ko es domāju par brīnumu?

ziniet, kas patiešām būtu brīnums? Ja mēs padomātu ar galvu, ja mēs neļautu sevi apvest ap stūri. Ja katrs latvietis noziedotu naudu kaut kam lietderīgam. Ja katrs latvietis 1 latu mēnesī iedotu bērnu slimnīcai, topošajai gaismas pilij, koncertzālei… bērnu namam, suņu patversmei…

Mēs taču būtu dāsnākā un humānākā nācija pasaulē! Mēs būtu astotais pasaules brīnums, nevis milzīgie, kapi. Par mums runātu visa pasaule, mēs ieietu vēsturē, kā tauta, kas spēj rīkoties saskaņoti cēlu mērķu vārdā. Mēs un nevis betona kapi. Mēs esam brīnums.

Augstāks spēks vai dabiskā atlase mūs ir radījusi par saprātīgām būtnēm – varbūt kādu reizi arī rīkojamies saprātīgi?

Ar ko tiks radīts lielāks prieks – ar 1000 tonnām granīta vai ar veseliem bērniem, skaistu zinību krātuvi, koncertzāli?

Ja tur ārā būtu Dievs tad viņš domātu, ka ir radījis muļķu tautu. Es gan šaubos, ka viņš vai viņa domā citādi.

Jaunā lapa astotā brīnuma atbalstītājiem. (Iesaku uzmest aci un atbalstīt projektu)