Isaac Asimov “Roboti un impērija”

Kambodžā un it īpaši Pnompeņā notiek diezgan aktīva tirgošanās ar lietotām grāmatām. Ir veikali, kuru plaukti ir pilni ir ar grāmatām, kas drukātas astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Man patīk tur reizi pa reizei iegriezties un izvandīties pa humora plauktu (galvenokārt interesē Džeremijs Klarksons un viņa spriedelējumi), bet mans mīļākais stūris ir sci-fi jeb zinātniskās fantastikas stūris. Tur var viegli atrast visādus labumus, kuri jau ir klasikas vērtē, bet kurus vēl neesmu lasījis.

Skolas laikā aktīvi lasīju zinātnisko fantastiku, man ļoti patīk Klifords Saimaks un citi autori, kas bija pieejami latviskā tulkojumā jau padomju laikos. Sen neesmu tos pārlasījis, bet labi atceros, ka šīs grāmatas mani patiešām aizrāva, un ne jau ar tehnoloģiju brīnumiem un fantastiku, bet ar to, cik interesanti bija notikumi un stāsti, kas norisinājās autoru konstruētajās zinātniskās fantastikas vidēs.

Pirms vairākiem mēnešiem uzdūros Aizaka Azimova grāmatai “Roboti un impērija”. Sāku lasīt papīra formātā, pēc tam tiku pie Kindle un turpināju lasīt etintes formātā. Pie pašām grāmatas beigām apstājos un sāku pētīt citas grāmatas, kuru darbība sasaistās ar Robotiem un Impēriju. Nolēmu izlasīt vēl 3 grāmatas, kuras kopā veido Robotu sēriju.

Kopumā robotu sērija izskatās šādi:

Novels
Short story collections

Ceru, ka vasarā būs laiks izlasīt arī pārējos augstāk minētos darbus un piebeigt vismaz daļu no Impērijas un Foundation sērijām.

Tālāk lasot citas sērijas grāmatas varbūt mēģināšu uzrakstīt par katru no tām atsevišķi, bet šoreiz droši vien nav jēgas sīkāk komentēt, jo šīs 4 grāmatas (The Caves of Steel, The Naked Sun, The Robots of Dawn, Robots and Empire) veido vienotu stāstījumu un savā starpā ir diezgan līdzīgas. Atšķirības ir tik vien tajā, ka pirmajās daļās vairāk jūtams detektīva žanrs, bet vēlākās grāmatās sākas robotikas likumu apcerējumi un notiek izteikta nultā robotikas likuma izvirzīšana.

Pirmo grāmatu galvenais varonis Elijah Baley brīžiem ir ļoti kaitinošs savā nevarīgumā, vairākkārtīgi tiek izspēlēts scenārijs, kad viņš nokļūst bezsamaņas stāvoklī un pamostas, kur citur. Tas izskatītos labi, ja šos darbus ekranizētu seriāla vai filmas formā. Bet kad bezsamaņas kārts ir izspēlēta vēl 3-4 reizes (arī ar citiem varoņiem), šis gājiens jau kļūst apnicīgs.

Viena no lietām, kas man mazliet traucē uztvert notikumus ir mūsdienu tehnoloģijas un zinātniskās fantastikas filmas, kas tapušas pēdējās desmitgadēs. Vairāki notikumi, kas aprakstīti Azimova grāmatās atrisinātos citādi, ja viņa radītajā vidē, būtu tehnoloģijas, kas šobrīd jau pieejamas, piemēram, mobilie sakari.

Robotu grāmatas uztveru kā prāta atpūtināšanas veidu. Tās ir vieglas un uzbūvē vienkāršas. Tās nav tādas grāmatas, lai es sāktu īpaši fanot un visiem ieteikt, bet tās ir tieši tik labas, lai noturētu manu interesi pie pārējo daļu lasīšanas. Ja būtu jāliek vērtējums zvaigznēs, tad Azimova Robotu un Impērijas sērija tiktu pie stabilām trim zvaigznēm no piecām.

, , , ,

  • Edg Ku

    Es lasīju I, robot (Es, robots). Tā ir lieliska, superīga, viena no retajām grāmatām, kuras “beidzās pārāk ātri”. Lasīju arī Caves of Steel, nu, so-so.
    Ja patīk roboti un sci-fi, tad vieglai izklaidei “Stainless Steel Rat” sērijas grāmatas ir ļoti foršas.

  • Olafs

    Iesaku paskatīties arī Lucky Starr romānus – http://en.wikipedia.org/wiki/Lucky_Starr_series