Miks LatvisVakar biju picērijā un pamanīju, ka tētis savam dēlēnam, sēžoties pie galda, kaut ko pateica un sīkais noņēma cepuri no galvas. Puika bija dikti sīks, bet izskatījās prātīgs.
Es prātoju, vai jūsu vecāki mācīja jums šādu lietu, un ja mācīja, tad kāds bija cepures noņemšanas pamatojums?
Atzīšos, ka man atmiņā iespiedies tikai viens labs iemesls:
pie galda ar cepuri galvā sēž tikai vaņkas (krievi).
Man šī frāze bija pietiekams pamudinājums, lai uz mūžīgiem laikiem tā vairs nedarītu. Iespējams, ka tas izklausās rasistiski, tas iespējams aizvaino veselu tautu, bet tiešām šo lietu es spilgti atceros. Tāpēc es prātoju , ko lulū picas tētis ir iemācījis savai atvasei? Ko citi vecāki māca saviem bērniem, kādus aizspriedumus un fobijas viņi ieaudzina?
Šāds spriedums jau nu toč’ vainagojās ar internacionāla naida kurināšanu un dajebkādu nacionālo ieražu necienīšanu, lai kādas tās arī būtu.
Vienkārši ir gadieni, kad tēti klausa bez ierunām. Ir gadieni, kad tas nav jāatkārto.
Cik sapratu, tad tev nav atvases?
jā, kaut kas tāds (it īpaši par sievietēm, jo duņkas nekad savus kažokādas minaretus no galvas nenoņem/ēma) arī man atmiņā saglabājies.
Latviešiem un kreiviem ir viena rase, tāpēc tur nekā rasistiska nevar būt.
Sādēt ar cepuri pie galda nav nekāda “nacionālā ieraža”… Man arī kopš bērnības tieši šis iemesls palicis atmiņā!
man vectēvs vienmēr saka, ka tikai žīdi(viņa vārds) sēž ar cepuri.
It’s therefore become a mark of respect to take them off during a meal, funerals, church service, when you greet someone in the street, or any other occasion when you want to signify that you respect the person. That’s where the term, “I take my hat off to you” originated.
Expert: Amanda Gamble
Date: 12/20/2007
Subject: Hat etiquette
Question
I was always taught not to take off one’s hat and place it on a table, especially
the dining table. My friend disagrees.
Is there such an etiquette rule?
Answer
Dear Mike,
Yes,there is such a rule. It is not the biggest error
a person could make in his or her life,but just a simple
courtesy. Nothing that doesn’t involve the meal or the
task at hand (studying,card playing,etc.) shouldn’t be
on the table. A hat is slightly unsanitary and takes up
space (even if it’s just a little) that someone else may
need but be too polite to ask for or mention.
Best regards,
Amanda Gamble
Ticīgie ebreji sēž pie galda ar cepurēm galvā.
Šādu pamācība ir patīkama. Gan tādēļ, ka nesēdēs ar cepuri, gan tādēļ, ka ieaudzina kaut nelielu tautisko pašcieņu, kuras ļoti pietrūkst.
Tā pat tie vaņkas mūs bez sāls apēdīs, ja dos iespēju. Vismaz der dzīvot ar mugurkaulu.
Nacisms, ne rasisms.
Par vaņkām esmu dzirdējis, bet vismaz man bērnībā vecāki arī šito mācīja sakot, ka nav jāsēž zem diviem jumtiem :D
man to pašu tik par čigāniem teica. dīvaini.
kāds tur nacisms/rasisms… padomju laikos, kad mēs (es) bijām sīki, tad te bija cita situācija, un bija visai liels attaisnojums nebūt priecīgiem par to tautu kas te “ievācās”.
ebrejiem fašisti arī jāmīl toreiz bija, jo citādi tas būtu nacistiski???
Mācīja. Un arī daudz ko citu tādu, ko mūsdienās vairs nemāca.
cik atceros man teica vnk ka tas ir nepieklaajiigi (ar cepuri pie galda).
bet tava versija par krieviem arii kkur dzirdeeta.
Mans skaidrojums, sēdēšana pie galda bez cepures.
Jaunā derība
“1. Korintiešiem
4 Katrs vīrs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu.”
Kādreiz pirms katras ēdienreizes tika lūgts Dievs, parasti skaitīta standarta tēvreize. Tātad cepures tika noņemtas pirms ēšanas skaitot tēvreizi, un kad darbā gāja karotes neviens atpakaļ cepuri nelika. Tā kā krievi te ņepričom. Bet labi tā ir mana brīva interpretācija.
PS. vajadzēja jau moderni savā blogā iepostot, kā atbilde uz onkuļa pārspriedumiem par cepures nēsāšanu :D
oho, vēl nav pat pusdienas laiks un esmu uzzinājis daudz kā jauna.
par to rasismu, cik man zināms rasisms ir arī tad, ja notiek vēršanās pie citas etniskās grupas.
http://en.wikipedia.org/wiki/Racism
Man pietiek, ka māte pateica, ka jau mājā atrasties ar cepuri galvā ir nepieklājīgi, bet pie galda tā esot pat necieņas izrādīšana pret namatēvu.
Tētim gan tas pats vaņkas variants vienmēr bija prātā :D
Da tās visas ir tikai tradīcijas. Vēl 20. gadsimta sākumā Latvijā un kaimiņvalstīs parādīties ārpus telpām sabiedrībā bez galvassegas skaitījās ļoti nepieklājīgi. Atceros kaut kādu literāro darbu, kur varonim vējš bija cepuri aizpūtis nedabonami, un nabags pa visādiem apkārtceļiem slapstīdamies aizkļuva līdz draugam, kurš viņam cepuri aizdeva, lai varētu normāli līdz mājām aizbraukt.
Rumpis:
ok, ok, bet runa ir par sēdēšanu pie galda.
Es jau nestrīdos, tikai saku, ka tā tradīcija. Arī pie galda. Un ka tradīcijas laika gaitā var gan manīties, gan arī nemainīties ļoti ilgi :)
vēl mūsdienās ļoti daudzi cilvēki māca citiem, ka pie galda ar cepuri sēž tikai žīdi.
ir vēl viens teiciens, kāpēc, dzerot tēju, nevar karoti atstāt krūzē. tā vācu armijā atpazina, kurš bija krievu spiegs.
man gan patik sedet cepure. bet esmu ari lasijis kaut kur vesturiski, ka paraza nonemt cepuri atvasinata no senakiem laikiem, kad bruninieki vazajas kiveres un satiekoties nonema kiveres/paradija seju, lai apliecinatu, ka nav launu nodomu, utt.
red, tā ķiveru noņemšana/pacelšana ir radījusi to, ko mūsdienās sauc par salutēšanu, piemēram armijā.
Tieši tā kā ebw saka, vienkārši teica, ka nav pieklājīgi ar cepuri pie galda sēdēt un viss.
Tāpat kā kapos cepure ir jānoņem; tās taču pašsaprotamas lietas!