Tagad, kad Google piedāvā iztulkot gandrīz jebkuru lapu uz jebkuru valodu es mēdzu izklaidēties lasot tulkotas lapas.
Tāpēc es ar prieku varu paziņot, ka beidzot ir iespēja lasīt journal.lv “latviešu” valodā. Protams, googles tulkojums ir tik briesmīgs, ka no teksta var saprast tikai aptuvenu galveno domu, bet dažreiz ar to arī pietiek.
Pieņemu, ka Googles tulkošanas dzinis darbojas “angļu=>latviešu” un “latviešu=>angļu” virzienos, bet no citām valodām tulkošana notiek pastarpināti. Tātad, ja jātulko no krievu valodas, tad ķēdīte sanāk krievu=>angļu=>latviešu. Tas nozīmē, ka daudz precīzāks un lietojamāks ir angliskais tulkojums. Bet varbūt es maldos.
Tajā viņš minēja, ka 500 latu banknote esot pasaulē visvērtīgākā naudas zīme. Man tas bija neliels pārsteigums. Šodien atradu foto, kurā blakus mūsu vērtīgajam 500latniekam ir nolikts 1 Zimbabves cents.
[labojums]
Visvērtīgākā banknote esot 10000 Singapūras dolāru banknote, kuras vērtība ir ~3,392 LVL. Tā komentāros ziņo Puuks. Un wiki answers saka to pašu.
iBirojs ir LMT pakalpojums. Lietotājs saņem SIM karti un USB modemu, kuru iespējams pieslēgt pie jebkura PC un lietot 3G internetu bez ierobežojumiem. iBirojs maksā 19 Ls mēnesī. Ar iBiroja SIM karti var sūtīt SMS (no datora), zvanīšanas funkcija ir nogriezta.
iStyle 1 tarifā par 20 Ls mēnesī ir uzstādīts viduslaiku trafika limits - 100 MB. Lai iegūtu iBiroja analogu (neierobežotu trafiku) ir jāizvēlas iStyle 3, kas maksā 60 Ls mēnesī.
Kāpēc LMT mēģina vienu un to pašu pakalpojumu notirgot par 3 reizes lielāku summu?
Izskatās, ka LMT nenāks pie prāta, var tikai cerēt, ka kāds hakeris izdomās veidu, kā ar iBiroja SIM karti veikt zvanus.
Viens no pirmajiem kadriem ar manu sen iepirkto Canon EOS 300. Tā ir ir labu mūžu piedzīvojusi filmiņas kamera, kuru iegādājos no versatile.
Ar šo kameru es sāku piedzīvot to, ko sauc par lēcu māniju. Es beidzot sāku izprast, katras lēcas īpašības un nozīmi. Varbūt jādomā par fotosomu, kurā satilpināt visus stobrus? Interesanta tendence ir tā, ka daudzi (gan ebay, gan flickr lietotāji) saprot, ka ar piemērotu pāreju ir iespējams lietot “vecos” m42 vītnes objektīvus. Šādi objektīvi parasti ir lētāki un kvalitātes ziņā nav īpaši sliktāki.
Var teikt, ka mans Zenīts ir atstāts dažādiem eksperimentiem. Canon jau ir daudz uzticamāks rīks - neskrāpē filmiņu, kadri vienmēr ir pietiekami izgaismoti, viss ir skaisti un tādā garā. Protams, Zenīta gadījumā es sajūsminos tieši par pretējo - katra kļūme un nejaušība nereti rada īpatnējus un interesantus risinājumus.
Bildējot man patīk maksimāli visu ieregulēt pašam, tāpēc Zenīts ir ideāls, lai trenētos grozot kloķus. Ar Canon nav tik jautri - jo jaunāka tehnika, jo mazāk prieka bildējot. Canon gadījumā ātrāk iespējams sagatavot aparātu brīdim, kad jāspiež slēdža poga. Digitālajos aparātos prieks ir apslēpts sarežģītām menu izvēlnēm.
Visbeidzot atbildot uz jautājumu, kāpēc es vispār ķēpājos ar filmiņu ir divas atbildes. Pirmkārt, kā jau es minēju, man beidzot ir iespēja lietot foršas un dažādas lēcas. Otrkārt - krāsas, krāsas, krāsas. Filmiņas kadri fiksē pasauli pavisam cita līmeņa krāsās. To ir grūti paskaidrot, bet šo atšķirību var labi just, vērojot fotogrāfijas.
Varbūt būtu jāsaņemas un jānobildē viens un tas pats objekts ar dažādām kamerām un objektīviem?
Sēžu pie loga un uz mana rakstāmgalda stāv foto snaiperis. Pirmajās testēšanas dienās jūtos kā algots slepkava. Liela melna ietaise. Pistolei līdzīgs mehānisms ar pamatīga izmēra optiku. Pavisam dabiska doma ir tēmēt uz pretējo māju iedzīvotāju logiem.
