Kā izveidot blogu? 1. daļa – Sagatavošanās un ideja

celtnieki.jpg2008. gads solās būt labas ražas gads Francijas vīndariem un Latvijas blogu autoriem. Taču nepietiek, ar to, ka kāds Jaungada naktī ir apņēmies šogad cita starpā izveidot kārtējo blogu. Lai interneta vidē rastos jauns un kvalitatīvs lasāmais materiāls, manuprāt, ir nepieciešams vienkāršā valodā pastāstīt par to, kā izveidot blogu.

Ar šo ierakstu sākas rakstu sēriju, kurā soli pa solim es pastāstīšu, kā izveidot blogu no idejas līdz pat praktiskai bloga uzstādīšanai.

Sāksim ar vienkāršiem paškontroles jautājumiem, uz kuriem tev ir jāspēj atbildēt pārliecinoši, ja vien vēlies, lai modīgā blogu padarīšana tev padotos labi.

Par ko rakstīt?

Ja jau esi izvēlējies, ka rakstīsi blogu, tad tas nozīmē, ka tev ir nojausma, kas tas ir un ko tas ziemā ēd. Tev droši vien ir ideja par to, ko tu rakstīsi.

Pirms ķerties klāt pie darīšanas es tomēr ieteiktu kaut nedaudz padomāt par bloga veidošanas ideju. Kļūdaina izvēle var atspēlēties vēlāk, tāpēc labāk jau laikus pārliecināties, ka viss ir kārtībā.

Es gribētu īsumā pastāstīt par to, kas mums te Latvijā darās – kuri blogi ir veiksmīgi auguši un kuriem nav veicies, kuri blogi mums ir pārpārēm un kādi mums trūkst.

Aizpildītas nišas

  • IT blogi – par datoru lietām nemaz neiesaku mēģināt rakstīt. Latvijā ir pietiekoši daudz resursu, kuros parādās gan tehnikas apraksti, gan jaunāko ziņu tulkojumi. Ar tādiem nav jēga konkurēt. Ja patiešām gribi veidot blogu par IT lietām, tad iesaku vērt internetu galīgi ciet un visas tēmas domāt pašam – nekādi pārpublicējumi vai pielāgojumi. Ja veidosi jaunu blogu, kurā tu liksi iekšā tulkotas ziņas, tad pārējie tevi īpaši augstu nevērtēs. Risinājums? Meklē jaunu pieeju – izvēlies oriģinālu pasniegšanas veidu. Veido videokāstus, screenkāstus vai podkāstus. (Attiecīgi: filmē sevi, ieraksti ekrāna darbību, vai savu balsi. Eksperimentē un radi, ko jaunu)
  • Personīgie blogi – ja vien tu neesi topošais rakstnieks ar bagātu vārdu krājumu un izklaidējoši aizraujošu rakstīšanas stilu, tad tavu personīgo blogu lasīs tikai tavi paziņas. Izņēmuma kārtā tev varētu paveikties, ja esi plaši pazīstama, slavena vai skandaloza persona. Lai kļūtu par skandalozu personu vari izlīdzēties un skaļi paziņot kaut ko tādu, kas aizskartu lielāko daļu no aktīvajiem blogu autoriem. Ja sāc savu personisko blogu, tad pacenties būt pozitīvs. Atceries, ja rakstīsi par negatīvām lietām vai uz katra soļa meklēsi kašķi, tad ap tavu blogu pulcēsies ne tā labākā interneta publika.
  • Izklaidējošie blogi – ja blogs sastāvēs no “smieklīgiem” video klipiem vai bildītēm, kuras tev kāds ir atsūtījis epastā, tad vari aizmirst par popularitāti. Jā, tevi noteikti apmeklēs garlaicības mākti tīņi, bet vai tas ir tas, ko tu vēlies? Sāc domāt par interneta publikas izklaidēšanu citā jomā. Piedāvā viņiem to, ko pats labprāt patērētu. Likums “esi atšķirīgs un būsi populārs” joprojām ir spēkā.

