Screen Shot 2011-10-21 at 10.02.51 AM

vai ir sācies jauns laikmets fotogrāfijā?

Lai arī šķiet, ka fotografēšanas tehnoloģiskā puse pēdējā gadsimta laikā ir strauji attīstījusies, patiesībā fotografēšanas princips ir palicis nemainīgs – gaisma ar lēcas palīdzību tiek apkopota un fokusēta uz gaismas jūtīgas plaknes. Vēsturiski šīs plaknes un lēcas ir tehnoloģiski uzlabotas un pavisam nesenā pagātnē mēs esam tikuši pie digitālajiem fotoaparātiem, kuri noķer gaismu uz digitālas matricas. Princips tas pats vecais, tikai izpildījums digitālajam laikmetam atbilstošs.

Ja neskaita to, ka analogie fotoaparāti ir gandrīz pilnībā izskausti no mūsu ikdienas, tad pavirša vērotāja vienīgā digitālās kameras pazīme ir ekrāns, kas nodod, ka fotoaparāts ir mūsdienās radīts. Tas parāda, ka nekas revolucionārs vēl nav sasniegts un fotografējot mēs darbojamies pēc tiem pašiem uzvedības modeļiem, pēc kuriem fotografēja pirms 50 gadiem.

Digitalizācija fotogrāfijas attīstībai līdz šim ir nesusi dažādas izmaiņas, nevar gluži teikt, ka viss ir palicis labāk. Profesionāļiem digitālais foto pavēra jaunu lauku eksperimentiem, visi pārējie ir tikuši pie lētām fotokamerām, bet vienkāršais lietotājs tikai tagad attopas, ka fotoalbumu tradīcija viņam ir nolaupīta. Fiziskajā foto albumā, kas uzticīgi kalpojis aizgājušajos gados, fotogrāfiju straume ir pēkšņi aprāvusies, tā vietā ir bilžu tūkstoši datorā, sociālajā tīklā vai mākonī. Digitālais foto mūs ir atstājis par vienu vērtīgu tradīciju nabadzīgākus.

Arī, lai mācītos fotografēt ar digitālo kameru var viegli iztikt ar grāmatu no analogās ēras, jo fotografēšanas rituāls kā jau minēju nav mainījies. Vēro, domā, iekadrē, nofokusē un nospied slēdža pogu. Kādas reizes trīs, piecas, septiņas. Līdz sanāk, vai apnīk, vai atmiņas karte pilna.

Bet pietiek gausties, lūk jaunās fotografēšanas ēras pirmais vēstnesis:

Kur šeit ir revolūcija? Dīvainā forma? Fotoaparāts taču tik un tā ir digitāls. Tam ir lēca un digitāla matrica, ar ko tas atšķiras?

Atšķirība ir kadros, kas tiek sagūstīti ar šo rīku. Jaunā kamera kolekcionē nevis fotogrāfijas, bet gan “gaismas laukus” (light field). Lai arī tas ir Zvaigžņu karu cienīgs nosaukums, tehnoloģija ir pilnīgi reāla un tuvākā gada laikā būs arī nopērkama. Tehnoloģijas sākumi meklējami zinātnieku aprindās un beidzot tā ir atnākusi līdz taustāmam produktam.

Gaismas lauks iezīmē principiāli atšķirīgu pieeju, tajā, kas fotografēšanas rezultātā tiek uzskatīts par gala produktu. Līdz šim tās bija fotogrāfijas, kas piedzima uz plaknes un turpināja dzīvot savā divdimensiju pasaulē. Tagad runa ir nevis par visu gaismu summu, kas summējas uz vienas plaknes, bet gan par to, ka gaisma tiek noķerta komplektā ar informāciju, par tās krāsu, intensitāti un staru virzienu.

Tas nozīmē, ka pēc viena kadra mēs esam ieguvuši nevis vienu attēlu, bet vienu informācijas vienību, kurā ir saglabāta “karte” ar to, kas redzams kadrā. Citiem vārdiem sakot, tiek noķerti visi iespējamie kadri, katrs ar savu atšķirīgu fokusa punktu. Pēc fotografēšanas ir iespējams norādīt uz jebkuru vietu kadrā un kadrs tiks nofokusēts, kur nepieciešams. Arī galarezultātu iespējams nodot tālāk “dzīvā” veidā, ar iespēju skatītājam pašam izvēlēties, “kur skatīties”.

Attēlu paraugus var skatīties šeit.

Ko tas maina? Tas maina to, kā mēs iespējams nākotnē uztversim fotogrāfijas un fotoaparātus. Pagaidām tie turpina būt rīki, kas cenšas notvert pasauli, brīžiem labāk par cilvēka aci, brīžiem sliktāk, bet gala rezultāts tiek ieslodzīts un novienkāršots līdz plaknei. Jaunā tehnoloģija ļauj sagūstīt vairāk informācijas un gan jau radošākajiem prātiem jau ir idejas kā šo ierīci likt lietā.

