Cilvēki skatās TV un lasa avīzēs – “karš notiek!”

Es negrasos atreferēt ziņas, tas jau ir izdarīts pie Kristapa Skuteļa, es nedošu arī patiesībai tuvus secinājumus tie ir pie mosties.org.

uztvere

Kopš piektdienas es visu nedēļas nogali dzīvoju pie un uz Salacas. Mēs braucām ar kanoe laivām no Staiceles līdz Vecsalacai. Ļoti jauki pavadījām laiku. Fotografēju ar Zenītu, ceru, ka būs labas bildes. Uzskatu, ka šis notikums manā dzīvē ir simts reizes svarīgāks par Olimpiskajām spēlēm, kurās es nepiedalos un karu, kurā es nekaroju.

Karš bija pilnīgi ārpus mūsu sarunām. Braucot uz Staiceli pieminējām to 2-3 teikumos un tas arī viss. Es teiktu, ka karš neeksistēja. Ja mēs būtu devušies ceļā vēl pirms pirmās ziņas par karu, tad karš mūsu dzīvēs ienāktu ar krietnu kavēšanos, bet kas no tā būtu mainījies?

Es gribu teikt to, ka līdz zināmai pakāpei karš notiek TV, avīzēs un internetā, bet tas reāli neatspoguļojas mūsu ikdienas darbos. No otras puses dzīvojot Krievijas ēnā nekad nevar zinām, kāda būs nākamā kaimiņu valsts cūcība, tāpēc atliek vien ienirt ziņu straumē, lai dotu sev vismaz kādu “drošības” sajūtu.

izpausmes

Karadarbība mūsdienās nav vienkāršojama līdz tādām elementārām izpausmēm, kā tanks vai lidmašīna. Krievija karadarbību sāka jau sen, ar savu darbību apzināti veidojot perfekto situāciju, lai noliktu uz ceļiem Gruziju. Rūpīgi plānots holivudas scenārijs ar īstu kara tehniku un bez nemākulīgiem kaskadieriem upuru lomās ir īstenots.

Šajā brīdī pieslēdzas masu mediji. Cilvēki skatās TV un lasa avīzēs – “karš notiek!” Līdz reālajai karadarbībai neviens ikdienā nesprieda par situāciju Gruzijā, jo tam nebija nekāda jēga. Bet ticiet man arī tagad šādai spriedelēšanai nav nekāda jēga. Vienīgais, kas mainījies – tagad ir vairāk šova. Ko tur skatīties, kā sportisti Ķīnā spēlē pingpongu, ja pa citiem kanāliem rāda īstu karu?

patiesās ziņas

Ziņu patiesums ir vēl viens kara aspekts. Katra no iesaistītajām pusēm sniedz pretrunīgas ziņas. Arī civiliedzīvotāju ziņas ne vienmēr izrādās patiesas. Novērotājam no malas ziņu patiesumu ir grūti noteikt, jo paši faktus nevaram pārbaudīt tikai klausīties. Līdz pat šim brīdim sekojot līdzi ziņām nepamet sajūta, ka līdz ziņu sniedzējiem daļa informācijas nemaz nenonāk, kā arī daudz kas tiek noklusēts un puspateikts.

reakcija

Jautājums, kā uz to reaģēt? Kā uz karu reaģēt vidusmēra pasaules iedzīvotājam? Un jautājums, kas mainās, pēc tam, kad cilvēki ir ņēmuši un “noreaģējuši”? Dzirdēju viedokli, ka Latvijas blogos esot pārāk maza atsaucība šajā lietā un es uzskatu, ka tas ir tikai dabiski. Ko dod skudru (es pat teiktu baktēriju) spriešana par ziloņu radītajām nekārtībām skudru pūznī?

Piemēram, cilvēkam, kuram ir veselības problēmas simt gadu neinteresē nekāds karš. Karš tas ir štrunts, galvenais, lai slimnīcā ārsti darītu savu darbu.

Protesta akcijas, mītiņi, demonstrācijas, parakstu vākšanas – vai tas ko ietekmē?

Ja vēlaties paust savu viedokli, jums tomēr ir tāda iespēja:

Latvijas Transatlantiskās organizācijas rīkotajā gājienā, kas notiks pirmdien, 11.augustā plkst. 17:30 pie Brīvības pieminekļa, lai pavadītu ar Gruzijas karogu apklātu zārku gājienā garām ASV, Francijas un Vācijas vēstniecībām, noslēdzot to pie Krievijas vēstniecības plkst. 18:30.

Gājiena dalībnieki tiek aicināti ierasties uz akciju ar baltām rozēm, kuras plānots nolikt pie Krievijas vēstniecības, tādējādi apliecinot Latvijas tautas līdzjūtību Gruzijas tautai, cieņu nogalinātajiem un paužot sašutumu par Krievijas Federācijas rīcību.

Gājiena sauklis – ‘Atstāti vieni Kaukāzā’ – atspoguļo neapskaužamo situāciju, kādā Gruzija šobrīd atrodas.

, , , , , , ,