Un es tajā piedalīšos. Vienmēr esmu gribējis tādā pasākumā piedalīties. Droši vien jūs esat TV kastē redzējuši kā tas izskatās: cilvēki lien, skrien, krīt un brien cauri dubļiem un ūdenim, tam visam fonā skan tāda iedvesmojoša mūzika. Vai kāds spēj izdomāt labāku veidu kā pavadīt sestdienu?

Uzreiz jāsaka, ka nejūtos nekāds stiprais. Pirms pāris gadiem mazliet paskrēju pa Magnētiem un ar lēnu, lēnu laiku pieveicu Rīgas pusmaratonu. Tāpēc pirms dažām dienām par spīti netīrītajiem trotuāriem es atsāku skriešanu. Es vēlos sasniegt/atgūt tādu līmeni, lai solītajā, gandrīz 7 km garajā, distancē es justos ērti un pirms skrējiena man būtu pārliecība, ka jāsatraucas ir tikai par šķēršļiem.

Prezentācijā varat uzzināt visu par šo skrējienu un paredzētajiem šķēršļiem.

Hei! Visi, kas lieto nike+, lai paceļ rokas un dodas uz nike+ grupu, kura pārstāvēs Latviju plašajā nikeplus.com pasaulē. Lai iekļūtu grupā nepieciešams pieteikties: nike+ Team Latvia (Latvija).

Kas ir nike+?

Šobrīd grupā jau ir 6 skrējēji, bet ar to ir krietni par maz, nedomāju, ka Latvijā ir tik maz to skrējēju, ņemot vērā, ka visi nepieciešamie rīki, jau vairākus gadus ir nopērkami vietējos veikalos.

Kāpēc nepieciešama šāda grupa?

• lai varētu saprast un apzināt, cik tam mūsējo ir šajā nike komūnā iesaistījušies
• papildus motivācija skrējējiem (iespēja salīdzināt savus rezultātus)
• iespēja apmainīties ar labākajiem skriešanas maršrutiem
• tā būtu iespēja sarīkot iekšējas virtuālās sacīkstes
• iespēja rīkot sacensības pret citām valstīm, piemēram, brāļiem leišiem vai ikauņiem
• un droši vien, ka iespējams izdomāt arī citus labus iemeslus

Tāpēc lieki netērējiet laiku un reģistrējieties nike+ team Latvija.

Es jau pirms kāda laika pastāstīju par virtuālo treneri, kas austiņās, enerģiskas mūzikas fonā, stāsta, kā jāskrien, lai sasniegtu maksimālu efektu. Lūk, šoreiz es esmu atradis iespēju tikt gan pie iepriekšējā treniņa mūzikas, gan pie vēl diviem papildus diskiem/treniņu programmām.

Tagad dodoties uz last.fm visi var bezmaksas lejupielādēt trīs dažādus diskus, kas palīdzēs sagatavoties, piemēram, Rīgas maratonam.

Last.fm pieejama treniņu programma iesācēju pirmajiem 10 kilometriem, treniņu programma pieredzējušiem skrējējiem, kas palīdz maksimāli efektīvi izmantot 10 kilometrus, kā arī skriešanas mūzika, kas paredzēta tiem, kas apmeklē sporta zāles celiņus.

Lokālās lejupielādes:

• My first 10k
• 10k quick run
• Treadmill Workout

Šis ieraksts, lai kalpo kā atgādinājums man un citiem, kas šogad sadomājuši piedalīties šajā pasākumā. Skrējienam nav obligāti jābūt pilna maratona garumā, ir iespējams izvēlēties citas, sev tīkamākas un piemērotākas distances. Es līdzīgi, kā pagājušajā gadā skatos uz pusmaratona distanci, lai gan saprotu, ka būs jāskrien labi, daudz, lai šajā distancē justos patiešām ērti.

Visa rudens/ziema/pavasaris sezona ir pagājusi pilnīgi bez skriešanas, un tas nozīmē tikai to, ka pie tuvākā siltā laika ir vēlams doties laukā un vienkārši skriet. Tiem, kas iesaka skriet telpās, varu pateikt, ka tas ir galīgi garām. Reiz pat biju samaksājis par sporta kluba apmeklējumu un konkrēti vīlos, jo skriešanas celiņš telpās ir nepanesami neērts, garlaicīgs un kaitinošs.

Ieteikums no manas puses – reģistrēties un samaksāt dalības maksu pēc iespējas laicīgāk, lai skrējiena datums pilnīgi noteikti paliktu atmiņā, jo pārdomāt, aizbildināties un neaiziet uz sacensībām ir mazliet grūtāk, ja visas iespējamās formalitātes jau ir nokārtotas.

P.S.

Ja, kādam interesē, tad šeit ir mans pagājušās sezonas pirms-pusmaratona un pēc-pusmaratona ieraksts.

skriešanas intensitātes grafiks

Manā rīcībā ir nonākusi Nike+ treniņu programma, kas sastāv no viena mp3 faila un pdf pamācības. Atskaņojot mūzikas failu, jūs dzirdēsiet profesionāla trenera norādījumus par skriešanas gaitu, kā arī pavadījumā būs salipināta atbilstoša ritma mūzika.

Ieraksts ir 20 minūtes garš, un pamatā paredzēts tam, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu īsos treniņus. Treniņa būtība ir skrējiena nevienmērīgumā. Treneris patiesībā nav virtuāls. Tas nav nekāds kiborgs no Terminatora.

