Svētupe vasaras vidū

Turpinu piefiksēt savus laivu braucienus. Šī gada pēdējos divos maija datumos mūsu brašā komanda “nolaivoja” Svētupes posmu no Pāles līdz Vecsalacu tiltam.

Miks stumj laivu

Ja pareizi sapratu, tad plānotā sākuma punkta vietā mēs atradām tiltiņu pāri upei, kādus 3-4 km pirms vietas, kur tas bija nepieciešams. Un jau sākotnēji mūsu nospraustais starta punkts esot bijis izvēlēts krietni laicīgāk, kā nepieciešams, lai pa šo upi nopietni nodarbotos ar laivošanu.  Svētupe nav diži liela upe, bet vasarās tā kļūst vēl nedižāka.

Un tā arī bija. Pirmā diena pagāja brienot pa ūdeni, stumjot laivas, velkot laivas, nesot laivas, kāpjot krastā, ierīvējoties ar nātrēm, lienot pāri sakritušajiem zariem, skrāpējot ādu un velkoties pāri zemūdens akmeņiem. Dienas laikā mēs pieveicām veselus 12-13 km. Mēs smējāmies, ka sākumā mūsu vidējais ātrums ir aptuveni viens kilometrs stundā, bet Ēriks, kuram bija GPS, pastāstīja, ka neesam tālu no patiesības.

Tā bija viena traka diena – traki patīkama. Zemūdens akmeņi, koku zari un stumbri, kas atkal un atkal sita pa kājām varbūt nebija foršākā laivojiena daļa, bet ņemšanās pa ūdeni, vismaz man noteikti, vakarā deva spēcīgu gandarījuma sajūtu. Āda bija feini, vienmērīgi saskrāpēta. Dēles gan nekur nesastapām.

Īsts upes “prieks” bija spēcīga trūdošas miesas smaka. Trīs reizes, brienot un laivojot pa upi, sajutām, ka kaut kur tuvumā miris kāds dzīvnieks. Mamma daba bija atstājusi mums “dāvaniņas”. Divas reizes tās arī atradām – straumes sanestajos zaros karājās neveiklu stirnu mirstīgās atliekas.

Tipisks kadrs – pilns ar zariem, upes dziļums līdz ceļiem – labi, ka ar visu laivu nebija jādodas krastā:

Svētupe

Bija arī brīvi brīži meditācijai:

Miks meditē

Mikausis no mikausis.mix.lv

Interesantākie momenti diemžēl palikuši aiz kadra, jo tajos brīžos vajadzēja kārtīgi vilkt laivas un labākie kadri tik un tā sanāktu no putna lidojuma.

Otrajā dienā sakritušo zaru jau bija mazāk, bet uz beigām sākās cita “nelaime” – upe kļuva tik sekla, ka laivas vienā laidā vilkās pa akmeņaino upes dibenu.

Viens no maniem mīļākajiem Svētupes kadriem:

suns funs

Lielu daļu no bildēm var aplūkot flickr.com izlasē.

, , , , ,

  • Skaistas bildes. Žēl ka vasara drīz beigsies :(

  • Forši :). Pašam ar sanācis pa šādām upēm “izlaivoties”. Tad, kad izdodas 500 m nobraukt neapstājoties, liekas, ka labāk vairs nav iespējams :).

  • Nezināju, ka to upi ar laivu var izbraukt. Agrāk tur gājām makšķerēt un peldēties.

  • Patīkami beidzot redzēt pieņemamu latviskojumu vārdam “set”.

  • Pavasarī nedaudz īsāku maršrutu veicām, lai meklētu atraktīvu ūdenstūristu pazaudēto inventāru – laivas, airus, mantas. Viena laiva un airu pāris tā arī neatradās. Gan jau zem kāda no šiem sagāzumiem.

  • lelde

    Maari, paldies par musu mantu meklesanu ;)
    Musu laivu brauciens 4. apriilii pa Svetupi ilga pusotru stundu, parejo dienu pavadijam, meklejot viens otru, laivas, airus un sildoties vietejo iedzivotaju viesmiligajas majaas :D Ir, ko atcereties :D

  • Lelde :) Vienmēr laipni. Ja pareizi atceros, tad par pūlēm apēdām samirkušo šokolādi, kura rēgojās kāda maisa caurumā.

  • Anna

    dullie…laivot pa Svētupi :D