Laivošana Gaujā par maksu

Turpmāk, ja gribēsi piestāt Gaujas krastā un izvilkt laivu uz sauszemes nāksies maksāt 5 Ls. Db.lv ziņo, ka:

kopš 1.jūlija plostniekiem hobijam būs jātērē vairāk līdzekļu, jo, ja iepriekš piestātnes vietas bija Gaujas nacionāla parka administrācijas pārziņā, tad šobrīd nepietiekamā finansējuma dēļ piestātnes vietas apkalpot un sakopt pēc tūristiem ir deleģēts privātiem uzņēmējiem.

Tie jaunos pienākumus sākuši ar īpašu centību. Proti, par privātas piestātnes izmantošanu prasa latu no personas, par ugunskura kurināšanu 3 Ls, telts vieta izmaksā 2 Ls, savukārt par atļauju izvilkt laivu krastā jāšķiras no 5 Ls.

db.lv – Laivošana Gaujā – par maksu

No vienas puses, tas dod cerības, ka atpūtas vietas būs vēl labāk sakoptas un labiekārtotas, no otras puses šīs izmaiņas īsti neiet kopā ar Zvejniecības likuma 9. pantā raksturoto tauvas joslas statusu:

9. pants. Tauvas josla

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:

  1. kājāmgājējiem;
  2. zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
  3. robežapsardzībai;
  4. vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm — arī valsts robežas režīma prasības.

likumi.lv – Zvejniecības likums

Man šķiet dīvaini, ka pēc ūdenstūristiem kādam ir jāuzkopj. Līdzšinējā pieredze rāda, ka piestājot krastā atpūtas vietas ir labā stāvoklī un pēc došanās tālāk, tās tādā pašā (vai pat labākā) stāvoklī tiek atstātas nākamajiem laivotājiem.

Uzskatu, ka laivotāji parasti ir sasnieguši zināmu parāta briedumu un ir ļoti kulturāli tāpēc aiz sevis neatstāj pat mazāko papīra gabalu. Mans stereotips ir tāds, ka visbiežāk problēmas rada “pūšļotāji,” kuri vasaras vidū izvēlas braukt ar plezīrā pa Gauju gumijas laivā, ar mērķi uz upes piekosties un barot zivis. Tādi cilvēki tad arī nespēj saprast, ka upe un daba mums visiem ir kopīga.

, ,

  • Līdzšinējā pieredze rāda, ka piestājot krastā atpūtas vietas ir labā stāvoklī un pēc došanās tālāk, tās tādā pašā (vai pat labākā) stāvoklī tiek atstātas nākamajiem laivotājiem.

    Ak vai, kā tu ko tādu vari rakstīt. Tik daudz visādu urlu ar plostiem brauc, atkritumus izgāž, piedzerās, ālējas utt. Uzņēmumi rīko ballītes uz plostiem utt. Gaujā esmu pat redzējis peldošas pudeles un visādas šausmas, posmā Cīrulīši – Pārceltuve, kur visi tusiņi parasti notiek.

    Par to samaksu – baigi lielā. Par ārzemju kempingos tik dārgi nav 2Ls + 3LS + 2ls + 5Ls būtu izmaksas vienai nakšņošanai ar diviem cilvēkiem laivā??? Absurds

    • Ja būtu izlasījis pēdējo rindkopu…

      Mans stereotips ir tāds, ka visbiežāk problēmas rada “pūšļotāji,” kuri vasaras vidū izvēlas braukt ar plezīrā pa Gauju gumijas laivā, ar mērķi uz upes piekosties un barot zivis. Tādi cilvēki tad arī nespēj saprast, ka upe un daba mums visiem ir kopīga.

  • OMFG. Kurš šito izdomāja?

  • A pričom tur gumijas laiva? Visi man zināmie laivu maniaki brauc ar gumijas laivām, un viņi nav nekādi plezīrnieki. Gumijas laiva tas ir normāls klasisks laivu tūrisma veids.

