Kad soļoju no tramvaja uz darbu vienmēr domāju, par to, cik labi būtu pārvietoties ar divriteni. Daži mani paziņas tieši tā arī rīkojas. Arī pāris kolēģi uz darbu dodas ar dzelzs rumakiem.
Līdz manai darbavietai no dzīvokļa ir 30-40 minūšu brauciens. Es apzinos, ka esmu ļoti svīstošs cilvēks. Zinu, ka karstā vasaras dienā būšu slapjš jau pēc tam, kad no sestā stāva nobraukšu lejā ar liftu. Bet tad tālāk ir vēl krietns ceļojums un stress pa trakajām ielām.
Risinājums – rīta duša. Daudziem šāda iespēja nebūtu, bet mans šefs ir ierīkojies dušu darba vietā. Tāpēc itkā sūdzēties nevajadzētu. Bet tālāk seko kārtējais apgrūtinājums – maiņas drēbes. Tās jāved uz darbu somā, kas savukārt nozīmē vēl lielāku svīdienu.
Arī braucot mājās būs jādodas dušā. Tas nozīmē, ka par laika ekonomēšanu nevar būt ne runas. Kāda gan laika ekonomija, ja gan brauciens, gan dušošanās aizņems krietnu daļu manas dienas laika?
Braucot tramvajā es parasti aifonā skatos pasaules ziņas, video podkāstus, lasu žurnālus vai vienkārši pasnaužu. Vajadzīgajā pieturā izkāpju bez lieka satraukuma un dodos 3 minūšu gājienā uz darbu. Braucot ar ričāku man nebūtu neviena no šīm iespējam, jo pat mūzikas klausīšanās varētu bēdīgi beigties (skaļas mūzikas apstākļos auto pielavās īpaši tuvu).
Vispār ir tieši divi varianti, braukt ar divriteni uz darbu vai nebraukt. :) Ja es dzīvotu centrā tad riteņbraukšana būtu daudz kārdinošāka, taču kā gājējs es īpaši nemanu, ka uzņēmumi un veikali domātu par riteņu novietnēm. Kur gan man atstāt braucamo, piemēram, filmas laikā?
vai
iesaki draugiem.lv
Es esmu 
Ar atstaashanu Riigaa ir nekaa. Un taads fiilings, ka ilgi veel nekas nemainiisies (taapat kaa ar velocelinjiem). Var jau vadaat liidz nenormaalu govs kjeedi, bet tas veel plusaa pie citaam pekeleem …
Bet diemzheel arii tas muusdienaas neattur pacietiigus chaliishus nospert tavu dzelzs zirgu, so – ja ej uz filmu, tad vello labaak atstaat ir darbaa maajaas vai pie draugiem.
Baigais monologs – uzdevi jautājumu un pats radi atbildi. Brauc katru 2. dienu, vai kad nav iekalti vakara plāni. Starp citu, riteni var pienaglot Stokmena daudzstāvu stāvvietā pie margas, un droši doties uz filmu.
Domā no tāda skatpunkta – tu braukā katru dienu, līdz ar to nodarbini savus orgānus, kas līdz ar to pierod pie lielākas slodzes, līdz ar to tu mazāk svīsti.
Senteevs:
es jau nesvīstu no plika noguruma. vienkārši karstā laikā sēžot birojā tāpat notiek dabiskie svīšanas procesi. Un pie minimālas fiziskās aktivitātes sāku svīst tāpat, vai es skrienu 10 metrus vai kilometrus
atstaj mainjas drebes birojaa :)
mums biroju ekas pagrabaa var turet ritenjus. eerti, teikshu taa. pats apsveru iegaadi.
Un ja Tu būtu mazais svīdējs, vai tad brauktu ar ričuku? :)
Man jau liekas, ka ja maršruts ir mājas-darbs-mājas, tad ritenis ir ok, bet, ja pēc darba ir veikals, kino utt, tad labāk sabiedriskais.
Pieliec ritenim ventilātoru. :)
Ļoti iespējams, ka pārmērīga svīšana ir dēļ neveselīga uztura =) vai vismaz nesabalansēta. Cilvēks svīst jau no pašas braukšanas, bet ja vēl kaut kur(vēders, kājas) ir lieka tauku kārta, tad svīšana ir vismaz 2x lielāka, jo tas ir iespaidīgs smagums :D
Braucot ar riteni jau sviesti neko nesaslapina, jo pretvējš tevi atvēsina, vot kad nokāp no riteņa, tad momentā paliec slapš :)
P.S. mazgājies katru rītu un lieto padušu kremus :)
tu nu gan esi centies atrast visus pasaules sīkumus lai tik nebrauktu :) maiņas tkrekls man ir somā, aizņem mazāk vietas nekā tur esošais fotoaparāts. Galvenais nebraukt ar mugursomu, un nesavilkt par daudz drēbju. Karstas vasaras? Kurā vietā :)
Man ir 45 minūšu brauciens, es braucu katru dienu jau kopš februāra, un svīšana nav nekāda problēma
jaapiekriit N.R. – arii braucu (gandriiz) katru dienu no briizha, kad pirksti vairs nesala, un sviidiens ir atkariigs tikai no taa, vai minies paaraak stresaini un aatri vai arii more or less mieriigi. Nav veerts paarforseet un staadiit rekordus, cik aatri buusi darbaa – taa vai taa buusi aatraak nekaa visi tie, kas pusdevinjos seezh (btw arii gana piesviedreetaa) trolejbusaa sastreegumaa.
