Mani pēdējā laikā sevišķi iepriecina tas, ka Latvijā rodas jauni un kvalitatīvi nišas blogi, piemēram, laika ziņu blogs un ekonomiskas braukšanas blogs.
Par to, ka blogiem ir vajadzīgas savas nišas es rakstīju, jau gandrīz pirms pusgada – nu mans sapnis sāk piepildīties :)
Bet atpakaļ pie lietas, tātad, dravnieks.lv nosaukums jau saka priekšā par ko raksta bloga autors dravnieks un agronoms Ainars Millers.
Pats no bišu lietām saprotu tikai tik daudz, ka zinu, ka man garšo medus, it sevišķi ja ir iespējams to ēst pa taisno no kāres (ceru, ka pareizi izsakos).
dravnieks.lv ir dravnieka dienasgrāmata, kurā iespējams lasīt, par medu, bitēm un biškopja ikdienu, kā arī aplūkot skaistas fotogrāfijas no ziemeļkurzemes mežiem.
Daži lasītākie un interesantākie bloga raksti: Vaska cenas Latvijā ir par augstu, Viršu smarža un Spieta māte.
Domāju, ka dravnieks.lv raksti būs pietiekami saistoši arī tādiem cilvēkiem, kuri līdzīgi kā es šajā jomā ir nezinīši.
vai
iesaki draugiem.lv
Es esmu 
Paldies, Onkuli, par labiem vārdiem un reklāmu!
Latvijā ap 0.02% iedzīvotāju nodarbojas ar biškopību, bet noteikti daudz vairāk procentiem ir interesanti uzzināt ko vairāk par šo zināmā mērā noslēpumaino pasauli.
Kādreiz vairums dzīvoja laukos un gandrīz katrā zemnieka sētā bija pa bišu saimei. Tagad liekas. ka galvenais informācijas avots ir “National Geographic” ar filmām par “Killer Bee”, kur tiek radīts pārsvarā negatīvs viedoklis.
Tev taisnība -visgardākais medus ir no kāres.:) Vēl vairāk, visgardākais medus parasti ir pirmais medus, kad tas nav vēl izsviests un to parasti pagaršo, strādājot dravā, ar pirkstu iebraucot medus kārē. Smaržīgs, silts (stropa siltumā), tiesa nedaudz var noķēpāties:)
Mans vectēvs vēl ar šīm lietām nodarbojas un ir apmācijis nedaudz arī mani.. nu, bet kā saka ar nekad neko nevar zināt- no mana skatu punkta- ar biškopību nodarboties ir ķēpīgi!
Cik nu es zinu, tad dravnieks jau sen kā blogo (vēl kopš dravnieks.blogiem.lv laikiem), tā kā pie jaunajiem viņu grūti skaitīt.
Lai vai kā- visi viņa raksti ir lasīšanas vērti. Arī padomu pa epastu viņš neliedz :)
Pagaidām pie viņa vēl neesmu iegādājies medu (vecie krājumi nebija piebeigti), bet domājams, ka šogad šo lietu labošu ;)
undO -tā kā agrāk esi piedalījies bišu darbos un vectēvs dravnieks, uzskatu par pienākumu Tevi brīdināt! :)
Arī man bērnībā bija pieredze ar bitēm un rados bitenieki. Bites mani agrāk pilnībā neinteresēja, līdz man līdz šim nezināmu iemeslu dēļ (neatceros vai pamodos ar domu vai gāju gulēt) kādu dienu tai tālajā 1995-jā šī interese piepeši tika konstatēta:) Par to var lasīt http://www.dravnieks.blogs.lv/raksts/15575/gadu-jubileja/
No tā laika širmis iet ciet ar katru gadu vairāk:)
Esmu runājis ar dažiem dravniekiem un lasījis forumos, ka tā bieži mēdz gadīties un sevišķi bieži, ja ir bērnībā pieredze vai rados bitenieks (ģenētisks defekts :) )
Tā kā nespļauj kāpostos:) :) :)
Bet biškopība tiešām ir ķēpīga:) Kad pielīp, nevar dabūt nost un arī negribas:)
Nu tagad lēnā garā daudzi iepērk bites. Tikai neapzinās, ka tas ir čakeris.
Taisnība, dusk, čakaris pamatīgs. Bet ir arī ļoti daudz labu lietu…. Un kā teica lielais Alberts- viss ir relatīvs (un dabūja Nobela prēmiju :))