blogus lasa vismaz 151 000 Latvijas iedzīvotāji

Pētījumu aģentūra TNS Latvija ir veikusi aptauju, kurā ir noskaidrots, ka patiesi iespaidīgs Latvijas iedzīvotāju skaits (151 000) lasa blogus.

Viņu dati liecina, ka:

Kopumā blogus pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši vai rakstījuši vidēji 8 % jeb 151 000 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā. TNS Latvia preses un interneta projektu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka visbiežāk blogu lasītāji un rakstītāji ir vecumā no 15 līdz 39 gadiem, bet pēc nodarbošanās visbiežāk tie ir gan skolēni un studenti, gan arī dažādu līmeņu vadītāji.
TNS Latvija

Šis skaitlis ir traki liels. No kurienes rodas šāds apjoms?

Mans minējums būtu vispārējā blogerizācija portālos. Gan db.lv, gan diena.lv, gan nra.lv un visi citi lielie portāli, kuriem nav slinkums ir ieviesuši savas blogu sadaļas. Ja ir ieviesuši un ja mēģina reklamēt savu ekspertu rakstus, tad tas nozīmē, ka arī cilvēki varbūt kādā brīdī ir pamanījuši, ka viņi lasa nevis personas A komentāru par notikumu, bet gan A bloga ierakstu par šo notikumu.

Zinu, ka pēdējā laikā lielajos laikrakstos ir uzpeldējuši žurnālisti, kuri domā, ka viņu komentāriem var pavisam viegli uzkarināt birku blogs. Taču tik vienkārši nav, blogiem ir vairākas iezīmes, kuras atšķir blogu no komentāra slejas. Viens no labākajiem profesionālajiem blogeriem ir Juris Kaža, no kura pārējiem žurnālistiem, kuriem redakcija stāsta, ka ir nepieciešams izveidot blogu derētu pamācīties.

Dažas primitīvas atšķirības:

  • blogā bieži notiek atsaukšanās uz informācijas avotiem un paša bloga iepriekšējiem ierakstiem. Ja nav saites, nav arī ticamības. Vairs nevar kā avīzē domāt, ka lasītāji visam ticēs uz vārda. Internetā cilvēki vēlas visu pārbaudīt un pārliecināties par informāciju paši.
  • atkārtošu – saites ir svarīgas. Blogā ir jābūt iespējai uzzināt informācijas avotus un sekot saitēm turpinot jautājuma izpēti citos resursos
  • saites uz līdzīgiem rakstiem un viedokļiem citos blogos. Muļķīga, bet viena no blogu iezīmēm ir tā, ka līdzīgi domājoši autori savos rakstās atsaucas viens uz otru, tādā veidā piedāvājot iespēju apskatīt vienu jautājumu arī no citu redzesloka
  • secīga rakstu gaita. Blogos bieži tiek rakstīts par dažām tēmām, un jaunos rakstos tiek turpināta iepriekšējā doma. Ir novērojamas rakstu sērijas, kuras ar pārtraukumiem turpinās ilgā laika posmā.
  • blogam ir sava skaidra adrese, vēlams RSS iespēja. Citiem vārdiem sakot blogeris mitinās savā atsevišķā “mājvietā.” Katrā ziņā autoram ir jābūt iespējai ērti pateikt, kur atrodas viņa bloga raksti.

Beigās, gan jāatzīst, ka blogiem nav stingras definīcijas tāpēc visi spriedumi par to, kas ir un kas nav blogs ir tikai tukša pļāpāšana.

Ja cilvēks draugos raksta dienasgrāmatu, tad viņš principā ir tieši tāds pats blogeris kā jebkurš cits, kuram ir lepns domēns, hostings, RSS un uzinstalēts wordpress.

Info par statistiku atradu pie pods.lv

, , , ,

  • dienasgramata

    Blogs NAV tas pats, kas dienasgrāmata. :)

  • KX

    Dienasgrāmatas by default ir paredzētas privātai lietošanai. da TNS ar saviem aprēķiniem atkal šauj greizi :D vienreiz gadā acīmredzot tie 151 000 caur googli ieiet kādā blogā, lūk kur tas skaitlis :D savādāk te būsu simtiem komentāru…

  • dienasgramata:
    blogs nav dienasgrāmata, bet dienasgrāmata var būt blogs :)

  • Vajadzētu izveidot apvienoto blogeru komisiju, kas izvērtētu bloga atzīšanu par blogu :)

  • vēl mani paķer tāda bloga pazīme, ka blogeris ir tapis zināms lielā mērā pateicoties savam blogam, nevis otrādi – žurnālists no avīzes pārtop par bloga rakstītāju. tā grūti izteikt domu par blogošanu…
    blogeris ir samērā neatkarīgs, daudz lielākā mērā neatkarīgs nekā žurnālisti kas blogo. jo viņam brīvība ir daudz lielāka,ko rakstīt, kad rakstīt.

  • Jautājums par aptaujas objektivitāti – ja tajā nav skaidri nodalīts, ka, piemēram, draugiem.lv dienasgrāmatas nav blogi, tad tā arī ir atbilde uz skaļajiem cipariem. Domāju, ka, visticamāk, tieši šo kļūdu viņi arī pieļāvuši, jo dienā top ap 3.5K dienasgrāmatu, kurām ir ap 250K pageview. Var būt, ka par blogiem tiek uzskatīti regulārie komentāri, piemēram, apollo vai delfi, kas arī mierīgi varētu to ciparu uztaisīt diezgan lielu.. Arvienvārdsakot, ja nav precīzas informācijas par aptauju, rezultātiem nav nekāda svara.