Jau sen biju noskatījis pamācību/recepti, kurā apskaidrots, kā pagatavot kraukšķīgo medus cāli, līdzīgu, kādu iespējams nobaudīt GanBei iestādījumā.

Šodien es, lasot soļus no pamācības, biju asistents medus cāļa gatavošanai mūsu virtuvē. Mērce mums sanāca gandrīz identiska tai, kāda tiek pasniegta restorānā, taču cāļi bija tikai attāli līdzīgi. Novērojumi liecina, ka vista ir jāgriež lielākos gabalos, nekā tas šķiet nepieciešams, jo vārot eļļā apjoms samazinās un mazākie gabali sanāk pārāk kraukšķīgi.

Ja neskaita to, ka cepot tiek izniekots pamatīgs daudzums eļļas, tad šādu maltīti pagatavot var salīdzinoši īsā laikā, un tas nav nemaz tik sarežģīti.

Nesen jau minēju, ka atradu vērtīgu pamācību, kā pagatavot suši – izskatās, ka “ekonomiskās krīzes apstākļos” kulinārā tēma kļūst populāra :).

Vēl varu atgādināt “recepti” no saviem krājumiem – kā garšīgi pagatavot kukurūzu: vārītas kukurūzu vālītes.

Ilustrācijas foto no lapzeme.wordpress.com

Blogā blog.sapnis.com atradīsiet gan atbildi, gan foto ilustrācijas tam, kā soli pa solim pagatavot suši. Zinu, ka cilvēkiem laiku pa laikam ienāk prātā šādu lietu pamēģināt, un tad nu notiek meklēšanās pa ārzemju internetiem un nervu bendēšana.

Šoreiz nekas nav jāmeklē viss ir paskaidrots vienkāršā valodā, ar praktiskiem ieteikumiem. Pastāstīts arī par to, kur un kādus rīsus pirkt, kas parasti ir viena no lielākajām problēmām – ja nav riktīgie rīsi, tad rezultāts manāmi atšķirsies no restorānos ēstā.

Tagad tik prasās iepirkt visas mazās figņas :)

Kā pagatavot suši?

Vakar iegādājos un esmu ļoti priecīgs par savu jaunāko austiņu pirkumu – “Apple iPod In-Ear headphones”. Līdz šim nekad nebiju īpaši lietojis šāda veida (In-Ear) austiņas, kuras sanāk ne tikai vienkārši ielikt ausī, bet pat iestumt nedaudz tajās iekšā.

Laikam jau kāds būs pamanījis arī to, ka man patīk iepirkt austiņas visiem dzīves gadījumiem.

Man jau ir skriešanas ausis, lielās mājās sēdēšanas ausis un tagad ir lieliskas ausis ikdienai.

Pelēkā, ausī liekamā, daļa ir no gumijas, un komplektā ir trīs dažādu izmēru gumijas, lai derētu katrai ausij. Tiklīdz kā uzliku austiņas pamanīju, ka iestājas patīkams klusums. Arī sēžot tramvajā apkārt ir miers un bērziņš. Un, kad ieslēdzas mūzika, tad bauda ir pilnīga. Aizveram acis un skaļais tramvajs ir nojaušams tikai no krēsla vibrācijas.

Pašas austiņas ir gan mazākas, gan vieglākas par standarta iPod austiņām. Tās labi turas ausīs un ir gandrīz nemanāmas.

draugiem.lv/radio ir tik primitīvs kā akmens.

Veči, kas jūs internetā nekad neesat bijuši? Vai jūs nezināt, ka jums, kā sociālajam tīklam pienāktos veidot sociālo radio? Izskatās, ka pašlaik tur ir uzlikta draugu veidotāju kolektīva(ā) mūzikas liste, kura vienkārši tiek translēta visiem, kuri vēlas to pieciest.

Jau iepriekš esmu rakstījis par Prāta Vētru un viņu pēdējo singlu – Ja tikai uz mani tu paskatītos.

Tagad, ir iespēja noskatīties arī klipu. Jāsaka, ka kopumā izskatās pat ļoti labi.

Kopš esmu iegādājies viņu jaunāko albumu esmu sapratis, ka tas nav tas, ko biju gaidījis, bet tas noteikti ir labākais PV albums kopš “Veronikas.” Ir dažas dziesmas, kuras uzreiz iekrīt galvā (piemēram, Bronza), bet pārējās ir interesanti paklausīties pāris reizes. Taču tā noteikti nav tāda mūzika, kuru esmu gatavs klausīties ikdienā.

Normālu recenziju varat izlasīt pie nopietnāka mūzikas pazinēja – Prāta Vētra ‘Tur kaut kam ir jābūt’ (4/5)

Iedomājieties, ja būtu tāda programma, kuru uzstādot datorā jūs kļūtu par mazliet labāku cilvēku.

