Cilvēki skatās TV un lasa avīzēs – “karš notiek!”

Es negrasos atreferēt ziņas, tas jau ir izdarīts pie Kristapa Skuteļa, es nedošu arī patiesībai tuvus secinājumus tie ir pie mosties.org.

uztvere

Kopš piektdienas es visu nedēļas nogali dzīvoju pie un uz Salacas. Mēs braucām ar kanoe laivām no Staiceles līdz Vecsalacai. Ļoti jauki pavadījām laiku. Fotografēju ar Zenītu, ceru, ka būs labas bildes. Uzskatu, ka šis notikums manā dzīvē ir simts reizes svarīgāks par Olimpiskajām spēlēm, kurās es nepiedalos un karu, kurā es nekaroju.

Karš bija pilnīgi ārpus mūsu sarunām. Braucot uz Staiceli pieminējām to 2-3 teikumos un tas arī viss. Es teiktu, ka karš neeksistēja. Ja mēs būtu devušies ceļā vēl pirms pirmās ziņas par karu, tad karš mūsu dzīvēs ienāktu ar krietnu kavēšanos, bet kas no tā būtu mainījies?

Es gribu teikt to, ka līdz zināmai pakāpei karš notiek TV, avīzēs un internetā, bet tas reāli neatspoguļojas mūsu ikdienas darbos. No otras puses dzīvojot Krievijas ēnā nekad nevar zinām, kāda būs nākamā kaimiņu valsts cūcība, tāpēc atliek vien ienirt ziņu straumē, lai dotu sev vismaz kādu “drošības” sajūtu.

izpausmes

Karadarbība mūsdienās nav vienkāršojama līdz tādām elementārām izpausmēm, kā tanks vai lidmašīna. Krievija karadarbību sāka jau sen, ar savu darbību apzināti veidojot perfekto situāciju, lai noliktu uz ceļiem Gruziju. Rūpīgi plānots holivudas scenārijs ar īstu kara tehniku un bez nemākulīgiem kaskadieriem upuru lomās ir īstenots.

Šajā brīdī pieslēdzas masu mediji. Cilvēki skatās TV un lasa avīzēs – “karš notiek!” Līdz reālajai karadarbībai neviens ikdienā nesprieda par situāciju Gruzijā, jo tam nebija nekāda jēga. Bet ticiet man arī tagad šādai spriedelēšanai nav nekāda jēga. Vienīgais, kas mainījies – tagad ir vairāk šova. Ko tur skatīties, kā sportisti Ķīnā spēlē pingpongu, ja pa citiem kanāliem rāda īstu karu?

patiesās ziņas

Ziņu patiesums ir vēl viens kara aspekts. Katra no iesaistītajām pusēm sniedz pretrunīgas ziņas. Arī civiliedzīvotāju ziņas ne vienmēr izrādās patiesas. Novērotājam no malas ziņu patiesumu ir grūti noteikt, jo paši faktus nevaram pārbaudīt tikai klausīties. Līdz pat šim brīdim sekojot līdzi ziņām nepamet sajūta, ka līdz ziņu sniedzējiem daļa informācijas nemaz nenonāk, kā arī daudz kas tiek noklusēts un puspateikts.

reakcija

Jautājums, kā uz to reaģēt? Kā uz karu reaģēt vidusmēra pasaules iedzīvotājam? Un jautājums, kas mainās, pēc tam, kad cilvēki ir ņēmuši un “noreaģējuši”? Dzirdēju viedokli, ka Latvijas blogos esot pārāk maza atsaucība šajā lietā un es uzskatu, ka tas ir tikai dabiski. Ko dod skudru (es pat teiktu baktēriju) spriešana par ziloņu radītajām nekārtībām skudru pūznī?

Piemēram, cilvēkam, kuram ir veselības problēmas simt gadu neinteresē nekāds karš. Karš tas ir štrunts, galvenais, lai slimnīcā ārsti darītu savu darbu.

Protesta akcijas, mītiņi, demonstrācijas, parakstu vākšanas – vai tas ko ietekmē?

Ja vēlaties paust savu viedokli, jums tomēr ir tāda iespēja:

Latvijas Transatlantiskās organizācijas rīkotajā gājienā, kas notiks pirmdien, 11.augustā plkst. 17:30 pie Brīvības pieminekļa, lai pavadītu ar Gruzijas karogu apklātu zārku gājienā garām ASV, Francijas un Vācijas vēstniecībām, noslēdzot to pie Krievijas vēstniecības plkst. 18:30.

Gājiena dalībnieki tiek aicināti ierasties uz akciju ar baltām rozēm, kuras plānots nolikt pie Krievijas vēstniecības, tādējādi apliecinot Latvijas tautas līdzjūtību Gruzijas tautai, cieņu nogalinātajiem un paužot sašutumu par Krievijas Federācijas rīcību.

Gājiena sauklis – ‘Atstāti vieni Kaukāzā’ – atspoguļo neapskaužamo situāciju, kādā Gruzija šobrīd atrodas.