Jay Blahnik ir pilnīgi reāla persona – īsts fitnesa treneris, kurš pazīstams tieši ar saviem vienkāršotajām un efektīvajām treniņu programmām. Treniņa ievadā viņš pastāsta tālāko treniņa gaitu un pēc tam tevi dresē pēc pilnas programmas.

treneris

Šāds treneris noteikti noderētu tiem kuri gatavojas Rīgas izaicinājuma kausam, vai līdzīgām sportiskām aktivitātēm.

Mana pieredze ir tāda, ka šādā veidā skrienot var samērā āri aizmirst par savu iekšējo ritmu. Tas nozīmē, ka es sāku skriet pārāk ātri un mani ļoti veiksmīgi nokausēja šāda saraustīta skriešana tāpēc vienkāršs nedēļas nogales skrējiens pārvērtās par trakošanu un beidzās ātrāk nekā bija plānots. Turpmāk šo programmu izvēlēšos tikai tad, ja patiešām ir maz laika, bet nepieciešams galīgi izlādēt savas baterijas.

Pieņemu, ka labāk sagatavotiem skrējējiem nebūs problēmas izvilkt līdz galam.

Pēc skrējiena noderēs pielikumā atrodamie stiepšanās vingrinājumi.

treniņa laikā dzirdamo dziesmu liste

Lejupielāde (labais taustiņš un Save as…):

Lejupielādēt .rar failu ar mp3 failu un .pdf pamācību. (~20 MB)

Veiksmīgu skriešanu!

]]> http://www.onkulis.com/2008/09/14/dodies-skrejiena-ar-virtualo-treneri/feed/ 9 http://www.onkulis.com/2008/09/11/nike-rigas-izaicinajuma-skrejiens/ http://www.onkulis.com/2008/09/11/nike-rigas-izaicinajuma-skrejiens/#comments Thu, 11 Sep 2008 13:24:34 +0000 onkulis http://www.onkulis.com/?p=1793 Turpināt lasīt →]]> 20. septembrī Mežaparkā notiks Nike Rīgas izaicinājuma skrējiens. Distance 7 km. Attāluma ziņā nekas daudz, bet, lai noskrietu mudīgā tempā, jābūt kaut cik normālā formā.

Ņemot vērā, ka atbalstītāju un sponsoru šim pasākumam netrūkst 5 Ls dalības maksa šķiet nedaudz pārspīlēta, bet varbūt tas ir speciāli domāts, lai samazinātu svētdienas skrējēju apjomu un nebūtu mega liels pūlis mežā.

Tā riktīgi es jau sen neesmu skrējis. Pēdējā laikā pamēģināju, skriet ar virtuālo treneri, kas audio ierakstā stāsta kādā tempā būtu jāskrien. Pēc 2 kilometriem izstājos. Tā bija tā karstā diena, laikam sestdiena vai svētdiena. Sākumā gāja raiti, bet pēc tam nācās skriet pamīšus ar forsētu ātrumu un ar atelpas brīžiem. Pēc pēdējā 45 sekunžu sprinta es sapratu, ka nebūs labi un dabūju iet mājās treniņu nepabeidzis. Turpmāk skriešu kā parasti, savu spēju robežās bez virtuāla džeka izdzinēja :)

Bara pasākumos skriešanai vajadzētu būt jautrākai. Piemēram, pēc pusmaratona vēl kādu laiciņu biju tādā “pacilātā” noskaņojumā. Tāpēc domāju, ka šo pasākumu ir vērts apmeklēt kaut vai tāpēc, lai izjustu, kā ir skriet vienā ritmā ar skrējēju pūli.

reklāmas plakāts (ar sīkāku info par pasākumu)

Šo pašu info var atrast arī pie Sigņa.

Nike+ piedāvātais grafiks. (atcerējos izslēgt 10 min pēc finiša)

Varu pastāstīt, ka šāda veida pasākumos noteikti ir vērts piedalīties, jo tās sajūtas, kuras rodas stāvot milzīgā vairāku tūkstošu cilvēku pūlī ir iespaidīgas. Bet ne jau pūlī ir spēks, bet vienotībā. Tu stāvi un zini, ka visiem šeit ir viens mērķis – finišēt. Protams ir arī tādi kuriem šis skrējiens būs pamatīga cīņa ar konkurentiem.

Pēc starta šāviena viss šis lielais cilvēku kopums sāk kustēties.

Sākumā man blakus skrien divas tantiņas no ārzemēm, viņām pilnīgi sirmas galvas. Arī skrien pusīti. Esot apņēmušās jaungada naktī piedalīties pusmaratona sacensībās. Vispār pūlis ir ļoti dažāds. Jauni un veci, no dažādām valstīm, bet visiem sejā manāma tāda kā svētku sajūta.

5 km skrējējiem droši vien ir savādāk. Bet pusītes un maratona skrējēji ir mierīgi un nosvērti. Neko nevar nokavēt.

(saite uz pusmaratona karti, lai skaidrāka bilde)

Kad no Grostonas ielas esam aizskrējuši līdz Valdemāra ielai, mūs jau ir uzmundrinājuši ne tikai fani un skatītāji, bet pat miniorķestris (tādi izrādās, būs vēl pāris trases vietās).

Mans ilgi gaidītais brīdis ir klāt – skrējiens pāri Vanšu tiltam, kurš satiksmei ir pilnībā slēgts. Jauks skats uz Daugavu, nav vienīgais labums. Vējš patīkami atvēsina.

Ķīpsalas bruģis ir pretīgs. Izvēlos skriet pa trotuāru. Brīdī, kad saprotu, ka noskrieti ir tikai 5 km ir neliels sašutums, jo skriets it kā ir daudz, bet tomēr nekas īpašs nav noskriets.

