caffè latte jeb manas attiecības ar kafiju

Pēdējā laikā mēs esam traki kafijas dzērāji.

“Tīru” mantu es nelietoju un nekad neesmu lietojis, lai gan kafiju dzeru jau kopš mazotnes. Mana kafija vienmēr tika dzerta no lielas krūzes. Kafiju ielēja tieši tik daudz, lai nosegtu krūzes dibenu, un tad vēl mazliet. Pārējā krūzes daļa tika piepildīta ar pienu un sākotnēji arī ar cukuru. Vārdu sakot, tas bija salds piena dzēriens ar kafijas piegaršu.

Līdz šai dienai, es nekad tā pa īstam neesmu baudījis īstu kafiju, stipru, melnu un tādā garā. Man pat nav nekādas intereses to dzert un mēģināt, varbūt man pat iegaršotos, bet vismaz šobrīd man negribas un šķiet, ka negribēsies arī tuvākajā nākotnē.

Savu bērnības ieradumu esmu pārvērtis par ko jaunu, es tagad dzeru caffè latte. Viss sākās ar Statoila kafijas automātiem. Kopš sākām vizināties pa pasauli ar alfiņu vairs nevar iztikt bez regulāras Statoila apmeklēšanas. Lai arī uzpildes stacijās novietotie kafijas aparāti sākumā neuzrunāja, ātri vien izmēģinājām visus dzērienus un pieradām, ka var tur tikt pie labas lates. Var jau būt, ka Statoila kafija nav labākā pasaulē, bet tā ir kārtīgi iesēdusies manā garšas atmiņā un visas lates tiek salīdzinātas ar to.

Vēl mums gadījās brauciens uz Romu, kura laikā mēs noskaidrojām, ko nozīmē “latte” itāļu valodā. Viesnīcas kafijas automātā nospiežot pogu “latte” krūzītē ielija tikai karsts piens un viesnīcas apkalpotājs ar žestiem paskaidroja, ka viss ir kārtībā, jo izrādās, ka aparāts nepavisam nav salūzis un vārds “latte” itāļu valodā nozīmē “piens”.

Kopš pagājušā gada Miera ielā atrodas DADcafe, kura kļuva par ērtu un tuvu vietu, kur tikt pie labas lates.

Tātad, situācija īsumā ir tāda: ja man kāds jautā, vai es dzeru kafiju, es atbildu, ka kafiju es vispār nedzeru, ja neskaita lati, kuru pērku Statoilā vai Dadā.

Mājās kafiju sanāk dzert tikai tad, kad nopērkam DADcafe līdzi ņemamās lates. Mums pašiem kafijas automāta nav, nav arī normālas kafijas, ir tikai 3in1 šķīstošais brīnums brīžos, kad sakārojas kaut ko saldu un kafijai radniecīgu.

Nesen izlasīju sapnis.com ierakstu par Moka krūzi. Atklājās, ka mājas apstākļos izgatavot lati ir diezgan vienkārši. Tajā pašā brīdī ļoti sagribējās pašam pagatavot savu lati. Aizvakar nopirku piena putotāju un šodien aizņēmos no Gunas Moka krūzi un tagad, pēc divu krūžu iztukšošanas, šķiet, ka negulēšu visu nakti.

Lai arī gatavošanas process ir gaužām vienkāršs, izskatās, ka kafijošana mūsu mājās tā arī nekļūs par tradīciju. Late mums, nepieradinātiem, kafijas lietotājiem joprojām ir par stipru un viss beidzas ar sirds trakošanu un bezmiega nakti.

P.S.

Sveiciens jaunajā pirmskaitļa gadā!

, , , , , ,

  • Neesmu nekad dzēris Latti iekš Statoil (aizdomīgi skatos uz tiem kafijautomātiem), taču tīri labi iet pie sirds dadcafe gatavotais variants. Lai gan – kas es par kafijas lietotāju – jo baltāka un saldāka, jo labāk.
    Nākamais solis – raksta iespaidā uztaisīt mājās pašam..

  • Bildes nav

    Tik ļoti traucē, ka bildi ieliek bloga ieraksta ievadā(pamatlapā), bet tad kad atver pašu ierakstu – bildes nav.

    Gribēju apskatīties ar ko tad latte no Capuchino atšķiras – dabūju pētīt pēc bildes galvenā lapā :)

  • Esmu iekārdināta :)

  • Bet mājās taču vari taisīt tik stipru kafiju, cik vēlies. T.i. – taisi vāju kafiju. Nesapratu, kur problēma.

    izskatās, ka kafijošana mūsu mājās tā arī nekļūs par tradīciju. Late mums, nepieradinātiem, kafijas lietotājiem joprojām ir par stipru

  • Kopš atgriešanās no Grieķijas arī man ir īpašas attiecības ar kafiju: http://rolandinsh.lv/blog/2010/09/07/kafija-un-teja-ikdiena-censos-mainit-ieradumus/

    Ja Tev garšo Latte, tad vasarās iesaku nogaršot arī auksto/ledus kafiju – Frappe vasarās. Arī kafijā daudz piena, cukura un ledus.

    • Jā, par frapi piemirsu, mēs to dzērām visu vasaru, jo tas bija vienīgais glābiņš no karstuma. :)

  • Rikijs Mārtins

    Offtopic: Kad Tu pēdējo reizi tā normāli skrēji?

    • Tik sen, ka neatceros. Šogad ir vēlme atsākt, tiklīdz ielas būs nokusušas.

  • mxz

    Latti var dzert arī vājāku, lejot tikai pusi espresso šotiņa un tad virsū pienu, kā parasti. Bet Latvijā ir tikai dažas vietas, kas gatavo labu latti. Lielākā daļa kafūžu pieļauj to pašu kļūdu – lej par daudz piena. Īsteni labai lattei uz 1 standarta automāta espresso šotu ir jālej ne vairāk kā 200ml piena. Viss piena tvaicēšanas/karsēšanas process arī ir ļoti dažāds, pienu nedrīkst pārvārīt, jo tad tas zaudē savu dabisko saldumu un paliek rūgts un trauks jātur/jākustina pareizi karsējot, lai izveidototos krēmīgas un biezas putas, nevis tādas, kā ziepju putas.

  • Starp citu šī visa iespaidā ir radies Caffè latte mini blogs http://kaffelatte.tumblr.com/