Laivošana Gaujā par maksu

Turpmāk, ja gribēsi piestāt Gaujas krastā un izvilkt laivu uz sauszemes nāksies maksāt 5 Ls. Db.lv ziņo, ka:

kopš 1.jūlija plostniekiem hobijam būs jātērē vairāk līdzekļu, jo, ja iepriekš piestātnes vietas bija Gaujas nacionāla parka administrācijas pārziņā, tad šobrīd nepietiekamā finansējuma dēļ piestātnes vietas apkalpot un sakopt pēc tūristiem ir deleģēts privātiem uzņēmējiem.

Tie jaunos pienākumus sākuši ar īpašu centību. Proti, par privātas piestātnes izmantošanu prasa latu no personas, par ugunskura kurināšanu 3 Ls, telts vieta izmaksā 2 Ls, savukārt par atļauju izvilkt laivu krastā jāšķiras no 5 Ls.

db.lv – Laivošana Gaujā – par maksu

No vienas puses, tas dod cerības, ka atpūtas vietas būs vēl labāk sakoptas un labiekārtotas, no otras puses šīs izmaiņas īsti neiet kopā ar Zvejniecības likuma 9. pantā raksturoto tauvas joslas statusu:

9. pants. Tauvas josla

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:

  1. kājāmgājējiem;
  2. zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
  3. robežapsardzībai;
  4. vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm — arī valsts robežas režīma prasības.

likumi.lv – Zvejniecības likums

Man šķiet dīvaini, ka pēc ūdenstūristiem kādam ir jāuzkopj. Līdzšinējā pieredze rāda, ka piestājot krastā atpūtas vietas ir labā stāvoklī un pēc došanās tālāk, tās tādā pašā (vai pat labākā) stāvoklī tiek atstātas nākamajiem laivotājiem.

Uzskatu, ka laivotāji parasti ir sasnieguši zināmu parāta briedumu un ir ļoti kulturāli tāpēc aiz sevis neatstāj pat mazāko papīra gabalu. Mans stereotips ir tāds, ka visbiežāk problēmas rada “pūšļotāji,” kuri vasaras vidū izvēlas braukt ar plezīrā pa Gauju gumijas laivā, ar mērķi uz upes piekosties un barot zivis. Tādi cilvēki tad arī nespēj saprast, ka upe un daba mums visiem ir kopīga.

, ,