Nedaudz jāpaskrien pa Kalnciema ielu un jādodas atpakaļ, lai atkal šķērsotu Daugavu.

Uz tilta sanāk tā, ka uz ausīm (Sennheiser PMX 70) skan baigi labais Daft Punk remix, kas dod spēku un uzsit dullumu nedaudz straujākam solim.

Pēc tam seko 11. kilometrs pa Valdemāra ielu, kas izrādās ir pats ātrākais noskrietais kilometrs (5 min 31 sekunde uz kilometru vai 10,88 km/h) šajā trasē. Pat pirmie nebija tik ātri. Galvenais nopelns ir faniem un visai atmosfērai, kas kopā radīja tādu, kā eiforijas sajūtu.

Tālākais scenārijs ir samērā vienkāršs – skrienu, skrienu, skrienu. Ļoti noderīga bija banāna puse, kuru paņēmu vienā no ūdens punktiem. Ņemot vērā, ka es ienīstu brokastis, tad banāns noderēja, kā labs vēdera piepildītājs.

Nācās apmest nelielu apli, kas atkal mani veda jau pa iepriekš noskrietajām ielām. Nedaudz garlaicīgi, bet vismaz tagad zināju, precīzi, cik atlicis, līdz skrējiena beigām. Pie Skonto halles uzdarbojās ugunsdzēsēji un aplaimoja mani ar nelielu ūdens šalti. Paldies viņiem, jo pēc tam tiešām bija vieglāk skriet.

Jāatzīst, ka austiņas turējās ļoti labi, jo arī ūdens punktos es tās atļāvos droši slapināt.

18. kilometrs bija pasmags, kājām kļuva grūti un nolēmu atkāpties no sev solītā un tomēr pasoļot, lai nesarautu krampī muskuļus. Mani gigantiskie soļi mani veda uz priekšu gandrīz tik pat ātri, kā dažu labu lēnāku maratona skrējēju.

Pēc soļošanas palika labāk, bet arī tikai uz vienu kilometru. Tāpēc vēl paslinkoju 20. kilometrā. Neredzēju jēgu sevi mocīt un labi vien bija, jo tieši pēc finiša taisnes abas kājas vienlaicīgi sarāva krampjos. Finišā gan rikšoju, cik tik bija spēka, tas, gan nav redzams grafikā, jo gabals bija samērā īss.

Pēc finiša mani noknipsēja Artūrs:

Un sekoja neliela vilšanās. Lai gan iekļāvos prasītajās 3 h (aptuveni 2 h 43 min, bet precīzi rezultāti būs internetā) man neiedeva piemiņas medaļu, tas izrādās tāpēc, ka medaļas neesot bijušas vajadzīgajā skaitā. Medaļu dabūšot vēlāk. Diktam žēl.

Sacensību vidējais ātrums man sanāk nedaudz virs 8 km/h. Ņemot vērā, ka pirmo reizi mūžā skrienu šādu distanci, domāju, ka nav peļams rezultāts.

Jau pēdējos kilometros es zināju, ka gribēšu ēst uzreiz pēc skrējiena un… paldies, Hanzas maiznīcas stendam! Sastūmu sevī maizītes ar vistas gaļu un protams palika labāk ap sirdi :).

Mans skrējiens nebūtu iedomājams bez labas mūzikas. Līdz šim klausoties nācās pieciest austiņas, kuras krita ārā no ausīm. Dārgākās bija žēl lietot, jo negribēju, ka lietus vai sviedri tās sabojā.

Tagad esmu iegādājies Sennheiser PMX 70.

Sviedru un ūdens izturīgas. Gumijotas un ar vienu vienīgu vadu. Arī 13 km noskrienot tās nešķiet traucējošas, vai pārāk ciešas par spīti jocīgajai stīpai, kura man līdz šim nekad nav patikusi.

Daudz vairs nav ko stāstīt. Līdzi nāk arī klipsis, ar kuru var austiņu vadu pieklipsēt, kur nepieciešams.

Tehniskie parametri kā jau Sennheiser ausīm pieklājas ir augstā līmenī. Skan labi un skaļi. Protams tās nav salīdzināmas ar vecāko brāli – Sennheiser HD 515, kuru mājas vajadzībām iepirku vēl senāk.

Sestdien noskrēju pirmo 13 km garo skrējienu savā mūžā. Skriešanas laiks gandrīz precīzi pusotra stunda.

Vidējais ātrums 8,67 km/h. Gandrīz 7 minūtes uz katru kilometru. Atkal baigi lēni. Ja neskaita pirmo kilometru tad lielākais ātrums bija astotajā kilometrā – 9,3 km/h.

No šīs reizes vēl nevar spriest, taču pusmaratona noteiktajā 3 h limitā man vajadzētu iekļauties. Man priekšā vēl 3 garie skrējieni 14, 16 un 18 km. Pērējie ir 10 km vai mazāk. Astoņpadsmitnieks parādīs vai es patiešām būšu spējīgs pieveikt pusmaratonu (atlikušas tikai 33 dienas).

Šoreiz sajūtas skrienot bija ļoti labas. Ausīs skanēja tikai un vienīgi ķīmiskie brāļi , kuru ritms ļoti labi palīdzēja. Es sāku izjust skriešanas narkotisko iedarbību, jo prieks pēc skrējiena ir baigais. Arī skriešanas laikā neviļus gribas smaidīt. Beigās jutos ļoti labi, nebiju sevi it ne maz samocījis.