Brīvas nišas

  • Nišas blogi – Kā to saprast? Vienkārši – netaisi savā blogā miksli. Miksli taisīt var atļauties personīgie blogi, ja rakstīsi par vienu tēmu, tad turpini to darīt. Ja tevi satrauc citi jautājumi, tad vienmēr ir iespēja izveidot personisko blogu. Nišas blogi ir vērtīgi tāpēc, ka visticamāk Latvijā ir brīvas tieši miljons nišas. Ja izvēlēsies savu hobiju un blogā rakstīsi tikai par to, tad ir 90% iespējamība, ka tavs blogs būs vienīgais Latvijā par šo tēmu. Un zini, ko nozīmē, ja tavs blogs ir vienīgais Latvijā kādā tēmā? Tas nozīmē, ka pēc gada (ja vien neko nesalaidīsi dēlī) tu jau būsi šīs tēmas autoritāte. Ja radīsies jauni blogi par šo tēmu, tie noteikti atsauksies uz vecāko “brāli,” tādā veidā spēcinot gan tavu pašapziņu, gan tavu reitingu google acīs. Un reitings ir svarīgs, tici. Ja kāds ieies google un meklēs par šo specifisko tēmu, tad es galvoju, ka tavs blogs būs pirmajā vietā. Un, ja tavi raksti būs apdomāti un kvalitatīvi, tad tu būsi nopelnījis sev jaunu lasītāju. Kāpēc es to tik droši apgalvoju? Tāpēc, ka google mīl blogerus. Salīdzinot meklējumu rezultātus, blogs googles acīs gandrīz vienmēr ir vērtīgāks, par parastas lapas informāciju. Tikai atceries parūpēties par to, lai tevis rakstītais teksts būtu vērtīgs arī citu interneta lietotāju acīs.

Kādu nišu izvēlēties?

Esam tur pat, kur sākumā. Tas, ka jāraksta par vienu noteiktu tēmu, laikam tagad ir skaidrs. Tagad sākas svarīgākā daļa. Kādu tieši tēmu izvēlēties? Šim patiesībā nevajadzētu būt īpaši smagam jautājumam.

Iesaku rakstīt par to, kas tev šķiet pats labākais uz pasaules. Raksti par to, kas tevi interesē visvairāk. Tēma, kuru tu labi pārzini, kura tev patīk un par kuru tu esi gatavs stāstīt stundām ilgi.

Katrs cilvēks ir apsēsts ar kaut ko. Raksti par savu apsēstību un citi tevi sadzirdēs. Ja tev tēma šķiet noderīga, tad vienmēr atradīsies līdzīgi domājošie.

Vari mēģināt pilnīgi pretēju stratēģiju. Raksti par to, ko tu vispār nezini. Nē, tas nav joks. Izvirzi sev jaunu mērķi. Sāc apgūt kaut ko jaunu un dokumentē savas atziņas. Tu palīdzēsi citiem, kuri dodas šāda paša mērķa virzienā.

Variācijas ir bezgalīgas. Pasaulē ir pietiekami daudz cilvēku, lai katram būtu iespēja rakstīt par savu tēmu un lai katrai tēmai atrastos grupa ar interesentiem.

Kā rakstīt?

Varbūt tu jau zini, kā rakstīsi? Nē? Tad noteikti padomā par savu rakstīšanas stilu. Atceries, ka mums apkārt ir daudz informācijas un mēs parasti izvēlamie to, kura ir vislabāk noformulēta. Vienmēr padomā vai tev pašam būtu interesanti lasīt savus tekstus.

Raksti brīvi. Blogi nav zinātniskas enciklopēdijas. Blogu lasīs cilvēki, tad arī raksti kā cilvēks. Klasiskajai dienasgrāmatai vēlamā uzruna ir: “Mīļā, dienasgrāmata. Es tev pastāstīšu par…” Tas ir tāpēc, lai rakstītājs justos atbrīvots un dabisks. Skan pārāk vienkārši? Varbūt, visas patiesības savā būtībā ir vienkāršas.

Izvēlies saviem lasītājiem piemērotu valodu. Pārdomā, kas ir tava auditorija, nelieto pārāk sarežģītus terminus, bez paskaidrojumiem, ja vien neraksti tieši speciālistiem paredzētu blogu. Droši izmanto savai tēmai atbilstošu slengu, tas lasītājiem ļaus uztvert tevi kā savējo.

