gadu vecas, miglainas bildes no Zenīta

Izrādās pagājušajā gada nogalē biju Zenītā ielicis lomo filmiņu un kaut ko fotografējis. Tagad var aplūkot tos retos mirkļus, kad nezināmu iemeslu dēļ biju no pagultes izvilcis Zenītu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nodarbojas ar fotografēšanu ir atmiņu krāšana. Ja fotografēšanas procesā tiek iesaistīta filmiņa un rezulātus aplūko pēc gada, tad šī nodarbe dod pavisam citādas sajūtas.

Sanākušas “kārtīgas lomo miglu” bildes. Mans Zenīts skaisti skrāpē filmiņas un brīžiem izdomā izlaist cauri gaismu. Lai būtu pa visam interesanti es nojaušu, ka esmu šī gada laikā vismaz reizi atvēris vaļā vāka šķirbu, lai pārliecinātos, vai aparātā ir ielikta filmiņa. Tātad, brīdinājums, tālāk būs redzamas visa veida “nepareizās” bildes. Turklāt nekāda atlase šeit nav veikta, ir ielikts viss – ir vai nav sanācis.

Sākam!

Mans darba galds un bardaks uz tā. Tagad šajā vietā jau sen kā nesēžu.

Māris un Cedra.

Māris, Cedra un Zane.

Cedra.

Nokļūdījos ar ekspozīcijas ripu. Un Alfiņa sanāca kā pa taisno no pagātnes.

Kļūdu pamanīju un izlaboju un foto izskatās mazliet tuvāk mūsdienām.

Šī ir pēdējā bilde ar Alfu. Apsolu. Paskat, Zenīts ir piesviedis “neuzkrītošu” gaismas noplūdi.

Ledū iesalušas bojas Engures ostā.

Engures osta.

Vēl viens kadrs, kas izskatās kā 100 gadus vecs.

Paldies par uzmanību.

, , , , ,