acta-poland-parliament

Kas ir ACTA?

Kas ir ACTA un kāpēc par šo jautājumu ir radusies tik plaša diskusija?

Vispirms dažos vārdos par pēdējā laika notikumiem ap SOPA.

Pirms neilga laika interneta lietotāji tika baidīti ar SOPA. Īsumā, ja šie likumprojekti stātos spēkā, varas iestādēm palielinātos kontrole pār to, ko interneta lietotāji var un nevar lietot. Citiem vārdiem internetu būtu iespējams cenzēt un droši vien ir dzirdēts, ka ASV nav lielāka grēka par cenzūru. Kā jau gaidīts, internets iestājās pret SOPA un pat tik liela un apolitiska lapa kā wikipēdija piedalījās akcijā un uz vienu dienu sevi “nocenzēja” – lapa iekrāsojās melna un kļuva nelietojama. Līdz šim wikipēdija vienmēr bija stingri iestājusies pret jebkādu politiskā viedokļa paušanu. Senāts “ieklausījās” kopējā interneta lietotāju noskaņā un SOPA pagaidām paliek tikai aizrautīgu autortiesību aizstāvju galvās.

Īsi pēc SOPA nomētāšanas ar akmeņiem. Internetā pamanīju video par ACTA ar kuru salīdzinājumā SOPA esot pavisam nevainīgs, nevienu netraucējošs likums. Piedāvāju arī jums noskatīties šo video:

Ja vēlaties saprast vai video ir kāda saikne ar ACTA ir iespējams izlasīt ACTA pdf.

Lai situāciju padarītu krāšņāku izrādījās, ka nevienam nemanot arī Latvija šo likumu ir parakstījusi. Precīzāk, to parakstīja Latvijas vēstnieks Japānā. Igaunija vēl nav parakstījusi ACTA un līdz ar to izpelnījās manu un citu interneta lietotāju atzinību, kā progresīva valsts, bet izskatās, ka paraksts aizkavējās tikai likumisku iemeslu dēļ un citos apstākļos viņi būtu ACTA parakstījuši vienā laikā ar pārējām valstīm.

Polijas parlamenta deputātu protests pret ACTA

Ar šādu notikumu komplektu tika radīts ideāls tracis – daži interneta lietotāji momentā sāka izplatīt publiskus un personiskus apvainojumus pret Latvijas vēstnieku Japānā, daži metās apvainot Ārlietu ministriju, aktivizējās Facebook Pirātu partijas grupa utt.

Bija arī daži interesanti raksti blogos. No tiem, kurus es pamanīju man patika emuars.lv – Publiska vēstule EM:

Sveiki

Izlasot Jūsu oficiālo relīzi par ACTA parakstīšanu no Latvijas Republikas puses man ir radušies vairāki jautājumi, kuri mani satrauc, jo tie nekur nav izskaidroti.

Ņemot vērā, ka ACTA netiek precīzi izskaidrots autortiesību objekts kā arī nav atrunāts pārkāpuma samērības princips, gribu uzdot šādus jautājumus:

1. Vai gadījuma pieņemot ACTA normas, nepastāv iespēja, ka ja es nofilmēju mājas ballīti, kur fonā skan Justin Bieber jaunākais hīts un gribēdams padalīties ar saviem draugiem, nopublicēju šo video sociālajos tīklos, vai es būšu pārkāpis autortiesību likumu un esmu pakļauts sodam (pat ar brīvības atņemšanu un naudas sodu)?

2. Vai fotografējoties ar savu sievu Rīgas centrālstacijā, kur fonā ir redzamas fotoizstādes bildes un nopublicējot šo bildi savā draugiem.lv profilā, es gadījumā nebūšu pārkāpis ACTA normatīvas un potenciāli par to varu nonākt cietumā?

3. Vai samiksējot mājas ballītes vajadzībām mp3 miksu no divām legāli nopirktām dziesmām, saglabājot to datorā un paņemot līdzi to Tallink kruizā uz Stokholmu, nevar gadīties situācija, ka muitnieki pie robežkontroles man atņem datoru, jo tajā atrodama ar ACTA aizsargāts saturs?

un pēdējais jautājums:

Vai kāds no Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem (ja pieņem, ka viņs vai viņa nestrādā Universal Pictures vai RIAA) gūst kaut mazāku labumu no ACTA parakstīšanas? Ja jā – tad kādu?

Ar cieņu

Tam sekoja nosacīta atbilde, bet īstenībā neliels autortiesību bloga autornica.lv skaidrojums par ACTA no juridiskās puses – autornica.lv – Lasot ACTA: pirmās piezīmes Ar šo viedokli noteiki iesaku iepazīties, jo rakstījusi juriste Magda Papēde, kas specializējusies intelektuālā īpašuma tiesībās.

Secinājumi? Kā jau vienmēr nekas nav balts vai melns un patiesība ir kaut kur vidū. Šķiet, ka diskusija vēl turpinās un būtu interesanti lasīt plašākus pētījumus par šo tēmu. Kādi ir jaunākie raksti šajā jautājumā? Vienīgais, kas satrauc ir tā slepenība, kādā ACTA tika parakstīta, bez iepriekšējiem paziņojumiem un bez publiskas diskusijas par to, cik šāds likumu projekts Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem ir izdevīgs.

Galvenā vaina, manuprāt, ir jāuzņemas Latvijas ministriju runas cilvēkiem, kuriem vajadzēja pacensties un laicīgi sagatavot skaidrojumus, par to, kas ir ACTA, kāpēc mēs to parakstam un kāpēc ir/nav iemesls satraukumam. Bez pienācīgas informācijas cilvēkiem ir brīva telpa, kurā sākt kņadu.

, , ,

  • Uldis

    Manuprāt 1. un 2. gadījumā arī bez ACTA tiek pārkāpts jau esošais autortiesību likums, tiesa, šķiet, bez kriminālas atbildības.

  • Manuprāt, tas ir tikai laika jautājums. Pastāv 2 situācijas risinājumi:
    1) Līguma slēdzēji paši sapratīs, ka ir pieļāvuši kļūdu un līgumu lauzīs (cerams, ka par šādu variantu ir padomāts līgumā );
    2) Viss notiks kā plānots un pie ieviešanas būs konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesā, kas atzīs starptautisko līgumu par neatbilstošu Satversmei (1. un 100. pantam. Labi, pastāv arī 113. pants, tomēr šeit var saskatīt pārkāpumus tik un tā).

  • Anonymous

    Miks, iepazīsties ar šo ACTA skaidrojumu, kurš precīzāk dos ieskatu uz pretenziju pamatojumu. http://www.article19.org/resources.php/resource/2901/en/european-parliament:-reject-anti-counterfeiting-trade-agreement-%28acta%29

  • Renārs Šliseris

    Šo spīlīšu savilkšana notiek regulāri, kad 2010 gadā palielināja autoratiesības filmām (Latvijā) no 50 gadiem uz 70, tad pat neviens blogeris vai drukātie mēdiji neiepīkstējās. Kaut arī pāgājušā gadsimta vidū filmām bija tikai 12 gadi autortiesības, tad kāpēc tās palielinās! Varbūt ar tādu pašu indeksu derētu samazināt?
    http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 – izmaiņas kas tika pieminētas, šeit nav piefiksētas, kaut teksts ir labots :(