eksamens

Eksāmens informātikā vidusskolai

Nejauši uzskrēju virsū 2012. gada vidusskolas informātikas eksāmenam (pdf). Nav brīnums, ka pēc vidusskolas ir kadri, kas nespēj datorā veikt pat primitīvas darbības – eksāmens neko daudz neatšķiras, no tām “vērtīgajām” zināšanām, kuras tika vērtētas laikā, kad pats gāju vidusskolā pirms gandrīz 10 gadiem.

Teorijas daļā ir labi, ja 5-6 dzīvei pietuvināti jautājumi, bet pārējie ir sastādīti bez jēgas/domāšanas. Var redzēt, ka jautājumi veidoti pēc principa paņemam latviskotus terminus un izveidojam tehniski korektu, bet pilnīgi bezjēdzīgu jautājumu. Bija arī pāris noderīgāki jautājumi, bet es speciāli izvēlējos, piemēram šo:

15.Kurš no aktīvā loga elementiem parasti ir redzams jebkuram maksimizētam logam?

A Izvēlņu josla
B Ritjosla
C Rīkjosla
D Virsrakstjosla

Es nesaprotu, kāds ir šāda eksāmena mērķis? Ko domāja cilvēks, kas sastādīja jautājumus? Kāds vispār ir informātikas kā mācību priekšmeta mērķis? Ko cilvēks var iesākt ar šādām zināšanām?

Rodas sajūta, ka informātika vidusskolā šādi tiek mācīta tikai tāpēc, ka kāds nosūnojis ministrijas ierēdnis pats savā nekompetencē tā ir nolēmis un nevienam nebija dūšas iebilst. Es gribētu domāt, ka paši skolotāji ir pietiekami saprātīgi, lai zinātu, ka viņi patiesībā iznieko gan savu, gan skolnieku laiku. Varbūt viņi stundās māca vienu un eksāmenā vērtē, ko citu? Cerams.

Varbūt ir pienācis laiks mācīt to, kas patiešām ir nepieciešams un vērtīgs, to, ko pieprasīs topošais darba devējs un to ko pieprasa reālā dzīve tur ārā ārpus skolas sola? Kā šo lietu uztver paši skolotāji kuriem, šis sviests ir jāmāca?

Šobrīd redzu, ka ir cilvēki, kuru datoru zināšanas robežojas ar to, ka viņi prot atvērt draugiem.lv un paspēlēt spēlītes internetā, bet pie katra sīkuma ir jāsauc palīgā kāds no malas. Es nesaprotu, kas tiek mācīts skolā, ja pēc tās beigšanas cilvēks savā datorā nav spējīgs tikt galā ar vienkāršākajiem ikdienas darbiem.

Piedāvāju skaidri definēt informātikas priekšmeta mērķi – sagatavot pamata prasmes un zināšanas, lai cilvēks patstāvīgi tiktu galā ar ikdienā nepieciešamajiem uzdevumiem.

Spriežot pēc eksāmenā uzdotajiem jautājumiem, esošā informātikas mācību programma ir jāmet prom un jāveido pilnīgi jauna mācību viela. Tāda, kuras apguve garantētu, ka pēc skolas beigšanas izglītības sistēma nav sagatavojusi darba tirgum nevajadzīgu datoranalfabētu.

via jj.rollin.lv

, ,

  • Guest

    Vai autors vispār zina, kas vajadzīgs tirgum? Rodas sajūta, ka autors uzskata, ka visiem ir jābūt IT specu līmenī jau vidusskolā, lai arī neviens vairāk par WORD un EXCEL savā dzīvē nelietos. Un no skolām jānāk ārā “tirgū” pieprasīties šaura sprofila speciālistiem! Vai IT uzņēmumi var pateikt, kādus specus vajadzēs pēc 5-7 gadiem? Cik no IT uzņēmumiem vispār pārdomāti strādā specu sagatavošanā?

    Informātika ir no tiem eksāmeniem, ko liek tie, kas nespēj nokārtot fiziku vai kādu citu eksakto eksi un nepretendē uz nopietnu augstāko izglītību.

