vai jūs gribat zināt, kas mani iedvesmo turpināt rakstīt blogu?

Mani iedvesmo tas, ka es zinu, ka mans rakstītais ir ietekmējis kaut viena cilvēka domas vai rīcību.

Vakar es saņēmu šādu vēstuli:

Sveiki!

Gribēju vienkārši pateikt, ka pateicoties tavam rakstam (80 dienās līdz pusmaratonam) arī es noskrēju pus maratonu. Nebiju neko garāku par pamatskolā obligātajiem 1800m skrējis, taču tas treniņa grafiks iedvesmoja. Biju sācis no rītiem kādus pāris km paskriet, bet neko nopietnu, ar nekādiem augstākiem mērķiem. Tāpēc šis raksts pamudināja uz kaut ko tiekties. Trenējos x2 mazāk nekā tajā PDF un mans mērķis bija vismaz pabeigt (rāpojot, ejot, vai vienalga kā). Pirms tam garākais man sanāca 18km un tas pats 1x reizi.

Lai vai kā, laikam kaut kāds velns man iekšā sēž… negribēju īpaši padoties un pie 5km sāku turēties vienam profiņam līdzi, vēl 10km izturēju un tad nāca grūtie pēdējie ~5km. Lai vai kā gandrīz līdz beigām neizturēju, bet, visus spēkus atdodot, izturēju un iekļāvos zem 2h.

Šodien sakarīgi nerakstās, visas malas sāp.

Lai šis e-pasts kalpo tev kā motivācija nākotnē rakstīt par līdzīgām lietām un motivēt pārējos.

P.S. man vēl tā medaļa sanāca ;)
(rakstītājs vēlējās palikt anonīms)

Varbūt kādam šis liksies muļķīgi, bet domāju, ka tieši šāda veida komentāru un vēstuļu dēļ ir vērts gāzt kalnus.

Tāpēc, cilvēki, ja jums parādās slinkums blogot un zūd motivācija izteikties, tad varbūt jūs kaut ko darāt nepareizajā virzienā.

, , ,