Saullēkts Engurē

Saullēkts Engurē

Es parasti neķeru šādus kadrus. Vai vismaz publiski neizrādu. Man šķiet, ka tas principā ir diezgan negodīgi piesavināties atzinīgos vārdus par šādiem skatiem. Daba jau tāpat ir skaista. Es nezinu, kā būtu jācenšas, lai šo mirkli fiksētu neglīti.

Ar daudzām dabas bildēm ir tā, ka skatoties virsū, saprotu, ka ir pa smuko, bet saprotu arī to, ka autora ieguldījums nemaz nav tik liels. Tāpat kā aizejot uz muzeju un nobildējot kādu gleznu, fotogrāfija jau tāpēc nav ģeniāla, pat ja mākslas darbs ir.

Savā ziņā šo var salīdzināt ar tādu, kā dabas ieskenēšanu. Skeneris, iesūc sevī tīru informāciju un parāda ne vairāk un ne mazāk to, kas viņam tika iedots.

Tāpēc man labāk patīk kadri, kuros ir ieguldīts darbs un izdoma. Ja labs kadrs iegūts prasmes vai/un labas acs dēļ, tad gandarījuma sajūta ir daudz lielāka.

Piemēram došu kādu senu, bet man tuvu kadru:

Durvis

Šis ir knipsēts uz Bruņinieku ielas, tieši pret pirmo slimnīcu. Vienīgais veids, kā iegūt šādas biezas ēnas ir fotografējot no rīta, kad saule spīd ielas galā. Saules stari tad iet gandrīz paralēli ielai un tāpēc, katra līnija, kas uz mājas sienas, iegūst divkāršu spēku.

Šo bildēju pirms diviem gadiem, tāpēc pašai bildei nav īpaši laba kvalitāte, bet doma ir skaidra. Par šīm durvīm man ir lielāks prieks, nekā par jebkuru saulrietu vai saullēktu, kādu es nobildēšu savas dzīves laikā.

, , , , ,