Pēdējais kārtīgi garais skrējiens pirms Yokohamas maratona.

31km cauri pilsētām un mazliet arī meža takas, kur nācās līst uz ceļiem zem kokiem, jo pēc taifūna Hagibis mežs ir krietni sagāzts. Ilgi nekavējos, jo visās malās bija arī smiltis un klinšu bluķi, kas nogāzti no kraujām. Izlīdu zem kārtējiem kokiem un pēc dažiem metriem man garām palīda arī čūska.

Vispirms skrējiens garām piemājas parkam.
Viena no tuvākajām pludmalēm.
Tā arī neesmu izbraucis ar šo atrakciju. “Amerikāņu kalniņi” virs jūras ūdens.
Mazi mikro namiņi un mikro auto un virs tiem jancīgais vilciens, kam gumijas riepas un nav vadītāja, jo to vada dators.
Vai ieraudzīji auto stāvvietu?
Sākās meži. Pie takas sākuma novietotas zīmes, kas brīdina, ka taka slēgta. Iziet cauri varēja, ja vien nav žēl sasmērēties un satikties ar zirnekļu tīkliem.
Takas otrs gals. Vilinoši, vai ne?
Un finišs pie Ofunas stacijas.
31km mierīgā tempā ar foto pauzēm. 3h 12min skriešana, + 33min pauzes visa skrējiena garumā; pie krustojumiem, fotografējot, ēdot utt.