Tehniskie parametri ir šeit: kamerai ir fiksēts f/2 objektīvs (35-280mm ekvivalents) un 11 megastaru izšķirtspēja. Megastari ir minēti tāpēc, ka, cik var noprast attēli salīdzinot ar ierastām fotogrāfijām būs ar gaužām mazu izšķirtspēju. Tehnoloģiski šī kamera ir pirmais mēģinājums jaunā laukā, tāpēc šo droši vien nevajag uztvert tik sāpīgi, tās parametri nav paši iespaidīgākie, bet ja ir interese kameru var pasūtīt jau tagad. Cena no 399$.

Ja vēlaties uzzināt sīkāk, var doties uz produkta mājas lapu – lytro.com vai sekot līdzi izstrādātāju blogam – blog.lytro.com Kā vienmēr arī pie dpreview.com ir kvalitatīva informācija par fotokameru.

, , ,

  • reinistraidas

    Manuprāt, nekādu radikālu tranformāciju fotogrāfija nepiedzīvos dēļ šī. Kastīte ir zemas kategorijas foto matricas un gudra, fotošopveidīga algoritma kombinācija. Piemēru kadros digitālā attēla artefakti ir šausmīgi uzkrītoši – ļoti baiss purple fringing apkārt gašumiem, īpaši ja tie ir asumā, kā rī stipri ierobežots dinamiskais apgabals, kā var redzēt pēc baltās krāsas… baltuma – http://cl.ly/B9tQ Neko vairāk par “prikolu” šeit neredzu. Viltotais, ne-optiskais asuma seklums vienmēr izskatās truli.

  • martinsb

    Par tādām idejām runāja jau 2008. gadā un vēl pirms tam, pagaidām nekas tāds nav noticis :)

    http://aiz.miga.lv/2008/03/04/parfokusesanas-tehnologija

    Ja šo kompāniju pārpirks Google vai Apple, iespējams, ka cilvēki to pieņems ātrāk.

  • Piektdienis

    Diezgan liels fufelis.

    Esošie fotogrāfijas veidi ļauj radīt gan darbus, kur ir “galvenais”, kas ir fokusā, gan arī (īpaši ainavām, protams) bildes, kurās praktiski viss kadrs ir fokusā.

    Jebkurā gadījumā to nosaka fotogrāfs, radot noteiktu sižetu un stāstu.

    Lytro bildes it kā piedāvā nolasīt vairākus slāņus, taču tas rada drīzāk iespaidu , ka nekāda vēstījuma bildē nemaz nav un tā ir vienkārši “realitātes nospiedums”, fotogrāfija-prikols — redz, kā mēs te (tehniski) varam, kas īstenībā ļoti ātri paliek garlaicīgi. Pie tam, šādas bildes var skatīties un izmantot tikai digitāli, kas praktiski ir ierobežojums nevis bonuss.

    Teorētiski varu iedomāties attēlus, kuros klikšķinot uz citiem slāņiem, varētu iegūt kādu pārsteidzošu rezultātu, piemēram, nonāktu asumā kāds objekts, kas nav nosakāms izplūdušajā veidā un pilnībā maina bildes sižetu. Bet tas ir atkal jau drīzāk specifisks triks ar diezgan ierobežotu pielietojumu. Pie tam, atkal jau, salīdzinājumā ar parasto fotogrāfiju, tas prasa skatītājam papildus klikšķināt un analizēt bildi, potenciālais vēstījums ir līdz ar to bezjēdzīgi grūtāk nolasāms.

    Īsāk sakot, spriežot pēc living pictures galerijas, Lytro ir kārtējais gadžets-prikols, lai cilvēki spētu radīt tehniski īpatnas un bezjēdzīgas bildes, līdzīgi kā lomo bildes, kurās arī bildētāji 99% gadījumu demonstrē tehnisko efektu, ignorējot galveno interesantas fotografēšanas jautājumu: ko un kāpēc bildēt.

  • arturs

    Man patīk, pirms nedēļas gandrīz pasūtīju, bet tad padomāju – labāk pagaidīšu kad tas būspieejams arī iPhone telefonos :) (joks, protams, taču man šķiet ka šī tehnoloģija būs killer kad tas pāries uz video, un režisoram būs iespēja ar to spēlēties pirms gala nemainīgās versijas radīšanas – mūzikas utml video tas būtu ideāli; arī drošības dienestiem masu pasākumos noderētu :)).

  • Laba fīča tieši mārketinga ļaudīm, teiksim kāda produkta atsevišķu detaļu izcelšanai nelaižot garām visu nianšu apskatīšanai (dzīvoklis, mašīna, etc).
    Ideja daudz labāk izdzīvotu, ja to efektu varētu panākt ar appiem vai objektīviem uz jau esošiem aparātiem :)

    • Grrr

      Principā stacionāriem kadriem šis ne ar ko daudz neatšķirās no tā, ka nofočē 5 bildes, katrreiz nofokusējoties uz citu attālumu.