    • Laikam būšu nepietiekami paskaidrojis. Nevēlos šauri izglītotus speciālistus uzreiz pēc vidusskolas. Pietiktu ar to, ka cilvēki būtu spējīgi saprast, kā izvēlēties datoru veikalā, kā uzstādīt programmas, kā pieslēgt mājas printeri, kā tikt galā ar epastu, ofisa programmām, kā atlasīt vērtīgu info no nevērtīgas, kā atrisināt vienkāršas ikdienas problēmas (uzkaras programma, printeris nedrukā utt.) Runa ir par reālām ikdienišķām lietām, nevis par to, lai cilvēki zinātu, brīvpiekļuves atmiņas definīciju, bet izprastu jēgu un darbību.

      • Reālās ikdienišķās lietas cilvēki iemācās ikdienā nevis skolas solā. Skolā arī nemāca to, kā mazgāt traukus un iet uz veikalu.

    • kicz

      “…lai arī neviens vairāk par WORD un EXCEL savā dzīvē nelietos.” Man ir sajūta ka ar tiešī šādu attieksmi šis eksāmens ir sagatavots. Es protams, neuzskatu ka jābūt IT specam pabeidzot vidusskolu, bet ņemot vērā tehnoloģiju lomu mūsdienās (pieļauju ka tā varētu augt tuvājkajos 5-7 gados, vērojot kā tā augusi iepriekšējo 5-7 gadu laikā) būtu daudz nopietnāk jāpieiet šai nozarei.

      Domāju, pareizāk ceru, ka jaunieši beidzot vidusskolu zin daudz daudz vairāk nekā prasa šis eksāmens.

    • Janis

      Pilnībā piekrītu autoram! Te pat nevar būt diskusijas. Runa nav par to,
      ka beidzot vidusskolu jauniešiem jābūt šaura līmeņa speciālistiem, bet
      gan par to, ka 10 gadu laikā datorprasmju apmācība skolās tā arī nav
      progresējusi. Vidusskola ir tas laiks, kad jauniešiem ir daudz iespēju
      gūt ieskatu dažādās jomās un saprast, ko vēlētos darīt nākotnē.

      Taču,
      ja informātika joprojām tiek pasniegta pēc 10 un vairāk gadus vecas
      sistēmas, tad kur jauniešiem radīsies profesionāla interese par šo jomu?
      Tāpat arī ar ikdienas lietotāju – ja viss, kas tiek iegūts vidusskolas
      laikā ir daudz nejēdzīgi datortermini latviešu valodā, tad vienīgā
      atziņa noslēgumā būs: “datorprasmes ir kaut kas sarežģīts un vienīgi
      nūģi ar to nordarbojas”.

      Protams, ir daudz jaunu un talantīgu
      cilvēku, kas izvēlas savu nākotni saistīt ar IT jomu. Taču, cik liels ir
      vidusskolas nopelns tajā? un zinot, cik ļoti pieprasīti ir IT
      speciālisti, ko vidusskolas dara, lai veicinātu jauniešu interesi?
      apskatot eksāmenu, jautājumu vairs nav…

  • Tieši tā! Tā vietā lai mācītu nevienam nevajadzīgus terminus, būtu iemācijuši lietot internetu, kopēt failus, meklēt failus, rīkoties ar pamata funkcijām.

    • Kārlis

      Lai būtu precīza informācija – mācību programma paredz mācīt informācijas meklēšanu google, failu kopēšanu, arhivēšanu, saīšņu veidošanu, nestrādājošu programmu aizvēršanu un tādas lietas.

      • Labi. Bet kāpēc eksāmens satur gandrīz tikai jautājumus no stila “atrodi drukas kļūdu” vai “atpazīsti idiotiskāko terminu”?

      • Vai pareizi saprotu, ka mācību programmas uzdevumi jau šobrīd ir šādi formulēti, bet eksāmens tos vienkārši neatspoguļo?