Kas lasīs?

Pēdējais jautājums. Kas lasīs tavu blogu? Ieteiktu sākumā par to īpaši nesatraukties. Kad tavs blogs būs gatavs varēsi to pieteikt kādai no blogu jaunumu lapām, kurās var lasīt jaunākos rakstus no Latvijas blogiem. Ja pievienosi blogu nekur.lv vai ekstra.lv tad tavu rakstu noteikti pamanīs, lasīs un aizies pie tevis ciemos, lai palasītu vēl. Kā padarīt rakstu pamanāmu, lai tas izceltos uz pārējo fona? Par to, kādā no nākamajiem šīs sērijas rakstiem.

Nobeigumā varbūt mazliet banāla frāze – par 1000 lasītājiem vērtīgāki ir 10 gudri komentētāji.

Ar to arī šoreiz varētu būt gana. Turpinājums ne ātrāk kā pēc nedēļas.

Šīs sērijas nākamais raksts ir sagatavošanas stadijā. Ja tev ir jautājumi, uz kuriem es varētu atbildēt, tad raksti uz kontaktu sadaļā norādīto epastu.

  • Hm… Skatos, ka pēdējā laikā Tava blogā parādās daudz mācību. Tas ir pozitīvi – vajag popularizēt šo padarīšanu. :)

  • Ļaudis! Vai kāds grib sākt rakstīt latgaliski? Par dajebko! Esmu izslāpis lasīt, lasīt, lasīt! Nopietni…

  • Viss ir kruta, bet par tiem 10 gudrajiem komentētājiem, kas vērtīgāki par 1000 lasītājiem, gribu iebilst.

    Vai mēs rakstām, lai mūs komentētu? Nē, mēs rakstām, lai mūs lasītu. Protams, intensīva viedokļu un info apmaiņa pie rakstiem blogu tikai bagātina, taču es neredzu gandrīz nevienu gadījumu, kad augstākminētais postulāts varētu būt patiess.

  • maris

    Izveidoju blogu googla blogerī, bet ievietojot visas ziņas, tās stiepjas garumā, vai kāds nevar pateikt, kā var saīsināt tekstu, lai tas blogs būtu pārskatāmāks, bet, kad uzspež uz teksta, tad atverās viss garais teksts ? Pašlaik atradu, kā var arhivēt, bet kā panākt, ka pirmajā labā no katras ziņas ir pirmā rindkopa vai noteikts zīmju skaits ? Varbūt kāds var palīdzēt ar konsultāciju ?

  • Jeremy: man nav nekāda prieka no raksta, kurš ir lasīts, bet pie tā nav izveidojusies ne diskusija, nedz arī ir kāds prātīgs komentārs. Tad rodas sajūta, ka ieguldītais darbs nav atmaksājies. Starp citu šim blogam ir interesants rādītājs. Par spīti tam, ka raksti šeit ir salīdzinoši, gari komentāru un ierakstu garuma attiecība ir gandrīz 3:2. Tas nozīmē, ka uzrakstot 200 vārdus garu rakstu vidēji var sagaidīt komentārus ar kopsumā 300 vārdiem.

  • Es arī piekrītu, ka komentāri ir ļoti svarīgi. Mans kā blogera uzdevums ir raisīt diskusiju, lai gan es, gan mani lasītāji var sazināties. Man arī nepatīk ieraksti, kurus maz ļaužu komentē. Man nepietiek ar to, ko esmu uzrakstījis es, es gribu arī palasīt ko domā lasītāji.

  • lapsa

    “Modīgā blogu padarīšana” :D
    Onka, varbūt pateiksi, kas vēl tagad ir modē? Es gribu būt stilīgs!

  • Nu, viss atkarīgs no tā, kāda tipa blogs.
    Labi lasīts, bet nekomentēts raksts tikpat labi var nozīmēt, ka tajā viss ir pateikts tik skaidri un nepārprotami, ka lasītājam nav ko piebilst. Protams, tas var arī nozīmēt, ka raksts ir sūds, bet tad visticamāk kāds uz to arī norādīs.

