Problēma, ka šodien blogu ir daudz. Palasiet , simtiem vienādu, lai no tuukstošiem atlasītu savu auditoriju , patiesi ir jāpanāk liels apmeklētāju daudzums ar citu saitu palīdzību, jo tikai 1% ir potenciālie palicēji pat tad , ja blogs būs interesants.
Inbox, kamēr nebija daudz reklāmas deva lielu apmeklētāju skaitu, bet tagad viegli iespējams nonākt miskastē. kas par daudz tas par skādi.

Un globālā mērogā blogi arvien vairāk tiek pārvērsti par pārdošanas instrumentu un ierindi godpilnaja pirmaja trijnieka.

tajās dienās, kad ir raksts ir 25 apmeklētāji no draugiem.lv

– sanāk, ka blogiem/žurčiem iekš dr.lv rss slejas nav īsti vieta.
Starp citu, man reizēm šķiet ka pārskatāmāk (uzsveru – šķiet) būtu, ja rss tiktu attēlots nevis kategorijās (1. lapa), bet gan kā timeline.

(atļaujos pašapzinīgi pieņemot, ka Tu sarunājies ar mani, lai gan – varu arī kļūdīties: “kam negadās”, kā saka.;) )

Dēļ kam gan tie interesenti, kuri “aplūr” tikai vienu linku Tavā blogā, būtu uzskatāmi par “nevajadzīgiem”?!… Cilvēks, kurš mācās staigāt, to dara, sākotnēji sperot savu pirmo (līdz tam) / vienīgo (pagaidām) soli. Kuram, ja viņam iepatiksies “čībošana”, sekos nākamais, tad vēl u.t.t. Visi mēs kādreiz sākām ar “pirmo sli” = NEVIENAM par blogeri piedzimt nav palaimējies (cik nu zināms, vismaz man). BET – tas taču nebūt nenozīmē, ka mēs bijām vai esam “nevajadzīgi”, va’ ne?…;)

Un, savukārt, kurš tad īsti varētu būt atbildīgs par to, ka kādam “vienu linku aptaustījušam” interesentam pietrūkst notivācijas “līst dziļāk”? Ka tikai ne paši blogeri, tomēr?… Kuri, “pagriežot bildi otrādi”, varētu šķist “nevajadzīgi” tiem “viena linka aplūrētājiem”, kurus nav spējuši ieinteresēt uz “dziļāku līšanu” attiecīgā bloga piedāvājumā. Tātad – problēma, manuprāt, varētu tomēr būt “sakņojusies” ne jau nu iekš pieprasījuma vārguma, bet gan – iekš piedāvājuma “kapacitātes”. Nu, vismaz – par kādiem 99%, apmēram.;)

Justies novērtētam – tas pavisam nav peļami, Tev taisnība.;) BET – izvēloties tam neadekvātus kritērijus (š.g. – komentārus esamību vai neesamību pie ‘katras vienas’ publikācijas blogā), tā padarīšana varētu sanākt cieši “garām kasei”, diemžēl. Konkrētāk – ir bijis tas gods (nereti) saņemt atzinīgu ievērtējumu uz @-pastu no ļaudīm, kuri ziņo, ka mēdz iečībot blogā praktiski ikdienišķi, tomēr (kā paši apstiprina) – dažādu iemeslu dēļ NEKAD nav komentējuši nevienu no publikācijām tieši blogā. Nu, rau: “Ko mums no tā būs mācīties?”…;)

Bet nu, kā jau ir secināts ‘virkni reižu’ – “katram = savs”, bez šaubām.

Lai paveicas mums visiem: kā blogeriem, tā arī ‘katra viena’ (dajebkura) “mērķauditorijai”! ;)

;)

Hmmm…

Visai selektīvi specifiski tie kritēriji, jāatzīst.;)

Vai tomēr objektīvāk nebūtu uzskatīt, ka mediju (par kādiem, patiesībā, būtu uzskatāmi jebkuri publiski brīvi pieejami w-resursi, arī blogi) galvenais (ja ne vienīgais) “lieluma” kritērijs tomēr varētu būt apmeklējumu statistikas rādītāji? T.i. kopējās, “vidējo statistisko lietotāju” apmeklējumu summārās statistikas – ne tikai pagaidām vēl visai specifisko / salīdzinoši pieticīgi ekspluatēto RSS barotņu lokālās auditorijas aktivitāšu uzskaitījums.

