English


'Atpūta' arhīvs

aug jauna kretīnu paaudze

Gribu padalīties ar vienu starpgadījumu, kas mani pamatīgi nokaitināja.

Vakar pavadījām lielisku rudens brīvdienu laivojot pa Gauju. Fotografēju ar filmiņnieku tāpēc bildes vēl mazliet jāuzgaida.

Kad braucām garām Spriņģu iezim (Līgatnē), pamanījām, ka pie klints stāv 6 vai 7 bērni (pēc auguma spriežot, skolas pirmo klašu vecumā) un cītīgi ar mietiem skrāpē smilšu iezi. Blakus viņiem stāv tēvainis treniņtērpā un vienā mierā kopā ar bērneļiem strīķē iezi ar mietu.

Tādu nekaunību es sen nebiju redzējis. Kad blakus laivā sēdošie sāka stāstīt, ka tā nav labi rīkoties, pretī saņēmām tekstus krievu valodā, ka nekas slikts tas nav, ka tā nav mūsu darīšana. Es patiešām biju šokā - kaut kas neiedomājams!

Neko prātīgu es pateikt nespēju, nebija arī dižas jēgas, viņiem pilnīgi neinteresēja mūsu stāstītais. Visa krieveļu varza ar tēvu (?) priekšgalā turpināja skrāpēt klintī savus vārdus it kā nekas nebūtu noticis.

Mēs jau esam pieraduši, ka klintis ir viscaur norakstītas - ir uzraksti gan latviešu, gan krievu valodā. Es līdz šim domāju, ka to dara bērni, kuri ir bez uzraudzības un kuriem ir slikti vecāki, kas viņus nav pienācīgi audzinājuši.

Izskatās, ka ir cilvēki, kuri ne tikai nemāca bērniem, kā ir jāuzvedas, bet arī māca viņiem pilnīgas aplamības.

“Meļķerti” - viesu nams Kandavā

Atvaļinājuma vidū nolēmu izmantot iespēju, kuru man piedāvāja viesu nama “Meļķerti” pārvaldnieks Gints Lauris. Viņš jau laicīgi man bija devis ziņu, ka Kandavā ir iespēja “briežu dārzā” skatīties un fotografēt meža iemītniekus - stirnas, dambriežus, muflonus un meža cūkas.

Turpināt lasīt: ‘“Meļķerti” - viesu nams Kandavā’

Ar plostu uz jūru

Pirms dažām dienām draudzīgā bariņā devāmies jūrā. Lai būtu interesantāk nolēmām iesaistīt peldlīdzekli.

Zinu, ka daži lieto matračus, piepūstas kameras vai citus tādus niekus, bet mēs atradām kārtīgu peldošo māju.

Lūk, šādi izskatās 10vietīgs padomju laika glābšanas plosts ar jumtu.

P.S.
Visu nedēļu izbaudīju vasaru. Biju atvaļinājumā un dažādas piezīmes par padarīto vēl parādīsies.

jūra un peldēšana

Turpināt lasīt: ‘jūra un peldēšana’

Svētupē var peldēties arī oktobra beigās

Var. Un kāpēc gan ne?

Ja jau līdzi bija vairākas drēbju kārtas un silti džemperi, kāpēc gan nenopeldēties? Ja, jau laivošanas procesā no laivas nav izkrists, tad finālā ūdenī jāiekritinās pašam. Un galapunktā tā arī tika nodarīts. Ūdens auksts. Ļoti auksts, Svētupe neskopojās un pamatīgi atsvaidzināja pārgalvīgo galvu.

Jau pagājis kāds laiciņš kopš laivošanas, bet es tomēr nedaudz pastāstīšu, kā man tur gāja.

Niknā laivotāju kompānija sapulcējās pie tilta. Piepumpējām laivās papildu gaisu. Ezi.lv bija sarūpējuši kompresoru un laivas jau 90% uzpumpējuši atlika tikai piepumpēt nedaudz klāt ar kājas pumpi. Organizatori nodrošināja arī peldvestes un ķiveres, savai laivai paķērām arī divus airus. Laivā bijām trīs braucēji un sapratām, ka varbūt būtu vieglāk, ja katram būtu ar ko irties, bet arī ar diviem airiem varēja tīri labi iztikt.

Neliels kopfoto un varam doties ceļā. (Mūsu kompānija tā, kas sparīgi tur gaisā rokas un divas meitenes kadra labajā pusē)

Stāvot uz tilta upe likās strauja un skaļa.

Man kā iesācējam šķita, ka varētu sanākt nelielas ziepes ar visādiem akmeņiem un krācēm. Tāpēc sākumā biju baigi iesprindzis, bet springums ātri pārgāja. Straume nebija nebija īpaši vāja, tā bija kā radīta tādam zaļam laivotājam kā man.

Pirmie zemūdens akmentiņi:

Vēlāk, jau redzama Svētupei ierasta aina. Sakrituši koki un vidēja straume. Laivu nācās ārā izvilkt tikai vienu reizi. Pārējās reizēs par spīti sakritušajiem kokiem, mēs tiem veiksmīgi pārkūlāmies vai nu pāri, vai arī, kā limbo dejotāji pa apakšu.

Laivotāji draudzējas uz upes.

