Miks Latvis
Jau sen biju noskatījis pamācību/recepti, kurā apskaidrots, kā pagatavot kraukšķīgo medus cāli, līdzīgu, kādu iespējams nobaudīt GanBei iestādījumā.
Šodien es, lasot soļus no pamācības, biju asistents medus cāļa gatavošanai mūsu virtuvē. Mērce mums sanāca gandrīz identiska tai, kāda tiek pasniegta restorānā, taču cāļi bija tikai attāli līdzīgi. Novērojumi liecina, ka vista ir jāgriež lielākos gabalos, nekā tas šķiet nepieciešams, jo vārot eļļā apjoms samazinās un mazākie gabali sanāk pārāk kraukšķīgi.
Ja neskaita to, ka cepot tiek izniekots pamatīgs daudzums eļļas, tad šādu maltīti pagatavot var salīdzinoši īsā laikā, un tas nav nemaz tik sarežģīti.
Nesen jau minēju, ka atradu vērtīgu pamācību, kā pagatavot suši – izskatās, ka “ekonomiskās krīzes apstākļos” kulinārā tēma kļūst populāra :).
Vēl varu atgādināt “recepti” no saviem krājumiem – kā garšīgi pagatavot kukurūzu: vārītas kukurūzu vālītes.
Ilustrācijas foto no lapzeme.wordpress.com
Yeahh piekasīšanās, protams, bet iegriezās acīs “kaukšķigais” :)
Gints Plivna:
paldies, jocīgi, ka ugunslapsa nebija pasvītrojusi.
Nu vispar nav iemesla pardziivot – GanBei meduscaalis ir visai taals no saviem aazijas radiniekiem :)
Vispār Latvinā nav nācies redzēt nevienu kīniešu iestādījumu,kur ēdiens garšotu vismaz kā ķīnas ēdiens eiropā – konkrēti zviedrijā un francijā. Tā kā… bet suši gan, ja ir materiāli var uztaisīt vieglī, manai draudzenei tie patīk.