Pēc 11 gadu pauzes noskrēju otro pusmaratonu.

Paskatījos bloga arhīvā: 11 gadi pagājuši, labi, ka šoreiz biju mazliet labāk sagatavojies. Iepriekšējais rezultāts bija 2h 40m vai pat sliktāk. Šoreiz 2h 10m.

Gada sākumā, pateicoties Normja ieteikumam, iedvesmojos no Murakami grāmatas “What I Talk About When I Talk About Running” un sāku skriet regulārus 10km skrējienus.

Interesanti, ka 10km distancē jūtos daudz ērtāk, komfortablāk – krietni labāk kā pēc agrākajiem 6km skrējieniem. Arī pēc skrējiena jūtos enerģijas pilns, nezinu vai tā ir pašiedvesma, bet sajūtas ir ļoti labas. Tagad veco 6km “trasi” izskrienu tikai, lai pārbaudītu ātrumu un uzskrietu augšā kalnā.

Domāju, ka pēc 4-6 mēnešiem varētu sasniegt tādu līmeni, lai pusmaratona distancē iekļautos zem 2 stundām.

Kā neskriet pusmaratonu

Šis skrējiens varētu būt labs piemērs, kā neskriet pusmaratonu. Pirmajos kilometros centos būt lēns, bet īpaši nesanāca piebremzēt. Nepalīdzēja arī tas, ka skrējiena organizētāji bija izvēlējušies parku, kurā aplis ir 5km. Biju cerējis, ka aplis būs 10km, to būtu vieglāk izturēt.

Pirmie 10 kilometri pagāja viegli, bet pie 11. kilometra ienāca prātā nepareiza doma, ka varu jau uzņemt “tempu”. Labā tempā noturējos kādus 5 kilometrus, bet 17. kilometrā jau biju itin noguris un atlikušā skrējiena daļa bija jau stipri nogurdinoša un ātrums krietni zem vidējā.

Mācība būtu: sākumā spēt piebremzēt vēl vairāk, tempu uzņemt tuvāk pie beigām un vissvarīgākais – līdz nākamajam pusmaratona skrējienam nopietnāk paskriet garākus gabalus (virs 15km).

Kopumā esmu apmierināts. Redzu, ka ar pienācīgu sagatavošanos, noskriet zem 2 stundām būtu itin reāli.

Te saite uz strava aktivitāti. + jāņem vērā, ka beigās aizmirsu laicīgi izslēgt aktivitāti.

Skatos, ka tuvākajos mēnešos tuvumā tiek organizēti vēl daži pusmaratoni, kuros labprāt mēģināšu piedalīties.