Canon EOS 300 komplekts

ceļš uz analogo fotogrāfiju

Šodien fotokvartals.lv ir publicēts mans raksts par to, kā visvieglāk un lētāk nonākt līdz analogajai fotogrāfijai – Īsais ceļš uz analogo fotogrāfiju.

Ja interesē fotogrāfija un analogās kameras noteikti iesaku izlasīt. Ja ir labojumi vai ieteikumi es priecāšos tos uzklausīt. Fotokvartālā varat lasīt raksta fināla versiju, kā arī labus komentārus no fotografētāju vides.

Vēl es izdomāju, ka gribu rakstu saglabāt arī šajā lapā un lai saturs nedublētos nolēmu publicēt raksta priekšpēdējo versiju, kurā atstātas manas kļūdas un valodas negludumi.

Īsais ceļš uz analogo fotogrāfiju

Gribas izmēģināt analogo, filmas fotogrāfiju, bet nav vēlmes ieguldīt lielu naudas summu? Kur pirkt filmas kameru, un kuru tieši izvēlēties? Centīšos palīdzēt spert pirmos soļus analogās fotogrāfijas virzienā.

Uzreiz jāsaka, ka neesmu foto vecmeistars vai 35 mm filmas guru, bet kārtīgs digitālās paaudzes jaunietis, kas foto gaitas uzsācis digitāli un intereses vadīts pirms pāris gadiem ielūkojos arī analogās fotogrāfijas pasaulē. Arī padomi nāks tieši no šāda skatu punkta – kā digitālās fotogrāfijas pieradinātam cilvēkam saprast filmiņas būtību.

Izvēlēties jaunu digitālo fotoaparātu ir vienkārši, ejam uz veikalu ielūkojamies tajā plauktā, kurš atbilst maka biezumam, izvēlamies krāsu un ņemam to, kuram visvairāk megapikseļu. Dažreiz pat nav jāpērk ziepju trauks, jo telefona kameras funkcijas, nereti, īpaši neatpaliek no ziepjutrauku foto kvalitātes.

Pēc kādiem principiem izvēlēties filmas fotoaparātu?

Piedāvāju izvēli veikt pēc diviem brīvi noteiktiem parametriem, pirmais, fotoaparāta cena, otrais, prasmju līmenis, ko foto kamera prasīs no lietotāja.

Lai sašaurinātu kameru loku un atvieglotu sev dzīvi uzreiz fiksējam cenu. Mēdz gadīties, ka, meklējot sev piemērotu kameru, pirkumam atvēlētā summa visu laiku tiek pacelta uz augšu, jo skatoties uz plašo piedāvājumu vienmēr var atrast mazliet dārgāku kameru, kurai kāds parametrs ir labāks, un pašiem sev to nemanot var nonākt līdz foto kamerai, kura ir divreiz dārgāka kā bijis sākotnēji iecerēts.

Tā kā šie būs pirmie soļi analogajā fotogrāfijā būtu vēlams iztikt ar pēc iespējas mazākiem izdevumiem, jo katrs kadrs beigās tāpat būs krietni dārgs (filmiņas cena + attīstīšana + skanēšana). Jāņem vērā, ka katrs sabojāts kadrs palielina izmaksas uz vienu kadru. Domāju, ka labs pirkums iekļautos 30 Ls robežās, kas priekš analogās fotogrāfijas nav nemaz tik maza summa, jo labi meklējot par šādu naudu var atrast pat ļoti labus eksemplārus.

Kur pirkt?

To, ka nav vērts doties uz elektronikas veikaliem, laikam saprot visi. Lai pirktu filmas fotoaparātus mūsdienās visvērtīgāk tos ir meklēt sludinājumu servisos internetā, foto forumos vai jādodas apciemot “Latgalīti.”

