• RSS
  • podkāsts
  • ebay
  • arhīvs
  • par autoru
  • izdari tā, lai ziņas pašas nāk pie tevis
  • ebayforums.lv
  • podraide.lv
  • mix.lv
  • ipods.lv

  • pārdomas 2. no 2

    pirmo reizi pie friziera

    Jūs varbūt neticēsiet, bet piektdien es pirmo reizi mūžā biju pie friziera. Man nebija laika par šo notikumu uzrakstīt agrāk, taču vēlos pastāstīt, jo šis frizētavas apmeklējums man paliks atmiņā uz ilgu laiku.

    [foto no plakāta filmai Edvards Šķērrocis]

    Es domāju, ka jūs zināt, kā tas ir, kad tu atgulies ērtā krēslā un ļaujies skaistas frizieres veiklajiem pirkstiem, kuri mazgā matus un vienlaikus masē galvu. Sajūtas parasti ir, maigi sakot, ļoti jaukas. Es pat biju apsvēris iespēju mazgāt matus tikai šādā sev ļoti tīkamā veidā. Kas gan var būt labāks par frizētavas apmeklējumu un foršām frizierēm?

    Bet tagad nāks sāpīgā daļa.

    Turpināt lasīt: ‘pirmo reizi pie friziera’

    piezīmes pēc blogu diskusijas

    Nesen pieminētā diskusija ir jau aiz muguras.

    Diskusija - Blogi: sērga vai jaunas iespējas?

    un tagad manas juceklīgās pārdomas par pasākumu:

    Turpināt lasīt: ‘piezīmes pēc blogu diskusijas’

    twitter mānija uzņem apgriezienus

    Pēdējā laikā man ik dienas pievienojas vismaz 1 jauns sekotājs. Un es tieku izsekots, tā pat kā vairāki miljoni citi interneta lietotāji, kuri ir reģistrējušies twitter.

    Par to, kas ir twitter, varat skaidrā latviešu valodā izlasīt pie Endija. Pie mums viss ienāk novēloti. Vietējie blogotāji twitter nozīmi ir sapratuši tikai tagad, pēc tam, kad ārējās zemēs visi jau pamatīgi paspējuši izslimot čivināšanas drudzi.

    Turpināt lasīt: ‘twitter mānija uzņem apgriezienus’

    Tibeta, Olimpiāde un Baltijas valstis

    olimpiskas-speles.jpg

    Šodienas un šī gada karstā tēma - Tibetas stāvoklis un Pekinas Olimpiskās Spēles.

    Iesaku izlasīt:

    blog.sapnis.com - Free Tibet
    db.lv - The Economist: Tibetas un Baltijas valstis ir pārsteidzoši līdzīgas

    Apbrīnojami, cik ātri mēs esam aizmirsuši, ka paši bijām līdzīgi draņķīgā stāvoklī, Krievijas apspiestībā. Tagad tieši mūsu valstīm vajadzētu izprast tibetiešu neatkarības alkas. Bet nekā.

    Cik cilvēkus gada laikā nogalina Rīgas Satiksme?

    rigas-satiksme.jpg

    Pēdējo sešu mēnešu laikā esmu divas reizes sēdējis 6. maršruta tramvajā, kas saduras ar auto (pirmā reize, otrā reize). Vēl par pāris reizēm esmu dzirdējis. Braucot ar to pašu sesto tramvaju esmu pa logu redzējis pilnīgi samaltu cilvēku. Izskatījās šausmīgi. Kā cauri gaļas mašīnai. Pavisam nesen (piektdienas vakarā) atkal biju liecinieks, tramvaja spēkam. Pie Sporta akadēmijas stāvēja deviņi tramvaji un gaidīja, kad cilvēki beigs dot liecības par kārtējo bojāgājēju.

    Kopumā 2 avārijas un 2 notriekti gājēji, kurus pieredzējis viens cilvēks vienā maršrutā nepilna pusgada laikā. Un tas ir tikai tas, ko pats esmu novērojis. Cik tad gājējus notriec uzņēmumam Rīgas Satiksme piederošie braucamrīki gada laikā visos maršrutos un visos transporta veidos? Vai kāds ir uzskaitījis visus aizgājējus un sakropļotos rīdziniekus? Vai varam uzskatīt, ka Rīgas Satiksme ir slepkavnieciskākais uzņēmums Latvijā?

    Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs es neko neatradu. Vai pašai RS ir šāda statistika?

    vērtēšanas sistēma cilvēkiem?

    reitings2.jpg

    Fotogrāfijas avots CC-licenzējis Brian

    Ideja pafantazēšanai.

    Kā būtu, ja katram cilvēkam varētu piešķirt vērtējumu zvaigznīšu sistēmā? Tādā veidā radot reitingu, kas līdzinās Google PageRank. Tas kalpotu, kā subjektīvs cilvēka vērtības atspoguļotājs.

    Rastos sava veida imdb datubāze cilvēkiem. Par labajām lietām “+“, par sliktajām “-“.

    Ja kāds tevi palaiž apsēsties tramvajā, tad noknipsē viņu ar telefonu un iedod 5 zvaigznītes. Google datubāzē tagad būs papildināta informācija par nofotografēto cilvēku.

    Knispē, laipnas pārdevējas, sētniekus, radus un kaimiņus un novērtē viņus.

    Knipsē svešiniekus un uzzini, kāds ir viņu vērtējums. Līdzīgi, kā ebay sistēmā tiek novērtēti pārdevēji, tā nākotnē iespējams varētu novērtēt reālas personas. Satiecies ar aizdomīgu ss.lv tirgoni un nobildē viņu. Ja personai būs sliktas atsauksmes, tad tu preci visdrīzāk nepirksi.