Tāda programma ir radīta – folding@home.

folding@home piedāvā kļūt par zinātnieku sabiedroto un palīdzēt risināt olbaltumvielu telpiskās savākšanas procesus. Varbūt nav tik svarīgi saspringt par zinātniskiem terminiem, īsumā — darbinot šo programmu tiek iegūta informācija, kuru iespējams izmantot lai atrastu zāles pret: vēzi, Alcheimeru, Parkinsona slimību, govju trakumsērgu, cistisko fibrozi un daudzām citām slimībām.

Sveiki!

Šis ir jaunais onkulis.com dizains. Tagad ir pavisam nopietns iemesls iznākt no RSS lasītāja un atnākt paskatīties šo lapu dzīvajā.

Man patīk, ceru, ka arī jums ies pie sirds. Izmaiņas lapas iekšās – kodā nav lielas, bet kopējais izskats, manuprāt, ir mainījies diezgan radikāli.

Nākamais solis ir pilnīga šīs lapas latviskošana un jau pavisam drīz arī tas tiks nokārtots.

Es plānoju, ka šim dizainam būs garš un laimīgs mūžs, jo es vairāku mēnešu garumā nevarēju interneta plašumos atrast sev tīkamu wordpress tēmu un šaubos, ka tāda kādreiz parādīsies. Tāpēc vienīgais, ko es varu darīt ir ņemt savas ierobežotās CSS un dizainēšanas prasmes un mēģināt radīt tādu bloga dizainu, kas atbilst manām iecerēm.

Un šoreiz esmu trāpījis tuvāk kā jebkad. Kā jau sapratāt šī joprojām ir K2 tēma tikai ar nelieliem CSS pārveidojumiem uz Vengeance pusi. Ir vēl pāris sīkas nepilnības, kas tiks novērstas laika gaitā, bet par kaitinošākajiem negludumiem ziņojiet komentāros.

iegriezos tuvējā maksimā un pārlaidu acis pāri sulu plauktiem. Man iegaršojusies ābolu sula. Karstais vasaras laiks ir panācis to, ka esmu iemīlējies ābolu sulā. Jā, tajā pašā, kuru vēl pirms pāris gadiem nicināju, kā otršķirīgu. Tikai tagad es saprotu, cik akls ir bijis mans naids, pret šo kartona kārbā iesprostoto, skurbinošo dzērienu.

Man ienāca prātā, ka neesmu redzējis nevienu pētījumu, par ābolu sulām – un tā nu es nolēmu kategorizēt savus garšas pārdzīvojumus.

Es pamatā neesmu no sulu dzērājiem. Pats gardākais dzēriens man vienmēr būs piens – piens labi sader ar jebkuriem cepumiem un citiem saldiem niekiem. Piens sader vienlīdz labi ar tortēm un pienu var uzdzert arī kartupeļu biezenim – gandrīz jebkuram ēdienam.

No sulām man agrāk garšoja ananāsu sula, bet nu ābolu sula ir ieguvusi stabilu vietu aiz piena. Es laikam esmu kļuvis par apple fanātu, tikai man patīk citi āboli.

Bet nu pie sulas pakām. (šeit ir tikai tās, kas pieejamas Maksimā, tāpēc pētījums iespējams turpināsies, kad būšu iepircis vēl citas ābolu sulas)

Sambai nosaukumā ir nektārs – tas manām garšas kārpiņām nozīmēja: “atšķaidīta sula.” Samba negaršo daudz sliktāk par pārējām pakas sulām, to dzerot lielos daudzumos, nejūt sulas iedarbību uz zobiem (tā mēdz būt stiprākām sulām). Domāju, ka šo sulu vairs nepirkšu, jo tā tomēr nav tik jaudīga kā citas sulas. (lai gan tas varētu būt tāpēc, ka šo dzēru tieši pēc Cido xl)
Augļu saturs 50% un nesatur konservantus. Pievienota citronskābe un fruktozes-glikozes sīrups. Ražotājs Gutta.

Apzinīgs jaunietis labākajos gados meklē mītnes vietu Rīgā ilgākam laikaposmam.

Meklēju dzīvokli, der mazs un pietiek arī ar vienistabas dzīvokli. Būtu labi, ja būtu mēbelēts. Nemeklēju neko ekskluzīvu. Cenai nav jābūt asprātīgai, pietiks ar saprātīgu. Ja ir ko piedāvāt, tad sūtiet uz, augstāk redzamo, epastu.