, , , , , , ,

  • Jā, ļoti vienkārši, ērti un pierasti ir ielīst atpakaļ savā mucā un pārvilkt pāri vāku. Tad mēs paliekam vieni paši ar savām mucas apmēru problēmām un viss apkārtējais ir pie vienas vietas. Vēl var sabāzt vati ausīs un klusiņām pie sevis bubināt: “Es neko neredzu! Viss ir foršiņi! Inflācija ir tikai 17%! Ak, vai benzīns paliek dārgāks!” Nav jābūt politikas vai vēstures zinātņu doktoram, lai redzētu, ka Krievija bezkaunīgā veidā okupē Gruziju. Karadarbība vairs nenotiek tikai Dienvidosetijas teritorijā, Krievijas bruņotie spēki grauj Gruzijas infrastruktūras nozīmes objektus visā valsts teritorijā ar nodomu mainīt valstī (svešā valstī) pastāvošo režīmu – mainīt uz sev tīkamu. Jā, mēs kā indivīdi nespējam apturēt šo teroru, bet sava nostāja ir jāpauž. Neesat naivi, neesat vientiesīgi – šis notikums ir daudz nozīmīgāks nekā tas šobrīd pat izskatās.

  • blogeri var tikai iesaistīties informācijas plūsmā, audzējot to lielāku ar ziņu atkārtošanu un situācijas vērtējumu, atgremojumu, pieaudzējumu.
    no vienas puses, kāda jēga. no otras puses, tā var (vai arī nevar) būt CITA informācija.
    pamatā ir iespējama publicēto ziņu subjektīva atgremošana un pieejamo faktu apkopojums un izvērtējums, subjektīvā viedokļa paušana, jo citādi (ar citām ziņām) par to varētu vēstīt tikai blogeris, kas pats vai kura draugi atrodas notikumu klātienē.

    vakarnakt īsu brīdi pamanīju Krievijas hakeru ievietoto bildi Gruzijas Ārlietu ministrijas mājaslapā. tā tieši tajā brīdī tika novākta un lapas darbība atjaunota – vienu brīdi bilde bija, nākošajā vairs nebija. pašlaik lapa vairs nedarbojas.

    lai vai kā – šeit, Latvijā, joprojām izskatās kā vienmēr. Gruzijas karš pagaidām ir tikai informācijas plūsmā no citurienes.

  • krizdabz:
    katru dienu pasaulē kaut kur karo un nogalina, kā jau minēja saprge blogos informāciju var tikai atkārtot, atgremot un valstīt pa apli. Nedomāju, ka karā pilnīgi neiesaistītiem cilvēkiem ir jēga kļūt par atgremotāj govīm. Ja nu kāds no blogu autoriem jūtas sevišķi izglītots politikas jomā, tad varbūt varam runāt par informācijas pienesumu, bet visādi citādi tā ir tikai tukša pļāpāšana.

    Vienīgā jēga ir tiem blogiem no “turienes,” kuri spēj dot informāciju, kādu nedod masu mediji. Visādi citādi purpināšana blogos ir pilnīgi bezjēdzīga, šaubos, ka no tās kādam ir labums.

  • Jā, protams, konflikti militārā veidā tiek risināti daudzās pasaules vietās un reģionos, bet lielākā daļa no tiem Latviju tieši neskar. To pašu nevarētu teikt par šo karu. Un tas ir vienīgais un galvenais iemesls, kāpēc mani tas viss tik ļoti satrauc. Faktiski Krievija aizvakar parādīja, ka tāpat “savus pilsoņus” var sadomāt aizstāvēt arī citās teritorijās. Un es ļoti negribētu, ka šī “cita teritorija” būtu Latvija.

  • jam

    Cilvēki mīļie. tā situācija nav tik viennozīmīgā, kādu jūs zīmējāt un kādu kristabz aprakstīja savā blogā. Jāsaka, ka Saakašvilli ir diezgan liels vaininieks pie šī visa. Es neaiztāvu Krieviju, bet nav tā, ka tikai viena puse ir vainīga. palasiet http://www.times.com kas rakstīts, Vai http://en.wikipedia.org/wiki/Talk:2008_South_Ossetia_war#Media_call_it_Georgia-Russia_conflict

  • Kaspars

    Njā, laikam šo blogu vairs nav vērts lasīt :D kādam te iet ciet, vai arī studē filozofos…

  • krizdabz:
    un kāpēc tevi nesatrauc tas, ka ASV rīkojās identiski karojot Irākā? Tikai ASV aizstāv naftu un Irākas karā Latvija ir iesaistīta pilnīgi tieši, jo uz Irākas zemes soļoja arī Latvijas kareivji.

    Es esmu pret karu. Bet es iesaku visiem sekot līdzi un katru dienu uzrakstīt kādu “rakstu” par karu, ja kādam no tā paliek labāk.

    Es vēlētos dzirdēt ir: kāpēc publiska runāšana par lietām, no kurām neko nesaprotam ir vērtīgāka par pieticīgu vērotāja lomu? Ja kāds grib izlīst no mucas, lai iet gājienā, nevis spriež fufeli par karu.

    Pagaidām vērtīgākais viedoklis, kas ir izskanējis blogos ir tur, kur parasti: http://mosties.org/diskurss/1029/ citur tikai tukša pļāpāšana.