Svarīgas lietas, kuras turpmāk ir jāņem vērā:

• jānopērk skriešanas zeķes,
  jo 4-5 km pirms beigām jutu, ka uz abu kāju mazajiem pirkstiem ir tulznas. Pārnākot mājās konstatēju, ka pirkstu apakšas klāj glīti ūdens maisiņi :( .
• jānopērk skriešanas apenes,
  lai cik tas arī smieklīgi neizklausītos, arī cisku iekšpuses man ir noberztas, tajās vietās, kur apenēm ir vīle.

Ap 10 km var sākt kaitināt katrs sīkākais gruzītis kurpē vai zeķē, tāpēc turpmāk jāveic baigā inspekcija.

Ar pārējiem sagatavošanās darbiem viss bija kārtībā. 3 h iepriekš paēdu, un pirms skrējiena iedzēru pusmalku sulas.

Grūtības ir ar labas trases atrašanu. Negribas divas reizes skriet pa to pašu trotuāru. 18 km gadījumā laikam nāksies noskriet visu Juglas ielu un tad pa Biķernieku un Lielvārdes ielu būs jāskrien līdz Brīvības gatvei. Lai gan no otras puses man patiktu vairāk pa zaļumiem paskriet.

Lūk mans maršruts:

blog.broka.lv autors Signis ir sev un citiem apsolījies 3 gadus trenēties un skriet. Viņa mērķis šo 3 gadu laikā ir piedalīties maratona skrējienā.

Noprotu, ka skriešana ir tikai viena no blogā ietvertajām tēmām, taču priecē, ka ir izvēlēta skaidra pamata līnija, kura būs regulāri aprakstīta vismaz līdz tam brīdim, kad maratons tiks noskriets.

Es jau pierakstījos uz 42,195 km RSS un tu?

P.S.

Šis ir pirmais ieraksts, kas veikts ar WordPress 2.5 palīdzību. Uzliku aizvakar. Darbojas labi.

Iesnu un slimošanas dēļ esmu izlaidis divas skriešanas reizes. Piektdienas rītā biju pie naga ārstes, tagad man abas kājas ir veselas un var stampāt ar vienādu spēku.

Šodien pērku mēneša kartiņu un vakarā skriešu piemājas sporta kluba mehāniskajā uzpariktē. Nekad to neesmu lietojis, jo nav licies, ka būtu baigi normāli skriet telpās, ja ir iespējams iziet no mājas, bet tagad, kad negribas kaklu mocīt ir iespēja noprovēt.

No rīta pamodos un lēnā garā devos laukā. Pirmie 2 km bija forši. Jutos labi un miglainās Juglas ielas bija patīkami vēsas. Gaiss bija tāds… biezs, no ezera cēlās vēsi miglas blāķi.

3. kilometrs bija galīgi neforšs. No vēsā gaisa vairs nebija ne miņas. Karsti, lai gan skrēju šortos. Līdz 4. saņēmos un atguvu vienmērīgu tempu. Uzliekot jestrāku mūziku skriešana sanāk sparīgāka.

5. kilometra beigās nogurums un bezcerīgas domas. Pusmaratons šķiet muļķīgs. Skriešana ir idiotu nodarbe. Kreisās kājas ieaugušais īkšķa nags ir panācis to, ka labā kāja tiek izmantota gandrīz dubulti. Ar kreiso tikai atsperos. Iešu atkal pie ārstes, lai sadakterē reizi par visām reizēm.

Saņemos un godīgi noskrienu pēdējo kilometru. Pēc tam soļoju pēdējos pāris simts metrus līdz dzīvoklim. Jūtos nelabi.

Sula + duša savādā veidā ietekmē ķermeni un domāšanu. Jūtos labi. Nē, lieliski! Svaigs un kā no jauna piedzimis. Diena ir sākusies perfekti.

fotogrāfijas autors Tracy Collins

Papuass man aizvakar pajautāja, vai es gatavojoties Rīgas maratonam. Man tas likās tīri labs joks. Bet es par to padomāju, tad padomāju vēl mazliet un izlēmu, ka varētu sev nospraust mērķi un piedalīties Rīgas pusmaratona sacensībās. 21 kilometrs un 97,5 metri. Tas būs garākais noskrietais gabals manā mūžā.

Līdz maratonam ir palikušas aptuveni 80 dienas, tas nozīmē, ka ir pietiekami daudz laika kārtīgiem treniņiem. Kā gatavoties? Rīgas maratona lapā ir padomi un ieteikumi, kā arī jau gatava treniņu programma. [pusmaratona programma - PDF]

Savadīju visus skriešanas datumus telefona kalendārā. Pirmo nedēļu esmu mazliet nokavējis, bet nekas, tālāk visu izpildīšu pēc plāna. Laiku pa laikam padošu ziņu par to, kā man klājies. Ja nemaldos, tad 80 dienu laikā man būs jāpieveic 234 kilometri. Traks skaitlis. Bet man arī šis pasākums šķiet diezgan traks.

Ja jau 80 dienās var apbraukt apkārt pasaulei, tad var arī sagatavoties startam pusmaratonā.

varbūt arī jūs iegūsiet motivāciju skriešanai noskatoties šo:

Click here to view the embedded video.

Reklāma augstākā kvalitātē: nikeplus.com

Šodien iegādājos un iemēģināju dārgākos apavus kādi man ir bijuši. Es pirms gada neticētu, ja man kāds teiktu, ka es pirkšu botes par 70 Ls, bet es to izdarīju. (70 Ls par apaviem, manuprāt, ir sasodīti dārgi, turklāt es nekad neesmu fanojis par sporta apaviem un šis ir mans pirmais nike pirkums.)