Lielākā izvēle būs ss.lv (aptuveni 100 atbilstoši sludinājumi), zip.lv (15 ) un reklama.lv (20). Vietējos sludinājumu servisos visbiežāk sastopamas ir padomju laikos ražotas kameras (Zenit, Smena, Fed, Zorkij, Kiev). Cenu diapazons ir sākot no 5 Ls par nolietotiem vai mazliet bojātiem fotoaparātiem līdz 30 Ls, kur aparāts jau ir diezgan labā stāvoklī. Aiz 30 Ls robežas var atrast pavisam svaiga izskata aparātus. Ja pērkat fotokameru no rokas, vienmēr pastāv iespēja pirkumu aptaustīt, ja nav nekādas saprašanas tad vienkāršākais piegājiens būtu pārbaudīt, vai slēdzis strādā korekti visā savā diapazonā. Jāskatās vai slēdzis nostrādā dažādiem slēdža ātrumiem un “bezgalības” (mūsdienu fotoaparātos tas būtu “bulb” režīms, kad ekspozīcija ir tik ilga, cik ilgi tiek turēts nospiests slēdzis).

Ja ir pietiekamas prasmes, lai iepirktos “ārzemju internetā” tad ievērojami plašāka izvēle ir ebay.com (15 000), tur būs sastopami gan iepriekš minētie padomju ražojumi, gan “importa” kameras.

Iespējams visdrošākais pirkums izdosies, ja fotoaparātu pirks no kāda foto foruma lietotāja (piemēram, fotoblog.lv vai poga.lv). Šādi piedāvājumi nenāk īpaši bieži, var nebūt īpaši lēti, bet izvēloties pirkt kameru no foto foruma lietotāja saņemsiet labi koptu kameru un pieredzējuša fotogrāfa padomus kā arī būs iespēja pēc dažām dienām pajautāt, kā pareizi izņemt filmiņu no aparāta.

Spēļu kameras

Ja gribas fotografēt bez piepūles un domāšanas var lietot “spēļu kameras” ar tām es domāju “notēmē un knipsē” tipa rīkus, kuri ir plaši pārstāvēti, piemēram, lomogrāfijas pasaulē. Spilgtākie piemēri būtu ActionSampler (22 Ls), Diana mini (35 Ls), Fisheye (30 Ls) un Holga 135 (35 Ls) no lomography.lv.

Šos aparātus raksturo zema materiālu kvalitāte, plastmasas objektīvi, primitīva uzbūve, elementāra lietojamība un neparedzami gala rezultāti. Gala rezultāti ir neparedzami tādēļ, ka aparāti ir apzināti veidoti tā, lai fotogrāfijā atspoguļotos pēc iespējas vairāk attēlu kropļojoši efekti, kuri ierastajā fotogrāfijas pasaulē tiek uzskatīti par nevēlamiem.

Lomo aparātu “radošums” slēpjas tajā, ka tie visbiežāk ir bez īpašām iespējām regulēt kameras iestatījumus, fotoaparāts ir jāizvelk no somas un jāknipsē. Vienkāršākajiem fotoaparātiem nereti ir tieši viena poga, kuru nospiežot tiek iegūts kadrs. Netiek dota nekāda kontrole par ekspozīciju, fokusu vai diafragmu. Process ir jautrs, ātrs, vienkāršs un rezultāti neparedzami. Lai fotografētu ar lomo kamerām nekādas iemaņas nav nepieciešamas, pirmā filmiņa būs jāfotografē uz labu laimi un tad jau varēs manīt, kādos apstākļos katrs aparāts “jūtas labi”.

Manā īpašumā no šīs grupas ir gan Fisheye, gan ActionSampler. Ar abām var pietiekami interesanti iztērēt pa filmiņai, līdz brīdim, kad kameras šaurā pieeja pasaulei apnīk un tā tiek nolikta malā līdz nākamajai reizei, kad sagribēsies spēlēties.

Eksponometrs

Pirms ejam tālāk pie nopietnākām kamerām derētu pieminēt eksponometru. Eksponometrs ir ierīce, kas nosaka gaismas daudzumu kadrā. Kamerās kuras minēšu tālāk eksponometrs visbiežāk būs iebūvēts, bet var gadīties ka tas nedarbojas, vai ka konkrētajam modelim tā nav vispār. Šai lietai būtu jāpievērš vislielākā vērība.