        • Halceon

          Tā ir un tā nav. Mācību standartā ir prasības no ļoti saprātīgām ikdienas datorpratības lietām (“Prot lietot pretvīrusu programmas”) līdz nu jau absurdām (“zina, kas ir diskete”). Standartā ir daudz vieglāk iekļaut jaunas parādības nekā no tā izņemt vecās. Tāpēc arī eksāmens ir pavisam šizofrēnisks.

  • Krišs

    Interesants ir, piemēram, 21. jautājums. Pieņemu, ka autori domājuši, ka pareizā abilde ir “B”. Un es tomēr atbildētu ar “C”.

    • Es gan tomēr izvēlētos B. Jautāts, kurš ir protokols, tāpēc URL tomēr nederēs, jo protokols ir HTTP, bet URL norāda uz adresi. Kādi argumenti par C?

      + šis atkal ir viens no tiem jautājumiem, kas neatpoguļo skolēna prasmes. Šo varbūt var pieminēt kādā no stundām, bet kāpēc šī informācija ir tik svarīga, lai to prasītu eksāmenā?

      • Atis

        Lai pareizi atbildētu uz šo un daudziem citiem jautājumiem, ir jāsaprot, ko nozīmē visas četras atbildes. Daudzi jautājumi no pirmā acu uzmetiena šķiet stulbi. Tomēr, manuprāt, tie ir veidoti, lai skolnieki, kas saprot IT jomu kopumā varētu uz tiem atbildēt labāk, nekā tie, kas nesaprot. Savukārt, faktu iekalšanai šis ir ļoti nepateicīgs eksāmens, jo ir ļoti daudz nesaistītu faktu. Es nesaku, ka visi jautājumi ir veiksmīgi — īpaši tie par “parasti”, “visticamāk” utml. 15. par maksimizēto logu ir īpaši neveiksmīgs.

    • Jautāts ir par protokolu, un protokols no dotajiem ir tikai HTTP. URL ir URI paveids, resursa identifikators, ne protokols.

      • krišs

        Taisnība, URL tomēr nav protokols, bet “shēma”. Enīvej, datu apmaiņai tas ir tikpat svarīgs kā HTTP.

  • Reinis Mežulis

    Tas eksāmens tieši tāds pats bija arī 2009. gada pavasarī, kad man bija tas gods viņu pildīt. Un gan jau tāds pats bija arī vēl gadus piecus pirms tam.

    • santa_be

      vismaz trīs gadus iepriekš bija. es noliku eksāmenu uz 6, jo praktisko daļu spēju izpildīt, bet testa daļā, babam babam izgāzos.

  • 7. vispār var būt jebkura no atbildēm.

    • :) Jā, autori droši vien uzskata, ka diagrammas var izveidot tikai un vienīgi ekselī.

  • Esmu patīkami pārsteigts, ka 17. ir pieminēts Open Office :D

  • 31. ir vienkārši idiotisks (“atrodi drukas kļūdu”) turklāt ne īsti pareizs (nav noslēgts tegs)

    • Krišs

      Arī labi ilustrē jautātāju nekompetenci – “tegs” (es tomēr latviskoju kā “birka”) ir noslēgts HTML5 vai HTML4 kontekstā. XHTML neviena atbilde nav pareiza. Secinājums – šādu jautājumu nedrīkst uzdot, nenorādot, par kuru standartu ir runa.

  • Karlis

    Svarīgi būtu arī rēķināties, kas pašam skolēnam interesē, jo tu nevari cerēt, ka viņus interesēs tas ko tu uzskati, ko viņam vajadzētu mācēt. Piemērs, visiem augstskolas laikā rakstot kursadarbus vajadzētu mācēt izmantot atsauces un automātiskos saturu rādītājus, bet tad kad to reāli māca, tad nevienam tas neinteresē.

  • vilhelmsm

    precīzi 2 gadi pagājuši kopš par šo dusmojos savā blogā – http://meisters.lv/?p=916
    protams, ka nekas īsti nav mainījies.

    • Tiešām :) 2 gadi un 7 dienas pagājušas, bet uz izmaiņas nekādas.

