No savas puses es vēlos vēlreiz atkārtot to, ka parastie, klasiskie e-lasītāji Latvijā iznīks, nemaz tā pa īstam neieskrienoties. Ir jāpierod pie domas, ka tā šobrīd ir neveikla un negatava tehnoloģija, kura vēl ir tikai ceļā uz lietotājiem patīkamu produktu. E-grāmatām ir jāprot būt krāsainām, jaudīgām un multifunkcionālām, lai tās vispār būtu interesantas plašākām cilvēku masām. Tie e-tintes risinājumi, kuri ir pieejami šobrīd, interesē tikai atsevišķus cilvēkus, kuriem ir īpaši lasīšanas ieradumi.

Par to, kādi būs iPad tirgošanas apjomi pasaulē un Latvijā ir grūti spriest, bet ir skaidrs, lai e-grāmatas vispār sāktu parādīties mūsu ikdienā ir jābūt ļoti labai satura izplatīšanas platformai. Bet ar platformām ir tā, ka lietojamības ziņā joprojām neviens īsti nespēj tikt līdzi iTunes veikalam. Viņi ir lielākie mūzikas tirgotāji, viņi kļuva par lielākajiem mobilo aplikāciju tirgotājiem pasaulē un nu iTunes kļūs par lielāko grāmatu tirgotāju pasaulē. Vismaz tāds, noteikti, ir viņu plāns.

Kā Latvijā veiksmīgi izplatīt elektroniskās grāmatas?

Latvijā cilvēkiem patīk zemas cenas. Visi jau ir pieraduši, ka mobilos telefonus dod bez maksas, tāpēc elektroniskās grāmatas par savu naudu pirks tikai entuziasti. Uzskatu, lai notiktu pavērsiens e-grāmatu izplatībā ir jālieto viens no zemāk minētajiem modeļiem.

Elektroniskās grāmatas Latvijā kļūs populāras, ja:

• tām būs ļoti zema cena
• tās būs subsidētas (zema cena + ikmēneša maksa)
• lasītāja cenā iekļaus grāmatu pirkšanas apjomu.

Es būtu gatavs pirkt elektronisko grāmatu, piemēram, par 200 Ls, ja man teiktu, ka līdz ar šo pirkumu es varu iegādāties arī pašas elektroniskās grāmatas 200 Ls vērtībā (pēc tam esmu piesaistīts konkrētam grāmatu tirgotājam un maksāju par grāmatām, kā parasti). Protams, būsim reāli, Latvijā visi grib nopelnīt, tāpēc labākajā gadījumā man iedos iespēju iepirkties 100 Ls vērtībā. Es domāju, ka jūs saprotat, kāpēc šis modelis izskatās izdevīgs abām pusēm.

Kindle pret iPad

E-grāmatas nāk un iet. Šobrīd visveiksmīgākais e-tintes risinājums ar vislielāko grāmatu klāstu ir Amazon Kindle. Salīdzināsim cenas. Esmu iedvesmojies no Kevin Rose, kurš ir Kindle lietotājs: How to love the iPad. Aprēķins ir gaužām vienkāršs:

Kindle DX 9.7” – $489.00
—
1024×768 color display upgrade – $1.00
Internet browsing upgrade – $1.00
iPod w/16GB upgrade – $1.00
Run iPhone apps upgrade – $1.00
1Gz A4 processor upgrade – $1.00
H.264 720P HD video upgrade – $1.00
Bluetooth upgrade – $1.00
10hr battery upgrade – $1.00
Multi-touch display upgrade – $1.00
Digital compass/accelerometer – $1.00
—
iPad $499.00

Rezultāts ir skaidrs. Parasts lietotājs, kas vēlas kūkas, vīnu un izklaides, par saprātīgu naudu var nopirkt iPad un iegrimt savā dīvānā skatoties video, spēlējot spēles un lasot ziņas vai grāmatas.

Secinājums

E-tinte un e-grāmatas lai paliek tiem, kas lasa grāmatas katru brīdi, kad apsēžas. Tauta vēlas izklaides un tās var iegūt par tādu pašu cenu iegādājoties iPad vai tā atdarinājumu, kurus nu steidz izgatavot visi lielākie datoru ražotāji.

Libri.lv piedāvā iegādāties audio grāmatas.

