piezīmes pēc blogu diskusijas

Nesen pieminētā diskusija ir jau aiz muguras.

Diskusija - Blogi: sērga vai jaunas iespējas?

un tagad manas juceklīgās pārdomas par pasākumu:

Es neteiktu, ka uzzināju pārsteidzoši daudz jaunas lietas, taču tas arī nebija šī pasākuma mērķis. Es izmantoju šo laiku, lai padomātu par blogu lietām, par kurām ikdienā domāts par maz, jo atlicināt laiku šādām lietām šķiet nelietderīgi.

Diskusijā tika minēts, ka blogi un blogošana Latvijā esot autiņos. Visdrīzāk piekritīšu šim apgalvojumam. Ir atsevišķi cilvēki, kuri šajā sfērā darbojas jau 5 un vairāk gadus, bet atlikusī blogu masa ir veidojusies ne agrāk kā pirms 2 gadiem.

Joprojām ir vērojama noslāņošanās blogu tēmu ziņā. IT sfēras cilātāji netrūkst, bet kā jau parasti, kvalitatīvi par šo jautājumu izsakās tikai retais. Ir pašpasludināti SEO karaļi, kurus gan līdz šim neviens nav manījis braucam lepnos limuzīnos.

Bet es šoreiz negribu minēt to, kas ir un kas nav atrodams Latvijas internetā. Tie, kas rok, tie zina, ka labākie blogotāji savu darbu dara klusu un nemanāmi. Tie retie tematiskie blogi, kas ieķērušies vienā tēmā, jau ir atraduši savu cienītāju loku un ir tikai laika jautājums, kad šis lasītāju loks palielināsies.

Šeit vietā būtu jautājums nekur.lv veidotājam laacz.lv par kategorizācijas ieviešanu lielākajā Latvijas blogu agregatorā. Kategorijas ved uz portālīguma pusi, kas ir svarīgs punkts, ja ir vēlme lasītāju apjomu palielināt ilgākā termiņā. Saprotu, ka šis jautājums nav no vieglajiem, bet tas dotu iespēju vienkāršajam lasītājam saņemt to, ko viņš vēlas, nevis ziņas, kuras ir sakārtotas hronoloģiskā secībā. Labi un tematiski specifiski raksti nepazustu informācijas jūrā, bet būtu viegli redzami sev piešķirtajā kategorijā. (Ņemot vērā nekur.lv lietotāju skaitu var pat apsvērt lietotāju ģenerētas kategorijas.)

Atgriežoties pie autiņiem, es vēlos teikt, ka pašlaik ir izdarīts viss nepieciešamais, lai Latvijā blogu vide turpinātu attīstīties. Informācijas ir pietiekami, lai to atrastu meklētāji.

Vietas un nišas internetā ir pietiekami daudz, lai ienāktu jauni blogu autori. Es pats īpaši ceru uz tādiem, kuri ir jauni prātā un garā, ar augstāko izglītību un strādājoši savā nozarē. Šādi cilvēki labāk par jebkuru avīzi varētu sniegt informāciju par savām interešu sfērām.

Un te nāk jauns jautājums. Kādi iemesli var pamudināt cilvēku veidot blogu? Mūsdienās tērēt stundas no sava laika, nozīmē bārstīt naudu vējā. Pavadot stundu vai divas pie viena raksta autors patiesībā dāvina lasītājiem diezgan dārgu produktu, kura patiesās izmaksas mēneša laikā noteikti ir rakstāmas ar trīs cipariem.

Man ir atbilde. Bloga autors var bez sirdsapziņas pārmetumiem atļauties atdot šo laiku, tikai tad, kad pats sevi vienlaikus bagātina:

  • Vienkāršākais bagātināšanas veids ir domu apkopošana. Izliekot domas uz papīra, tās kļūst skaidrākas un autoram ir iespēja nostiprināt savus uzskatus. (piemēram, šis raksts)
  • Pašizglītošanās. Bieži raksts tiek veidots, ja bloga autors, kaut ko nezina. Pēc izpētes veikšanas top raksts, kas, pirmkārt, ir bijis noderīgs pašam autoram. (raksts par skype)
  • Atmiņu un izjūtu fiksācija.

Un tā tālāk. Katram savi iemesli.

beigas

, , , ,

  • KX

    biš oftopiks…

    Mani prikoļī kā jūs zemtekstos karojat viens ar otru (sapratīsi par kur blogu/vortālu es to domāju)

  • und0

    Intresants raksts! Nu man patika tās beigas ;)

  • Jaa, labi uzrakstiits.

  • laikam vienīgais iemesls ir atmiņu un izjūtu fiksācija, jo interesanti palasīt to, ko tu esi rakstījis teiksim trīs gadus atpakaļ. ir izteikti dažādi spriedumi, kurus pats apgāz ar laiku.

    p.s. labajā pusē pie Sveiki! teksta ir atkal kļūdas – precīzi divas komatu kļūdas.

  • Piekritīšu autoram, arī es nekādas atklāsmes nedabūju šajā pasākumā. bet nebija slikta vieta kur pavadīt divas stundas lietainā dienā. Patikās daži ciilvēki auditorijā, džeks , kas stāstīja par kaut kādu blogu un karu un blogotāja vecāku sirdslēkmi, ja godīgi tad šajā štellē neiebraucu, un vecāka gadagājuma vīrs, kurš aizrādīja, ka par blogiem latviski neesot nevienas grāmatas.

    bet galveno gan nesapratu, kāpēc bibliotekāriem jāblogo, kāda tam pievienotā vērtība (izņemot, ka kāds var piesiet bumbas, ka šajā laikā bibliotekars nepilda savus tiešos darba pienākumus)? Mazā pagastā/mazpilsētā par bibliotekāri tāpat visi visu zin līdz septītajam augumam tā sakot :)

  • Grrr

    > bet galveno gan nesapratu, kāpēc bibliotekāriem jāblogo, kāda tam pievienotā vērtība

    Asmo, vai tad to pašu nevar pateikt par pilnīgi jebkuru citu profesiju arī?

    P.S. Vai gadījumā nav nedaudz aizmirsies nomainīt URL savos settingos šeit.

  • Es biju gaidījis, ka bibliotekāriem tur visā apakšā ir kautkāds baigais framework uz ko tā štelle balstīsies. ķipa plāns kā sagrābt varu pasaulē – pārnestā nozīmē, bet nikā viss balstās uz entuziasmu.

  • Mfz

    Zemtekstos spēks :)

  • Grrr

    > Es biju gaidījis, ka bibliotekāriem tur visā apakšā ir kautkāds baigais framework uz ko tā štelle balstīsies. ķipa plāns kā sagrābt varu pasaulē – pārnestā nozīmē, bet nikā viss balstās uz entuziasmu.

    Tieši tā. Es jau teiktu, ka tie bibliotekāri, kas blogo, ne ar ko daudz neatšķiras no citiem blogeriem Latvijā. Viss prasa laiku.

  • Jā jocīgi Jūs esat, visi tie blogotāji.
    Normāls cilvēks nopļauj zāli mājas priekša, nokrāso žogu, uzliek bruģi pie garāžas, un nemaz neuztraucas par “izbārstīto naudu vējā” patērētā laika ziņā. Viņu arī galīg nesatrauc vai tā visa iespaidā palielināsies apmeklājums viņa ielā vai ne. Tāpat viņu neintresē, vai pie viņa smukā žoga tagat kāds gribēs kārt reklāmu, vai ne. Galvenais ka pašam prieks par padarīto!

  • zemteksts ir acimredzams ….Pashi sevi cildinat

  • Ugis

    Labi rakstits turpini un neatkapies.