  • edzuslv

    Galvenā doma drošvien ir tieši iemācit latviskojumus. Būtu sarežģītāka mācāmā “viela”, vari iedomāties kāds būtu eksāmens. :D

  • Es mācījos advancēto informātiku (padziļinātais kurss) un man informātikas eksāmens sastāvēja no divām daļām – pirmajā bija mutiski jāatbild uz eksāmena biļetes jautājumu un otrajā bija arī eksāmena biļetes uzdevuma programmēšana, manā gadījumā – rekursīvs attēls.

    Es šo 12. klases eksāmenu (rakstā pieminēto) vairāk redzu kā sagatavojošu nevis darba tirgum bet vidējam aritmētiskam konsumētājam – prast izskaidrot, kas notika ar datoru kādam, kas to visu saprot. Lai paskaidrotu, kas datorā notika, tīri teorētiski ir jābūt zināmiem terminiem, kas te minēti.

    Lai gan piekrītu – praksē diezgan bezjēdzīgi jautājumi.

  • Kāda starpība? Tāpat tas tests ir elementārs un es tādu pašu pildīju pirms nepilniem desmit gadiem un dabūju maksimālo vērtējumu. Nekas nemainītos, ja tajā testā būtu arī “normāli” jautājumi.

  • jz

    Tas eksāmens no tā, ko pildīju 2002. gadā, atšķiras vien ar to, ka 500GB vietā bija minēti 50GB un 3GHz vietā bija 600 MHz. Šķiet, arī Open Office un opensource kā tāds tolaik netika minēts, tikai Word un Excel.

  • Vārds

    Protams, ir vairāki pajocīgi jautājumi, tomēr eat palaiduši garām būtisku lietu – šī ir testa daļa, kas ilgst vien 45 minūtes. Tā teikt – nodeva teorijai. Pārējās ‘3 stundas ir reāls, praktisks darbs, kas pārbauda skolēnu prasmi lietot datorus. Un vēl dažus apbēdināšu – darbs ir sagatavots tā, lai to varēu pildīt arī ar OpenOffice.

  • Viuks

    Un nemaz nerunāsim par to, ka 8. un 9. klasē informātika vispār netiek mācīta.

  • akva

    Manā eksāmenā jautājumi bija tādi paši, protams, bet par praktisko daļu – man bija uzdevums uzzīmēt sēni ar sūnām Paintā[!!!]. Kad pati strādāju par informātikas skolotāju, tad man sagādāja galvas sāpes mācību programma. Bet nodeva bija jānodod, tur neko nepadarīsi. Es gan atļāvos pārkāpt noteikumus un veltīt laiku arī kādām “modernākām” lietām Internetā. Tiesa, manas pūles neatmaksājās, jo no maniem audzēkņiem (~90), tikai divi bija spējīgi brīvi izveidot dažādas formulas Excelī, veidot sarežģītus dokumentu noformējumus, nespiežot Space simts reižu, utt. Pārējiem 88 audzēkņiem diemžēl negribējās neko vairāk kā jaunu spēlīšu saitu atrašanu…
    Manī gan mīt cerība, ka tomēr ne visur, ne visiem ir tik bēdīga situācija un tomēr ir skolas, kur skolotājiem ir prieks mācīt ko vairāk par šīm te obligātajām programmām.

  • viesis

    Gribu piekrist tam, ka testa daļa ir šaura un ar daudz strīdīgiem jautājumiem, kas reāli skolas kurša nemaz netiek apspriesta, vai arī tiek apskatīta nedaudz 7. klasē. Par prakses daļām – tās tomēr ir pietiekami veiksmīgas, jo tiek pārbaudītas prasmes strādāt ar datu bāzu sistēmu, izklājlapām, teksta apstrādi un arī prezentāciju lietotni. Uzskatu, ka šīs daļas tomēr ir veiksmīgas un sagatavo skolēnu reālam darbam. Ne visi informātikas kārtotāji ir muļķi un ne visi informātikas kārtotāji vēlas savu nākotni saistīt ar IT, taču jebkurš eksāmena kārtotājs būs apguvis kā strādāt ar datoru un pratīs jebkurā darba vietā ar to strādāt.

