31. decembrī kopā ar draugiem devos nelielā pastaigā pa mežu.
Šo gandrīz var saukt par tradīciju, jo šis bija jau otrais gads pēc kārtas, kad pēdējā gada dienā devāmies pie dabas, lai labi atpūstos nelielā draugu lokā.
31. decembrī kopā ar draugiem devos nelielā pastaigā pa mežu.
Šo gandrīz var saukt par tradīciju, jo šis bija jau otrais gads pēc kārtas, kad pēdējā gada dienā devāmies pie dabas, lai labi atpūstos nelielā draugu lokā.
Svētdien mēs pavisam mazā kompānijā devāmies laivot pa Rīgas ezeriem. Viens kajaks, viens vienvietīgs un viens divvietīgs sit-on-top’s*.

Sākums visādā ziņā bija gaišs. Spīdēja saulīte, mēs ap 10:30 lēnā garā startējām no Ķīšezera rietumu krasta. Vilnīši nebija lieli un noskaņojums lielisks. Tālumā redzami skursteņi un daudzstāvu mājas. Interesanta sajūta, it kā pie dabas, bet tomēr pilsētā.
Šis bija pirmais laivu brauciens, kura laikā mēs pārmaiņus atradāmies Latvijā un Igaunijā (atkarībā no tā krasta, kurā nolēmām izkāpt).
Laivojiens kā parasti bija lielisks. Piektdienas vakarā apmetāmies upes krastā, lai sestdienas rītā varētu laicīgi ķerties pie airiem. Šādi braucieni man patīk visvairāk, jo svētdienas vakarā iebraucot Rīgā ir sajūta, ka uz upes ir būts gandrīz nedēļu.
Turpinu piefiksēt savus laivu braucienus. Šī gada pēdējos divos maija datumos mūsu brašā komanda “nolaivoja” Svētupes posmu no Pāles līdz Vecsalacu tiltam.
Pirms nedēļas biju nelielā, divu dienu pārgājienā gar Gauju. Pasākums izvērtās mazliet nenopietns iešanas attāluma ziņā, bet man ļoti patika Gaujas dabasskati.
“tilts” pāri takai
Šis gads ir laivošanām tik bagāts, ka es īsti pat nespēju visus braucienus kārtīgi uzskaitīt un piefiksēt. Piefiksēt gribas, lai vēlāk būtu skaidrība un uzskates materiāls citiem interesentiem – kā mums katrā vietā ir gājis.

Kolosālas kvalitātes bilde. Filmiņa nav attīstīta. Pa kreisi Mikausis, pa labi es.
19. aprīlī Amatas iespaidā mūsu jautrā kompānija sagribēja turpināt laivošanas priekus un liktenis lēma, ka tā būs Ogres upe.
Braucām no posmā Ērgļiem līdz Vecogres HES. Viss lielais pavasara ūdens bija jau prom, tāpēc salīdzinoši ar Amatas krācēm nekādu lielo trakumu nebija. Tomēr, kā jau parasti, ja trakumu nav, tad tos nākas radīt :)
Domāju, ka par braucienu vislabāk spēs pastāstīt mūsu sagatavotās video reportāžas. Visi video ir atrodami – youtube.com/user/IngridaLudzina

Es sēžu tur vidū. Šī bija vienīgā labā bilde, kur esam redzami uz ūdens. Čalis ar airi gaisā ir Mikausis
Šķiet, ka Lieldienu brīvdienās aktīvākos Latvijas iedzīvotājus varēja satikt nevis ripinot olas vai šūpojoties, bet gan braucot pa vietējām upēm.
Lielākā daļa no noķertajiem kadriem pie Gaujas.
Pamēģināšu ievietot arī slaidu šovu. Ja nedarbojas, tad labāk dodieties uz šo foto izlasi.
Sadomājām rudeni lūkoties, bet, lai būtu interesantāk braucām sārtās lapas meklēt ar laivām. Tas, sarkanajā kapucē, esmu es.
Izskatās taču pēc kautkādalielākanjona vai ne?

Foto autors © Ēriks Zilbalodis
Lapu stiprina WordPress un K2 | RSS | hostings: ambero.lv
jaunākie komentāri