    • Neredzu nevienu loģisku iemeslu, lai vasaras vidū kāds brauktu ar gumijas laivu. Rudenī un pavasarī, jā, saprotu, bet kāpēc vasarā? Gumijas laivas ir lēnas, vāji kontrolējamas un ļoti stabilas, tieši tāpēc tās ir ideālas, lai uz upes varētu rīkot prastu dzerstiņu. Es ticu, ka ar plostiem brauc arī kulturāli cilvēki, bet lielākoties tos izvēlas nepieredzējuši braucēji, kuriem nav cieņas pret dabu un upi.

  • šitas sūds ir vainīgs, es teiktu: http://www.zagarkalns.lv/vasara/udens_marsruti/pusdienas_uz_plosta_pie_erglu_klintim.php

    esmu pāris reizes bijis uzņēmumu braucienos ar tādu (šķiet 3x) un nekad tas labi nebeidzās. daudz piedzērušu ākstu.

  • Palēnām jau viss sakārtosies un arī Latvijā paliks ar vien mazāk haļavnās lietas / vietas .

  • Piekrītu N.R, ka ir indivīdi, kuri nespēj (negrib) uzkop aiz sevis, vai viņiem liekas, ka tas jādara citiem. Un viens šāds cūkmens (gan piepūšamo, gan īrētu laivu) var piesārņot vairāk, kā trīs spēs pēc tam savākt.
    Bet cena protams ir par augstu- par tādu var atpūsties 2vietīgā kempinga numuriņā ar visām ērtībām

  • Towza

    Pašam nav smieklīgi par savām sarakstītajām blēņām? :D Man tāda sajūta, ka makšķernieki un sadzērušies laivotāji / plostotāji pat speciāli ņem no mājām sū sū.. Man kā īpašniekam, regulāri aiz viņiem ir jāvāc.. Pudeles, papiri, iepakojumi, vienvaardsakot drazas.. Un par kulturālo briedumu nemiņas :D

    • Turpinu aizstāvēt laivotājus.

      Kā jau teicu, laivotāji un plostotāji nav pār vienu kārti metami. Ja cilvēks ir izvēlējies braukt ar kanoe vai kajaku tad viņam visdrīzāk ir kaut minimāla pieredze un saprašana par laivošanu uz upes. Tur tak ir jābūt garīgi slimam, lai apzināti piemēslotu upi. Tās nav savienojamas lietas: regulāri laivu braucieni un mēslošana pie upes.

  • Man jau arī šķiet, ka “nopietno laivotāju” ir tik maz, ka uz alkoholiķu fona var uzskatīt, ka viņu nav. Ejiet pastaigājiet pa mežiem, un pasakiet kur ir viens hektārs bez atkritumiem.

    Towza, kā jau citur minēts, maksāt ir labi, bet visam ir robežas. Agrāk bija tur 0.5Ls – 1Ls par cilvēku, tas bija pieņemami.

  • buu

    Cipars ir ierubīts kā jau Latvijā, bet, kas tavuprāt neiet kopā ar likumdošanu? Melns uz balta rakstīts – pa tauvas joslu vazājies kājām cik uziet, bet, ja vēlies piestāt, izkraut vai ierīkot nometni, tad saskaņo ar īpašnieku. Gaujas gadījumā tas tie ir GNP, kuri, šo rūpalu tagad ir atdevušie privātajiem, savukārt privātiet par “saskaņošanu” grib naudu.

