevi apvest ap stūri. Ja katrs latvietis noziedotu naudu kaut kam lietderīgam. Ja katrs latvietis 1 latu mēnesī iedotu bērnu slimnīcai, topošajai gaismas pilij, koncertzālei… bērnu namam, suņu patversmei…

Mēs taču būtu dāsnākā un humānākā nācija pasaulē! Mēs būtu astotais pasaules brīnums, nevis milzīgie, kapi. Par mums runātu visa pasaule, mēs ieietu vēsturē, kā tauta, kas spēj rīkoties saskaņoti cēlu mērķu vārdā. Mēs un nevis betona kapi. Mēs esam brīnums.

Augstāks spēks vai dabiskā atlase mūs ir radījusi par saprātīgām būtnēm – varbūt kādu reizi arī rīkojamies saprātīgi?

Ar ko tiks radīts lielāks prieks – ar 1000 tonnām granīta vai ar veseliem bērniem, skaistu zinību krātuvi, koncertzāli?

Ja tur ārā būtu Dievs tad viņš domātu, ka ir radījis muļķu tautu. Es gan šaubos, ka viņš vai viņa domā citādi.

Jaunā lapa astotā brīnuma atbalstītājiem. (Iesaku uzmest aci un atbalstīt projektu)

Lieldienas Brēmenē

P1100927kv(Aizkavējies raksts, bet labāk vēlu, nekā nekad. jau iepriekš atvainojos par salīdzinoši garo tekstu, bet patiesībā bilžu ir vairāk nekā teksta, tāpēc lasīsies ātri :)

Lieldienās sabiju Brēmenē, vāczemes tikumus un tradīcijas lūkoties. Braucu ciemos pie draudzenes skatīties, cik viņai gludi tur iet, tālajā vāczemē studējot.

Pirmoreiz savā milzīgi garajā lidojumu vēsturē, ceļošanai izmantoju Rynair pakalpojumus. Lai gan reiss uz Brēmeni ir pavisam svaigs, biļete tika iepirkta laicīgi un neizmaksāja vairāk par 40 Ls (tikko nopirku biļetes nākamajam lidojumam 22,60 Ls (abos virzienos ar nodokļiem)). Tātad 10 Ls par 1000 km (šāviens tumsā). Izdevīgs lidojums – pārdroša nosēšanās. Ceļā jāpavada pusotra stunda, bet netiek piedāvāta pat iespēja kaut kur nolikt ūdens pudeli, jo nav pat ierastā sēdekļa tīkliņa. Patiesībā, nav arī daudzu citu lietu: nav kur nolikt kājas, nav kur ērti atslābināt kaklu un nav kur sprukt tiem, kam gribētos klusu un mierīgu lidojumu. Visa skaņas izolācija laikam tika izmesta, lai var vairāk cilvēkus sasēdināt tajā lidojošajā konservu bundžā. Bet laikam tās ir lietas, kas jāpiecieš lidojot par šādu cenu. Nosēšanās vispār bija briesmīga, jo bija spēcīgs sānu vējš, kas padarīja pēdējo taisni pa skrejceļu ļoti “interesantu.”

Nazis Raus

Rynairam ir atklāts jauns mazs sērkociņkastes terminālis blakus lielajam – īstajam Brēmenes lidostas terminālim, tos savieno 10 metrus garš gaitenis. Tāpēc letiņi un citi mazturīgie ir droši nodalīti no cienījamiem pilsoņiem, kas lido ar Lufthanzām un Virdžiniem.

Pirmais, kas tika izdarīts pēc bagāžas saņemšanas, tika nopirkta nedēļas sabiedriskā transporta kartiņa par 15 eirām. Pirkums atmaksājās jau trešajā Brēmenē pavadītajā dienā. Parastās biļetes maksā gandrīz 2 eiro, tāpēc, ja plānojat braukt tā pabiežāk, tad izdevīgāk noteikti ir pirkt biļetes lielākam laikaposmam.

Jau izkāpjot no lidmašīnas un čāpojot uz termināli sajutu, ko dīvainu – gaiss oda pēc kūts. Pietiekami nemanāmi, lai nekristu uz nerviem, bet pietiekami manāmi, lai galvā nepārtraukti šaudītos dažādas versijas par smakas cēloni. Savādās kanalizācijas smakas klātbūtne bija manāma arī tramvajā un nepazuda arī pilsētas centrā. Dažādi minējumi liecina par to, ka gadā ir tādas dienas, kad visā pilsētā tiekot tīrītas kanalizācijas. Nezinu, cik šādi minējumi ir patiesi, bet jocīgais aromāts dienas beigās mitējās, lai atkal uzjundītu nākamajā dienā un tad pazustu pavisam. Iespējams, ka pieradu pie tā tāpat kā pilsētnieki, iespējams, ka tā smaržo gaiss attīstītajos Rietumos.

