Autors: Mareks Ruskuls / CC BY-NC-SA 3.0

Vakar pavadījām lielisku rudens brīvdienu laivojot pa Gauju. Fotografēju ar filmiņnieku tāpēc bildes vēl mazliet jāuzgaida.

Kad braucām garām Spriņģu iezim (Līgatnē), pamanījām, ka pie klints stāv 6 vai 7 bērni (pēc auguma spriežot, skolas pirmo klašu vecumā) un cītīgi ar mietiem skrāpē smilšu iezi. Blakus viņiem stāv tēvainis treniņtērpā un vienā mierā kopā ar bērneļiem strīķē iezi ar mietu.

Tādu nekaunību es sen nebiju redzējis. Kad blakus laivā sēdošie sāka stāstīt, ka tā nav labi rīkoties, pretī saņēmām tekstus krievu valodā, ka nekas slikts tas nav, ka tā nav mūsu darīšana. Es patiešām biju šokā – kaut kas neiedomājams!

Neko prātīgu es pateikt nespēju, nebija arī dižas jēgas, viņiem pilnīgi neinteresēja mūsu stāstītais. Visa krieveļu varza ar tēvu (?) priekšgalā turpināja skrāpēt klintī savus vārdus it kā nekas nebūtu noticis.

Mēs jau esam pieraduši, ka klintis ir viscaur norakstītas – ir uzraksti gan latviešu, gan krievu valodā. Es līdz šim domāju, ka to dara bērni, kuri ir bez uzraudzības un kuriem ir slikti vecāki, kas viņus nav pienācīgi audzinājuši.

Izskatās, ka ir cilvēki, kuri ne tikai nemāca bērniem, kā ir jāuzvedas, bet arī māca viņiem pilnīgas aplamības.

Šodien es, lasot soļus no pamācības, biju asistents medus cāļa gatavošanai mūsu virtuvē. Mērce mums sanāca gandrīz identiska tai, kāda tiek pasniegta restorānā, taču cāļi bija tikai attāli līdzīgi. Novērojumi liecina, ka vista ir jāgriež lielākos gabalos, nekā tas šķiet nepieciešams, jo vārot eļļā apjoms samazinās un mazākie gabali sanāk pārāk kraukšķīgi.

Ja neskaita to, ka cepot tiek izniekots pamatīgs daudzums eļļas, tad šādu maltīti pagatavot var salīdzinoši īsā laikā, un tas nav nemaz tik sarežģīti.

Nesen jau minēju, ka atradu vērtīgu pamācību, kā pagatavot suši – izskatās, ka “ekonomiskās krīzes apstākļos” kulinārā tēma kļūst populāra :).

Vēl varu atgādināt “recepti” no saviem krājumiem – kā garšīgi pagatavot kukurūzu: vārītas kukurūzu vālītes.

Ilustrācijas foto no lapzeme.wordpress.com

Laikam jau kāds būs pamanījis arī to, ka man patīk iepirkt austiņas visiem dzīves gadījumiem.

Man jau ir skriešanas ausis, lielās mājās sēdēšanas ausis un tagad ir lieliskas ausis ikdienai.

Pelēkā, ausī liekamā, daļa ir no gumijas, un komplektā ir trīs dažādu izmēru gumijas, lai derētu katrai ausij. Tiklīdz kā uzliku austiņas pamanīju, ka iestājas patīkams klusums. Arī sēžot tramvajā apkārt ir miers un bērziņš. Un, kad ieslēdzas mūzika, tad bauda ir pilnīga. Aizveram acis un skaļais tramvajs ir nojaušams tikai no krēsla vibrācijas.

Pašas austiņas ir gan mazākas, gan vieglākas par standarta iPod austiņām. Tās labi turas ausīs un ir gandrīz nemanāmas.

Iepakojums kā vienmēr ir līmenī :)

Secinājumi

Iesakāms pirkums. Par šādu vidēji augstu cenu tiek laba skaņas kvalitāte (labāka kā klasiskajām iPod austiņām) un neticams trokšņu izolēšanas līmenis. Noteikti esmu apmierināts ar pirkumu.