Savukārt – vērtēt bloga “svaru” pēc komentāru daudzuma pie publikācijām var, protams. Bet – ne jau nu izmantojot to kā “universālo olekti”, ar kuru taptu uzmērīts bloga “lielums”, dabiski: šajā pašā cien. “Onkuļa” blogā netrūkst publikāciju (akcentēsim: gana interesantu visai daudziem apmeklētājiem, kuri, TOMĒR, ne visi & ne vienmēr ir ‘ieziepējušies’ komentāros “paust viedokli”), pie kuras sadīgušo komentāru “turku pupu” ir saveidojuši 2-3-4 ļaudis, savā starpā sarunājoties (vai nu par kādu attiecīgās publikācijas niansi, vai arī – par kaut ko pavisam citu, kam ir tikai visai attāls sakars ar aktuālo tēmu). Vai tas patiešām varētu “atspoguļot” apmeklētāju aktivitāti? Iespējams, bet – tikai konkrēti to dažu apmeklētāju aktivitāti, kuri komentē publikāciju. Vai tas varētu būt objektīvs kritērijs, aizstājot elemetāru (vispāratzītu / jau pasen visai plaši un ikdienišķi izmantotu, t.sk. dažādos reitingu “mērījumos”) apmeklējumu statistikas uzskaiti? Atļaušos tam nepiekrist, tomēr (jaušot, ka diez vai būšu vienīgais šādi smadzeņojošais īpatnis).

Tā ka – gribētos šaubīties (vismaz), vai būtu aumež jēdzīgi gan elefantu, gan pelēnu censties ierūmēt viena fasona / izmēra “apenēs” (jācer – šeit tusējošie sakarīgie ļaudis diez vai pūlēsies apvainoties par šādu alegoriju)…;)

Bet nu – “katram = savs”, kā ir sacīts + “nekā personīga”, dabiski.

Ja ļauts uzjautāt: kuri būtu tie “lielie” blogi & pēc kādiem kritērijiem tas “lielums” tiek definēts?

(vnk interesanti būtu uzzināt, ja tas nav diži konfidenciāli…;) )

peec buutiibas ir taa:
50% google
30% bookmarki un tieshie
5% linki citaas lapaas
10% nekur.lv ekstra.lv digg.lv
5% rss

taa kaa peedeejaa laikaa maz komenteeju citu blogu rakstus, taapeec maz ienaakosho… a taa dienaa no google naak videeji 60-80 cilveeki…

par draugiem.lv… tur laikam shobriid tik izredzeetie tiktu :D pats tur neeju un nelasu, manupraat, man ar nekur.lv pakalpojumu pietiek…

par lielajiem blogiem ir taa kaa ir… lai tu tiktu pamaniits, tev nepietiek ar labiem rakstiem, tev arii jaapiedalaas aktiivaa shii lielaa bloga rakstu komenteeshanaa… jo ne no shaa bloga autors par tevi neuzzinaas….

bet taas ir tikai manas domas :)

;)

Nu jā: “kļūdīties ir tikai cilvēcīgi”, kā ir sacīts. Rau, arī man iegadījās (“a kam negadās?!…”).;)

Kā jau esam secinājuši iepriekš – viss (arī aktuālais, t.sk.) ir atkarīgs no tā, ko / kā / kāpēc darām. Iz tā arī – “iztekošās konsekvences”.

Lai paveicas, iespējami (mums visiem)! ;)

Katrai konkrētai lapai izdevīgākie ienākošie avoti var krietni atšķirties.

Paldies par atzinīgajiem vārdiem :)

Kaut kā biš’ lokāli tas viss izklausās, atvaino: no Tavā apskatā pieminētajiem w-resursiem tikai pavisam nedaudzi (manuprāt) būtu uzskatāmi par tādiem, kuros “apgrozās” kaut cik ievērības vērts potenciālo bloga (Tava vai jebkura cita – nav starpības) apmeklētāju skaits.

Protams – i ne prātā nenāk oponēt tam, ka “zināmās aprindās” Tevis pieminētie w-resursi varētu kotēties kā dominējošie (kādu šaurāk specifisku, bet – “zināmajām aprindām” būtisku iemeslu dēļ). Tomēr – ja runa ir par apmeklētāju piesaisti PRINCIPĀ, tad – diez vai par objektīvu būtu uzskatāms šāds domājamās mērķauditorijas “zvejošanas” w-vietu izvēles “snobisms” (riskēšu atļauties nodēvēt to šādi).

Un – jā: pie publiskajiem portāliem (kā apmeklējumu “donoriem” ar visrespektējamāko potenciālu, ja vēlamies būt objektīvi) nepamanījās pieminēts lielākais mūsvalstī, diez kāpēc… Manuprāt (un, arī – respektējot mēreni ilgstošu privātpieredzi) – gluži velti: lai arī kāda (t.i. – cik skeptiska) būtu attieksme pret tā “pastāvīgo apdzīvotāju kontingenta kvalitāti” – “iemetot āķi”, uz to reaģējošo interesentu apmeklējumi (blogā, kurš “āķē”) mēdz būt skaitāmi simtos (pat), burtiski dažu minūšu laikā…;)

Bet vispā’bā – gana interesanta analīze (tieši tāpat, kā citas publikācijas Tavā w-resursā), paldies!