Miks Latvis31. decembrī kopā ar draugiem devos nelielā pastaigā pa mežu.
Šo gandrīz var saukt par tradīciju, jo šis bija jau otrais gads pēc kārtas, kad pēdējā gada dienā devāmies pie dabas, lai labi atpūstos nelielā draugu lokā.
Tā kā svinēšana notiek Engurē, tad nav īpaši daudz variantu, lai izvēlētos iešanas maršrutu. Šogad sākām no Brizules. Īsu brīdi uzkavējāmies pie Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa, kas uzstādīts viņa bojāejas vietā, un devāmies iekšā mežā.
Šoreiz neizmantojām ne kompasu, ne karti, bet vadījāmies pēc atmiņas. Vienīgi iPhone klusi sēdēja somā, klausījās GPS signālos un zīmēja noieto maršrutu.
Cauri sērsnai sākām brist kādu brīdi pirms 10:00. Saule jau bija labi pamanāma. Vismaz gājiena sākumā mums to vajadzēja turēt no sevis pa labi. Pēc stundas sākās putenis un saule pazuda kā nebijusi, ceļu turpinājām pēc izjūtas.
Latvijas apstākļiem vidēji dziļais sniegs ar sērsnas kārtu, nav tas patīkamākais iešanas segums. Bieži gājām viens aiz otra izmantojot jau iemītās pēdas.
Uzgājām tumšu un biezu egļu audzi, kurai cauri nelauztos pat dullākie meža zvēri, tāpēc nolēmām tai apiet apkārt. Šis manevrs izrādījās liktenīgs. Pēc neliela loka izmešanas ceļu turpinājām mazliet greizi, līdz uzgājām uz apledojuša ceļa, kuru noturējām par pilnīgi citu ceļu.
Īsumā. Tā vietā, lai mēs tuvotos pirtij, mēs patiesībā no tās sākām attālināties. Pēc kilometra soļošanas nepareizā virzienā kļūdu sapratām un devāmies atpakaļ.
Kādu brīdi gājām pa ceļu, pēc tam sākām sekot mazai meža upītei. Aptuveni astotajā kilometrā bija īstais brīdis cept desas, kas, protams, pārvērta šo pastaigu par tīrāko atpūtu. Iemēģināju tētim svaigi uzdāvināto prīmusu, kuru droši vien nāksies aizņemties šī gada laivu braucienu laikā. Ar pilniem vēderiem devāmies tālāk.
Kopumā nosoļojām, apmēram, 16 kilometrus. Kopējais vertikālais kāpums ~ 113 metri, kas varētu būt diezgan precīzi, jo gājiena sākumā mēs to vien darījām, kā kāpām augšā kārtējā paugurā. Sākām iet ~ 70 m virs jūras līmeņa un beidzām iet 7 metros virs jūras līmeņa. (Par pēdējiem cipariem, gan es līdz galam neesmu pārliecināts.) Iešanas laiks aptuveni 4,5 stundas (neskaitot desiņu cepšanu). Laika ziņā ir ok, ņemot vērā sniega kārtu un mūsu pilnīgi nesteidzīgo gaitu. Pie reizes šeit pieglabāju arī kml failu, kuru var atvērt ar Google Earth (Brizule-Engure-2009-12-31.kml).
Ko tad DNF pie Meierovica pieminekļa neielogoji? No tā nekaunās, tas jau ir normāli – 10% neatrastu piegājienu.
“DNF” nozīmē neatrasts kešs? Mēs tur jau bijām rudenī un neko neatradām (tad arī pierakstījos, ka neko neatradu), tagad pa sniegu nemaz neienāca prātā sākt meklēt. Gan jau citā reizē sanāks atrast :)
Jā, DNF ir “Did not find”.
Stresa nav!