Kas ir Creative Commons?

200px-cc-logo.png

Nesen rakstīju par to, kā legāli iespējams izmantot svešas fotogrāfijas, piemēram, blogam.

Ja kāds darbs ir aizsargāts ar autortiesībām, tad to izmantot bez autora īpašas atļaujas ir aizliegts. Otra galējība ir publiskais īpašums (public domain), tas nozīmē, ka autors ir atteicies no savām tiesībām un darbu bez ierobežojumiem var izmantot katrs, kas vēlas. Parasti public domain fotogrāfijas var atrast wikipēdijas rakstos.

Creative Commons ir bezpeļņas organizācija, kura ievieš un izplata autordarbu licenzēšanas formas, kuras dod lielāku brīvību darbu izmantotājiem vienlaikus dodot atsauci arī pašiem autoriem. Vairāk informācijas par CC.

Creative Commons aizsargā visas tiesības, kas atrodas starp iepriekš minētajām galējībām. CC licencēm ir dažādu līmeņu nosacījumi. Pamatā visi šie līmeņi prasa, lai būtu atsauce uz darba autoru. Atšķirības ir saistībā ar darba modificēšanu. Dažas licences pilnībā aizliedz modificēt darbu. Piemēram, fotogrāfijai nevar nogriezt malu vai papildināt to ar uzrakstu. Citas licenču formas ļauj brīvi modificēt vai uz esoša darba bāzes radīt jaunus darbus.

CC licencēs izmantotie simboli

cc_icon_attribution.gif Atsauce (Attribution)

Darbu var kopēt, atskaņot, modificēt un izplatīt, ja tiek dota atsauce uz autoru. Citi ierobežojumi nepastāv.

cc_icon_noncomm.gifNekomerciāliem mērķiem (Noncommercial)

Darbu var kopēt, atskaņot, modificēt un izplatīt, taču tikai nekomerciāliem mērķiem.

cc_icon_noderivs.gif Bez atvasinājumiem (No Derivative Works)

Darbu var kopēt, atskaņot un izplatīt, taču uz tā bāzes nevar veidot jaunus darbus, kā arī ir aizliegts darbu modificēt.

cc_icon_sharealike.gif Dalies līdzīgi (Share Alike)

Modificēto darbu ir jālicenzē ar tādu pašu licenci, kā darba oriģinālu.

Kombinējot šos četrus pamata principus tiek būvētas jaunas licences. Ja ir vēlme licencēt savu darbu, tad jāizvēlas nosacījumi un tos jāsakombinē, lai licence atbilstu vēlmēm.

Ar flickr.com piedāvātajām fotorgrāfijām var iepazīties pēc to piederības noteiktai licenču grupai – flickr.com/creativecommons

Lai būtu drošs, ka viss būs korekti, vislabāk iesaku izmantot darbus, kuri licencēti tikai ar pirmo licences simbolu – Atsauces licenci. Tas nozīmē, ka nav jābaidās izmantojot šo darbu komerciāliem mērķiem.

Visbeidzot jāatzīst, ka šīs licences likumiski ir nostiprinātas vairākās valstīs, bet ne Latvijā. Tas nozīmē, ka pagaidām šo licenču ievērošana vai neievērošana tiek atstāta uz katra paša goda prātu.

Ar CC darbības principiem sīkāk pats esmu iepazinies nesen, ja kādam rodas aizdomas, ka esmu pieļāvis neprecizitātes dodiet ziņu.

, , , ,

  • Pakomentēšu vēl par Vikipēdijas attēliem. Papildus public domain attēliem ir vēl daži veidi:
    1) GFDL – attēliem neērts veids, jo līdzi ir jādod licences teksts, kas ir uz vairakām lappusēm.
    2) CC-BY-SA – komerciāli izmantojamais Creative Commons variants
    3) Vēl pāris dīvainas brīvās licences
    4) Tāda, šķiet, Latvijas likumdošanā neesoša lieta kā “fair use” – komericāli attēli zemā kvalitātē, ko izmanto izglītojošos vai informatīvos nolūkos (doma ir tāda, ka autortiesību turētājam nerodas zaudējumi). Šeit iet iekšā visi kompāniju logo, filmu plakāti, grāmatu, CD, DVD vāki, mākslas darbi, nozīmīgas fotogrāfijas (Čegevaras bilde, Ivodžimas karoga pacelšana utml).

  • Ar CC pirmo reizi saskaaros 2004. gadaa, liekas, kad tikko sakau blogot :). Tai gadaa arii vinji tikko sakaa savas publiskaas aktivitaates ASV. Ideja – geniaala, pamatojums – labs. Patiesiibaa mums bija doma organizeet nelielu konferenci/seminaaru par shiem jautaajumiem, nedaudz palobeet liidziigu projektu attiistiishanu muusu valstii…

  • Arturs Mednis: viss jau ir jauki, bet latviešu valodā nav manīta nekāda info. nav pat iztulkoti licenču nostādījumi.

  • xlt

    Papuass – ir LV likumdošanā paredzēta tāda lieta kā “Fair use”. Vajag tikai paalsīt Autortiesību likumu (19.pants. Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības).

    Onkuli – nav gluši pareizi runāt par divām galējībām un “vidusceļu”. Tas viss ietilpst vienotā autorteisību regulējumā.

    “Public domain” (Autortiesību likumā nav šāda termina) – tie ir darbi, kuriem ir beidzies autortiesību aizsardzības termiņš (autora dzīves laiks + 70 gadi). Šos darbus var izmantot nemaksājot autoratlīdzību un neaizskarot autora personiskās tiesības (noteiktas 14.pantā). Taču uz tiem joprojām attiecas Autortiesību likums.