Mani jau kādu laiciņu bija apsēdusi doma par dārgu un kvalitatīvu skriešanas apavu iegādi. Iepriekšējās bezfirmas botiņas savu laiku jau ir nokalpojušas — skrienot itin viegli varu ar papēžiem sajust asfaltu. Man teica, ka garākos gabalos tas nepavisam nebūtu vēlams.

Nedaudz paklejoju internetā un pārliecinājos, par lietotāju komentāriem un nospriedu, ka nike ir īstā manta.

Te nu ir šī pēc izskata necilā bote:

Nike Air Max Moto+ IV*

Neļaujiet vienkāršajam ārējam izskatam sevi maldināt! Galu galā šie apavi ir domāti skriešanai nevis bradāšanai pa operas nama tepiķiem.

Pēc skrējiena es nospriedu, ka būtu gatavs visu atlikušo mūžu staigāt šajās botēs. Tad vēl nedaudz paprātoju un tagad esmu nolēmis, ka meklēšu zolīdāku nike izstrādājumu arī ikdienai. Kaut ko brūnu vai pelēku ar neuzkrītošu nike simboliku, kas pēc skata atgādina ierastu ikdienas apavu, bet tikai es zināšu, ka man kājās ir varen ērtie nike kurpji.

Pirmie iespaidi

• iekāpjot pirmoreiz, kājas jūtas ļoti ērti, nekas nekur nespiež un netraucē
• sajūtas nekur neskrienot ir tādas, kā sēžot mājas čībās — kājas jūtas ļoti brīvi un priecājas par šādu dārgu dāvanu
• sāku skriet, ir vakars un mistiskā kārtā pēkšņi sāk salt kājas — izrādās purngala audums ir tik ļoti gaisa caurlaidīgs un stratēģiski izvietots, ka kājas sasvīšana šķiet neiespējama
• turpinu skriet, iebūvētais papēža gaisa amortizators darbojas labi, visi triecieni skrienot tiek absorbēti
• papēdis beidzot ir pasargāts un arī potīte tāpēc jūtas droši
• pēc pirmajiem kilometriem saprotu, ka botes ir tik “lecīgas,” ka pašam ir jāieliek mazāk spēka jauna soļa izdarīšanā nekā līdz šim biju pieradis
• skrienot nepamet sajūta, kāda rodas lēkājot pa gultas matraci. cietu, bet tomēr matraci. Run on air?

Pēc skrējiena

Ierastā pēcskrējiena puskilometra pastaiga (PPP) izvēršas prātošanā par to, cik gan labi būtu visu dienu staigāt šādos apavos.

Šodien noskrēju tikai 4 km, jo pirms tam biju kārtīgi izmocījies pa Mežaparku ar skrituļslidām. (tas ir daudz grūtāk nekā parastā slidošana, turklāt, bez aizsargekipējuma es to vien darīju, kā prātoju par to, kas būtu, ja es pakristu uz asfalta) Pēc kādiem 30 km man droši vien būs vēl, kas sakāms par šiem apaviem, tad arī varēšu pateikt, kādas ir sajūtas skrienot garākus gabalus.

Es tagad saprotu kāpēc apple un nike iet rokās sadevušies (viņiem ir kopīgs nike+ projekts) — gan iPod nano, gan nike air max moto+ IV* ir tik ērti lietošanā, ka es nespēju iedomāties sevi lietojam citu mp3 atskaņotāju un skrienam ar citas firmas apaviem.

Secinājumi

Nav ko lieki secināt, ir jādodas skriet!

*cik gan nejēdzīgi garš var būt apavu nosaukums?

Saistītie ieraksti:
Kā es sapņoju par Nike+ iegādi
Kā es tiku pie Nike+
Visi raksti par skriešanu

un kas no tā sanāca? – diezgan labs skrējiens. Pie beigām vēl spēju pielikt soli un 3 km gabalā iekļāvos 15 minūtēs. uzskatu, ka man kā iesācējam tas ir normāls rādītājs.

Parasti skrienu klausoties Air disku Talkie Walkie, piemēroti gabali klusinātai dabas baudīšanai. Ašākiem skrējieniem mūziku vēl meklēju. (varbūt iztikt ar savu paša ritmisko elšanu un pūšanu? nē…)

Turpmāk šīs interneta dienasgrāmatas labajā slejā būs redzama šāda un tāda informācija par manu skraidīšanu. (desmit pirmos skrējienus izdzēsu, jo tie bija skrieti testa nolūkos (visi zem 1 km)) Pateicoties nike+ lapai jaunākie skrējienu dati regulāri ienāksies paši.

Kā redzat, neko daudz joprojām neesmu noskrējis, jo Rīgā nekādi nesanāk uzveikt slinkumu, lai dotos ārā gleznainajās ielās.

Esmu apņēmības pilns laboties un skriet biežāk, ja savu solījumu neturēšu, tad tas būs redzams visiem, kas šeit iegriežas. Tiem, kuri meklē skriešanas partneri iesaku ielūkoties ububu skriešanas lapā.

Skriet ir forši. Sākt skriet gan nav forši. Es jau kaut kad minēju, ka vēlos sākt skriet pamazām, lai kļūtu veselīgāks un nu esmu sācis īstenot savu ieceri.

Zināju, ka tā vienkārši skriet var tikai tie, kas sevi spēj motivēt un turēt sev dotus solījumus. Vēl es zināju, ka diemžēl esmu no tiem, kas var atstāt darbu pusdarītu, tad atgriezies pie tā. Lai gūtu stabilus uzlabojumus skriešanā nevar muļļāties. Jāskrien mazpamazām, bet regulāri.