Kopumā fotografēšana ar vecu filmiņas aparātu ir ļoti tuva digitālas spoguļkameras “M” (manuālajam) režīmam. Tas nozīmē, ka viss ir manuāls, viss ir fotografētāja rokās. Bet pat “M” režīmā spoguļkamera rāda, cik daudz gaismas iekļūs kadrā (fotografētāja ziņā vienmēr paliek iespēja ignorēt šo rādījumu). Ja gaisma ir par daudz, vai par maz ir iespējams mainīt pārējos parametrus (slēdža ātrumu, diafragmas atvērumu), kamēr kadrs tiek izgaismots pietiekami.

Pirms konkrēta kameras modeļa pirkšanas būtu svarīgi pārliecināties, vai tajā ir iebūvēts eksponometrs. Lai pārbaudītu vai izvēlētajai kamerai ir iebūvēts gaismas mērītājs var doties uz wikipēdiju, vai apmeklēt lapu, kas veltīta tieši padomju savienībā ražotajām fotokamerām (ussrphoto.com). Piemēram, Zenit E un EM ir iebūvēti selēnija gaismas mērītāji, bet (attiecīgi) Zenit B un BM ir identiski fotoaparāti bez iebūvētiem gaismas mērītājiem.

Pat ja gaismas mērītājs ir kamerā iebūvēts, būtu vērts pārliecināties, ka tas darbojas. Piemēram, ja ir runa par Zenītiem, tad jāpavēro vai adata reaģē uz apgaismojumu un pārvietojas gaismas ietekmē.

Saulainie 16

Vēl viena neliela atkāpe pirms tiek pieminēti padomju laikos ražotie fotoaparāti. Saulaino 16 likums (Sunny 16 rule) ir vienkārša metode, lai iegūtu pareizus gaismas apstākļus (aptuvenus). Likums vienkāršoti skan šādi:

Fotografējot spilgtā saulē pie diafragmas f16 ir jālieto slēdža ātrums, kas ir viens, dalīts ar ISO. Precīzāk, tas nozīmē, ka ir jāņem apgriezts ISO skaitlis un jāskatās, kāds tam ir tuvākais slēdža ātrums.

Piemēram, ja ārā spīd spilgta saule un tiek lietota ISO 100 filmiņa, tad fotografējot pie f16 būtu jālieto slēdža ātrums 1/125 (vai 1/100, ja tāds ir pieejams). Ja ir vēlēšanās lietot citu diafragmas atvērumu tad šo aprēķinu var turpināt ejot uz priekšu pa vienam solim. Tātad pie f11 būs jālieto slēdža ātrums 1/200 vai 1/250, pie f8 būs jālieto 1/500 utt.

Tagad, kad skaidrs šis paņēmiens vairs nav jābaidās no gaismas mērītāja trūkuma. Turklāt pēc šādas darbošanās diezgan ātri ir iespējams uz “sajūtu” pašam iestatīt pareizus lielumus. Var trenēties un eksponometra rādījumu aplūkot tikai pēc tam, kad galvā veikti aprēķini.

Ļoti labs resurss par šo un citiem gaismas “likumiem” ir Fred Parker mājas lapa.

Padomju ražojumi

Filmas fotoaparātu lētajā galā visplašāk pārstāvēti ir padomju ražojumi: Zenit, Smena, Fed, Zorkij, Kiev. Visi šie rīki prasa zināmas iemaņas, bet var droši sākt no nulles un mācīties no pieļautajām kļūdām. Iesācējus šīs kameras var mazliet atbaidīt, jo uzreiz nebūs skaidrs, kādi soļi ir jāveic, lai tiktu līdz gatavam kadram. Mierinājums ir tajā, ka internetā ir atrodami gan video klipi, gan pamācības angļu un krievu valodā, kur ir izskaidrots viss, kas saistīts ar šīm kamerām, sākot no tā, kā ielikt, izņemt filmiņu, līdz tam kā izjaukt fotoaparātu līdz pēdējai skrūvītei.

