Intervija ar Google masieri – miljonāri

Piedāvāju iepazīties ar (Google Blogoscoped) interviju, kurā viņš sarunājas ar Bobiju Braunu – sievieti, kura Google sākuma darbības gados masēja Google darbiniekus. Viņa nesen publicējusi grāmatu par savām darba gaitām uzņēmumā Google.

No masieres līdz miljonārei

Bobija Brauna uzsāka darbu ar 40 cilvēku kompāniju un pelnīja 450$ nedēļā, kā arī viņai tika piešķirtas tolaik vēl maz zināmās kompānijas Google akcijas. Šīs akcijas tajā laikā viņa novērtēja, tikai kā grašus, bet 5 gadu laikā viņa kļuva par miljonāri kopā ar vēl aptveni 1000 darbiniekiem, kuriem arī katram bija piešķirta neliela daļa no kompānijas akcijām. (New York Times, 12.novembris, 2007)

Tiem, kuri nevēlas lasīt, lūdzu, 4 minūšu video intervija no CBS.

Tālāk, beidzot, varat lasīt manis mazliet saīsinātu un rediģētu intervijas versiju.
Pilns tulkojums atrodams alberts.lv.
Oriģinālais raksts Google Blogoscoped.

Bonija Brauna strādāja par masāžas terapeiti uzņēmumā Google no 1999. līdz 2004. gadam. Bonija ir uzrakstījusi grāmatu “Giigle: How I Got Lucky Massaging Google” (Giigle: kā man paveicās, masējot Google).

Sveika, Bonij!

Labrīt.

Es vēlētos atgriezties pie jūsu darba sākuma uzņēmumā Google. Tas bija 1999. gadā, vai ne?

Tieši tā.

Jūs vai kāds no jūsu draugiem tajā laikā vispār zināja par šo uzņēmumu?

Nē, es par Google nekad nebiju dzirdējusi.

Vai jūs paskatījāties viņu interneta lapu, lai sagatavotos darba intervijai? Piemēram, izmēģinājāt meklēšanu google.com…?

Nē, godīgi sakot, es biju visai neizglītota datoru ziņā!

Vai tajā laikā jums bija dators?

Jā.

Jūsu darbs sākumā bija daļēja laika darbs, 10 stundas nedēļā. Ko jūs darījāt pārējā laikā?

Man bija masāžas uzņēmums Silīcija ielejā, kas tolaik tikko sāka darbību. Man bija privātie klienti un veicu masāžas arī citiem uzņēmumiem.

Jūs iepriekš minējāt, ka masēt Google darbiniekus bija mazliet citādi. Man liekas, viņi visi ir tādi jefiņi. Kā tas bija?
Pirmkārt, viņi lielākoties ir sociāli kautrīgi. Viņi ir ļoti nodevušies savam darbam un tāpēc viņiem neatliek daudz laika savstarpējām attiecībām. Šī iemesla dēļ, viņi stāstīja, viņiem savā sadzīvē trūkstot pieskārienu, un viņi tiešām izbaudīja masāžas, jo juta kaut ko, kas pirms tam bija pietrūcis.
Turklāt viņi cieta no spriedzes, kas saistīta ar darbu pie datora cauru dienu (un nakti). Viņiem bija plaukstas locītavu, kakla un muguras problēmas.

Dažreiz „sociāla kautrība” vai, teiksim, noteiktas sociālas etiķetes nezināšana var izraisīt negribētu rupjību… vai ar jums tā kaut kad gadījās, strādājot Google?

Man bija grūti pierast pie tā, ka daži neskatījās man acīs.
Vienreiz inženieris man skaidroja, ka viņi neredz nepieciešamību pēc tukšas pļāpāšanas, tāpēc, ja viņi nekad uz mani neskatītos, tad viņi varētu no tās izvairīties.

Interesanti. Esmu saticis daudzus inženierus/izstrādātājus, kam arī nepatīk pļāpāšana. Un tomēr, vai masāžas laikā jūs ar viņiem sarunājāties daudz? Vai tas ir atkarīgs no klienta?

Jā, daudzi Google darbinieki aizmiga, jo viņu darba slodze bija tik intensīva, ka līdzko viņi beidzot paņēma pārtraukumu, viņi vienkārši atslēdzās.

Uhh.

Bet sākumā, kad viņi bija sanervozējušies par visu to padarīšanu, viņi runāja, lai mani iepazītu un iegūtu uzticību.