Ārzemēs audio grāmatas lēnām kļūst gandrīz par normu – katrs jauns daiļliteratūras darbs jau iznākšanas brīdī ir pieejams arī audio formātā.

Šobrīd lapā var atrast 11 grāmatas, ja ar to ir par maz, tad iespējams pierakstīties libri.lv RSS jaunumiem, lai uzzinātu par jaunākajām pievienotajām grāmatām.

Seth Godin – Tribes: We Need You to Lead Us

Šo grāmatu es izlasīju pirms, apmēram, sešiem mēnešiem. Tas bija vēl pirms tam, kad biju apņēmies blogā izveidot sadaļu par un ap grāmatām, kurā biju iecerējis veikt nelielas piezīmes par katru izlasīto grāmatu.

Šis laikam būs sākums.

Vispirms iesaku noskatīties Seta Godina (Kas ir Sets Godins?) uzstāšanos TED konferencē, kurā viņš īsumā izklāsta savas grāmatas galveno ideju.

TED: Seth Godin on the tribes we lead

Click here to view the embedded video.

Saite uz video.

Un ja arī ar to ir par maz, tad piedāvāju nelielu interviju, kurā viņš mazliet paskaidro, kāpēc katram ir visas nepieciešamās tiesības un iespējas kļūt par kādas kustības līderi.

Seth Godin Explains Why You Need a Tribe

Click here to view the embedded video.

Saite uz video.

Tiem, kas neskatījās video mazliet paskaidrošu – cilts ir vairāk vai mazāk organizēta cilvēku masa, kuru vieno noteiktas idejas un mērķi. Godins piedāvā savu teoriju par šīm ciltīm laikmetā, kad ir iespējams atrast, apvienot un vadīt cilvēkus, kurus vieno parastas, neparastas, dīvainas un trakas idejas.

Kas vēl ir atrodams grāmatā? Autors dod vairākus piemērus, kuri spilgti raksturo šo “cilšu principu,” kā arī tiek parādīts, kādam jābūt šīs cilts līderim. Kā jau noprotams no virsraksta, grāmatas centrālā tēma ir par to, ka jebkurš var kļūt par līderi. Godins piedāvā vienkāršas vadlīnijas un padomus, kuri varētu kalpot, kā pamudinājums veidot un vadīt jaunas ciltis.

Jāsaka, ka pēc grāmatas izlasīšanas man uz kādu laiku bija pielipusi viņa cilšu teorija. Katru reizi, kad vien bija iespējams vilkt paralēles ar grāmatā aprakstītajiem modeļiem man radās vēlme analizēt, kas tieši ir konkrētās “cilts” veiksmes atslēga.

Ja domājam par vietējiem piemēriem, tad vispirms prātā nāk tikai dažādi personības kulti un citas parādības, kuras viegli sajaukt ar “īstajām” ciltīm.

Iespējams spilgtākais vietējais interneta vides piemērs ir draugiem.lv, kas vairs nav saucams par pilnvērtīgu cilti, jo šai kustībai ir pilnībā zudis tā galvenais mērķis (pievienot savus draugus virtuālajā vidē). Visi draugi ir atrasti, bet vairāk svaigu ideju portāla veidotāji vairs nepiedāvā. Cilts varbūt arī turpina eksistēt, bet tā netiek vadīta nevienā sabiedrībai lietderīgā virzienā.

Latvijas blogu vidē par cilti varētu saukt barcamp.lv kustību. Sava veida kustības veidojas arī sviesta cibas un vietējās twitter komūnas ietvaros, bet šīs ciltis reti nonāk līdz reāliem darbiem.

Ja kādam ir labi vietējo cilšu piemēri, būšu priecīgs uzklausīt.

P.S.

Ja kādam ienāk prātā traka doma iegādāties šo grāmatu, tad būšu pateicīgs, ja lietosiet manu Amazon.com saiti.

Tie, kas seko manam haotiskajam twitter.com/onkulis kontam iespējams jau pamanīja manus vai citu twitter lietotāju ziņojumus, par to, ka Rīgā ir atvēries jauns veikals, kas pārdod lietotas grāmatas. Visu grāmatu cenas esot tikai 1, 3 vai 5 lati.