  • grūti noturēties un neierakstīt par tām gumijas laivām. Man laivošana vienmēr ir atpūta uz ūdens (jā, kārstā dienā netiek smādēts arī kāds sidrs vai alus), kurā nav līdz šim bijuši nepieciešamība kaut kur skriet. Un mums parasti uz Rīgu ir vedami maisi ar miskasti, pat to, kas nav mūsu. Līdz ar to apgalvojums, ka gaumiju pūšļu laivotāji būtu upes piegružotāji ir nevietā.
    Salīdzinājumam: ne visi, kas brauc ar BMW ir urlas :)

    PS. Jāsaņemas beidzot ar kanoe pamēģināt…

    • Protams, ka arī civilizēti ļaudis pārvietojas ar gumijas laivām vienkārši tā matemātika nenotiek abos virzienos t.i. urļiki visticamāk tā arī paliks pie plostošanas. :)

      P.S.
      Mūsu kompānijas pārbaudīts fakts no praktiski visiem laivu braucieniem – alus labi garšo arī braucot ar kanoe (es gan neesmu baigais alus mīlis).

  • Es, piemēram, citētajos likuma pantos neatradu nevienu iemeslu, lai nevarētu iekasēt naudu par to, ka tu piestāj krastā.
    Ja tu atsaucies uz «pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku», tad tas var nozīmēt arī saskaņošanu, par to samaksājot.

  • KakTusss

    Varam jau mēs paņemt kaudzes naudas par katru apgriezienu ap savu asi. Un par sirsniņbūdiņu ar dēli un caurumu var ņemt arī 1 LVL. Un es pat pieņemu, ka mūsu absurdu valstī tas pat strādās. Diemžēl, es un mana ģimene izvēlēsimies labāk atpūsties ārvalstīs, kur šādas ākstības nenotiek. Jau sen senos laikos, pirms gadiem 5 – 10 skandināvijā bija lētāk, kā mūsu dārgajā Latvijā. Kas man te tik neaizstājams, lai turētos pie Gaujām kā pēdējā salmiņa?

  • KakTusss – transporta izmaksas. Līdz tai pašai Sviedrijai, Spānijai vai davatever.

  • Tas jau, Mik, izlasot rakstu, nozīmē tikai vienu – nāksies maksāt, neviens vairs nelaivos. Tālāk? Labi, tās ir manas pašreizējās domas. Lai gan, realitātē tomēr var gadīties, ka laivotāju skaits ar visu šito var dubultoties.

  • evija

    Diemžēl jāsecina, ka raksta autors ir ļoti tālu no patiesās situācijas izprašanas. Dzīvoju netālu no Siguldas un diezgan bieži ikdienā nākas redzēt, kādā stāvoklī laivotāji atstāj apmetnes, kāds vandālisms tur nereti notiek. Nereti laivotāji atpūtu plāno kopā ar dzeršanu, bieži atkritumus izmet dabā un tas viss neatgriezeniski tur paliek, ja apmetnes netiek apsaimniekotas. Bet, lai tās apsaimniekotu, nepieciešami lieli līdzekļi. Arvien lielāki, jo tūristu kļūst arvien vairāk (krīzes iespaidā daudzi izvēlas atpūtu pie Latvijas dabas, nevis brauc uz ārzemēm). Nekas nenotiek bez maksas. Bet valstij šo līdzekļu vienkārši nav. Tāpēc ir jādomā par maksu ieviešanu par atsevišķiem pakalpojumiem, Vienkārši mūsu latviešu cilvēki ir pieraduši, ka viss līdz šim bijis bez maksas. Arī par atpūtu dabā ir jāmaksā, lai būtu iespējams uzturēt visu kārtībā… Ārzemēs nez kāpēc tas viss strādā labi un cilvēki to uztver normāli, a mēs-kā pērtiķu bars. Banāni mūsdienās, arī mīļie nav par brīvu!!!

  • Jānis

    Problēma jau būs tajā, ka piesārņos ne-piestātnes. Tātad negribēs neviens maksāt un stāsies kaut kur meža vidū, kur nav ierīkota apmetne/piestātne. Tātad – tiks piesārņotas ne tikai apmetnes, bet arī visa Gaujmala! Visa…

  • es nemaksāšu kautkādu summu,lai ar savu laivu varētu vizināties par daugavu.