Tā nu es jau labu laiku atpakaļ biju noskatījis Nike+ iPod Sport Kit. Lūk mans gadžets visā krāšņumā:

Mazais primbass, kad ielikts kurpē, prot darīt visādas labas lietas. Tas sūta skrējiena info iPodam, kas man daiļā sieviešu balsī paziņo, ka esmu noskrējis tik un tik kilometrus un līdz skrējiena beigām palikuši tik un tik metri. (ar viduspogu, var iegūt skrējiena parametrus jebkurā brīdī)

Pirms skrējiena var izvēlēties vairākus skriešanas režīmus: pamata, distances vai kaloriju dedzināšanas. Pamata režīms, kad skrien cik uziet un, kad grib, tad beidz skriet. Distances režīmā var norādīt vēlamo distanci, ir klasiskās distances, kā arī var ievadīt jebkuru brīvi izvēlētu distanci. Kaloriju režīmā, jānorāda, cik kalorijas vēlies nodedzināt.

Kad šodien pirmoreiz noskrēju 2 km, pēc skrējiena mani apsveica Lens Ārmstrongs ar to, ka esmu noskrējis pagaidām lielāko distanci un vispār esmu baigais malacis. un tādā garā

Visa štelle nav tajā, ka tas aparāts ir varen glīts un turklāt mēra ātrumu, laiku, kalorijas un vēl citus jokus. Pats galvenais labums ir lieliskā Nike+ mājaslapas saskarne, kas ļauj darīt ar šiem datiem neiedomājamas lietas (kā man patīk statistika). Dati no poda tiek nosūtīti uz glīto nike lapu, kurā varat arī paši noskatīties īsfilmiņas, kas parāda kādi labumi ir pieejami.

Pēc pirmajiem pāris testa skrējieniem sapratu, ka skriet būs grūti un smagi, un bez mazā verķa atbalsta es nekur tālu netikšu. Bet es maldījos. Es biju aizmirsis pāris ļoti svarīgas lietas, kuras liekot lietā pirmajā nopietnajā 2 km skrējienā viss bija ļoti veiksmīgi. Iesaku tādiem iesācējiem, kā es izmantot Nike skriešanas lapu, kurā ir pilns ar dažādiem padomiem par skriešanu, tehniku: Nike Running ir lapa kurā kaut kāds slavens trenneris atbild uz dažādiem jautājumiem. Vēl ir nike training tools, kurā mums tiks izstrādāts speciāls treniņu grafiks, lai varētu sev nenodarot pāri sasniegt sev izvirzītos rezultātus.

Ko es iesaku no savas mazās pieredzes?

• Pirms skriešanas iesildīties un izstaipīties.
• Skriet tikai tad, kad jūties tam gatavs, vislabāk vakarā.
• nesteigties un skriet vienmērīgā ritmā no paša sākuma līdz beigām
• ātrums sākumā nav galvenais, mēģiniet skriet pat lēnāk, nekā jums šķiet pareizi
• pareiza elpošana ir puse no panākumiem – ieelpojam caur degunu, izelpojam ar muti, tas var šķist sarežģīti, bet ja pie šīs lietas nedaudz piedomā, tad skriet būs daudz vieglāk
• izbaudam skrējienu, nevis padarām to par sodu savam ķermenim. Skrienam dabiskā ritmā, atbrīvojam prātu, lai ķermenis pats nodarbojas ar kāju kustināšanu un mums paliek vairāk laika dabas vērošanai un tukšai prātošanai par dzīves jēgu.
• pēc skrējiena ieplānojam vismaz 500 metrus lēnai pastaigai, lai sirds ritms atgrieztos sliedēs, kad būsiet mājās varēsiet vēl nedaudz izstaipīties
• ja skrienam lielākus gabalus, tad nedēļā ieteicamas 3 atpūtas dienas un 4 skriešanas dienas.

Nike lapa piedāvā skaistu skrējiena grafiku ar ātruma izmaiņām distances laikā. Varam redzēt, kā izmainās skriešanas ātrums sākumā un beigās. Vidusposmā man vajadzēja uzskriet lēzenā kalnā, kā arī cīnīties ar pagurumu. Redzam, ka uz beigām motivējošie uzmundrinājumi no virtuālās treneres puses ir palīdzējuši, viņa paziņoja, ka līdz 2 km sasniegšanai palikuši 400, 300, 200 un 100 metri. (Turklāt es skrēju no kalna lejā) Tas ir ļoti noderīgi, jo ļauj izspiest pēdējos spēkus, ja ir tāda vēlme iztrakoties. Atkarībā no distances tiek paziņots arī skrējiena vidus punkts, kad var griezties atpakaļ, pārējie paziņojumi ir ik pēc 500 noskrietiem metriem.

Ja regulāri tiek skriets pa dažādām trasēm, ar dažādu reljefu, tad ir iespējas piesaistīt katru skrējienu konkrētai trasei. Tas ļauj salīdzināt progresu konkrētos skrējienos, jo 1 km pa jūras kāpām nav tas pats, kas 1 km pa līdzenu grants ceļu. Trases var iezīmēt google maps kartē, tās var padarīt publiskas un citiem pieejamas, taču diemžēl Latvijā laikam nav daudz skrējēju, kas izmantotu šādas ekstras.