Vai gadījās, ka viņi sāka tehniskās runas un jums bija viņi jāapstādina pusvārdā?

Patiesībā es no viņiem uzzināju ļoti daudz par šo meklētājprogrammu, zinātni, dzīvi no viņu skatu punkta un man patika ar viņiem sarunāties. Viņi ir ļoti inteliģenti un, lai arī man bija grūti saprast šo to no viņu sacītā, man bija sajūta, ka smeļos ļoti daudz no manas komunikācijas ar viņiem.

Skaidrs. Tātad pašā sākumā jums bija jāapkalpo kādi 40 darbinieki, vai ne? Vai jūs masējāt viņus visus, piemēram, Segeju Brinu, Leriju Peidžu…? (Goole dibinātāji, miljardieri)

Jā, lielākoties viņus visus. Tostarp arī Sergeju un Leriju.

Vai viņi kādreiz gribēja zināt arī jūsu viedokli? Piemēram, prasīja padomus?

Nu, ņemot vērā vecuma atšķirību, jā, viņi uzskatīja manu pieredzi par vērtīgu, un, man liekas, es arī viņiem šo to iemācīju.

Vai jūs pārgājāt uz pilnas darba dienas darbu Google, kad šis uzņēmums palielinājās?

Tas nekad nebija noteikts, pilnas darba dienas amats, jo es biju līgumdarbinieks. Es pati noteicu savas darba stundas, bet pieprasījums izauga tik liels, ka beigās es strādāju 5 dienas nedēļā.

Un tad kādu dienu darbiniekiem bija jāmaksā par šīm masāžām, kas pirms tam viņiem bija par velti, vai ne? Lai samazinātu pieprasījumu…?
Sākumā tās bija par velti, bet mans laiks bija rezervēts 6 mēnešus uz priekšu. Jauniem cilvēkiem bija grūti saņemt pierakstu. Tāpēc viņi noorganizēja kopēju maksu un tādējādi tas uz ļoti īsu laiku samazinājās, bet tas nebija ilgi.
Jokojoties cilvēki piedāvāja savus pakalpojumus, lai dabūtu vietu kalendārā.
Uhh. Varu derēt, ar tādu darba slodzi un darba veidu, jūs varējāt uzvarēt laušanās sacensībās lielāko daļu uzņēmuma darbinieku :)
Man liekas, es biju ļoti populāra. Ēdnīcā es vienmēr varēju iesprausties rindā, un neviens nesūdzējās.

Kāda ir Google ēdnīca? Un ar ko kopā jūs parasti sēdējāt?

Čārlijs [Eiers] gatavoja lielisku ēdienu. Dabisku un ārkārtīgi veselīgu. Lieliskas zupas, ko varējām ņemt līdzi uz mājām pēc darba ķīniešu ēdienu līdzņemšanas traukos! Tajā laikā es nekad negāju uz pārtikas veikaliem.
Es ēdu ar jebkuru un ikvienu.

Tātad līdzdibinātāji apsēžas, un cilvēki apsēžas viņiem līdzās. Bet, man liekas, tā vairs nebija pēc dažiem gadiem…?

CEO, Ēriks, Sergejs un Lerijs visi ēda kopā ar pārējiem no mums. Man ir bijušas pusdienas ar viņiem visiem. Tas ir ļoti nomierinoši.
Vienreiz man pusdienās bija atnācis ciemiņš, un Sergejs sēdēja pie blakus galda. Ēšanas vidū viņš piecēlās un sāka uz grīdas veikt atspiešanos. Viņš bija noslēdzis kaut kādas derības ar cilvēkiem pie sava galda. Mans ciemiņš bija visai pārsteigts.

Kā tajā laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pārējiem? Tas ir, kad bija tikai simts vai mazliet vairāk darbinieku. Vai bija formāla iepazīstināšana?

Man grūti pateikt. Šajā ziņā mana pozīcija neietilpa „komandās”. Es strādāju ar ikvienu, bet ļoti individuāli.
Katru piektdienu viņiem bija sapulce, manuprāt, vairums iepazīstināšanu notika tur. Es VIENMĒR veicu masāžas, tāpēc ļoti reti varēju tās apmeklēt.

Vai jums darbā bija dators, kur varētu paskatīties, piem., iekšējo tīklu MOMA un profila lapas ikvienam darbiniekam?