man nemaz taada dusha darbaa nav, un jebkuraa gadiijumaa, ja arii gadaas bik iesviist, ieeju hauzenee, noslaukos ar darbaa atstaatu dvieli vai salveteem. Tad jau driizaak nepatiikamaak ir braukt, kad aaraa ir riebiigs lietus.
Risinaajumu jau var atrast. Ja gribas.
N.R., !!!
nu man zināmie cilvēki dalās divās grupās, vieni stāsta aptuveni to pašu ko jūs (ka viss būs čiki), bet otri stāsta, ka būs man sasvīdušas drēbes un sabeigts garastāvoklis. Laikam jau vienīgais veids kā atrisināt šīs atrunu pilnās pārdomas ir vienkārši izmēģināt šo lietu.
Ik pa laikam ienāk prātā doma, ka vajadzētu iegādāties ričuku, lai uzlabotu savu veselību. Skaidri zinu, ka man nebūs apņēmība iet uz trenažieru zāli, tāpēc ričuks būtu labs risinājums, lai pēc veselas darba dienas pie datora varētu izdzīt no sava ķermeņa stīvumu. Darbā ar dušu arī nav problēmu :)
Svīsts, tikai ja minās intensīvi nevis ripinās. Šogad ir auksta vasara.
Protams paša svīšana atkarīga no organisma. tomēr to ietekmē alkohols, ēšana un vispārējās aktivitātes. Moš sirdslimnieks esi. Svīst ripinoties ar riteni dīvaini. Cik esmu redzējis bildēs problēmas ar lieko svaru vot i rezultāts svīšanai. Pārpildītos tramvajos, kur bezgais no rītiem svīst pat tie, kas to nedara nemaz. Ritenis tas ir dzīvesveids.
Un aukstā laikā svīst tāpat, ka ļoti karsta. Grūti uzturēt termoregulāciju.
mūzika, da neklausies to tik skaļi. cauri dzird da jebko. plus, ja liels vējš, ausīm jēga tikai, lai aizturētu vēju, kad tas sāks šņākt nekāds skaļums nepalīdz (par ārējām runāju).
Ai nu ko tu te cepies. Uzkāp un brauc. Veselus astoņdesmit santīmus ieekonomēsi. Ja nerūp nauda, tad būsi veselīgāks. Vismaz tam ir jātic. :) Webu gan nepabrowzēsi, bet muzāriņu eleganti var klausīt.
Vienīgi ieteikums īpašā pārpālī ar velo nebraukt. :D Būs kā man – ziemas laikā ūber sarezhģīts potītes lauziens un rezultātā titāna plāksne pieskrūvēta ar deviņām skrūvēm. :D
A par skaļu mūziku un auto nedzirdēšanu tas ir mīts.
ha ha ha. svīšana tiešām tev nebūtu problēma. lietus – vot tā ir problēma. ja tiešām braucot ar riteni, kad pamatīgi līst negribi saslapināties – uzvelc lietusmēteli, paņem lietussargu un ripinies uz max 16 km/h, lai lietus no augšas netrāpa un dubļi no riteņiem.
Te pēc e-bike prasaas. Uzlādē un mauc nesvīstot.
man ir paveicies ka piederu pie tiem nesvīstošajiem cilvēkiem, ja vien pa ceļam neesmu mēģinājis kkādu neveiklu freeride atdarināt :D tāpēc duša un rezerves drēbes man atkrīt, atliek galapunktā noskalot feisu un gatavs sarunām.
lielākais paint in the ass tieši ir velo atstāšana – kopš čomam ar visu atslēgu nozaga, nekur vairs neatstāju. ja atstāju, tad redzeslokā.
un jā, no Juglas uz centru 40min, plus mīnus. ja būtu izvēle, braukātu ar moci vai motorolleru, tikai ne sabiedrisko. šodien pat braucu autobusā no aizkraukles uz rīgu, itkā lielā štrāse, lielais buss un komforts, bet nehujā – pa ceļu tā kratās uz bedrēm ka nevar normāli paskrollot nākamo PDF lapu uz portatīvā.