Paldies, ka uzklausījāt!

sakiet, ko gribiet, bet tas aparāts tomēr ir burvīgs bez gala. un šeit ir jaunās reklāmas arī burvīgas bez gala. pirmā reklāma otrā reklāma trešā reklāma

es nesen konstatēju, ka man ļoti patīk šķirstīt labus žurnālus. Vai zināt kādi ir labi žurnāli? Tie ir tādi žurnāli, kuros ir daudz bilžu un fotogrāfiju. Tie ir tādi žurnāli, kuri drukāti uz augstvērtīga papīra, kuram pieskaroties rodas sajūtas par to, cik žurnāls ir augstvērtīgs (jau pēc papīra vien). Tikai kā otrais seko saturs. Vismaz ar mani tā ir. (zinu, jau zinu – ne viss ir zelts, kas spīd)

Labu lasāmvielu var itin labi atrast interneta plašumos ārējās zemēs, tāpēc jau uzreiz nav jāpērk žurnāls. Tajā pašā Rīgas Laikā ir daži labi rakstiņi, kuri ir tulkoti vai balstīti uz New Yorker, The Daily Mirror (un kurus varēja izlasīt arī internetā) rakstiem. Tāpēc rakstu vēlreiz, nav ne vainas izvēlēties žurnālus pēc “cepurēm.”

Regulāri iepērku Fotokvartālus. Man ir visi numuri izņemot pirmo. Pēdējam numuram bija lielisks pielikums par fotografēšanu. Man patīk žurnāli, ja tajos ir daudz fotogrāfiju un šajā to ir īpaši daudz. Tas dod iespēju smelties jaunas idejas. Man patīk vērot interesantas fotogrāfijas un prātot, kā panākts viens vai otrs efekts. Gan jau ka atradīsies pa kādam brēcējam, kuram nepatīk Fotokvartāla raksti, arī es ne visiem 100% piekrītu, bet kā jau minēju – es pērku šo žurnālu savu acu priekam.

Nesen izmēģinājuma nolūkos iepirku vēl vienu šīs pašas izdevniecības “Neputns” žurnālu. Tas saucas Studija. Vēl pilnībā neesmu iepazinies ar žurnāla saturu, tik vien kā izšķirstījis cauri. Pēdējā numura tēma ir reālisms. Gribētu atgādināt, ka neesmu milzīgs mākslas speciālists un pazinējs, bet, piemēram, vienu no centrālajām intervijām izlasīju ar gardu muti. Tajā tiek intervēts mākslinieks Normunds Brasliņš. Intervija ilustrēta ar viņa darbu reprodukcijām. Man likās ļoti interesanti lasīt mākslinieka domas un vienlaikus vērot viņa darbus. Pilnīgi noteikti iesaku izlasīt šo interviju, ja kādam ir tāda iespēja.

Vēl viens žurnāls, kuru es iepērku kādas 3-4 reizes gadā :) ir vecais labais National Geographic. Brīžiem, gan gribētos to nosaukt par Global Photographic, jo viena no lielākajām vērtībām ir fotogrāfijas no visas pasaules, gan atvērumos, gan tajos paplašinātajos atvērumos, kad panorāmas foto ir gandrīz 4 lapaspušu platumā. Arī šis žurnāls labi kalpo, kā fotoskola. Aprīļa NG ir ļoti interesants raksts par to, kā āfrikas tradicionālā mūzika ir ietekmējusi popkultūru. Īsos vārdos atstāstot lietas būtība ir tāda, ka nav gandrīz neviena žanra uz šīs pasaules, kurā nebūtu aizguvuma no afroamerikāņu mūzikas pasaules. Vienkārši fantastiska ir arī viena no šī raksta ilustrācijām. Pilna laika līnija ar hronoloģisku sadalījumu, kurā attēloti ne tikai lielie mūzikas žanri, bet arī stili un tos pārstāvošie izpildītāji. Ilustrācija ir izvietota uz 3 lapaspusēm tāpēc tur ir ko papētīt katram mūzikas mīlim. Raksts par hip-hopa kultūru ir pieejams arī NG mājas lapā tiesa gan es neatradu to laika līniju, kas ir drukātajā žurnāla versijā. National Geographic - Hip-hop planet

Vēl jāpiemin, ka līdz manām rokām nonācis arī aprīļa Veto par žurnālu līdz šim zināju tikai tik daudz, kā vien to, ka tāds eksistē. Kāds no Veto lasītājiem Mārtiņš par žurnālu saka, ka tas ir kā cerība “jaunai inteliģences paaudzei.” Nezinu, cik pamatots ir šāds apgalvojums, bet varu pateikt tik to, ka man ļoti patika vāka materiāls. :) es to domāju gauži vienkārši – papīrs ir nenormāli forši sataustāms. patīkami gluds un maigs. Bet ja nopietni, tad starp Veto rakstiem man acīs iekrita Gustava Terzena raksts par rokmūziku – patiesi aizraujoša lasāmviela.