Jā. Manā birojā bija dators ar masāžu grafiku un iekšējo tīklu.

Vai interneta ziņas jūs interesēja? Lai gan – jūs jau tāpat vienmēr bijāt aizņemta…

Tas bija ļoti interesanti. Es lasīju, ja varēju. Laiku pa laikam kāds nokavēja savu pieraksta laiku, un tad man bija pārtraukums.

Vai gaisotne un darba vide mainījās, kad bija plānots izlaist jaunus produktus vai vietnes?

Jā. Iespējams, jūs jau zināt, viņi tur strādā pēc likuma 80/20. 20% viņu laika tiek izmantots jaunu ideju radīšanai. Tur visu laiku risinājās tik daudz interesantu lietu, likās, ka nav nekāda satraukuma trūkuma.

Vai jums bija jūsu 20% laika? :)

Jūs jokojat? NĒ! Manam darbam nebija nepieciešams vairāk jaunrades. Es strādāju ļoti intuitīvi un atdevu darbam visus savus spēkus.

2004. gadā Google kļuva par akciju sabiedrību. Jums bija kādas akciju iespējas no jūsu darba sākuma, vai ne?
Jā, visā mana darba laikā man pastāvīgi tika izteikti piedāvājumi.

Kad jūs sapratāt, ka iespējams kļūsiet šeit par miljonāri, pateicoties šīm iespējām?

Uz 2003. gada vidu tas sāka izskatīties visai daudzsološi. Bet es esmu optimiste un cerēju uz to labāko jau no paša sākuma.
Es sapratu, ka jūs bijāt tā, kas pieprasīja iespējas… pašā sākumā…
Jā, es tās pieprasīju savā līgumā.

Kā bija uzņēmuma pirmā publiskā akciju piedāvājuma laikā? Laikraksts The New York Times novērtēja, ka Google saražoja 1000 vai vairāk miljonāru. Vai tas nebija dīvains laiks vienalga kādā ziņā?

Es (savā grāmatā) Giigle par izveidošanu runāju daudz. Tas bija ļoti saspringts laiks. SEC pieprasītais klusuma periods bija sāpīgi kluss.
Izņemot līdzdibinātāju interviju laikrakstā Playboy…
Taisnība, taisnība. Kļūdas gadās katram. :)

Pēc dažiem mēnešiem jūs Google pametāt. Kāpēc?

Man sāpēja rokas.
Nopietni, tas bija tieši laikā. Uzņēmums galu galā kļuva vēl „korporatīvāks” un mainījās darbības uzsākšanas sajūta. Man likās, bija laiks sākt kaut ko citu.
Jā, ir dzirdēts, ka tagad Google ir distance starp pirms-publiskā akciju piedāvājuma un pēc-publiskā akciju piedāvājuma darbiniekiem…
Es nespēju iedomāties, ka varētu būt citādi.

Vai daudzi cilvēki paziņoja par aiziešanu no darba kādu laiku pēc publiskā akciju piedāvājuma?

Jā, man liekas, vairums no šiem pirmajiem 100 cilvēkiem pameta uzņēmumu pirmā gada laikā.

Vai rīkojāt ballīti, kad aizgājāt?
Es vienkārši nosnaudos.

Ak tā. Ko jūs darījāt pēc tam, kad bijāt paņēmusi pārtraukumu? Sākāt rakstīt grāmatu?

Lielu daļu grāmatas es uzrakstīju, kamēr joprojām strādāju tur. Es pārcēlos uz Nevadu un tad sāku daudz ceļot.

Citā intervijā jūs minējāt, ka palīdzat cilvēkiem savu ceļojumu laikā un ka esat dibinājusi fondu. Ko tieši jūs darāt?

Man ir privāts fonds, kas izsniedz dāvinājumus dažādiem labdarības mērķiem. Daudz patīkamāk ir varēt palīdzēt kādā darbā, nevis vienkārši izrakstīt čeku.
Esmu apmeklējusi daudzas trūcīgas vietas un palīdzējusi, vienkārši mīlot cilvēkus un izrādot cilvēcisku līdzjūtību. Es varu palīdzēt finansiāli, lai nodrošinātu pamatnepieciešamības, ēdienu, ūdeni un pajumti.
Esmu Bībeles mīļotāja un man ir bijusi šī lieliskā iespēja palīdzēt ar Bībeles relikviju atklāšanu.
Noasa šķirsts. Derības šķirsts. Sīnāja kalns.