  • Laacz blogaa komentaaru garums desmitkaartiigi paarsniedz rakstu garumu gandriiz vienmeer. Es tomeer domaaju ka raksts ir svariigaaks, lai arii komentaaros beizhi paraadaas labas domas un peerles. Bet rakstam ta tomeer mees lai lasiitu rakstu, nevis komenteetu (bet ja tas notiek, tad tas ir labi). Un ja netiek komenteets raxts, tad nav ko stresot.

    Taa pat arii ir skaidrs, ka ja ir, piemeeraam, kaada nishas blogaa interesanti raxti par veezha aarsteeshanas jaunaakajaam nianseem, tad nez vai tur vareetu buut vairaak komentaaru kaa pie raksta citaa blogaa par jauno Apple MacBook.

    Lapsa, Onkulis sho raxtu raxtiija tiem, kas nezina kas ir blogi, un pats izmantoja aprakstiitaas metodes (rakstiit slengaa, u.c.), taapeec mineeja, ka blogoshana ir modiiga. Un es arii domaaju, ka taa tas ir, it seviskji tas kljuvis modiigi peedeejaa gada laikaa, un kaa raadiitaajs tam ir ne tikai divreiz vairaak blogu kaa pirms gada shajaa pasjaa laikaa, bet peern arii db.lv, diena.lv u.c. lielie mediji arii atveera blogu sadaljas savaas lapaas.

    Veel modee ir Apple portatiivie datori, iPhone mobilie telefoni, sociaalie tiikli jaunieshiem, platas jostas apsietas ap vidukli (virs biezaa dzhempera vai meetelja) sievieteem, kaklasaitei vienaa kraasaa ar kreklu (pie uzvalka) viirieshiem, Organico Carmenere Cabernet (viins) sveetku noskanjai, nostaljgjiskais tuurisms, viziitkartes tikai ar vaardu un uzvaardu uz taam, utt.

  • Kur palika būtiskākie jautājumi:
    Kāpēc veidot blogu?
    Ko es vēlos panākt ar savu blogu?
    Ko es sagaidu no sava bloga?

    Turklāt parasti jau cilvēki dara otrādi – no sākuma kko dara un tad izvēlas rakstīt par to blogu, nevis ka izdomā rakstīt blogu un tad domā par ko. Manuprāt.

  • lapsa

    Tieši tā, blogs sākas tad, kad cilvēkam ir par ko rakstīt, nevis tad, kad viņs izdomā, ka nu viņam vajag blogu, kaut arī rakstīt nav par ko.
    Lai raksta tie, kam ir par ko rakstīt, nevis tie, kam gribētos.

    Un tieši tāpēc potenciālajiem nozaru blogu rakstītājiem butu viarāk jāpalīdz ar tehnisko pusi.

  • izlasot gan rakstu, jāteic paldies, gan izglītošanas ziņā, gan arī lietu sakārtošanai. lieta, tāda, ka izskatās laba bloga ideja un tās izpildījums ir ļoti līdzīgs tavam veiksmīgam biznesam. tev ir ideja un tu to ne glužu interetā pārdod, bet, kā sacīt jāsaka, laid tautās, pelnot savu reitingu un arī saturīgos komentārus. tā kā mans blogs ir pietiekami sūdīgs,tad varbūt no šiem rakstiem radīsies kāda ideja, kā visu vērst par labu.

  • deni2s: pašlaik situācija ir tāda, ka cilvēki bez sirdsapziņas pārmetumiem sāk veidot blogus pilnīgi par neko. Šis raksts ir domāts tiem, kas domā, ka “zina,” par ko vēlas rakstīt. Kā minēts raksta sākumā šie ir paškontroles jautājumi, lai vēlreiz kārtīgi pārdomātu savu jau gatavo izvēli.

    Ekonomikas pamatjautājumi ir: ko ražot? kā ražot? kas patērēs? es domāju, ka šis princips ir spēkā arī blogos. Tas, kāpēc cilvēki, raksta un ko viņi ar to vēlas panākt, lai paliek viņu pašu ziņā. Kāds raksta sevis dēļ, cits naudas, slavas, atzinības. Vienalga. Iemesli, lai paliek pie katra paša.