Artis – ta jau labāk Segway ;)
Nu, jāsaka, ka pirms braukšanas mājas nav jāiet dušā, priekš kam? Pirms darba tā procedūra tik vien kā 15 minūtes aizņem, ar visu pārģērbšanos. Savukārt drēbes nav problēma, ja vien iepako normālā somā, nevis vadā ceļojumu mugureni visu laiku :D
Es arī ne reizi vien esmu domājusi par alternatīvu sabiedriskajam transportam. Domu par riteni atmetu pārģērbašanās dēl, kā arī darbā nav dušas nav. Tagad ir doma par motorolleri, taču arī tam ir savi mīnusi un plusi.
Svīstu domājams tik pat kā tu. Bet tā pat braucu. Kā teici – vai tu skrien 10m vai kilometru – svīsti, tā pat nav šķirbas vai minies ar maiņas drēbēm uz muguras vai bez tām.
Atrunas jau vienmēr var atrast :)
Braucu uz darbu ar velo nu jau trešo gadu, neskatoties uz laikapstākļiem un gadalaiku. Obligāti ir vajadzīgi velocimdi (ziemā un draņķīgā laikā neaizvietojami, toties vasarā rokas nesvīst un neslīd nost no stūres, ja aktīvi brauc). Darbā – notīru džinsas, nomazgāju seju un viss smuki, feini! Draņķīgi ir šķīdonī un lietus laikā – pārējais sagādā arkārtīgu baudu,
Pirmkārt – apziņa, ka tev ir pārvietošanās brīvība..
Otkārt – Pats nosaki, cik ātri, kur nokļūsi..
treškārt – neapšaubāmi, ka arī pārvietošanās ātrums.
ceturtkārt – nav jāskatās uz depresīvajām sejām tramvajos/troleibusos
galvenais – braukšanas prieks, tas nāk ar laiku!
Mīnusi – atstāt velo nedrīkst ne kur (darba vietā, nav ar to problēmu), ja vien pats to nepieskati! Tas ierobežo! Ir maz iestādes, kur var stumties iekšā ar velo, bet ir! Ja dodos kaut kur pēc darba, tad atstāju velo vai nu mājās, vai nu darbā un vēlāk atnāku pakaļ! Tik un tā ātrāk!
nelabais:
paldies par motivējošo komentāru, tagad tiešām nevaru sagaidīt, kad mans velobrīnums būs Rīgā.
Bet a jau tu sviisti taa vai taa, tad jau labaak sviidienish uz velo-rumaka, nekaa no taa, ka resnaa tante tev tramvajaa elpo pakausii.
Man no maajaam liidz darbam ar richuku ir 10 min, visgruutaakais ir nonest un uznest uz dziivokli un ofisu.
Esmu nopircis lielo smago pakavu, ar kuru piesleegties pie jebkuras celja ziimes, liidz ar to mans richuks turaas pie manis jau veselu gadu.
Un veel es peec richuka iegaades nopleesu vinjam visas ZZK uzliimes, lai izskataas mazaak pievilciigs metaala zaagjiishu braaljiem.
Edgars Letinskis:
nu es jau esmu ticis pie riteņa. notestēju ar. man sanāca 40 min no darba līdz mājām. Bet domāju, ka 30 min var izspiest mierīgi, ja žiglāk kustās. Tad jau pēc atvaļinājuma manīšu, kā man izdosies braukāt ikdienā.
Zheel tikai, ka, braucot ar richuku, katru dienu jaariskee ar dziiviibu, vai vismaz veseliibu.
Man tas brauciens uz darbu sanaak dikti iiss un vienkaarsh, lielaakaa dalja jaabrauc pa Skolas ielu, bet uz taas pashas regulaari kaada mashiina meegjina noparkoties caur mani.
Nekaads buudiigais neesmu, bet gluzhi neredzams arii un tomeer lielaakaa dalja, gan autobrauceeju, gan gaajeeju mani neredz :(
Lai gan ir arii pozitiivie staasti :)
Nja, nu mani no riteņbraukšanas-uz-darbu attur tieši dušas neesamība darba vietā. Domāju, ka šī faktora maiņa noteikti pārliecinātu mani veikt darb-braucienus ar velosipēdu daudz biežāk.
Redz cik daudz forshas lietas cilveeki izsleedz no savas dziives tapec ka DOMAA un ANALIZEE – video podkaastu vietaa paskaties dabas podkaastu.
AYE!
m.
daba? man protams patīk vērot norises uz Rīgas ielām taču to ir grūti nosaukt par dabu. Ja ar divriteni brauktu uz fermu, tad es iespējams redzētu dabu, bet ne jau Rīgas centrā. Turklāt urbānos notikumus labāk var novērot tramvajā, jo uz divriteņa es domāju tikai par to, lai mani nenotriec.
Edgars Letinskis: šeit izskatās, ka ar kājām staigāt ir dzīvībai bīstamāk: http://cyclinginfo.co.uk/blog/cycling/how-dangerous-is-cycling/