Vai arī tagad joprojām sekojat līdzi ziņām par Google?
Jā, es strādāju ar X-Googler vietnēm ar pilotiem Google vietnē.

Kas ir piloti Google vietnē?

Uzņēmumā Google ir vairāki piloti. Ēriks Šmits ir pilots. Viņiem ir adresātu saraksts, kur visiem tiek ziņoti lidošanas piedzīvojumi un informācija. Man patīk lidot!

Oho. Tātad jums ir pilota licence? Kopš kura laika?

Sākumā, kad es strādāju Google, manā dzīvē nebija spriedzes, tāpēc ņēmu lidošanas stundas, lai to radītu.
Un tagad, protams, uzņēmumam Google ir pašam sava reaktīvā lidmašīna…
Protams…
… un pašam sava nolaišanās vieta, kas tiek lietota kopā ar NASA, kā es dzirdēju!
Visi mīl Google!

Tomēr dažas cilvēktiesību aktīvistu grupas iepriekš ir kritizējušas Google, kādas ir jūsu domas par to?

Ja jūs zinātu, cik sociāli atbildīgi ir dibinātāji, nebūtu vietas kriticismam.

Kādus Google rīkus jūs izmantojat tagad, ja tādi ir?

Google kartes, finanses, e-pastu, šo, vēl… kalendāru
Es izmēģinu visas jaunās lietas.

Kuras citas tīmekļa vietnes jūs regulāri apskatāt? Starp citu, kur ir šī bijušo Google darbinieku vietne?

Tas ir e-pasts, kas izveidots bijušajiem Google darbiniekiem, pieejams tikai ar ielūgumiem.
Es lasu ziņas par Google un sekoju līdzi saviem ieguldījumiem Google lieliskajā finanšu vietnē. Es lasu vietnes par manu mīļāko tēmu – eshatoloģiju.

Kas ir eshatoloģija?
Beigu laiku pētīšana.

Vai šajā bijušo Google darbinieku adresātu sarakstā ir daudz nostaļģijas vai kriticisma par šodienas Google? Kas tur tiek runāts?
Tā ir tāda kā atbalsta grupa. Bija grūti tikt galā ar PPS vienatnē.
Viņi šo to runā par šodienas Google un viņi atceras vecos labos laikus.

Kas ir PPS?
Pēkšņās pārticības sindroms. Nesmejieties, tā ir nopietna problēma.

Kādi ir šie simptomi?
Neiederēšanās. Vairs nav neviena, ar ko spēlēties. Nelietderības izjūta. Vaina.

Vai esat dzirdējusi par bijuši Google darbinieku atkārtotu pieteikšanos darbā uzņēmumā Google?
Nē, neesmu.

Kā jūs „ārstējat” PPS?
Es dodu. Tas palīdz. Un vienkārši tā apziņa, ka citi piedzīvo tās pašas sajūtas, liek justies mazliet mazāk trakam.

ai pēc 2005. gada atklājāt, ka jums ir daudz jaunu „draugu”? Tas bija laiks, kad varējāt pārdot akcijas, vai ne?

Par laimi man vienmēr bijis daudz draugu. Bet jāatzīst, daži cilvēki ir piedzīvojuši grūtus laikus, piemērojoties tev, kad viņi ir sapratuši, ka tu pēkšņi esi ļoti turīgs.
Man bieži ir jaunas uzņēmējdarbības „iespējas”. ;)

Vēl viens jautājums… Kas ir Google vislabāk glabātais noslēpums? :)
Ja tāds ir, tad tiek lieliski glabāts.

Tulkots no blogoscoped.com
Some rights reserved

  • pie velna, kā viņai paveicās… tagad var dzīvot uz procentiem un neko nedarīt, bet viņa dara labus darbus :)

  • Julie Smith

    The book is now for sale on her web site: http://www.GiigleBook.com

  • kreisais

    Hmm. Raksts labs, tikai ļoti pavirši iztulkots, piem., ar “akciju iespējām” patiesībā tiek domāts finanšu termins “akciju opcijas” (iespēja nākotnē izpirkt uzņēmuma akcijas par kādu noteiktu cenu). Līdz ar to no tulkojuma neko īsti nevar saprast. Citādi – cepuri nost tantes priekšā (es par to eshatoloģiju, X-Googler vietnēm un pilota licenci). :)