Iesācējiem droši vien noderēs šāds padoms, pie foto aparāta aizmugures var pielīmēt papīra lapiņu un pie katra kadra fiksēšanas ir vēlams piefiksēt gaismas apstākļus un fotografēšanas parametrus. Pēc tam, saņemot attēlus, varēs labāk mācīties no kļūdām, lai nākotnē tādas vairs nepieļautu.

Fotografējot ar padomju ražojuma kamerām ir iespējams vislielākais gandarījums par gala rezultātu, jo iznākums ir pilnībā atkarīgs no kameras lietotāja prasmēm. Fotoaparāts, atšķirībā no modernajām digitālajām kamerām, uz savu galvu nepieņem nevienu lēmumu un praktiski viss radošais process tiek atstāts kameras īpašnieka ziņā.

Ja neaplūkojam katru modeli atsevišķi, tad šie fotoaparāti izceļas ar to, ka tie ir būvēti kā tanki, pēc gadiem ilgas lietošanas un stāvēšanas skapī tiem var būt nelieli defekti, bet galvenokārt viss darbojas bez problēmām. Lai saprastu, kurš modelis ir piemērotāks, iesaku aplūkot zemāk redzamās saites, kuras ved uz fotoaparātu aprakstiem.

No šīs grupas esmu ikdienā lietojis tikai Zenit ET, kas pirmās filmiņas laikā uzvedās ļoti nepārliecinoši, bet tālākajā gaitā pierādīja, ka arī ar tik lētu un vecu kameru var iegūt kvalitatīvus rezultātus. Bezrūpīgā attieksme, gan panākusi to, ka pa kameras spraugām “tek” iekšā gaisma un kadri no katras nākamās filmiņas aizvien vairāk izskatās, kā no lomogrāfijas rokasgrāmatas. Neskatoties uz to Zenīts man iemācīja par fotogrāfijas procesu daudz vairāk kā spētu jebkura digitālā kamera.

“Importa” fotokameras

Šis apzīmējums ir ļoti nekonkrēts, bet ideju var saprast. Runa ir par filmas kamerām, kuras ir ražotas pagājušajās desmitgadēs brīvā tirgus ekonomikas valstīs.

Ja aplūkojam padomju kameru laika biedrus, tad daudzas no “importa” kamerām vizuāli ir līdzīgas padomju rūpnīcu ražojumiem, kurās rūpīgi kopēja labāko, kas pastāvēja aiz robežām. Piemēram, Kiev ir Contax kopija, bet Fed un Zorki pa gabalu būs grūti atšķirt no Leica senākajiem darinājumiem. Ja salīdzina cenas kādās šīs kameras tiek tirgotas, tad gan atšķirība kļūst pamanāma, Leica kameras šobrīd pārdod par aptuveni piecdesmit reizes lielākām summām nekā Zorki.

Ja gribas salīdzinoši modernu foto rīku, tad ieteiktu skatīties uz kādu kameru, kas ražota no deviņdesmito gadu beigām līdz šī gadsimta pirmās desmitgades vidum, tas ir “saldais punkts”, jo šīs kameras ir pietiekami vecas, lai būtu lētas, un pietiekami jaunas, lai tajās būtu iebūvēti mūsdienu kamerām līdzīgi autofokusi un citi labumi.

Mans piemērs no šī laika posma ir Canon EOS 300, lēts fotoaparāts kurš dod pārliecību, ka, neatkarīgi no fotogrāfijas satura, ar attēla kvalitāti nebūs nekādu problēmu.

Daži apraksti par filmas fotoaparātiem latviešu valodā:

Šo sarakstu būtu vēlams papildināt, ja ir saites, tās pievienojiet komentāros. Vienmēr jau var doties uz interneta resursiem angļu valodā, taču ir patīkamāk, ja par foto kamerām raksta vietējie.