Cena Capital veikalā – 29 Ls

draugiem.lv/radio ir tik primitīvs kā akmens.

Veči, kas jūs internetā nekad neesat bijuši? Vai jūs nezināt, ka jums, kā sociālajam tīklam pienāktos veidot sociālo radio? Izskatās, ka pašlaik tur ir uzlikta draugu veidotāju kolektīva(ā) mūzikas liste, kura vienkārši tiek translēta visiem, kuri vēlas to pieciest.

Nē, tas neies krastā! Viss tas smēliens, no profilu statistikām, jums ir jāliek lietā. Apciemojiet kaut vai last.fm. Pamācieties, kā to lietu darīt. Izveidojiet mūzikas gaumes noteicēju/salīdzinātāju, pielāgoto radio staciju – vienalga, ko, kas izmantotu jūsu potenciālu – daudzos lietotājus.

Šis radio nav solis uz priekšu, bet gan solis uz deviņdesmitajiem gadiem, kad cilvēki lietoja winamp un veidoja paši savas radio stacijas.

par radio uzzināju un vienojos kopīgā dziesmā ar Ernestu.

Tagad, ir iespēja noskatīties arī klipu. Jāsaka, ka kopumā izskatās pat ļoti labi.

Click here to view the embedded video.

Kopš esmu iegādājies viņu jaunāko albumu esmu sapratis, ka tas nav tas, ko biju gaidījis, bet tas noteikti ir labākais PV albums kopš “Veronikas.” Ir dažas dziesmas, kuras uzreiz iekrīt galvā (piemēram, Bronza), bet pārējās ir interesanti paklausīties pāris reizes. Taču tā noteikti nav tāda mūzika, kuru esmu gatavs klausīties ikdienā.

Normālu recenziju varat izlasīt pie nopietnāka mūzikas pazinēja – Prāta Vētra ‘Tur kaut kam ir jābūt’ (4/5)

Tāda programma ir radīta – folding@home.

folding@home piedāvā kļūt par zinātnieku sabiedroto un palīdzēt risināt olbaltumvielu telpiskās savākšanas procesus. Varbūt nav tik svarīgi saspringt par zinātniskiem terminiem, īsumā — darbinot šo programmu tiek iegūta informācija, kuru iespējams izmantot lai atrastu zāles pret: vēzi, Alcheimeru, Parkinsona slimību, govju trakumsērgu, cistisko fibrozi un daudzām citām slimībām.

Zinu ka pasaulē ir dažādi dalīto aprēķinu projekti un katrs var izvēlēties kādā jomā palīdzēt. Skolas laikā man likās forši šifrēt radio signālus no galaktikas nostūriem, lai atrastu citas dzīvības formas. Nu tas periods ir aiz kalniem. Ir nopietnākas lietas, kuras darīt.

Šī programma lieto datora neizmantotos resursus laika sprīžos, kad jūs esat aizgājis pusdienās, vai jums ir 5 minūšu pauzes, vai arī jūs darba laikā nodarbojieties ar frīsbija spēlēšanu biroja telpās.

folding@home ir visu laiku ieslēgta un seko līdzi tam, kā jūs lietojat datoru. Un brīžos, kad dators netiek maksimāli nodarbināts programma dara labu darbu visai cilvēcei.

Es šajā projektā biju iesaistījies jau sen, bet nopietni atsāku tikai pirms pāris nedēļām, kad sapratu, ka mans laptops gan filmu skatīšanās laikā, gan citos brīžos principā stāv dīkstāvē, jo jaudas pietiek ar kaudzi.

Noderīga lapa ir Latvijas komandas biežāk uzdoto jautājumu sadaļa. Tur ir atbildes uz visiem tipiski skeptiskajiem jautājumiem, kādi varētu rasties mūžīgi aizdomīgajiem latviešiem.

Kā jau statistikas maniakam, man arī atlec neliels prieciņš, man ir iespēja sekot līdzi dažādiem grafikiem, tabulām un līknēm, kurās ir atzīmēts mans un Latvijas komandas progress. Iespēja vienlaikus palīdzēt un sacensties ar citiem projekta dalībniekiem.