    Vēl viena lieta ir tāda, ka vidusskolas kursā šobrīd nemaz netiek apskatītas eksāmenā prasītās lietujumprogrammas, bet gan notiek darbs ar attēlu apstrādes lietotnēm un mājaslapu veidošanu. Arī tas ir muļīgi, ka skolēni veiksmīgi 2 gadus apgūst ko citu un tad kārto eksāmenu par pamatskolā mācīto.

  • Spameris

    Varbūt autors vēlas apgalvot, ka teorija nav jāmācās? Šis eksāmens pirmkārt ir domāts vispārizglītojošai nevis profesionālai vidusskolai. Tieši tāpēc, ka skolēni pēdējos 5 gadus teoriju principā vairs negrib mācīties mēs arī iegūstam draugiem.lv un planšetu bakstītājus, kas neko citu vairs neprot! Kā tāds skolnieciņš sapratīs pareizus dokumenta formatēšanas principus, ja nezinās, kas ir rakstzīme, rindkopa un citas teorētiskas lietas? Kā skolēns pareizi nopirks datoru, ja nezinās par megabaitiem, megaherciem un citiem parametriem? Kaut vai printeri pērkot ir jāzina dažas teorētiskas lietas.

    Cita lieta, ka eksāmena jautājumi regulāri mēdz būt tiešām tizli, kur autoru “pareizā” atbilde nesakrīt ar vairākuma “pareizo”. Bet tas ir jautājums par eksāmena nevis informātikas kursa kvalitāti!
    Un nobeigumam. Cienījamo autor, uzraksti sarakstu ar tām prasmēm un teorētiskām zināšanām, kas skolēnam ir jāzina informātikā beidzot 12. klasi. Tad arī būs sakarīgāka diskusija par to, ko vajadzētu mācīt un kā. Nevis tikai pateikt, ka viss tagadējais esot norakstām. Pie tam,vai autors grib teikt, ka tekstus tagad būtu jāformatē savādāk nekā agrāk? Jeb excelī būtu jāpārskata formulu rakstīšana?

    • xxx2

      Raksta autors jau teica kas būtu jāmāk vidusskolniekam. Es papildināšu.

      1. Minimāla nojausma par datora par datora uzbūvi lai mācētu PC nopirkt un nesauktu lielo kasti par procesoru.

      1.1 CPU – Ražotāji (AMD,INTEL), sērijas (celerons, atlons, i3,i5 utt) takts frekvence un ātrdarbība un tas ka cpu ar lielāku takts frekvenci ne vienmēr būs ātrāks. Padziļinātajā kursā var mācīt par to ka ir citi CPU ne tikai x86 savietojami.

      1.2 RAM

      1.3 Mātes plate

      1.4 HDD un citi datu nesēji

      2. Darbs ar ofisa programmām

      2.1 Word un analogi – pareiza teksta formatēšana – pareiza tab un enter un space lietošana. Padziļinātajā kursā par stiliem un viņu izmantošanu. Makrosi.

      2.1 Excel un analogi. Vienkārši aprēķini un formulu lietošana. Padziļinātajā kursā par makrosiem, vb skriptiem, solveri un pivot tables.

      3. Datortīkli

      3.1 Lokālie tīkli. Nedaudz teorijas. Mācēt savienot 2 un vairāk datorus caur swich, nošārot tīklā direktoriju un printeri, tiem pieslēgties.
      3.2 Globālais datortīkls internets. (Nekādā gadījumā nemācīt ka IE vai firefox ir internets!!!)
      3.2.1 Internet pielietojumi – WWW, failu pārraide, teksta paziņojumu pārraide, runas un video pārraide. Epasti. Programmas darbam ar internetu (IE, firefox, chrome, skype, google talk)
      Advancētajā kursā varētu mācīt IP protokola pamatus, (IP adreses, subnet mask vienkāršoti, DNS) Kā rezultāts – mācēt nokonfigurēt mājas interneta rūteri.