Nākamā foršā lieta ir iespēja izvirzīt dažādus mērķus. Iespējams izvēlēties skriešanas biežumu, ātrumu un attālumu. Atkarībā no izvirzītā mērķa sarežģītības un skrējēja sagatavotības tiek piedāvāti arī apbalvojumi, ja mērķis tiek sasniegts laicīgi un ātrāk. Mērķi var būt gatavoti laikaposmiem no 1 līdz 4 mēnešiem. Sev esmu sagatavojis 4 mērķus:

• noskriet 25 kilometrus 4 nedēļās. (Šo es laikam ātri sasniegšu)
• skriet vismaz 20 reizes mēnesī. (Ar šo arī problēmām nevajadzētu būt)
• nodedzināt 1000 kalorijas 4 nedēļās (Šo stādīju uz labu laimi un atkal šis būs pavisam viegs mērķis)
• noskriet 5 reizes ar vidējo kilometra ātrumu zem 6 minūtēm un 20 sekundēm. (pagaidām uz lielu ātrumu nekoncentrējos, tāpēc redzēs, kā nu būs)

Interesanta iespēja ir izsludināt dažādas sacensības, kurās var piedalīties pat līdz 100 skrējējiem. Ja nu kāds Nike+ lietotājs mani lasa, lai atsaucas. Es labprāt vēlētos sacensties ar kādu par spīti tam, ka tikai nesen sāku.

Tādas tās, lietas. Pagaidām, man nav īpašu sasniegumu un līmenis ir zems, bet es ar laiku publiskošu savus sasniegumus plašākai auditorijai.

Tātad situācija uz šo brīdi:

• Tālākais skrējiens – 2,02 km
• Ātrākā jūdze – 10 minūtes 44 sekundes
• Kopā noskrieti 4,55 km 4 skrējienos
• Vidējais kilometra ātrums – 6 minūtes 28 sekundes

Es secinu, ka patiešām esmu galīgi zaudējis formu. Kādreiz varēju noskriet 6-7 km bez lieka diskomforta, tagad laikam paies visa vasara, kamēr atgūšu agrākās spējas. Atceros, ka parasti ap 3-4 km iestājās tāds brīdis, kad izjūtas ir vienādas ar skrējiena sākuma sajūtām – nav noguruma, enerģija ir diezgan un likās, ka varu skriet cik tik uziet. Nu man mēnesis vēl jāpaskrien īsie gabali līdz 3 km, tad jau varēs sākt domāt par ko vairāk.

Skrienam?

Atbalsti šo ziņu nobalsojot par to digg.lv

Kāpēc cilvēki skrien? Pēc ilgas darba dienas kad galva vairs nestrādā, labāk taču gulēt uz dīvāna un skatīties filmu. Tā taču ir pelnīta atpūta, vai ne? Lai cik tas nebūtu dīvaini, atbilde ir “nē”! Smadzenes sāk darboties labāk tieši tad, kad tām pietiek skābekļa. Sēžot uz dīvāna, Tu nepapildini skābekļa daudzumu organismā. To var izdarīt tikai aktīvi darbojoties. Ja būsi aktīvāks, tad varēsi daudz labāk iegaumēt svarīgu informāciju un radīt daudz jaunu ideju. Pēc mundra skrējiena cilvēks jūtās možāks un laimīgāks. Būs arī ar ko lepoties, jo ne katrs taču regulāri noskrien pusstundu vai pat vienu kilometru.

To tekstu es nočiepu no kaut kādas apavu reklāmas. Bet tas nav svarīgi; svarīgi ir tas, ka es vēlos sākt skriet un atgūt zaudēto vēdera formu. Un uz skriešanu mani ir pamudinājis iekosts ābols. Turklāt skriešana ir daudz efektīvāka noslodzes ziņā par braukšanu ar divriteni, kā arī lētāka, jo ir nepieciešami tikai apavi.

Un ne tikai iekosts ābols, bet arī “mīlestība uz skaitļiem un statistiku.”

Kad biju mazs onkulis, tad man ļoti patika sekot līdzi dažādām norisēm zīmējot vienkāršas diagrammas un tabulas. Skolā man burtnīcu malās dažkārt bija sazīmētas 4×10 rūtiņas, kurās es sekoju līdzi garlaicīgas stundas beigām iezīmēdams, katru pagājušo minūti un ziņodams par statusu pārējiem klasesbiedriem.

Līdzīgā veidā es gaidīju arī ziemassvētkus un jauno gadu un savu dzimšanas dienu. Kamēr mamma cepa pīrāgus es ķēpāju rūtiņas un gaidīju dāvanas. Tādā veidā es pats nemanot biju apjautis procentu un daļu burvību, kas man lieti noderēja matemātikas stundās.

Arī tagad esmu apmāts ar skaitļiem. Ja braucu ar divriteni, tad sekoju līdzi vidējam ātrumam, nobrauktajiem kilometriem un prātā prognozēju ierašanās laiku kaimiņu ciemā. Esmu statistikas maniaks. Man patīk no zoles rezultātiem izveidot diagrammu ar punktu dinamiku laikā un citus brīnumus.

Statistika mani vienmēr spējusi motivēt, jo skaitļi nemēdz melot un pievilt, drīzāk mana neprecīzā aritmētika galvā aizšauj garām, bet tabulas vienmēr ir uzticams informācijas avots.

Agrāk, kad biju slaidāks un jaunāks mēdzu no rītiem skriet un regulāri braukāt ar divriteni. Skolas skriešanas pārbaudījumos man nebija nekādu problēmu saņemt visaugstākos vērtējumus gan sprinta distancēs, gan garajos gabalos. 12.klasē man bija sačakarēts kuņģis un kuņģa čūla, bet tad es to vēl nezināju. Ārsts teica, ka jebkura lielāka slodze varēja novest pie pamatīgām problēmām ar vēderu.