Tie, kas apmeklējuši šo bodīti (Jēkaba iela 26/28), stāsta par patīkamo atmosfēru, par lētām naudiņām un feinajām grāmatām (jaunākā informācija par tām parādās arī twitter.com/robertsbooks).

Lai saprastu, kas tieši tur notiek iesaku izlasīt SestDienas rakstu “Sapņa piepildīšanas laiks”:

Kas ir “Vienā Kadrā”?

Jauns mākslinieks, Mareks Ruskuls (24) jau daudzus gadus brīvos brīžos rada “vizuālos domugraudus”. Viņš zīmē par visu : dzīvi, cilvēkiem, aktuālām problēmām un sev apkārt notiekošo, kā arī papildina zīmējumus ar tekstu. Viņam ir sapnis – izdot grāmatu. Un šodien šis sapnis ir piepildījies un vakarā notiks grāmatas atklāšana. (info no briic.lv)

Atklāšanas pasākums

Atklāšana notiks 5.maijā krogā “Aptieka” plkst. 19:02 (Mazā Miesnieku iela 1, Rīga) . Tiek aicināti visi interesenti un spešl ielūgums visiem ziedotājiem, lai varētu saņemt savu grāmatiņu paši pirmie!

Mana mamma ir latviešu valodas un literatūras skolotāja. Tas nozīmē, ka ar mājās atrodamajām grāmatām kādam laiciņam pietika. Protams, bija tādi plaukti, kuros nevēlos ielūkoties pat tagad, piemēram, plaukts, kurā skaisti sēž visi Raiņa kopotie raksti.

Atceros, ka pasaku krājumi un visa veida bērnu literatūra bija plašā izvēlē. Man patika bērnu grāmatas kuras, kā stāsta vecāki, man nācās lasīt priekšā brālim. Katrā ziņā ar bērnu literatūras klasiku es iepazinos to lasot pats, nevis klausoties, kā man kāds lasa priekšā.

Vēlāk tiku pie grāmatām par indiāņiem, par zelta meklēšanu un sniega suņiem. Šobrīd pat grūti nosaukt, cik plašs tēmu loks tika nosegts ar grāmatām, kuras lasīju vienu pēc otras – kā viena cauri, tā ķēros pie nākamās. Dažas patika īpaši, tās pēc pāris mēnešiem varēju lasīt arī pa otram vai trešam lāgam. Lasīju pa vakariem un vislabāk pa naktīm, kad bija klusums un neviens netraucēja fantazēt.

Bērnībā man grāmatas bija filmu vietā, pat labākas par filmām, jo visu varēju iekārtot pa savam prātam. Darbības vietas, krāsas un varoņus es iztēlojos tik dzīvi, ka man joprojām ir skaidrs, kā katrai lietai ir jāizskatās un tie retie ekranizējumi parasti ir diezgan liela vilšanās, jo neatbilst manām iedomām, par to, kas notiek grāmatā. Daudzas darbības vietas grāmatās tika iztēlotas no jau eksistējošām vietām, no manas apkārtnes. Ņēmu to, kas bija un uzlaboju tik tālu, līdz pēc apmēriem un apraksta, jūras krasts saskanēja ar grāmatā aprakstīto neapdzīvotās salas krastu.

Laimīgā kārtā mammas studiju gados iepirkto grāmatu vidū bija pietiekami daudz zinātniskās fantastikas darbu. Šīs grāmatas labu laiku likās pārākas par visām pārējām, jo piedāvāja, nesalīdzināmi interesantākus fantāzijas lidojumus. Tālāk jau plauktus pārmeklēju ar lielāku rūpību, meklējot noklīdušas grāmatas par robotiem, kosmiskajiem kuģiem, svešām planētām, naudas kokiem un citiem brīnumiem. Ja nemaldos tad tieši zinātniskās fantastikas dēļ sāku klīst pa skolas un pagasta bibliotēku. Nevarētu teikt, ka biju ļoti biežs viesis, bet šad un tad piestaigāju. Pašlaik mani māc aizdomas, ka foršāko daļu no grāmatām esmu aizdevis tālāk lasīšanai un līdz šai dienai atpakaļ neesmu saņēmis, tas  nozīmē, ka būs grūti sastādīt precīzu sarakstu ar šī žanra grāmatām. Atliek tikai cerība, ka grāmatas ir nobēdzinātas plauktos, un nekur tālu tās nebūs jāmeklē.