Latvijas komanda (kods 41587) pašlaik ir nokritusi uz 101. vietu. Ja arī tev rūp mūsu komandas liktenis un šis pasākums šķiet gana svarīgs lai iztērētu 2 minūtes šīs programmas uzstādīšanai, tad uz priekšu:

1. Lejupielādē folding@home
2. Ievadi savu segvārdu
3. Atceries norādīt, ka esi Latvijas komandā (pie komandas jāraksta 41587)
4. Priecājies, kā tava karma zaļo un plaukst

Noderīgs resurss Latvijas folding@home komandas mājas lapa – folding.lv.

Par folding@home ir rakstījuši arī:

• blog.sapnis.com – Saloki man kādus proteīnus
• aiz.miga.lv – dalīto aprēķinu projekti

Nobalso par šo rakstu

foto autors Ted Rheingold

Man bieži jautā, lai es palīdzu un aktivizēju kādu no antivīrusu programmām, kuras nāk komplektā ar svaigi iepirktu datoru.

Parasti šī dāvana nāk no veikala un beidzas pēc noteikta termiņa. Lai aktivizētu ir nepieciešams iegādāties licenci un pat ja tas nav īpaši dārgi, es uzskatu, ka tas ir lieki.

Parastais rīcības plāns ir noskaidrot, kādas ir datora lietotāja vēlmes un censties pierādīt, ka mājas apstākļos var iztikt arī ar bezmaksas risinājumu.

Trīs labākie un visbiežāk lietotie bezmaksas pretvīrusu rīki ir: AntiVir, AVAST, un AVG.

Šīs trīs programmas nav ideālas, un to bezmaksas versijas nav paredzētas lietošanai darba vajadzībām. Bezmaksas versijas ir atļauts legāli lietot tikai privātajos – mājas datoros.

Pats jau vairākus gadus lietoju AntiVir. Programma lieki nenoslogo datora resursus un labi padara savu darāmo. Pazīstu cilvēkus, kuri dod priekšroku AVG. Domāju, ka antivīrusa izvēle ir tikai gaumes jautājums, jo svarīgākais, lai darbs ir padarīts. AntiVir līdz šim nav mani pievīlis, tāpēc neredzu iemeslu lietot un mēģināt kādu citu produktu.
Tikko konstatēju, ka uz mājas laptopa vispār nav nekādas antivīrusu programmas. Stāv tikai Vista un knābā graudus.

Cilvēkam, kas kaut nedaudz prot apieties ar datoru vajadzētu būt spējīgam pašam uzstādīt jaunu pretvīrusu programmu.

Ieteicamais uzstādīšanas princips:

1. lejupielādē izvēlēto programmu;
2. atbrīvojies no vecās programmas (divas antivīrusu programmas uz viena datora parasti nekad nedraudzējas);
3. darbini lejuplādēto failu un izpildi to, kas rakstīts instalēšanas vednī;
4. berzē rokas.

Nobeigumā es vēlētos dzirdēt lietotāju pieredzi par minētajām programmām. Ja uzskatāt, ka ir kāds labāks bezmaksas risinājums mājas vajadzībām tad es priecāšos to uzzināt.

Ja pagājušā gada sākumā Ugunslapsu lietoja 23,2% no visiem interneta lietotājiem Eiropā, tad gada beigās lietotāju skaits jau pieaudzis līdz 28%. Varbūt skatoties grafikā tā neizskatās, bet, manuprāt, tas ir ļoti straujš kāpums – vesela piektā daļa lietotāju ir nākusi klāt gada laikā.

dati no XiTi Monitor

Pētījumu aģentūra XiTi Monitor ir apkopojusi datus arī par atsevišķām valstīm. Progresīvākā Eiropas valsts laikam varētu būt Somija, jo tur Ugunslapsu lieto gandrīz puse jeb 45,4% no visiem lietotājiem.

dati no XiTi Monitor

Ja salīdzina datus starp Baltijas valstīm, tad redzams, ka igauņi atkal mums ir priekšā, bet leiši turās kādu gabalu aiz muguras.

