viena diena Latvijā

Āraišu varavīksne

Visu piektdienu biju brīvprātīgais asistents fotogrāfam no Norvēģijas Espenam Rasmusenam (Espen Rasmussen – espenrasmussen.com).

vienu dienu mēs pavadījām ceļojot pa Cēsu rajonu. Es biju ļoti priecīgs, ka man bija iespēja vērot darbā pasaules elites klases fotogrāfu, kurš specializējies dokumentālajā fotogrāfijā. Espena bildes bijušas gan Time magazine, The Economist, Der Spiegel, National Geographic, kā arī New York Times un Financial Times. Viņš ieguvis balvas starptautiskajos konkursos World Press Photo un Picture of the Year International.

Espens pašlaik strādā vadošajā Norvēģijas laikrakstā, kā galvenais fotoredaktors, pirms tam gandrīz desmit gadus uzkrājot pieredzi ceļojot pa pasauli un fotografējot “karstākos” notikumus gandrīz katrā kontinentā.

Diena pagāja kā nedēļa. Mēs sākām 6 no rīta un finišējām kādu pusstundu pēc pusnakts. Cēsu rajonā laiks mainījās pa minūtēm, no spēcīga lietus gāziena un tumšām debesīm, līdz spožai saulei. Apstākļu un vietas regulārā maiņa radīja sajūtu, ka esam izceļojušies pa visu Latviju, bet patiesībā, mēs redzējām tikai mazu kripatiņu no tā, ko Cēsu rajons spēja mums piedāvāt.

Es uzzināju, ka parasti viens foto stāsts, kāds redzams viņa mājaslapā tiek gatavots vismaz nedēļu vai divas, šoreiz viņam bija jāiemūžina 10 stāsti vienā dienā. Neiespējamā misija. Daudz no plānotā nepaguvām un dažas lietas nāca vietā pavisam neplānotas.

Es uzskaitīšu sajauktā secībā interesantākās pieturvietas; mēs bijām vilcienā, zirgu pajūgā, trušu fermā, ziedu un gaļas tirgū, papīra fabrikā, cēsu lidlaukā, vienās jautrās kāzās, rehabilitācijas centrā un bunkurā, gaisa balonā, uz pārceltuves plosta un atlikušo laiku – ceļā no viena punkta uz otru.

Starp citu, kopš piektdienas vakara lūdzu godājiet mani par grāfu fon Jaunāri, jo gaisa balons nolaidās Jaunārēs un saskaņā ar “starptautisku gaisa balonu kuģotāju tradīciju” pirmās reizes lidotāji iegūst grāfa titulu, tās vietas vārdā, kur nosēžas gaisa balons.

Vairāk par to, kas īsti notika piektdien varēsiet uzzināt noskatoties LNT ziņu Top 10 šovakar 20:10.

,

  • Malacis, noteikti daudz ko uzzināji.
    Es ceru, ka pēc lidojuma iesvētīšanas ceremoniju dabūji pēc pilnas programmas ;)

  • Uhh, jā šis pasākums bija lieliska lieta.
    + apsveicu ar lielisko pieredzi
    Un tā ainaviņa ar ir lieliska ;)

  • nicely done ;)

  • Jeremy: programma bija pilna :)
    Ģirts: pat par naudu nav iespējams veselu dienu sēdēt astē šitik labam fotogrāfam
    mārcis: paldies :)

  • You lucky bastard! :)

  • Bilde ir vienkārši perfekta!

  • Henrijs Pūtelis

    man patīk bilde.
    un vēl man patīk bildēt cilvēkus kas bildē :D
    protams tev ir mega giga paveicies jo redzēt kā strādā, ko redz un KĀ redz fotogrāfs ar pamatīgu dzīves skolu ir ļoti vērtīgi.
    ielīdīšu paskatīties kas viņam tur sabildēc.

  • hmm vinja maajaslapaa taas bildes likaas taadas viduveejas, varbuut pie vainas ir flash uuberkvalitaate, bet nu nez :/

  • alus: nepareizajās sadaļās skatījies

  • Ehh, ko tik es būtu gatavs darīt par šādu pieredzi …

  • Tolix

    O, jopcik, izcils foto.

  • Henrijs Pūtelis

    klau nevar būt nepareizas sadaļas.
    ja makslinieks ir spēcīgs tad viņš tads ir. ja ne tad ne.
    protams reportāžas foto ir grūti nosaukt par mākslu, tur vairāk emocijas un atrašanās īstajā laikā īstajā vietā,BET ka jau teicu kaut kad ja šaubies nerādi nevienam.
    tātad…

  • Henrijs Pūtelis: nepareizas sadaļas tādā ziņā, ka ne visas fotogrāfijas vienkāršam skatītājam šķiet krutas un skaistas. Ir populārās fotogrāfijas un ir labas fotogrāfijas, kas nekad nebūs populāras. Tas pats, kas ir ar kino un mūziku ir arī ar fotogrāfijām.

  • un kuras tad būtu tās izcilās fotogrāfijas (viņa) ? :)

  • Henrijs Pūtelis

    piekrītu.
    man patīk dalijums populārajas un labajās.
    ar jūsu atļauju šo te es nosperšu izmantošanai…
    kaut kur kā argumentu, kaut kur kā padomu…

  • Vai padalīsies cienījamā fotogrāfa redzējumā/padomos, ko guvi?

  • msmarii: atzīšos, ka mēs par pašu fotografēšanu, kā prakstisku procesu runājām maz. Tehniskas lietas var iemācīties katrs pats.

    Vairāk runājām par pasaules redzējumu, pieredzi fotografējot. Par cilvēkiem, kas fotogrāfijās. Visvairāk ieguvu vērojot, kādi cilvēki iegūst iespēju tikt iemūžināti. Interesanti bija salīdzināt, ir lietas, kuras es noteikti būtu centies iemūžināt, bet kuras neinteresēja Espenu. Viņa stils un kadrējums ir nostabilizējies, viņš zina, ka medī personāžus, kuri spēj pacelt foto uz augstāku līmeni. Tirgus tantiņas, vienkārši strādnieki, vilciena pasažieri, divu pensionāru saruna pie kioska, iegūst viņa acīs 100 reizes lielāku vērtību, nekā slavenais Zvārdes iezis. Domāju, ka to 24 stundu laikā ieguvu spēju paraudzīties uz ikdienā redzamajām lietām ar jaunām acīm. Katrā ziņā grūti aprakstīt jaunās zināšanas ar vārdiem, jo brīdī, kad tika fotografēta maizes pārdevēja, visu izšķīra viens mirklis – viens fotoaparāta klikšķis un pēc tam, jau kadrs ir pazudis, pārdevēja iztrūkusies un skats palicis iemūžināts tikai mūsu atmiņās un iespējams nedaudz nokavētā kadrā. Un tādu mirkļu tajā dienā nebija mazums. Laikam neatbildēju tā, kā vajadzēja, bet visu varēs saprast, kad varēs redzēt viņa bildes.

  • Nē, tu atbildēji tieši tā kā es gaidīju :) Mani Krievijā vairāk interesēja nobildēt kvasa mučeli nekā klostera fasādi, līdz ar to varu saprast, ko viņš meklē cilvēkos. Ja viņš būtu dabas fotogrāfs, Zvārdes iezis noteikti viņu interesētu vairāk.