caffè latte jeb manas attiecības ar kafiju

Pēdējā laikā mēs esam traki kafijas dzērāji.

“Tīru” mantu es nelietoju un nekad neesmu lietojis, lai gan kafiju dzeru jau kopš mazotnes. Mana kafija vienmēr tika dzerta no lielas krūzes. Kafiju ielēja tieši tik daudz, lai nosegtu krūzes dibenu, un tad vēl mazliet. Pārējā krūzes daļa tika piepildīta ar pienu un sākotnēji arī ar cukuru. Vārdu sakot, tas bija salds piena dzēriens ar kafijas piegaršu.

Līdz šai dienai, es nekad tā pa īstam neesmu baudījis īstu kafiju, stipru, melnu un tādā garā. Man pat nav nekādas intereses to dzert un mēģināt, varbūt man pat iegaršotos, bet vismaz šobrīd man negribas un šķiet, ka negribēsies arī tuvākajā nākotnē.

Savu bērnības ieradumu esmu pārvērtis par ko jaunu, es tagad dzeru caffè latte. Viss sākās ar Statoila kafijas automātiem. Kopš sākām vizināties pa pasauli ar alfiņu vairs nevar iztikt bez regulāras Statoila apmeklēšanas. Lai arī uzpildes stacijās novietotie kafijas aparāti sākumā neuzrunāja, ātri vien izmēģinājām visus dzērienus un pieradām, ka var tur tikt pie labas lates. Var jau būt, ka Statoila kafija nav labākā pasaulē, bet tā ir kārtīgi iesēdusies manā garšas atmiņā un visas lates tiek salīdzinātas ar to.

Vēl mums gadījās brauciens uz Romu, kura laikā mēs noskaidrojām, ko nozīmē “latte” itāļu valodā. Viesnīcas kafijas automātā nospiežot pogu “latte” krūzītē ielija tikai karsts piens un viesnīcas apkalpotājs ar žestiem paskaidroja, ka viss ir kārtībā, jo izrādās, ka aparāts nepavisam nav salūzis un vārds “latte” itāļu valodā nozīmē “piens”.

Kopš pagājušā gada Miera ielā atrodas DADcafe, kura kļuva par ērtu un tuvu vietu, kur tikt pie labas lates.

Tātad, situācija īsumā ir tāda: ja man kāds jautā, vai es dzeru kafiju, es atbildu, ka kafiju es vispār nedzeru, ja neskaita lati, kuru pērku Statoilā vai Dadā.

Mājās kafiju sanāk dzert tikai tad, kad nopērkam DADcafe līdzi ņemamās lates. Mums pašiem kafijas automāta nav, nav arī normālas kafijas, ir tikai 3in1 šķīstošais brīnums brīžos, kad sakārojas kaut ko saldu un kafijai radniecīgu.

Nesen izlasīju sapnis.com ierakstu par Moka krūzi. Atklājās, ka mājas apstākļos izgatavot lati ir diezgan vienkārši. Tajā pašā brīdī ļoti sagribējās pašam pagatavot savu lati. Aizvakar nopirku piena putotāju un šodien aizņēmos no Gunas Moka krūzi un tagad, pēc divu krūžu iztukšošanas, šķiet, ka negulēšu visu nakti.

Lai arī gatavošanas process ir gaužām vienkāršs, izskatās, ka kafijošana mūsu mājās tā arī nekļūs par tradīciju. Late mums, nepieradinātiem, kafijas lietotājiem joprojām ir par stipru un viss beidzas ar sirds trakošanu un bezmiega nakti.

P.S.

Sveiciens jaunajā pirmskaitļa gadā!

, , , , , ,