Brēmene, kā pilsēta ir ļoti jauka, klusa un mierīga, vismaz Lieldienu brīvdienās. Cilvēki mierīgi pastaigājas un neviens nekur nesteidzas, vienīgie redzētie skrējēji skrēja sporta drēbēs. Riteņbraucēji piņas tramvajam gar kājām, bet tramvajs neņem ļaunā, tas nekad nekavē – pieturu ekrāns vienmēr rāda tieši to laiku, kad tramvajs nonāks pieturā. (Vai zinājāt, ka mūsu malači RS ir iztērējuši pusmiljonu un salikuši GPS iekārtas visās malās, bet nav iedomājušies uztaisīt nevienu tādu ekrānu?) Mašīnas degunu centrā nebāž. Nekur nav redzami džipi. Visapkārt vieni vienīgi Smārti, Ford Ka, Golfi, Polo, 206, vaboles un citādas mazjaudas mašīnītes. Divriteņi, kā jau pierasts valstīs ārpus Latvijas ir sakarināti visās malās. Pie dažas labas mājas redzami piekabināti divreiz vairāk braucamie nekā visā Rīgas rajonā.

Spiežam droši uz pogas un lasām tālāk. Tālāk būs bildes un pat divi video.

Ekrāntapete par godu Ubuntu 7.04

ubuntu desktop wallpaper

(1024 x 768)

dažas patiesības

  • kalvītis ir resns, bet būtu labs prezidents, jo tauta viņam uzticas. to pierādīja viņa panākumi vēlēšanās.
  • man kalvītis liekas pilnīgi tukšs. iespējams tāpēc, ka nepazīstu viņu, kā cilvēku.
  • ja kalvītis regulāri rakstītu blogu, tad tas būtu viens no apmeklētākajiem un komentētākajiem blogiem. iespējams, ka tas būtu labāk apmeklēts par lāča blogu.
  • Latvijas blogos nav nekā svaiga un interesanta.
  • Sievietes prot vadīt auto.
  • mācītāju partijā nav ne mācītāju, ne politiķu. tā nav kristīga organizācija, bet arī par politisku to nevar nosaukt.
  • Laukos dzīvo labsirdīgi cilvēki
  • Maksimam ir foršs podkāsts, bet to letiņi droši vien neklausās, jo viņa podkāsts ir krievu valodā, bet latviešiem nepatīk klausīties krievu valodu
  • manā lauku pagastā dzīvo gandrīz 2500 cilvēku, no viņiem 3-4 ir krieviskas izcelsmes. 2 no tiem dzīvo man kaimiņos un labi runā latviski.
  • sākot dzīvot Rīgā saskāros ar situāciju, ka uz ielas vairāk var dzirdēt krievu valodu nekā latviešu. latvieši ir klusāki.
  • daži mediji pašlaik cenšas padarīt Lembergu par dievu
  • cilvēki var būt akli par spīti tam, ka tiem uz sejas ir divi redzes orgāni
  • sievietes politikā ir reta parādība, jo viņas neko nejēdz no politikas. saeimā iekļuvušās deputātes ir neizdevušās mājsaimnieces
  • cilvēkus aizskar izteikumi par reliģiju, tautību, politiku, dzimumu līdztiesību un seksu
  • katoļu baznīca uzlabo cilvēces garīgumu un ASV nes pasaulei mieru.
  • Latviešiem nav sajēgas par labu mūziku
  • daudzi blenž uz nēģeriem intereses pēc, bet melnie domā, ka esam rasisti
  • vidējais aritmētiskais lauku skolnieks nēģeri ir redzējis tikai seriālos
  • iespējams pēc šī saraksta izlasīšanas daudzi nodomās, ka šis ir pēdējais piliens un atrakstīsies no mana RSS
  • 3-5 cilvēki Latvijā zina, kas ir blogs. Gandrīz 100 cilvēku domā, ka zina, kas ir blogs. es joprojām neesmu pārliecināts, ka to zinu.
  • Geji ir pretīgi, bet divu meiteņu draudzēšanās šķiet varen interesanta.
  • Debesis nav zilas
  • Latvieši ir tendēti uz homofobiju
  • eži to dara neuzmanīgi

    īstenībā viņi to dara ļoti uzmanīgi

  • Latvijas televīzijā nav neviena laba raidījuma
  • dedzināt kūli ir forši.

    ja tā nebūtu, tad nebūtu arī kūlas dedzinātāju

  • labākie blogu autori mīt ārpus Latvijas
  • nākamais Latvijas prezidents būs nejēga
  • daudzi neizlasīs pat ne pusi no šīm muļķībām
  • profesionālie un krutie mediju blogeri ir ar garām bārdām un neaizraujas ar interesantu rakstu rakstīšanu

1. lapa no 3123»



Kontakti

onkulis.com bloga, autors: Miks Latvis,
saturs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-Share Alike 3.0 Unported License.

Lapu stiprina WordPress un K2 | RSS | hostings: ambero.lv