Enciklopēdija Britannica blogeriem pieejama bez maksas

Enciklopēdija Britannica vikipēdija

Visiem studentiem ir zināma pasniedzēju nievājošā attieksme pret vikipēdiju.

Viņi apgalvo, ka vikipēdijas materiāli ir derīgi tikai paša studenta zināšanai un uz šiem materiāliem atsaukties skaitās slikts tonis. Es daļēji piekrītu šim apgalvojumam. Ar vikipēdiju var ērti uzsākt pētījumu taču tikai sekojot tajā norādītajām ārējām atsaucēm, var nonākt pie kvalitatīviem informācijas avotiem.

Viena no cienītākajām enciklopēdijām pasaulē ir Encyclopædia Britannica. Tā ir senākā joprojām papildinātā enciklopēdija pasaulē. Šo enciklopēdiju pārvalda 19 redaktori un vairāk kā 4000 ekspertu.

Salīdzinājumam – vikipēdijā ir iesaistījušies vairāk kā 75 000 aktīvie līdzautori.

Galvenā Britu enciklopēdijas ideja ir tāda, ka šis pasākums parasti ir maksas – gan drukātajā, gan elektroniskajā versijā. Taču tagad visiem publicistiem ir dota iespēja piekļūt līdz šim slēgtajai enciklopēdijas elektroniskajai versijai.

Tātad, ja tev ir blogs, vai kāda cita lapa, kuru tu vari uzrādīt kā savu, tad enciklopēdijas veidotāji dod iespēju saņemt bezmaksas piekļuvi viņu resursiem gada garumā.

Domājams, ja izmantosiet šo enciklopēdiju savos zinātniskajos darbos, tad piesiešanās faktoram vajadzētu būt krietni mazākam, par to, kāds būtu vikipēdijas gadījumā.

Dodieties uz britannicanet.com, atbildiet uz pāris vienkāršiem jautājumiem un jau 24 stundu laikā pieejai vajadzētu būt rokā. Manas 24 h vēl nav pagājušas, taču ceru, ka pieeju enciklopēdijai saņemšu jau pavisam drīz.

, , , , , ,

  • xlt

    atļaušos mazliet paprecizēt. Atsaukties uz vikipediju nav slikts tonis. Vienkārši šis resurss nav uzskatāms par akadēmisku avotu (ņemot vērā tā veidošanas principus). Tāpēc vikipēdija nav izmantojama kā informācijas avots akadēmiskajiem darbiem – zinātniskām publikācijām, referātiem skolās un augstskolās u.tml. Bet tas tā.

    Katrā ziņā liels paldies par informāciju. Noderēs.

  • Un tikai uz gadu? Pēc tam taisi jaunu blogu un piesakies atkal? :))
    Bet droši vien jau tēmē uz to, ka pēc gada, kas būs pagājis, viņu produktu pirks.

  • Kurā skolā tu mācies, ka tev tik glupi pasniedzēji gadījušies? Wikipēdijai nav nekādas vainas. Daži no maniem pasniedzējiem pat atzīst, ka, lai precizētu lekcijas materiālus, šad tad tajā ielūkojas.

  • Senteevs:
    Pagaidām visi no LU SZF ir teikuši, ka der tikai uzziņām, un es varu tikai piekrist.

  • dusk

    wikipedia nav akadēmisks avots un viegli ietekmējams. Pati Britannica ar nav labāka – 2007 gada DVD versijā ierakstot vārdu Latvia. Pirmais raksts, kas parādās ir par geju parādi Rīgā. Pēc šī es vienkārši nonesu viņu no HDD. Zinātnei patīk salīdzinošās metodes :P

  • Esmu iekšā :)

  • Papuass:
    es arī šodien tiku pie pieejas.

  • Ne tikai LU SZF, bet daudz plašākā lokā tiek runāts par to, ka Wikipedia nav tas labākais avots un ko atsaukties.
    Tiesa gan, ka pats atļaujos kāda vienkāršā pratiskā darbā atskaitē atsaukties uz Wikipedia rakstiem.

  • atceroties SZF man nāk smiekli caur asarām kāds tur bardaks notika “manā laikā”. pasniedzēju kvalitāte kaut kur tālu tālumā zem kvalitātes, tikai pāris labus pasniedzējus atceros, kuru lekcijās nenāca miegs un gribējās līdzdalīties :)
    par Wiki – elastīgāku un daudzpusīgāku uzziņu avotu neatradīsi. nezinu, kurā gadsimtā dzīvo mūsu mācībspēki, bet Wikipedia taču jau pagājušo gadu tika atzīta precīzāka par Britannica.