Nike Air Max Moto+ IV

“Ja Apple ražotu apavus, tad tie būtu Nike,” tā droši vien manā vietā teiktu mxz.

Šodien iegādājos un iemēģināju dārgākos apavus kādi man ir bijuši. Es pirms gada neticētu, ja man kāds teiktu, ka es pirkšu botes par 70 Ls, bet es to izdarīju. (70 Ls par apaviem, manuprāt, ir sasodīti dārgi, turklāt es nekad neesmu fanojis par sporta apaviem un šis ir mans pirmais nike pirkums.)

Mani jau kādu laiciņu bija apsēdusi doma par dārgu un kvalitatīvu skriešanas apavu iegādi. Iepriekšējās bezfirmas botiņas savu laiku jau ir nokalpojušas — skrienot itin viegli varu ar papēžiem sajust asfaltu. Man teica, ka garākos gabalos tas nepavisam nebūtu vēlams.

Nedaudz paklejoju internetā un pārliecinājos, par lietotāju komentāriem un nospriedu, ka nike ir īstā manta.

Te nu ir šī pēc izskata necilā bote:

Nike Air Max Moto+ IV*

air-moto-max.PNG

Neļaujiet vienkāršajam ārējam izskatam sevi maldināt! Galu galā šie apavi ir domāti skriešanai nevis bradāšanai pa operas nama tepiķiem.

Pēc skrējiena es nospriedu, ka būtu gatavs visu atlikušo mūžu staigāt šajās botēs. Tad vēl nedaudz paprātoju un tagad esmu nolēmis, ka meklēšu zolīdāku nike izstrādājumu arī ikdienai. Kaut ko brūnu vai pelēku ar neuzkrītošu nike simboliku, kas pēc skata atgādina ierastu ikdienas apavu, bet tikai es zināšu, ka man kājās ir varen ērtie nike kurpji.

Pirmie iespaidi

  • iekāpjot pirmoreiz, kājas jūtas ļoti ērti, nekas nekur nespiež un netraucē
  • sajūtas nekur neskrienot ir tādas, kā sēžot mājas čībās — kājas jūtas ļoti brīvi un priecājas par šādu dārgu dāvanu
  • sāku skriet, ir vakars un mistiskā kārtā pēkšņi sāk salt kājas — izrādās purngala audums ir tik ļoti gaisa caurlaidīgs un stratēģiski izvietots, ka kājas sasvīšana šķiet neiespējama
  • turpinu skriet, iebūvētais papēža gaisa amortizators darbojas labi, visi triecieni skrienot tiek absorbēti
  • papēdis beidzot ir pasargāts un arī potīte tāpēc jūtas droši
  • pēc pirmajiem kilometriem saprotu, ka botes ir tik “lecīgas,” ka pašam ir jāieliek mazāk spēka jauna soļa izdarīšanā nekā līdz šim biju pieradis
  • skrienot nepamet sajūta, kāda rodas lēkājot pa gultas matraci. cietu, bet tomēr matraci. Run on air?

Pēc skrējiena

Ierastā pēcskrējiena puskilometra pastaiga (PPP) izvēršas prātošanā par to, cik gan labi būtu visu dienu staigāt šādos apavos.

Šodien noskrēju tikai 4 km, jo pirms tam biju kārtīgi izmocījies pa Mežaparku ar skrituļslidām. (tas ir daudz grūtāk nekā parastā slidošana, turklāt, bez aizsargekipējuma es to vien darīju, kā prātoju par to, kas būtu, ja es pakristu uz asfalta) Pēc kādiem 30 km man droši vien būs vēl, kas sakāms par šiem apaviem, tad arī varēšu pateikt, kādas ir sajūtas skrienot garākus gabalus.

Es tagad saprotu kāpēc apple un nike iet rokās sadevušies (viņiem ir kopīgs nike+ projekts) — gan iPod nano, gan nike air max moto+ IV* ir tik ērti lietošanā, ka es nespēju iedomāties sevi lietojam citu mp3 atskaņotāju un skrienam ar citas firmas apaviem.

Secinājumi

Nav ko lieki secināt, ir jādodas skriet!

*cik gan nejēdzīgi garš var būt apavu nosaukums?

Saistītie ieraksti:
Kā es sapņoju par Nike+ iegādi
Kā es tiku pie Nike+
Visi raksti par skriešanu