pārdomas

svētā Patrika dienu gaidot

Šodien puse angliski runājošās pasaules dosies uz krogiem svinēt svētā Patrika dienu. Arī es šogad pirmo reizi došos uz “īru” krogu svinēt šos “svētkus.” Par to, lai mēs ievērotu pareizās tradīcijas un saprastu, šīs dienas nozīmi rūpēsies Ārons (tas pats džeks, kas uzrakstīja: Pitsburgas un Rīgas salīdzinājums: ēdieni, dzērieni un tualetes papīrs). Viņš ir nolēmis parādīt, kas notiek Patrika dienā un kāpēc tā ir tik svarīga.

Atzīšos, esmu ļoti skeptisks attiecībā uz šīs dienas nozīmi. Iet uz krogu dzert alu izklausās ļoti jauki, bet ja neskaita šo aspektu, tad es neredzu ne mazāko pamatojumu, kāpēc šī diena ir tik īpaša. Esmu izpētījis wikipēdijā pieejamo Patrika dienas aprakstu, bet tas mani īpaši neuzrunāja. Kristiešu svētki, kas pārvērtušies par starptautisku krogos sēdēšanu, neizklausās diži loģiski. Arī mēs varam piemeklēt Patrika dienas līdzinieku; mums, latviešiem, būtu 17. janvārī jādodas uz krogiem dzert alu, jo tas ir datums, kad nomira bīskaps Alberts.

Jau laicīgi atvainojos visiem īrisiki domājošajiem, ja esmu aizskāris viņu nacionālo lepnumu. Varbūt manas domas mainīsies vēlāk šajā vakarā, kad būšu iepazīstināts ar svētā Patrika dienas patieso nozīmi. Visas gudrās atziņas, ja tādas radīsies, es mēģināšu apkopot un nopublicēt pēc svinēšanas.

viens no maniem lielākajiem foto un moto piedzīvojumiem

viens no maniem lielākajiem foto un moto piedzīvojumiem

Viena no manām pirmajām fotogrāfijām.

Bildēts ar dāvinātu mazu, mazu filmiņas fotoaparātu (RANGE 2000), kas jau tajos laikos maksāja droši vien mazas, mazas naudiņas. Pastmasas objektīvs, nekādas iespējas kaut ko regulēt. Nekādas baterijas utt.

Bet svarīgākais, kas saistās ar šo bildi ir tas, ka tieši pēc tam, kad tā tika uzņemta, es skrēju pa kreisi un satikos ar kustībā esošu motociklu Voskhod (tautā saukts par Vošeli), ar kuru brauca Gatis. Šķiet, ka pašam viss bija ok, un mocim arī gandrīz nekas netika salauzts. Fotoaparāts gan aizlidoja pa gaisu un tika saskrāpēts plastmasas “objektīvs”. Ne jau katru dienu tev fotografējot kāds uzbrauc ar motociklu, tieši tāpēc arī šis ir diezgan nozīmīgs kadrs.

Man šķiet, ka biju krutais čalis, jo pats biju sakrājis naudu un nopircis mocīti, no kaimiņu pensionāres, man šķiet, ka par kādiem 35 Ls (vai tomēr viņa man to daļēji uzdāvināja? Neatceros vairs riktīgi). Mocim tajā laikā bija kādi 50 vai 55 gadi. Šis viss notika kādā 7. vai 8. klasē (varbūt devītajā?). Par mani krutāks bija tikai mans brālis, kurš kopā ar tēti šo moci regulāri ķīlēja un tehniski apkalpoja. Brālim bija krietni vairāk moču, kuri mainījās sākumā pa mēnešiem, vēlāk jau pa nedēļām un dienām.

Ja vēl ko atcerēšos, tad pamainīšu un papildināšu šo ierakstu.

Kāpēc valsts saka, ka smēķēt ir slikti, bet dzert ir labi?

Izlasīju rakstu pie Kažes –  Kur te ir sāls? Tas sasaucās ar manām pēdējā laika pārdomām par cigaretēm un alkoholu.

Ap to laiku, kad izplatījās ziņojumi, ka uz cigarešu paciņām sāks likt briesmīgas bildes, es sāku domāt, kāpēc mūsu valsts ir izvēlējusies cigaretes izsludināt gandrīz ārpus likuma, bet ar alkoholu joprojām notiek auklēšanās.

Padomājiet paši, kad jūs esat dzirdējuši, ka tabakas cigarešu reibumā ir noticis kāds vardarbības uzliesmojums, ka kāds autovadītājs ir ar cigareti zobos izraisījis avāriju vai notriecis cilvēku, ka kādā dzīvoklī cilvēki ir sapīpējušies cigaretes un kopīgi nomušījuši, piemēram, kaimiņu.

