žurnāls “GEO”

Žurnāls GEO

Līdz šim biju redzējis vairākas reklāmas un tāpēc nolēmu iegādāties maija (pašu pirmo) numuru žurnālam GEO.

GEO ir starptautisks žurnāls, kas iznāk kopš 1976. gada. Tagad GEO iznāk jau 19 valstīs.

Pats līdz šim par šādu žurnālu nebiju dzirdējis. Vizuālais iespaids liek domāt, ka piedāvāts tiks kaut kas starp National Geographic un Ilustrēto zinātni (un tā arī beigās izrādās). Žurnālā liela loma tiek atvēlēta fotomateriāliem. Stāstot jebkuru stāstu nozīmīga sastāvdaļa ir fotogrāfijas, jo nav iespējams aprakstīt to, kas notiek citos zemeslodes nostūros lietojot mūsu videi ierastus salīdzinājums.

Žurnāla tēmu loks ir plānots ļoti plašs: daba, ekoloģija, arheoloģija, jaunākās tehnoloģijas, kultūras vēsture un etnoloģija, medicīna, psiholoģija.

Pirmā numura centrālā tēma ir tuksneši, kuri tiek aprakstīti no dažādu ceļotāju un pētnieku skatupunktiem.

Saistībā ar Sahāras tuksnesi un tuaregu tautas dzīvi tajos man iepatikās viens spilgts citāts:

Vārdi aman un iman skan gandrīz kā viens un tas pats – tāpat, kā lietas, ko tie apzīmē: ūdens un dzīvība

Atzīšos, ka mani cita starpā ļoti ieinteresēja arī lappuse bērniem, kurā bija parādīts, kas notiek, kad “daudzi smilšu graudi satiekas.”

Dzīvojot pie jūras esmu bērnībā daudz prātojis, par to, kā kāpas varētu būt radušās, kā viņas var izaugt tik lielas, kāpēc zem ūdens veidojas miniatūras kāpas utt. Arī sniega sanesumi veidojas pēc tāda paša principa. Un GEO atvērums vienkāršā veidā parādīja to, cik dažādas var būt kāpas un to, kā vadošo vēju īpatnības nosaka konkrētās vietas kāpu struktūru.

Novirzījos no tēmas. Tātad, ko es vēlējos pateikt – ja jums prātā ir vēlme aizceļot uz kādu eksotisku valsti, tad žurnālā GEO jūs atradīsies daudzas labas idejas neparastiem ceļojumiem uz vietām, kuras nav tūristu nomāktas.

Žurnāls noteikti interesēs tos cilvēkus, kuri jau lasa Ilustrēto Zinātni, Terru, National Geographic vai citus līdzīgus populārzinātniskus izdevumus.

Lai plauktos vieglāk atrast, jūnija vāks izskatās šādi:

Žurnāls GEO jūnijs

, , ,

  • ar draudzeni vienu dienu meklējām, bet laikam bija izķerts. Nu ko – būs jāmeklē atkal. ;)

  • Hmm… laikam paralēli FHM būs šis ar jāpaņem.

  • KX

    Ilustrētā zinātne jau arī ir tikai pašmāju tulku garadarbs vai ne?

  • Ilustrētās zinātnes raksti nāk no skandināvu Bonnier grupas uzņēmuma datubāzes, cik es zinu. Tad nu pārtulko un saliek iekšā. Domāju Ka Geo ir tāds pats, reiz eksperimenta kārtā pāris mēnešus krieviski pirku, nu nepatika man, tad jau labāk Vokrug Sveta. Bet šajā uz vāka skatoties mani ieinteresē Lielākie akvāriji, būs jānočeko sīkāk.

  • asmo:
    GEO sola, ka pavisam drīz viņiem būs pašmāju ceļotāju, ceļojumu apraksti.

  • piedod, bet kautkā izskatās pēc apmaksāta raksta :)

    whatever bet ja nopietni, vakar arī pāšķirstīju to GEO un likās tīri interesants. Iepriekš šis žurnāls latvijā bija krieviski, man tādi pāris ir. Es gan jau abonēju NG angliski, tapēc GEO pagaidīs

  • Geo (0,5 milj. abonentu) ar NG (9 milj.+ abonentu) īsti salīdzināt nevar. Geo vairāk spiež uz fotogrāfijām un viegli uztveramiem rakstiem un tika dibināts ar mērķi aizvilināt jaunus cilvēkus no NG auditorijas. Viņiem tas īsti neizdevās, bet kā viegli izklaidējošs žurnāls ir ok. Vāciešiem un krieviem ir vesela plejādi Geo atvasinājumu – ķipa zinātne, vēsture utjp. Tie gan ir samērā interesanti.

    Par Latvijas žurnālistu rakstiem tur nezinu – domāju, ka kvalitātes līmenis pamatīgi atšķirsies. Tulkot arī ir vieglāk kā dabūt labus rakstus ar ļoti labas kvalitātes bildēm.