    Internetā izveidojas saraksts ar cilvēkiem. Google gluži, kā Salavecītis zinās par visiem labajiem un sliktajiem darbiem.

    Baisi? Vēl baisāk kļūst, ja šādas zvaigznītes dotu dažādās jomās. Pieklājība, smaidīgums, uzticamība utt. utjp.

    Cilvēki, jau tagad neiziet no mājas bez maskas. Ārpus mājām neviens nevarēs justies droši.

    Ideja kopumā var šķist sviestaina, bet šī nebūs pirmā sviestainā lieta, kas notikusi uz šīs planētas.

    Ideja no Google Blogoscoped

    pilsoniskā žurnālistika un motivācija

    BarCamp Baltics 2008 ietvaros ar interesi noklausījos Martas Krivades prezentāciju par tribine.lv.

    Viņa stāstīja par pilsonisko žurnālistiku un ziņu portāliem Latvijā. Tika atkārtots, ka mums ir tikai divas ziņu aģentūras un 3 galvenie portāli, kuri pamatā ziņas saražo tikai no preses relīzēm. Piekrītu, ka ziņu portālu kvalitāte nereti ir tik zema, ka tajos lasāmas gandrīz identiskas ziņas ar vienādām gramatiskajām kļūdām.

    Viena izeja no bēdīgās zituācijas ir pilsoniskās žurnālistikas portāli, kuros katrs interneta lietotājs var publicēt rakstus un kļūt par žurnālistu. Ziņas tiek rakstītas “vieglākā” valodā un piedāvātais tēmu loks ir tuvāks vidusmēra lasītājam. Palielinoties aktīvajam rakstošo cilvēku skaitam iespējama situācija, kad portālā iespējams atrast ziņas katram pa gaumei un interesēm. Iedomājieties — 100 cilvēki, kuri raksta ziņas no katras Latvijas malas, spēj sniegt operatīvākus ziņojumus par reģionos notiekošo, nekā jebkura cita mediju grupa. Mans utopiskais plāns būtu sapulcināt spējīgus jauniešus, kuri būtu gatavi paši reaģēt un pievienot aktuālas ziņas no visas Latvijas. No otras puses, neprofesionāli žurnālisti ir mīnuss, kurš paskaidrojumus neprasa.

    Par tribine.lv un mix.lv nākotnes attīstības scenārijiem es esmu daudz domājis un droši vien uzrakstīšu pēc pāris nedēļām. Līdz ar uzlabojumu ieviešanu (tuvāko mēnešu laikā) mix.lv, būs vērts arī salīdzināt šo divu projektu galvenos plusus un mīnusu. Bet tagad pie lietas…

    motivācija

    Marta savā prezentācijā runāja par problēmu ar jauno žurnālistu motivēšanu. tribine.lv šajā sakarā esot bijušas divas problēmas:

    • autoriem trūkst motivācija rakstīt rakstus
    • autoriem trūkst motivācija rakstīt labus rakstus.

    Viņi - tribine.lv veidotāji (tribīnes projektu veido nerealitate.lv) problēmu ar motivāciju esot atrisinājuši ar naudas ieguldījumu, maksājot autoriem par rakstīšanu. Viņiem izdevās. Rakstu skaits ir liels un tas attiecīgi piesaista jaunus lasītājus.

    Bet kas tādā gadījumā motivē blogu autorus? Martas nopeltajiem blogeriem (kuri tikai to vien dara, kā mērās ar statistikām) neviens neko nemaksā un viņi ir pietiekami motivēti, lai turpinātu rakstīt dienu no dienas. Uzskatu, ka cilvēku, kurš vēlas izteikties galvenokārt motivē divi faktori:

    1. iespēja sasniegt ieinteresētu auditoriju, kurai interesē autora viedoklis
    2. iespēja diskutēt ar lasītājiem, kuri ir zinoši autoram tuvajā tēmā

    Vienkāršojot - autoru motivē statistika un sakarīgi komentāri. Turklāt autoram ir jāredz, ka ir iespējams sasniegt arī tādus lasītājus, kuri ir tik pat zinoši vai zinošāki par viņu.

    Lai motivētu pilsoniskās žurnālistikas autorus portālam ir jānodrošina, ka jauno žurnālistu viedokli sasniedz pēc iespējas plašāks lasītāju loks, kā arī ir jārada labvēlīga vide jauniem komentāriem.

    Nobeigumā vēlos pateikt paldies par prezentāciju un novēlēt veiksmi Martai un pārējiem tribine.lv veidotājiem.

    tu esi filmu zvaigzne

    Es izgāju no mājas. Un mani nofilmēja, kā es atveru durvis un nokāpju pa trepēm. Paldies gādīgajam apsargam par manas sejas dokumentēšanu rīta agrumā.

    Pa vienai kamerai uz katra kvartāla. Es esmu kameru uzmanības lokā visu laiku - 3 minūšu rinda pie bankomāta, 20 minūtes iepērkoties RIMI. Visu manu iepirkšanās procesu pavada vairākas video kameras. Es domāju, ka būtu iespējams itin mierīgi samontēt interesantu dokumentālo filmu. Vai vismaz inscinēt tādu.

    Un vakarā dodoties mājās mani atkal sagaida apsarga modrā acs.

    Es tieku kādas kameras kadrā 4-5 reizes dienā - tas ir minimums. Ja dosieties pastaigā pa Rīgas centru, tad pamanīsiet, ka uz trotuāriem notēmētas simtiem, ja ne tūkstošiem kameras.

    4*365=1460

    vai kaut kā tā. pavirši rēķinot gada laikā mūs nofilmē 1500 reizes. Visdažādākajās vietās un laika apstākļos mēs tiekam iemūžināti dienu no dienas.

    Pasmaidi! Arī TU esi kino zvaigzne. noteikti

    2. lapa no 2«12