Tā nekad nenotiek, jo cigaretes dod diezgan atšķirīgu efektu uz cilvēka smadzenēm, nekā alkohols.

Un tad rodas jautājums, kāpēc uz cigaretēm tika drukāti teksti no sērijas: “izpīpē mani un tu rīt mirsi mokošā nāvē” Kāpēc tagad uz paciņām tiek liktas tik pretīgas bildes, ka pat skatīties virsū negribas? Kāpēc uz alkohola pudelēm nav ne riebīgu bilžu, ne brīdinājumu, ka to lietotājs var aiziet bojā autoavārijā vai nejauši notriekt kādu kājāmgājēju?

Es domāju, ja reiz gribam likt pretīgas lietas uz produktu iepakojumiem, tad liekam uz visiem, kas to ir pelnījuši, vai arī ņemam nost no cigaretēm, ja negribam likt virsū uz alkohola pudelēm.

Helvetica

Vakar noskatījos dokumentālo filmu par Helvetica. Man patika. Es domāju, vai vēl kādreiz vēsturē būs kāds fonts, kas iekaros tik lielu popularitāti un izplatību? Diezgan šaubos. Mans rokraksts ir briesmīgs. Visu labu!

mazliet par sociālajiem medijiem

Ikdienā man nav ne mazākās vēlēšanās trakot par visu, kas notiek ap sociālo mediju “haipu un buzzu”. Pilnīgi noteikti, neesmu sociālo mediju eksperts un nedomāju, ka par šo jautājumu zinu vairāk kā vidusmēra Latvijas blogeris.

Bet, tā kā man rakstiski tika uzdoti jautājumi, uz kuriem es centos atbildēt pēc iespējas godīgāk, es gribēju izmantot izdevību un publicēt savas atbildes publiski. Es vēlējos šo visu publicēt, lai pēc pusgada vai gada atskatītos un saprastu, kā mainījušās manas domas un zināšanas par šo jautājumu. Pēc gadiem diviem vai trīs šis liksies kā slikts joks, ceru, ka spēšu sasmīdināt sevi un citus lasītājus no nākotnes (gan jau kādam būs smieklīgi arī šodien).

Ķeramies klāt.

TELE2 spēle un godīgums

Tele2 sadarbībā ar draugiem.lv ir sarīkojuši spēli “iegūsti mobilās spējas,” kuras galvenā balva ir 9 Samsung portatīvie datori, kuri 3 nedēļu garumā tiks izdalīti labākajiem spēlētājiem.

Spēles noteikumi, ir izklāstīti divos teikumos, un ir ļoti brīvi tulkojami:

Uzdevums: atklāt citu spēlētāju paslēptos 3 īpašos mēnešus!
Katram spēlētājam ir 4 gājieni mēnešu atklāšanai. Jācenšas atklāt pēc iespējas vairāk draugu paslēptos mēnešus ar pēc iespējas mazāku gājienu skaitu.

Nekas precīzāk par to, kā spēle ir jāspēlē nav minēts. Šeit varat aplūkot 2 attēlus (pirmais un otrais), kuros ir ietilpināts viss, ko iespējams atrast par spēles noteikumiem.

Es to iztulkoju, kā atjautības uzdevumu. Ir skaidrs, ka Tele2 ir uzņēmums, kas atbalsta tehnoloģiju lietošanu. Rīkojot konkursu Tele2 noteikti izvēlētos tādu spēli, kas pārbauda un attīsta spēlētāju domāšanu. Galu galā, portatīvie datori taču ir domāti cilvēkiem, kuriem uz pleciem ir galva, nevis ķirbis.

Tātad, es pieņēmu, ka šis ir savdabīgs tehnoloģiski domājošiem jauniešiem paredzēts atjautības uzdevums. Draugiem.lv jau tradicionāli dod balvas saviem stulbākajiem lietotājiem, bet es neticu, ka Tele2 vēlas atdot galveno balvu cilvēkam, kas ir gatavs klikšķināt peli dienu un nakti ~250 000 reizes. Es tam nespēju noticēt, tāpēc ķēros pie darba.

Izspēlēju kādas 200-300 partijas, lai saprastu, kā domā draugiem.lv lietotāji. Pārliecinājos, ka lielākā daļa slēpj mēnešus ļoti paredzami. Izdomāju vienkāršu algoritmu, pēc kura klikšķinot vispār nav iespējams iegūt -1 punktu, bet vidējais punktu skaits par partiju tiecas uz 2,66 (iespējams pat vairāk, bet man ar šo bija gana).

Man tas šķita pietiekami labs rādītājs un es ātri vien atradu iespēju izdresēt savu peles kursoru, lai tas klikšķinātu manā vietā. Pamanīju, ka pirmajās vietās ierindojās arī citi cilvēki, kuriem ir RTU un datoriķu izglītība un nopriecājos, ka spēle beidzot ir iegājusi pareizajās sliedēs. Es nopriecājos, jo domāju, ka nu beidzot būs iespēja sacensties ar to, kuram ir labāks algoritms.