  • Lie

    Šī, man šķiet, ir žurnāla recenzijas pērle: “Žurnālā liela loma tiek atvēlēta fotomateriāliem. Fotogrāfijas ir nozīmīga stāsta sastāvdaļa..”

    Pliekani un plakani, ko lai saka. Faktiski, nekas vairāk, kā preses relīzē (http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=543885).

  • Lie:
    piekrītu. nesanāca veiksmīgi izteikties. tavā citātā pirmais teikums ir attiecināts uz konkrēto žurnālu, taču otrais bija plānots kā vispārīgs atzinums. Centos pārfrāzēt, iespējams tagad ir skaidrāka doma.

    Plakans, manuprāt, ir pats sākums, jo tas bija plānots kā ievads, lai cilvēki, kuri pirmo reizi dzirdējuši par šo žurnālu, saprastu, kas notiek

  • Edmunds

    Maz jau žurnālus lasu, bet, manuprāt, šis ieliek Ilustrētajai Zinātnei, kaut vai tā prozaiskā iemesla dēļ, ka teksta tur tomēr ir vairāk.

  • Pats esmu pavilcies uz “Ilustrēto Pasaules Vēsturi” – iesaku palasīt.

  • Agrāk pirku krievu GEO tā ka latviskā versija mani patiesi priecē. “Vokrug sveta” vairāk spiež uz ceļojumiem, kamēr GEO uz “Ilustrētās zinātnes” vai NG pusi, vismaz man tā škiet. Vienīgi mani skumdina izvēlētais papīrs iekšlapām. Vismaz pirmajā numurā bildes tā dēļ izskatījās graudainas.

  • Gincis

    Vai kāds jau ir abonējis GEO? Es abonēju, bet jūnija numuru vēl neesmu saņēmusi. Vai tad nebija jau jābūt?

  • priex

    es noteikti abonēšu, jo tas ir izdevīgāk un cena (attiecībā pret produktu) ir vairāk nekā ok, ilustrētā zinātne ir plānāka un dārgāka. Gribu sakrāt visus numurus, jo šādu informāciju citur nevar dabūt. jā, lapu kvalitāte 1.numuram varēja būt savādāka, bet 2. jau ir ok. Ceru, ka būs arī vietējie materiāli, kam nevajadzētu būt sliktākiem par vācu, jo to vienkārši nepieļaus žurnāla īpašnieki vācieši. Bet arī esošajiem materiāliem nav ne vainas, es pats zinu, cik grūti ir tulkot no vācu valodas un pielāgot latviešu valodas konstrukcijām un īpatnībām. Manuprāt redaktoriem tas ir izdevies. Ja palasa IZinātni, tad teksti tur ir nekādi – izskatās vienkārši pārtulkoti. ok, varbūt tas nav viņu mērķis kā GEO gadījumā, bet kas tad ir žurnāls pēc būtības – skaisti pasniegta informācija. Tie tomēr ir 2 dažādi žurnāli un nevar tā pa vienkāršo salīdzināt, katram lasītājam savas intereses un prasības pret žurnāla satura kvalitāti. Lai veicas abiem!

  • antons

    Rakstā par ticību vēsturi teksts ir skaisti paniegts. Skaisti, lai paslēptu patiesību.

    Ja neparāda un neizpēta kur un kāpēc radusies viendievība, tad to dara lai slēptu viendievības mērķus.

    O. Ziļickis raksta
    Šumeras himeru kādā Mezopotāmijas Šumopakas novada potāmijā4 radīja kāds Natufas senkultūras cilšu priesteris, pirmā monoteisma dibinātājs Baāls, pēc umbru ierosinātās un vadītās pirmās Mezopotāmijas purvu nosusināšanas un hetu ierosinātās un vadītās zemju apūdeņošanas sistēmu ieviešanas senās Ūras pilsētas apkaimē aptuveni 3500. g. p. m. ē., kas bija ļoti darba ietilpīga tehnoloģija, kura izsauca apķērīgā Baāla iedibināto verdzību. Pirmo reizi cilvēki kļuva par preci un darba rīku bez jebkādām tiesībām.

    Baāls bija radījis ārēji pievilcīgu reliģijas mācību – pirmo monoteismu kā savu ideoloģisko nostādni, aiz kuras apslēpt patiesību. Šī mācība kļuva par visbriesmīgāko reliģiju, kāda vien ir pastāvējusi un pastāv cilvēku sabiedrībā. Tās pamata mērķis bija turēt cilvēkus pastāvīgās māņticīgās balēs un pakļautībā Baālennam, lai tos piespiestu viņam kalpot bez darba samaksas. Baālennam izdevās savervēt sev 12 mācekļus, no katras šumēru kopienas pa vienam, kuri izplatīja viņa mācību un radīja nelielu Baālenna draudzi, kas patiesībā kļuva par Baāla ģimenes vergiem. Pēc savas nāves Baālenns kļuva par paša radīto dievu, kuru nosauca par Baālu.