Pēc 100 metru sprinta kad biju noskrējis savu sīvāko sāncensi un kad pārskrēju 10 soļus pāri baltajai finiša līnijai, pēkšņi sajutos mega vai pat giga slikti un aizgāju maliņā pavemt. Sajūtas nebija no labākajām un pat sporta skolotāja nespēja konstatēt, kas man kaiš, kopš tā laika vairs necentos sevi pārpūlēt līdz maksimālajai robežai. Bija vēl viena reize, kad vajadzēja skriet, bet arī tad man palika slikti un tā nu es vairs neskraidīju vispār.

Brīvdienās skrēju kopā ar savu draugu, viņš dzīvoja blakus ciemā. Attālums starp ciemiem, gar jūras krastu ir apmēram 7 kilometri, bet mana māja atradās vēl pusotru kilometru no jūras. Izskrējām vienā laikā un skrējām viens otram pretī. Interesanta skriešana, ja redzi, ka tev pretī kūņojas mazs punkts, kurš ik brīdi paliek lielāks. Satiekoties vidū turpinājām ceļu uz manām mājām, kur iedzērām tēju un gaidījām viņa senci, lai tas atbrauktu pakaļ ar mašīnu.

Pavisam sen bija tāds laiks, kad skrēju no rītiem pirms skolas kopā ar savu tēvu. Sākumā skrējām pavisam nedaudz kilometru vai divus, tikai, lai varētu pamosties, ieskriet dušā un doties katrs savās darīšanās. Svētdienas atstājām gulēšanai, bet sestdienās izdomājām īpaši interesantas skriešanas trases gar jūru un vēl lielākos gabalos. Reiz noskrējām gandrīz 8 kilometrus tikai prieka pēc, jo rīts bija skaists un negribējās griezties atpakaļ.

Tagad pēc vairāk kā 5 gadu (man tā sanāca, ja ne vairāk) slinkošanas vēlos šo skriešanas lietu atsākt no jauna. Bet kā jau lielākajai daļai ļaužu uz pasaules, man nepatīk agri celties un vakarā vajadzīgs kaut kāds stimuls, lai dotos ārā skriet. It sevišķi dzīvojot Rīgā, kur manā uztverē skriešana ir galīgi neinteresanta salīdzinot ar gleznainu skatu jūras malā.

Es domāju, ka esmu atradis veidu, kā sevi motivēt un panākt to, ka manī no jauna atdzimst sāncensības gars. Ar kuņģa čūlu esmu vairāk vai mazāk izrēķinājies un pēc pēdējiem starpgadījumiem slimnīcās, man vairs nav bijušas nekādas problēmas. (Situ pie koka un spļaudos).

Tātad esmu atradis risinājumu motivācijas problēmai. Risinājums saucas Nike+iPod sport kit.

Kas tas ir?
Tas ir mazs sensors, kuru ievieto sporta apavos un kurš fiksē sensora kustības paātrinājumu un spēj izrēķināt skriešanas distanci, ātrumu un nodedzinātās kalorijas. Informācija tiek sūtīta uz iPod nano (der abas paaudzes), kur tā tie parādīta uz displeja, kā arī tiek dotas mutiskas atskaites par vidējo ātrumu maigā sievietes balsī. (Tas nav joks).

Komplektā ietilpst sensors un uztvērējs, kas tiek pievienots pie iPod doka. Kad nākamo reizi tiek sinhronizēts iPods tad tiek piedāvāta iespēja skriešanas datus aizsūtīt uz Nikeplus lapu. Un nike plus lapā jau sākas pavisam interesantas lietas.

Šīs ierīces lietotāji atzīst, ka labākais šajā visā ir tieši Nike lapa. Kas tajā ir tik īpašs? (iesaku noskatīties demonstrācijas video, kas ir sadaļā Support/Tutorials)

Lapā parādās katra skrējiena dinamika un skriešanas ātruma izmaņas skrējiena gaitā. Ir iespējas salīdzināt savu rezultātu ar citu skrējēju rezultātiem. Ir iespējas rīkot nelielas sacensības ar citiem skrējējiem. Ir iespējas izvirzīt dažādus paša definētus mērķus. Piemēram, es vēlētos noskriet vismas 30 kilometrus mēnesī. Katru reizi, kad tiks pievienoti jaunie dati nike lapa parādīs vai esam uz pareizā ceļa, un ieteiks pasteigties vai atvilkt elpu.

Tātad ir pieejama visa iespējamā informācija par skrējieniem, iespējams sekot līdzi savam progresam un ātruma rekordiem.

Cik tas maksā?
Jūs neticēsiet – 29 $. Es piektdien dodos uz Brēmeni un tur iegādāšos šo verķi par 29 eiro, jo es nespēju atrast Capital mājas lapā informāciju par to, vai viņi Latvijā tādu pārdod, turklāt LV cena visdrīzāk būtu 30 Ls vai vairāk.

29 eiro ir smiekla nauda ierīcei, kas spēj paveikt šādas brīnumu lietas. Turklāt tiem skeptiķiem, kas šaubās par precizitāti tiek iespēja pielāgot kalibrāciju noskrienot fiksētus 400 vai vairāk metrus, piemēram, stadionā un sensors iemācīsies vēl precīzāk noteikt katra skrējēja skriešanas īpatnības.

Nevaru vien sagaidīt, kad tikšu pie šīs interesantās ierīces; sākšu skriet un dalīties ar iespaidiem jau pēc nedēļas.