    CC, GFDL, copyleft utt ir licences, jeb darba izmantošanas notekumi, ko autors dod balstoties uz autortiesībām (Autortiesību likuma 40. un turpmākie panti). Autors, licencējot savu darbu ar CC licenci nezaudē savas autortiesības. (autoram nav obligāti jāprasa nauda par sava darba izmantošanu, izņemot gadījumus, ja tas noslēdzis līgumu ar autiortiesību aģentūru. ;) Tāpēc neredzu nekādus šķēršļus Latvijā izmantot savu darbu licencēšanai Creative Commons. Protams, iztulkot tās licences latviski būtu varen svētīgi. Man pašam reiz bija tāda doma, bet laika trūkums un slinkums ņem virsroku.

  • xlt: paldies par apskaidrojumiem.

  • XLT – manupraat CC tomeer ir vairaak kaa kistiiba, kaa filozofija un virzienas kaa taads, pie kam tas ir visai likumsakariigi, ka tas radaas tieshi amerikaa. Kaut arii ne tikai tur, bet visu peedeejo 50 gadu laikaa (ja neskaita peedeejos desmit) strauji attiistiijaas autortiesiibu jeedziens uun jautaajums, un ja agraak tev bija jaapieraada, ka tas ir tavs, kas nosperts, un ja nav registreets, tad viss… tad veelaak jau pietika ar to, ka tas ir tavs, tevis radiits, utml. Tieshi taapeec, ka bija daudzi, kas, tiesipreteeji – veeleejaas kaut kaads izmantotu vinju darbu, arii radaas CC.

  • xlt

    Onkul, ņem par labu. ;)

    Protams, Artūr, pilnībā piekrītu. Te pat varētu lietot šobrīt populāro vārtu “filosofija”. Bet, ja mēs par CC runājam kā par licencēm, tad tas jau ir tīri juridisks skatījums.

    Katrā ziņā prieks, ka arī Latvijā ir cilvēki, kurus interesē brīvā kultūra un kas nedomā, ka cilvēku attiecības balstās tikai uz naudu.

    Interesentiem varu ieteikt vēl pastudēt tādus resursus, kā http://freeculture.org/ un http://www.lessig.org/ (Lorensa Lesiga lapa – viņš ir viens no CC tēviem un publicējis daudzas grāmatas (ar CC licencēm, protams). Vienu viņa grāmatu var lejupielādēt te: http://www.free-culture.cc/freecontent/ Bet pieejams ir vēl vismaz divas trīs).

  • CC licences vajag ne tikai iztulkot, bet gan pielāgot Latvijas likumdošanai. Tās, kas pieejamas CC mājaslapā, rakstītas ASV likumdošanai. Pat UK uztaisīta sava versija, lai gan tur it kā nekas daudz nav jātulko.
    xlt, runa ir par daudz ko vairāk kā attiecībām, kas balstās tikai uz naudu. Ne Lesigs, ne Stolmens nekad nav teikuši, ka pelnīt naudu ar saviem darbiem ir slikti. Gluži vienkārši autortiesības ir sava veida vienošanās — sabiedrība no kaut kā atsakās un autori no kaut kā atsakās, lai abi kaut ko iegūtu. ASV likumdošanā tas redzams labāk (nu jau kādu laiku cītīgi tulkoju Lesiga “Free Culture”, tādēļ tīri labi zinu, kas tur rakstīts): tur skaņu ierakstu kompānijām, ja tās grib ierakstīt kāda komponista jau iepriekš noteiktu dziesmu, nav jāprasa komponista atļauja, tikai jāsamaksā viņam likumā noteikta summa. Šeit komponisti no kaut kā atteikušies (pareizāk sakot, viņiem lika atteikties): viņi pilnībā nevar kontrolēt savus darbus. Protams, komponisti no autortiesībām iegūst daudz vairāk nekā zaudē. Bet sabiedrība iegūst no šīs īpatnības: kaut vai to, ka tagad viņi var klausīties kaverversijas.
    Savukārt tagad (un it īpaši jau Latvijā) šis balanss arvien vairāk sliecas uz autortiesību īpašnieka (vai Latvijas gadījumā pārvaldītāja) pusi. Pats vārds latviešu valodā jau mudina domāt vienā virzienā: “autora tiesības”, savukārt angliski ir “kopēšanas tiesības”. Tiek uzsvērts tikai labums autoram — un tikai tīri finansiāls labums — aizmirstot par sabiedrību. Tā var nonākt tik tālu, ka par pilnīgi jebkādu autortiesību izmantošanu jāprasa atļauja. Un autortiesību pārkāpšana nav tikai filmu vilkšana no interneta vai pat citu cilvēku bilžu likšana blogā. Autortiesības (tā tīri tehniski ņemot) tiek pārkāptas arī tad, ja tu fotografē kādu māju. Iedomājieties, kā būtu, ja fotogrāfam vajadzētu sadabūt atļaujas par katru attēlā nofotografēto māju! Un, ja tas šķiet pārāk neticami, te piemērs — viens jaunietis taisīja filmu par operas darbiniekiem, kas sēdēja ģērbtuvēs un fonā kādas deviņas sekundes televizors rādija Simpsonus. Viņam Fox paprasīja vairākus tūkstošus par to, lai viņi drīkstētu to televizoru fonā atstāt.
    Visbeidzot atļaušos mazu pašreklāmu: pats slienu augšā pasākumu tieši brīvās kultūras popularizēšanai. Sīkāk var skatīt http://atverts.wordpress.com

  • Gita

    Vai Latvijā CC licenzes ir oficiāli lietojamas?

  • Meža tauki

    Copyleft latviski piedāvāju tulkot kā “kopēttiesības”. Tas ir semantisks pāris ar Copyright – autortiesības