Pēc pirmajiem pāris “krāčainajiem” kilometriem sākas gleznaināki skati. Bija vairāki tādi kilometri, kad varēju vien grozīt galvu un priecāties par to, cik skaisti krasti var būt tādai nieka Latvijas upītei. Braucām un vērojām bilžu grāmatas kadrus, kas pavērās uz visām pusēm.

Mana mugurpuse. Gribējās iemēģināt neierastāku pozu, bet finālā šādi nācās vilk arī otru ekipāžu, kuri nelietīgā kārtā bija pieķērušies mūsu straujajai laivai.

Otrai kompānijai tik viegli neklājās…

Visu braucienu detaļās nepārstāstīšu - nav jēgas. Gribu tikai teikt, ka tagad izmantošu katru izdevību, lai palaivotu pa Latvijas upēm. Tas tiešām ir to vērts. Svaigs gaiss, daba un fiziska izkustēšanās. Kas var būt labāks par to?

Paldies par fotomateriāliem ezi.lv un Aldai, jo pašam bija bail ņemt līdzi fotoaparatūru.

“Ežu” ekspedīcija ar laivām Svētupē

Foto ar Atomu no laivošanas LucavsalāRīt došos uz savu pirmo nopietno upes laivošanu. Līdz šim esmu laivās braucis pa pavisam gludu upi, ezeru un nedaudz pa vējainas jūras viļņiem. Īstas upes krāces nekad nav testētas.

Lai gan man neliekas, ka Latvijā var būt īpaši lielas krāces, visu zinošā Sidža, jau paspēja sastāstīt briesmu stāstus par to, ka man būšot nezināmu iemeslu dēļ jākrīt ārā no gumijas laivas. un tādā garā..

Tad jau redzēsim kā man klāsies, gan jau vēlāk pastāstīšu par pasākuma norisi. Ja atrodas kāds vieds laivotājs, tad ar labiem padomiem nevajag skopoties.

Par braucienu:
- pieveicamais km daudzums- ~12 km
- laivu brauciena mērķis ir aktīva atpūta dabā un izziņa
- ekspedīcijā var piedalīties jebkurš, tomēr dažādu šķēršļu un krāču pārvarēšana var prasīt zināmas iemaņas

Iecerētā maršruta apraksts:
Svētupe sākas pie Limbažiem, kur tā iztek no Dūņezera. Mēs savu maršrutu sāksim pie Lauvām (pie tilta), bet no laivām ārā kāpsim pie lauku mājām „Kraukļi”. Šajā posmā upes krastos atsedzas ļoti daudz skaistu smilšakmens atsegumu, nišu un alu. Viena no skaistākajām apskates vietām – Lībiešu Upuralas – bijušā Metsepoles novada lībiešu nozīmīgākā kulta vieta. Šeit arheoloģiskajos izrakumos atrastas 628 monētas un senlietas, alas ir vienas no garākajām Latvijā.
Upe ir strauja un vietām krāčaina, vietām iespējami arī koku sagāzumi.
(informācija no ezi.lv)

Saistītais ieraksts: ūdenstūrisms.lv Lucavsalā

Īvandes rumba Rendā

Nedēļas nogalē bija iespēja aizskriet līdz Kurzemei. Beidzot biju Rendā ar labu fotoaparātu, tāpēc iemūžināju pāris klasiskus kadrus (spiest uz bildēm, lai redzētu lielākas). Beigās mazs video, tiem, kuri vēlas saklausīt arī ūdens čalošanu.

Īvandes rumba Rendā

Īvandes rumba Rendā

Augstums: Ap 2 m
Platums: 9 - 11 m
Upe: Īvande
Pieejamība: Ļoti viegli, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas.
Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rendas pagasts, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas
Apraksts:Viens no Latvijas skaistākajiem ūdenskritumiem, ir vērts apskatīt! Pilnīgi vertikāls, ar acij tīkamām proporcijām.
Blakus ūdenskritumam kreisajā krastā akmens, kurā iecirsts gadaskaitlis “1890”. Nereti par ūdenskritumu ceļvežos nosauc arī kādu mākslīgu dambi, kurš atrodas ap 100 metrus augšpus Īvandes Rumbai.
Latvijas ūdenskritumi

Izlecu ar izpletni

Izlecu ar izpletni. Sen jau gribēju piepildīt šo sapni. Tagad zinu, ka lekt ar izpletni ir patiešām ir forši. Daudz es nevaru pateikt par šo lietu, jo leciens notika svētdien un pa šo laiku esmu jau izdāļājis savas emocijas un sajūsmu visiem, kas man gadījās ceļā.

Zinu, ka nākamgad noteikti gribu izlekt no lielāka augstuma ar minūti ilgu brīvo kritienu no 4 kilometru augstuma. Tagad bija interesants brīdis pēc tam, kad pametu lidmašīnu un līdz rīdim, kad pilnībā atvērās izpletnis. Pēc kupola atvēršanās seko samērā garlaicīga zemes gaidīšana. Tas nešķiet nekas īpašs, it sevišķi, ja pirms tam ir mēģināts lidināties gaisa balonā. Tāpēc gribas vēl kārtīgi izlekt un palidot no patiešām baisa augstuma.

Vienu lietu gan es tagad esmu braši sadarījis, esmu sagatavojis nelielu videomateriālu par pašu lecienu. No augšas filmēju ar telefona aparātu, no lejas tika filmēts ar manu fotoaparātu. Video klips ir vienas labas dziemas garumā.

YouTube Preview Image