, , , , , , ,

  • Tu nepieminēji svarīgu niansi. Ir prastās kameras un spoguļkameras. Piemēram, Fed un Smena fokuss būs jāregulē uz dullo, tb pašam nosakot attālumu līdz objektam. Savukārt tavs Zenīts ir spogulene, kur asumu var kruķīt, skatoties lodziņā.

  • Paldies par intensīvo spamu mana bloga virzienā :)

  • hkl

    Atradu vēl vienu valodas negludumu – “selenium” latviski ir “selēns”, tādad pareizi būtu “selēna gaismas mērītāji”.

  • vbz

    Kāds zina foto darbnīcu, kur remontē vecos fotoaparātus. Ir saglabājies Smena2 fotoaparāts, bet ķerās slēdzis. Varbūt zināms kāds labs raksts par veco foto aparātu remontu pašu spēkiem?

    • imaginaryenemy

      A.Briāna ielā 12 var salabot, turpat arī visu izskaidros, ko dara katrs kloķis, ja nezin :)

  • Man pēdējā laikā uznāca vēlme paķimerēties ar savu Zenit, pirms desmit gadiem ar to mācījos pamatus. Pēc šī raksta izlasīšanas skrienu uz veikalu pēc filmiņas :) Klau, varbūt kādam ir ieteikums, kur nopirkt strādājošu eksponometru? Man iebūvētais saplīsis, pārāk jutīgs.

  • Darklight nu tu muļķības sarunāji. Fed, Zorki, Kiev – visi ir tālmēra kameras. Asumu iestāda caur actiņu, divi lodziņi salāgojas un tu redzi kad ir asa bilde. Bet principā fokusējas tieši tāpat kā spogulenei. Spoguļa tur nav, tāpēc tālmēris ir klusāks, un jāatceras ka objektīvam jānoņem vāciņš.

    Tad ir zonu fokusa kameras, tu izvēlies distanci un diafragmas attālumu, un uz objektīva ir skala, lai tu redzētu kādi attālumi būs asumā.

    Tikai tad nāk aklā fokusa kameras, kur bez indikācijas izvēlas no 2 vai 3 režīmiem, starp ‘makro’, ‘tuvu’ un ‘tālu’, bet lodziņā fokusa indikācijas nav.

    Visbeidzot ir bezgalības fokusa kameras, kurām ir mazs diafragmas atvērums un mazs fokālais attālums, tāpēc nekas nav jāfokusē, un no kādiem 2m līdz bezgalībai viss vienmēr ir asumā.

  • Salabot var pie Ilgvaronkuļa pretī bērnu pasaulei, bet diez vai viņš Smenu ņems. Ja kameru lētāk ir nopirkt jaunu nekā remontēt, tad priekš kam.

  • Priednieks – vēlu veiksmi atrast veikalu, kurā tirgo filmiņas :) Principā vienīgais variants ir iet uz BFS. Rīgā eksponometru var mēģināt atrast Latgalītē, vai Lāčplēša 52 (tur būs dārgāk).

  • Anonymous

    Raks škiet bezjēdzīgs bez rindkopas par : kādēļ analogo? Iespējams, ka kļūdos, bet patreiz man šķiet, ka pie mūsdienu tehnoloģijām analogais foto ir tas pats kas “mandeles caur pakaļu operēt”.

    • Raksts veidots ar domu, ka cilvēks jau nonācis pie atziņas, ka grib darboties ar analogo tehniku. Nebija uzdevums pārliecināt digitālo ziepjutrauku lietotājus, ka analogās kameras viņiem uzlabos dzīvi.

      Otrkārt, ar šādu attieksmi: “pie mūsdienu tehnoloģijām…” var ļoti daudzas lietas pagriezt kā bezjēdzīgas. Katram savi apsvērumi, kāpēc lietot analogo tehniku. Kādam analogās kameras ir hobijs, kādam tas būs ceļš uz labāku izpratni, ko dara viņa digitālais ziepjutrauks katru reizi, kad tiek nospiesta foto poga.