    Baālam uzcēla templi virs vietas, kur no sena vulkāna kalderas virszemē iznāca nafta un deggāze, kas aizdegās no zibens. Tā radās milzīga krāsns ar mūžīgo uguni − Baāla sludinātā vienīgā zemes un debesu dieva Baāla valstības vārti, kuros Baāla dēli un mācekļi vardarbīgi iemesta nepakļāvīgos, par vergiem kļuvušos cilvēkus, bet vēlāk nāca paradums ziedot šim dievam līdz 100 cilvēkiem katru dienu, pasludinot tos par plūdu un sausuma rašanās vaininiekiem un upuriem dieva dusmu mazināšanai.

    Baāls iedibināja jaunu sabiedrisko kārtību, kurā bija noteikts, ka dievs esot pasludinājis sievietes par nešķīstām, kālab tām nevarot būt nekādu tiesību un esot jākalpo saviem vīriem un kungiem, ka katrs vīrietis var turēt tik verdzeņu, cik viņš spēj uzturēt. Tā Baāla 12 dēli kļuva par ātri vairojošos 12 šumēru cilšu pirmajiem tēviem. Tā kā vecākie Baāla dēli skaitījās “dievam” mīļāki, tie turēja savus mācekļus un viņu ģimeņu locekļus par vergiem. Tā arī sākās vergturība, kas pārauga vergturības sistēmā.

    Mēģinādami labot šo netaisnību un juzdami žēlumu gan pret upuriem, umbri, pelasgi un heti iemācīja Baāla draudzei nosusināt purvus, uzkrāt palu ūdeņus, apūdeņot sausās, citādi ļoti auglīgās zemes augstākās vietās, audzēt labību un kopt mājlopus. Baāls kļuva ļoti bagāts un spēja pārdot maizes labību pat nomadu ciltīm un Senajai Ēģiptei, kur ar hetu un citu miermīlīgo jūras tautu atbalstu nākamā Tēbu apvidū radās sava pilsētvalsts, kurā izmantoja drīzāk Baāla, nekā padoma devēju pieredzi, proti, arī tur izveidojās monoteisms, cilvēku ziedošana dievam, kas, atkarībā no valdošās faraonu dinastijas, nepārtraukti mainījās, noliedzot iepriekšējo dievu. Balstoties uz šo monoteisma ideoloģiju, kurā dievs bija neierobežots patvaldnieks un likteņu lēmējs virspriestera personā, radās pirmās vergturu valstis pasaulē. Vergus turpināja ziedot Baālam. Tikai tagad tā bija pateicības izpausme un pielabināšanās dievam, lai atkal tas neradītu apstākļus bada laiku atjaunošanai.

    Tā kā vergi tik nejaukā veidā tika sadedzināti, tad vienmēr trūka darba roku nosusināšanas un apūdeņošanas darbiem. Tādēļ Baāla divpadsmit dēli un viņu turpmāko paaudžu pēcnācēji, kuru rokās saglabājās vara, bruņojās ar umbru bronzas zobeniem un šķēpiem, pelasgu cirvjiem, apstaigāja Mezopotāmijas nomadu lopkopju un ariešu zemkopju kopienas, skaidroja jauno reliģiju, dieva vārdā laupīja un slepkavoja, vardarbīgi pievērsdami cilvēkus Baāla mācībai un padarīdami par bezierunu vergiem, tā sakot, kāpēc gan strādāt, ja var raust bagātības ar absolūti beztiesīgu cilvēku rokām.

    Tā radās visatļautībā un pārbagātībā dzīvojusī patrilineārā, priestertirānu vadītā mazākuma un absolūti beztiesīgu vergu nospiedošā vairākuma sabiedrība, pilsētas, aiz kuru mūriem tirāni slēpās no pašu pārējo 11 cilšu un kaimiņu tautu atriebības. Tāpēc notika bieži apvērsumi, kuros virsroku ņēma kāda cita no 12 ciltīm, padarot bijušo kungu cilti un pārējās 11 ciltis par saviem vergiem. Uzvarētāji nokāva priesterus un iecēla savējos. Tāpēc arvien valdīja kāds Baāla tempļa priesteris kā tirāns. Viņam palīdzēja paša daudzie radinieki un pieaugušie dēli ar umbru, pelasgu un hetu ieročiem. Cilvēku ziedošanai šādā sabiedrībā bija arī blakus mērķis ─ neļaut savairoties un kļūt patstāvīgām, spēcīgām pārējām šumēru ciltīm.

  • Toms

    Cik maksaa aboneshana?