pirmo reizi pie friziera

Jūs varbūt neticēsiet, bet piektdien es pirmo reizi mūžā biju pie friziera. Man nebija laika par šo notikumu uzrakstīt agrāk, taču vēlos pastāstīt, jo šis frizētavas apmeklējums man paliks atmiņā uz ilgu laiku.

[foto no plakāta filmai Edvards Šķērrocis]

Es domāju, ka jūs zināt, kā tas ir, kad tu atgulies ērtā krēslā un ļaujies skaistas frizieres veiklajiem pirkstiem, kuri mazgā matus un vienlaikus masē galvu. Sajūtas parasti ir, maigi sakot, ļoti jaukas. Es pat biju apsvēris iespēju mazgāt matus tikai šādā sev ļoti tīkamā veidā. Kas gan var būt labāks par frizētavas apmeklējumu un foršām frizierēm?

Bet tagad nāks sāpīgā daļa.

Šoreiz es nebiju iepriekš pierakstījies pie konkrētas frizieres, un liktenis mani saveda kopā ar… frizieri vīrieša izskatā.

Jopcik. Kaut ko tādu es nebiju gaidījis. Es biju lasījis, biju dzirdējis, bet nekad to nebiju izjutis.

Matu mazgāšana noritēja gludi. Cik nu gludi tā varēja noritēt, ja es visu laiku pie sevis domāju, ka manu galvu masē džeks. Grūti ir pašam sev atzīt, ka šo darbu viņš pieprot it sevišķi labi. Turklāt atslābināties man tā pa īstam sanāca tikai mirkli pirms matu slaucīšanas.

Bet tas arī viss. Neveikla ir tikai šī mazgāšanas/masēšanas daļa, kad tu konstatē, ka nevienam citam džekam tu savā mūžā neesi ļāvis tik ilgi ar rokām braukāt pa matiem. Varbūt kāds no maniem lasītājiem ļauj ar sevi tā izrīkoties ik dienas, taču man šī bija gluži jauna pieredze.

Tālākajā procesā tas džeks bija daudz augstākā līmenī, kā jebkura man zināmā friziere. Tas čalis uzreiz iebrauca tajā, ko es vēlos. Viņš saprata, kas būs un kas nebūs okej, kā arī pastāstīja par dažādām sīkām fiškām.

Domāju, ka nākamajā reizē, noteikti griezīšos (abās nozīmēs) pie viņa.

,