Vidusskolā, protams, tika izlasīta visa obligātā un ieteicamā literatūra. Šādas un tādas lietas jau biju pamanījies izlasīt pamatskolas laikā, tāpēc nācās pārlasīt atkārtoti. Loģiskā kārtā safanojos, par kara tematiku, tajā skaitā Remarku, pieņemu, ka esmu izlasījis visus viņa romānus, kas vien bijuši iztulkoti latviešu valodā.

Kā jau minēju skolas laikā reti bija brīdis, ka nelasīju kādu grāmatu, bieži paralēli iesāktas bija vairākas. Līdzīgi, kā tagad tiek patērēti seriāli, tajā laikā vakari un naktis bija atvēlētas grāmatām.

Pašlaik mans hobijs ir gandrīz zudis. Vakarā, kad eju gulēt esmu pārāk noguris un ir pārāk vēls, lai ķertos pie grāmatas. Izstrādājies reflekss, tā kā visbiežāk lasu gultā, tad pēc pirmās vai otrās lapas puses esmu jau aizmidzis.

Pēdējos mēnešos šis tas ir izlasīts un pašlaik esmu apņēmības pilns uzsākt veselīgu grāmatu lasīšanas ritmu. Pēc liela pārtraukuma lasot grāmatas sajutu, ka visu šo laiku esmu bijis tādā kā grāmatu badā, kas nebija izjūtams līdz pat brīdim, kad atkal sajutu, kā tas ir lasīt, kaut, ko kas ir drukāts un iesiets. Interneta vidē lasīšana, nemaz nav lasīšana, visbiežāk tā ir skriešana ar acīm pāri teksta blāķiem. Tiek zaudētas nianses. Pats jūtu, ka reti, kad sanāk lasīt tekstu neizlaižot nevienu vārdu.

Pārdomāju un sapratu, ka ļoti piemērota lasīšanas vide ir tramvajs. Lasot, ceļā patērētais laiks tiek izmantots pilnībā. Citos apstākļos vienmēr ir iespējams izdomāt, “produktīvākas” nodarbes un grāmatas lasīšanai netiek dota priekšroka.

Tagad nodarbojos ar sava mazā Rīgas grāmatplaukta ievietošanu Shelfari virtuālajā plauktā un, kad tikšu pie dzimtās mājas grāmatām, domāju arī tās virtualizēt un salikt pa “plauktiņiem”. Līdz ar hobija aktivizēšanu un šo ierakstu paplašinu bloga kategoriju skaitu – fotografēšanai un skriešanai pievienojas arī grāmatu sadaļa.

ja grāmatu nav vērts lasīt otro reizi, tad to nebija vērts lasīt arī pirmo reizi

to teica kaut kas. šoreiz varbūt nav 100% patiesi, bet princips paliek spēkā

grāmatā katrs varētu atrast sev ko interesantu un noderīgu ko likt aiz auss, kā to dara urlas ar cigaretēm.

pēc tam lasīju nopirkto Dienu. nu par to līgumu. ventspils bandītu un tiem 100 bandītiem, kuru vaina vēl nav pierādīta, bet visi zina, ka viņi ir bandīti un tik un tā viņiem piedod, jo visiem ir tik labas sirdis.

kaut kas tajā lietā saskan. plāns.

rodas sajūta, ka bandīti ir sazvērējušies pret latvju tautu.

Latviešiem laikam patīk, ka sūdīgi iet pa dzīvi. Tas ir normālais dzīves stāvoklis. Ir labi, bet ja tā padomā nekad nav ideāli. Latvietis vēl drusku padomā un nosaka, ka viņam iet sūdīgi. Otrs latvietis nopriecājas: “cik labi, ka neesmu vienīgais, kam iet sūdīgi pa dzīvi. Nav ko vēlēšanās saspringt, jābalso par vecajiem, gan jau atzagsies, gan jau ar laiku labāk ies, bet pagaidām, lai ir sūdīgi.”

KD izlasīju, ka ir iznākusi Freida “Psihoanalīze iesācējiem” vai kaut kas tāds, raksts izsauca nenormālu vēlmi iegādāties to grāmatu. sazin, cik maksā?