      • Jā, tieši tā. Šī tiešām varētu būt daļa no tā, ko varētu mācīt skolā. Dažas no minētajām lietām, jau ir mazliet “advancētākas,” bet virziens ir īstais – iemācīt visu to, lai cilvēks nebaidītos no datora un spētu pieņemt lēmumus saistībā ar tā iegādi, uzstādīšanu, lietošanu ikdienā. Uzbūvēt kārtīgus pamatus, lai augstkolā pasniedzējiem nebūtu jārāda, kas ir dubultklikšķis un kas ir labais peles klikšķis (ja jūs zinātu, cik ir cilvēku, kas izvairās no “labā” klikšķa!).

        Tas pats piemērs par mājas wifi rūteri, printeri un citām lietām. Nav pat tik svarīgi zināt konkrētus modeļus un konkrētas darbības, bet saprast, kāds ir ierīču uzstādīšanas princips soli pa solim. Un tas nekas, ka arī šīs zināšanas, es ceru, tuvākajos gados jau būs novecojušas, jo ja skatāmies, piemēram, uz Apple rūteriem un datoriem, tad lietotājam viss ir gatavs un nav jādara gandrīz nekas.

        Atceros, ka skolā agrāk mācīja naglot būrīti, mācīja atšķirt smiltspapīrus (smilšpapīrus?), kaltus, zāģus utt. Lai arī biju galīgs nejēga, man parādīja kā droši rīkoties ar darbarīkiem un no kura gala pieiet pagalei, lai no tās sanāktu karote (man nesanāca). Tādā pašā līmenī ir jādomā par datoriem.

        Komentāros jau minēja, bet ir svarīgi, lai būtu iemācītas visas pamata prasmes, kas saistās ar failiem, mapēm un programmām. Lai cilvēki varētu brīvi pieiet pie datora un to lietot ikdienas vajadzībām. Nav uzstādīta programma X? Ejam un instalējam, nevis tērējam laiku kādam “speciālistam.”

        • Spameris

          xxx2 uzskaitītās zināšanas un prasmes arī tiek mācītas jau šobrīd. Ja nu
          vienīgi wifi rūterus praktiski nekonfigurē, jo nav jau skolā komplekts
          ar rūteriem priekš 1-2 stundām gadā.

          Par failiem un mapēm pēdējā laikā mācīt kļūst apgrūtinoši, jo skolēni jau pieraduši viedierīcēs, ka tādas lietas, kā faili nemaz nav :)

  • Edgarsstrods

    Nekas nav mainījies pa šiem 10+ gadiem, kopš vidusskolas beigšanas. Tikpat stulbi un bezjēdzīgi jautājumi, kuru galvenais uzdevums ir pareizi lietot jaunvārdiņus, nevis saprast elementāras lietas IT jomā. Un es vēl nerunāju par tādām mega-ekstrām kā mobilās tehnoloģijas.

  • Ro

    Pats skumjākais, ka arī es ‘uzskrēju’ nejauši virsū šī raksta autoram Mikam Latvim, ja tas ir viņa īstais vārds, kurš savā rakstā, kopā ar komentētajiem, neko jaunu un lietderīgu nav pateicis, bet tikai uzrakstījis bezjēdzīgu vārdu savirknējumu. Kur tad ir viņa konkrētie priekšlikumi, ko vidusskolā mācīt? Pirms kādu kritizēt, ir jāliek priekšā savi plāni – programmu! Ja tādu nav, tad tā ir tukša muldēšana, ko sauc par demagoģiju…

    • Laikam būs jāatkārto divus gadus vecs komentārs: “Pietiktu ar to, ka cilvēki būtu spējīgi saprast, kā izvēlēties datoru veikalā, kā uzstādīt programmas, kā pieslēgt mājas printeri, kā tikt galā ar epastu, ofisa programmām, kā atlasīt vērtīgu info no nevērtīgas, kā atrisināt vienkāršas ikdienas problēmas (uzkaras programma, printeris nedrukā utt.) Runa ir par reālām ikdienišķām lietām, nevis par to, lai cilvēki zinātu, brīvpiekļuves atmiņas definīciju, bet izprastu jēgu un darbību.”