Pie vienāda gājienu skaita visu izšķirtu tas, kuram spēlētājam ir kvalitatīvāks punktu vākšanas algoritms. Tāds spēlētājs arī būtu pelnījis tikt pie balvas.

Kad beidzot sapelnīju punktus, lai kopā ar pārējiem “datoriķiem” tiktu pie datora, es tiku pie nepatīkama pārsteiguma:

Izrādās, ka ir konstatēti negodīgi iegūti punkti. Nemaz nezināju, ka šajā spēlē eksistē iespēja negodīgi iegūt punktus. Kas ir godīgi un negodīgi, ja nav precīzi definēti noteikumi? Es centos un ieguldīju laiku un darbu kvalitatīva algoritma izveidē un šādi mani novērtē? Kā negodīgu?

Mana vienīgā kļūda, acīmredzot, bija nespēja pārliecināt konkurentus un spēles veidotājus, ka mans algoritms ir parasts cilvēks. Ka mans algoritms strādā pa dienām, strādā lēni, un ik pa laikam apstājas, padomā, aiziet iedzert kafiju.

Mans minējums ir tāds, ka Tele2 sadarbībā ar draugiem.lv dresē retardētu zombiju armiju.

Es gribētu lūgt Tele2 apdomāties un ļaut nākamajās kārtās piedalīties cilvēkiem ar tehnoloģisku pieeju problēmu risināšanā. Es gribētu, lai uzvar asākais prāts, nevis veiklākie pirksti. Šajā valstī jau esam nodevuši varu Jēkaba ielas balsošanas pogas klikšķinātājiem, nebūtu prātīgi apmācīt jaunu klikšķinātāju paaudzi.

Hei, TELE2 māciet jauniešus lietot galvu, jums pašiem tādi darbinieki noderēs krietni labāk! Es ticu, ka jūsu uzņēmums ir spējīgs sagatavot spēli, kurā tiktu atbalstīti mūsu valsts gudrākie prāti.

Kāda ir atšķirība starp sociālajiem tīkliem, sociālajiem medijiem un sociālajām platformām?

Vakar man uzdeva jautājumu: “kāda ir atšķirība starp šiem jēdzieniem: “sociālie tīkli,” “sociālie mediji” un “sociālās platformas”?”

Zemāk, es, iespēju robežās, pacentīšos piefiksēt savus skaidrojumus par šiem jēdzieniem.

Sākšu ar vienkāršāko.

sociālā platforma

“Sociālā platforma” izskatās pēc tieša tulkojuma no angļu valodas un es neesmu līdz galam pārliecināts par šī vārdu salikuma blakus nozīmēm latviešu valodā. Šajā kontekstā sociālā platforma ir konkrēts tehnoloģiskais veidojums, kas nodrošina interneta lietotāju socializēšanos. Vieglāk būtu skaidrot ar piemēriem. Piemēram, draugiem.lv ir sociālā platforma, kas ļauj sazināties ar vēstulēm, veidot sociālās saites starp cilvēkiem, publicēt attēlu galerijas utt.. Sociālās platformas ir twitter.com, facebook.com un jaunais Google buzz.

sociālais tīkls

Sociālais tīkls apzīmē sociālo saišu kopumu. Sociālajos tīklos var būt dažādu tipu saites vai arī to maisījums. Ir sociālie tīkli, kuros pulcējas fotogrāfi – flickr.com, ir tīkli, kuri saista cilvēkus balstoties uz to profesionālo nodarbošanos – linkedin.com, bet parasti pēc izmēra vislielākie tīkli veidojas tur, kur starp cilvēkiem ir atļauts norādīt dažādus saites tipus – facebook.com un pašmāju draugiem.lv.

sociālie mediji

Sociālie mediji ir visplašākais jēdziens, kas nosacīti apvieno abus iepriekšējos. Es teiktu, ka sociālo mediju raksturo no trīs sastāvdaļas: informācijas tipa, informācijas izplatīšanas vides un saziņas formas.

Informācijas vienība var būt foto, video, teksts un visa veida teksta informācijas atvasinājumi – atslēgas vārdi, viedokļi, komentāri, saites uz interneta lapām utt..