Pie mums ciemos bija Maksims Berjoza no journal.lv, kurš ir ļoti pieredzes bagāts podkāstu veidotājs. Viņa (jocast.lv) kontā ir vairāk kā 100 podkāsta “raidījumi”, un varbūt tieši tāpēc šis ieraksts vairākiem klausītājiem šķita labākais no līdz šim publicētajiem.
…kopā ar dzīvajiem Queen grupas dalībniekiem un gaisa maisītāju Polu Rodžersu.
Queen ir mana bērnības dienu mīļākā grupa. Es tiešām nezinu kāpēc nenopirku biļeti uz šo koncertu. Es kaut kā vieglprātīgi nodomāju, ka bez Merkūrija tas pasākums ir nulles līmenī. Bet tagad pēc atsauksmēm spriežot es esmu maldījies.
Lūk arī minētais video [papildināts ar augstas kvalitātes PRO video]
Reiz sen senos laiko, tik senos, kā 9. un 10. augusts mēs devāmies jaukā braucienā pa Salacu.
Kartē aptuveni parādīts mūsu maršruts. Neesmu drošs vai mēs aizbraucām līdz pašai Vecsalacai, bet nu kaut kur tuvumā bijām. Kā arī sākuma punkts, bija ārpus Staiceles pāris kilometrus uz jūras pusi.
Priecīga ziņa. Ir pavērusies iespēja atbrīvoties no ikgadējās klaunādes Jūrmalā:
Ja Latvija neatzīs Dienvidosetiju, Krievijas pārstāvji piedraud Jūrmalā vairs nerīkot Jauno vilni.
Krievijas valdība varētu aizliegt festivāla Jaunais vilnis rīkošanu Jūrmalā, 19. septembrī raksta Diena. Draudi izteikti dēļ Latvijas valdības pozīcijas Gruzijas – Dienvidosetijas konfliktā, atbalstot Gruzijas valdību. Festivāla translēšanu un publicitāti nosaka Krievijas TV kanāli, kurus kontrolē un uzrauga Krievijas Federācijas Kultūras ministrija.
Minētās ziņas nonākušas Jūrmalas domes deputātu Jāņa Kuzina un Igora Dreijas rīcībā. Abi deputāti medijam pauduši viedokli, ka Latvijas valdībai būtu jāatzīst Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību un “jāvairo labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju”. db.lv
Es ceru, ka krievi neblefo un mēs beidzot tiksim vaļā no šī viļņa.
Bet nu draudi vispār ir labie. Šādi draudi taču ir labāki par jebkuru dāvanu no viņu puses. BB brokastīm derētu izdomāt vēl kādu rindu ar šādiem “draudiem.”
Īstenībā mani pārsteidz, ka joprojām ir aptaurētie, kuri labprātīgi izvēlas nesprādzēties. Plašākos vārdos par CSDD akciju akciju izsakās Kristaps.
Jauno reklāmu lielākais pluss ir tāds, ka es naivi ceru, ka tiks uzrunāta lielākā daļa no bravūrīgajiem siksnas nelietotājiem. Klipos netiek lasīta lieka morāle, bet gan visnotaļ atraktīvā veidā tiek izsmiets mīts par labi pasargāto aizmugurējās rindas pasažieri.
8. septembrī Aigars Apinis Pekinas paralimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu, ar jaunu pasaules rekordu diska mešanā (savā medicīniskajā grupā).
Man ir prieks par Latvijas sportistu veikumu un man gribētos, lai mana valsts arī par viņiem priecātos un novērtētu viņu darbu pienācīgā līmenī, bet šajā brīdī, kā jau parasti, ir laiks darvas karotei.
Līdz šim es uzskatīju, ka fotografēšanai der katrs ziepju trauks. Bildēšana ar telefonu gan nelikās nopietna - tagad esmu atradis fotogrāfu, kurš ir pierādījis pretējo.
Jau sen biju noskatījis pamācību/recepti, kurā apskaidrots, kā pagatavot kraukšķīgo medus cāli, līdzīgu, kādu iespējams nobaudīt GanBei iestādījumā.
Šodien es, lasot soļus no pamācības, biju asistents medus cāļa gatavošanai mūsu virtuvē. Mērce mums sanāca gandrīz identiska tai, kāda tiek pasniegta restorānā, taču cāļi bija tikai attāli līdzīgi. Novērojumi liecina, ka vista ir jāgriež lielākos gabalos, nekā tas šķiet nepieciešams, jo vārot eļļā apjoms samazinās un mazākie gabali sanāk pārāk kraukšķīgi.
Ja neskaita to, ka cepot tiek izniekots pamatīgs daudzums eļļas, tad šādu maltīti pagatavot var salīdzinoši īsā laikā, un tas nav nemaz tik sarežģīti.
Nesen jau minēju, ka atradu vērtīgu pamācību, kā pagatavot suši - izskatās, ka “ekonomiskās krīzes apstākļos” kulinārā tēma kļūst populāra :).
24. podkāsts podraide.lv
jaunākie komentāri