Visbeidzot es šodien iepirku arī maija Rīgas Laiku. Vēl neesmu paguvis izlasīt, bet ieskatījos ar vienu aci – itin labs, protams. Iepirku šo visu lasāmvielu laicīgi, jo došos padzīvoties pa Vāciju. Un, lai ceļā pavadītais laiks netiku izšķiests – nodarbošos ar veco labo lasīšanu.

[papildināts
Pilnīgi aizmirsu par Ilustrēto Zinātni, labi, ka atcerējos, tas nu reiz ir viens ellīgi labs laika kavēklis. Manuprāt, Ilustrētā Zinātne komentārus neprasa - populārzinātnisks izdevums, kurā raksti var būt par jebkuru no dabaszinātņu tēmām un arī ārpus tām. Un svarīgākais šajā lietā ir tas, ka rakstus svešā jomā iespējams lasīt jebkuram nezinātājam un vienlaikus tie būs saistoši arī jomas speciālistiem.]
Te ir jums
no onkuļa jautājums: “kādus labus žurnālus jūs vēl varētu man ieteikt?”

Grieķu dievu dzimtaskoks visā tā plašumā un daiļumā. Mēs taču visi zinām, kas notiek meksikāņu seriālos? Tas viss ir pupu mizas salīdzinājumā ar seno grieķu elkiem. Ja nu gadījumā kāds raksta kādu garadarbu par un ap to laiku nenāktu par sliktu saprast kurš kuram ir radinieks. Šeit palīdzēs pilnīga grieķu dievu radurakstu shēma. Shēmā var klikšķināt uz katra dieva un nonākt attiecīgajā wiki lapā, lai noskaidrotu sīkāk kāpēc Zevam, piemēram, bija sakari ar savām māsām Dēmetru un Hēru. Katrā ziņā, lasot ar šādu tabulu, sengrieķu literatūrai parādās papildu smeķis. ludios.org/science/greekgods/image

Sevišķi svarīgi tas varētu būt tiem, kas grasās skatīties filmu 300. Jums taču gribētos saprast visas tās dievu lietas, lai nekas nebūtu neskaidrs skatoties filmu? Lai gan skatoties īsreklāmu (treileri) varu garantēt, ka skaidrs nebūs nekas :)

Imdb informācija liecina, ka pirmizrāde Latvijā ir 7 dienas vēlāk kā Igaunijā, savukārt Austrālijā, Vācijā, Portugālē, Austrijā un Somijā tā ir vēl nedēļu vēlāk. (jokaini vai ne?)

Pavisam nesen lejuplādēju MS Office Publisher 2007 Trial versiju un Adobe Photoshop CS2 trial versiju, abos norādīju savu pilno officiālo epasta adresi. Tā laikam bija kļūda.

OK. ir jārēķinās, ka nāks oficiālais spams. Atnāca arī, bet tad atskrēja arī spama kategorijā ntie epasti, par tēmu fotožops un MS office. Katrā ziņā tie epasti nebija no abām minētajām kompānijām sūtīti. Pārāk dīvaina sakritība, lai tā būtu sakritība.

Secinājums viņiem tur tiem lielajiem ir smaga informācijas noplūde un nav jēgas dot labos epastus šitiem šmurguļiem.

šis ieraksts sākotnēji tika rakstīts onkulis muld sadaļai, bet apdomājot tika ievietots arī te

šeit ir sarakstīts pēdējais nekas, turpmāk visi bez pamatojuma rakstītie un ultrasubjektīvie, citiem nepieņemamie ieraksti tiks rakstīti sviesta cibā. Šeit fīds. Te es rakstīšu visu to pašu ko agrāk un nekas nemainīsies tikai samazināsies iespēja uzskriet uz “nevērtīgiem” teksta gabaliem, jo viss nepamatotais sviests būs tur kur jau daudzi dzen sviestu. Šeit adrese. Tur es varēšu izkliegties neviena nelasīts, kā mežā, kā pret sienu. Šeit fīds. Es ceru, ka neviens mani tur netraucēs. Šeit adrese. Līdz ar šo brīdi es pasludinu šo lapu par brīvu no sviesta, aizspriedumiem, pārgalvīgiem apgalvojumiem, rasisma, populisma un citiem ismiem, kas mājo katrā kārtīgā samaitātā latvieša prātā. Šeit fīds. lai gan no otras puses es tā atkal padomāju, ka 這裡將改變什麼, un viss būs pa vecam.