Izplatīšanas vide šajā kontekstā ir visa veida interneta portāli, bet pie izplatības vides var pieskaitīt arī mutvārdus un fiziskus objektus. Piemēram, skolas sols, kurā katrs nākamais skolnieks ieraksta jaunu rupjību arī var tikt nosaukts par sociālo mediju. Avīze nav sociālais medijs klasiskā izpratnē, taču, ja tā atrodas publiskā vietā, kur vairāki cilvēki aizpilda vienu un to pašu krustvārdu mīklu un rakstot uz tās apmainās ar pareizās atbildes minējumiem, tā arī kļūst par sociālo mediju. Publiska uzstāšanās, kuras laikā runātājs atbild uz klausītāju jautājumiem pēc būtības arī ir sociālais medijs.

Saziņas forma apraksta to, kā notiek sazināšanās šajā medijā – vai saziņa ir privāta, publiska, vai tā notiek slēgtās grupās utt..

Sociālie mediji no tradicionālajiem atšķiras ar to, ka lai radītu un lietotu sociālos medijus nav nepieciešami milzīgi ieguldījumi. Tradicionālo mediju (drukātā prese, TV, radio) realizēšanai ir nepieciešams ļoti dārgs tehniskais aprīkojums – tipogrāfija, video un audio apstrādes un raidīšanas ierīces.

Droši vien nekļūdīšos, ja teikšu, ka jebkura no sociālajām platformām ir sociālais medijs. Tomēr pamatā sociālie mediji ir portāli un mājas lapas, kas neveic sociālo tīklu funkcijas, piemēram, ziņu portāli, blogi un pilsoniskās žurnālistikas portāli.

Ļoti priecātos, par komentāriem – ja esmu iebraucis auzās, gribētos zināt, kurās tieši. Paturiet prātā, ka laba daļa no rakstītā ir mana interpretācija un subjektīvs viedoklis. Lai vai kā, centīšos būtiskākos labojumus iekļaut šajā tekstā, lai gala versija būtu precīza un korekta.

Woki Toki ķīniešu fast food

Šodien nomēģinājām pavisam svaigu ēstuvi – Woki Toki. Tā ir ķīniešu fast food ēstuve, vismaz tā es to sapratu. Woki Toki ir pozitīvā nozīmē, mazs ūķītis, kas atrodas uz Barona ielas, kvartālā starp Bruņinieku ielu un Matīsa ielu.

Šobrīd, kad vēl rit pirmā nedēļa kopš atvēršanas, visiem ēdieniem ir piešķirtas 50% atlaides, kas mūsu apmeklējumu padarīja īpaši izdevīgu.

Mēs nogaršojām trīs komplektus, kuri garšoja labi – noteikti labāk nekā par šādu cenu to varētu iedomāties. 3 cilvēki paēdām par, apmēram, 4,5 latiem, ņēmām lielās porcijas, kā arī dzērām kōlu un spraitu. Ēdienu mums pasniedza papīra kastītēs. Ēdām ar irbulīšiem, nezinu, vai tur citi rīki vispār bija pieejami. Tiek piedāvātas kastītes līdzi ņemšanai. Piegāde uz mājām netiek piedāvāta. (Ēdienkarte)

Noteikti iesaku arī citiem izmēģināt šo fast food ūķīti, it sevišķi, kamēr ir zemās cenas.

-

Starp citu. Sēžot ēstuvē uz mirkli sajutos, kā vienā Blade Runner ainā, kurā Riks Dekarts ir uz brīdi piesēdis ielas malā, lai iekostu austrumu ēdienu no kartona kastītes, jo līdzīgi, kā filmā, ārā bija tumsa un karstajam ēdienam bija manāmi kūpoši garaiņi. Aiz stikla garām steidzās cilvēki, pie griestiem spīdēja dažas baltas un zilas lampas, un kopumā sajūtas bija mazliet nereālas – Rīgas videi nepierastas.

bojāti metamie kauliņi

Galda spēļu veikalā ienāca vīrietis, pēc izskata divu bērnu tēvs, vecumā labu brīdi pirms 40 gadiem. Viņš uz īsu mirkli palūkojās apkārt un ar manāmu mērķtiecību devās pārdevējas virzienā.

mīti par mikroviļņu krāsnī gatavoto ēdienu kaitīgumu

Nesen vienā sarunā uzpeldēja viedoklis, ka mikroviļņu krāsnis esot visīstākās nāves mašīnas.

mikroviļņu krāsns

Nabaga mazās metāla krāsniņas tika pielīdzinātas nāvējošiem mikroviļnu starotājiem, kuru vienīgais eksistēšanas mērķis ir sagandēt pārtiku un līdz ar to arī cilvēku veselību. Dzirdēju arī to, ka ārsti esot atzinuši, ka mikroviļņu krāsnīs gatavotais ēdiens esot īpaši neveselīgs cilvēka kuņģim.


1. lapa no 6123456»



Kontakti

onkulis.com bloga, autors: Miks Latvis,
saturs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-Share Alike 3.0 Unported License.

Lapu stiprina WordPress un K2 | RSS | hostings: ambero.lv