    Es varu pateikt godīgi, kad iesāku šo blogu, man vispār nebija skaidrs, ko es ar to vēlos panākt. Tajā brīdī, tas bija vienaldzīgi. Es rakstīju, tāpēc, ka man gribējās pamēģināt šo procesu kā tādu. Tā nebija tā pareizākā pieeja, tāpēc es gribētu, lai citi nepieļauj to pašu kļūdu.

    Lapsa: tāpēc jau šis bija ievada raksts. Tālāk es paskaidrošu, kā cilvēkam ar gatavām idejām tehniski realizēt savas vēlmes.

  • Es rakstu nišas blogu. Bet pēc pieredzes varu teikt, ka ar nišas blogiem, kas nav “modīgi” blogosfērā, ir grūti panākt sākuma apmeklētāju un ieinteresēto personu loku (jo lielākoties Latvijas blogerus interesē iPhone un Apple (retoriski)), pat ja ir skaidri zināms, ka tēma ir nepieciešama konkrētai nozarei, un neviens par to neraksta.

    Šeit ir jāveic dažādas mārketinga aktivitātes (arī offline), un jāizmanto iespējas nokļūt līdz konkrētai auditorijai, kas nav viegli. Pie tam, blogs parasti ir privāts, un offline mārketingam ir grūti ziedot savus personīgos līdzekļus. Otra problēma ir tā, ka nišas blogus mazāk ielinko citos blogos (kas raksta par iPhone un citiem “modīgiem” jaunumiem), līdz ar to ir grūtāk sasniegt augstāku PR pēc konkrētās nozares nozīmīgākajiem atslēgvārdiem.

    Katrā ziņā tēma kā veidot blogus cilvēkus interesē, un skatoties apmeklētāju plūsmu, manu sen rakstīto rakstu par Blogger un WordPress.com atrod daudzi http://www.b20.lv/2007/09/06/kur-sakt-rakstit-blogu/

  • Blogošanas propoganda. Vēl vajag plakātus uz stūriem ar uzrakstiem, ja tu noblogo, tad par tavu eksistenci neviens nezin!

  • Es būšu pozitīvs , tāpēc teikšu tā — Tu esi smieklīgs!

  • cloned_pt

    Teicami. Ļoti labi, ka manuālis uzrakstīts “vienkāršiem vārdiem”, jo man, kā visai pastulbam tipņam, būtu ļoti grūti uztvert Īsto un Komplicēto blogeru terminoloģiju.

  • Vai. Nu izsmeļoši, pamācoši, negaidīti. Pie šādiem padomiem — tikai viens papildinājums no “vienkārša lasītāja no malas”:

    cita starpā mēģināt pārstāt Blogot un uzrakstīt kaut ko interesantu.

  • no pēdējiem komentētājiem sanāktu ideāls trio.

  • Jauki, paldies. Varbūt arī atsākšu kaut ko.
    Gaidu nākamo daļu par tehnisko izpildi, arī tas man mazliet ir traucējis.

  • Šulcs – paldies, izrāvi vārdus no mutes.

    Onkuli – es arī piederu pie tiem, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem veido blogu ne par ko, bet konkrēta koncepta. Sauc to par personīgo domu miskasti. Un, kā tas gadījies, kā ne, tas tomēr ir interesanti virknei cilvēku.

  • no pēdējiem komentētājiem sanāktu ideāls trio.

    Jā! Toč. Šulcu un pērkonu jāsabāž vienā blogā lai drukā par blogu ietekmi uz sabiedrības krējumu.

  • Raksts ir labs, es kad sāku blogot man nebija ne jausmas par ko lai raksta, tad nolēmu apvienot ietderīgo un patīkamo izveidot savu izlasīto grāmatu katalogu. Lai radiem nebūtu 100x jāstāsta, kur biju aizbraucis un ko redzējis, ievietoju savus ceļojumu aprakstus. Un protams zinot ka daudzas galvas ir gudrākas par vienu, šad tad ielieku kaut kādu intelktuālu jautājumu (un kāds vienmēr zin atbildi).

    Bet protams pārfrāzējot “Blogeris blogerim blogeris” :)