Starp citu arī šis raksts tika rakstīts lietojot Mozilla Firefox.

Ziņas avots

1.solis Lūk šāda lieta parādās, ja teksts tiek rakstīts komentāru ailē, vai arī kādā epasta programmā. Uzspiežam uz sarkani pasvītrotā vārda un atrodam sadaļu Languages un pēc tam Add dictionaries…

2. solis Atvērsies jauna lapa, kurā būs garš alfabētisks valodu saraksts. Sarakstā atrodam Install un droši spiežam ar pelīti.

3. solis Atvērsies jauns un mazs logs, kas aicinās pēc 3 sekundēm uzstādīt jauno latviešu valodas vārdnīcu. Lai apstiprinātu savu vēlmi jāspiež Install Now.

.

4. solis Atvērsies jauns logs, kurā dažu sekunžu laikā automātiski tiks lejuplādēta latviešu valodas vārdnīca. Lai izmaiņas stātos spēkā būs jāizslēdz un jāieslēdz Firefox. To visērtāk var izdarīt nospiežot piedāvāto pogu Restart Firefox.

5. solis Viss kārtībā! Tagad redzot pasvītrotu latviešu valodas vārdu spiežam labo peles taustiņu uz tā, sarakstā izvēlamies Languages un pie Latvian ieliekam ķeksi. Pēc tam varam izbaudīt gudro ugunslapsu, kura pasvītros tikai jokainos un nepareizos vārdus.

Šis ir jaunais onkulis.com dizains. Tagad ir pavisam nopietns iemesls iznākt no RSS lasītāja un atnākt paskatīties šo lapu dzīvajā.

Man patīk, ceru, ka arī jums ies pie sirds. Izmaiņas lapas iekšās – kodā nav lielas, bet kopējais izskats, manuprāt, ir mainījies diezgan radikāli.

Nākamais solis ir pilnīga šīs lapas latviskošana un jau pavisam drīz arī tas tiks nokārtots.

Es plānoju, ka šim dizainam būs garš un laimīgs mūžs, jo es vairāku mēnešu garumā nevarēju interneta plašumos atrast sev tīkamu wordpress tēmu un šaubos, ka tāda kādreiz parādīsies. Tāpēc vienīgais, ko es varu darīt ir ņemt savas ierobežotās CSS un dizainēšanas prasmes un mēģināt radīt tādu bloga dizainu, kas atbilst manām iecerēm.

Un šoreiz esmu trāpījis tuvāk kā jebkad. Kā jau sapratāt šī joprojām ir K2 tēma tikai ar nelieliem CSS pārveidojumiem uz Vengeance pusi. Ir vēl pāris sīkas nepilnības, kas tiks novērstas laika gaitā, bet par kaitinošākajiem negludumiem ziņojiet komentāros.

Man ienāca prātā, ka neesmu redzējis nevienu pētījumu, par ābolu sulām – un tā nu es nolēmu kategorizēt savus garšas pārdzīvojumus.

Es pamatā neesmu no sulu dzērājiem. Pats gardākais dzēriens man vienmēr būs piens – piens labi sader ar jebkuriem cepumiem un citiem saldiem niekiem. Piens sader vienlīdz labi ar tortēm un pienu var uzdzert arī kartupeļu biezenim – gandrīz jebkuram ēdienam.

No sulām man agrāk garšoja ananāsu sula, bet nu ābolu sula ir ieguvusi stabilu vietu aiz piena. Es laikam esmu kļuvis par apple fanātu, tikai man patīk citi āboli.

Bet nu pie sulas pakām. (šeit ir tikai tās, kas pieejamas Maksimā, tāpēc pētījums iespējams turpināsies, kad būšu iepircis vēl citas ābolu sulas)

Sambai nosaukumā ir nektārs – tas manām garšas kārpiņām nozīmēja: “atšķaidīta sula.” Samba negaršo daudz sliktāk par pārējām pakas sulām, to dzerot lielos daudzumos, nejūt sulas iedarbību uz zobiem (tā mēdz būt stiprākām sulām). Domāju, ka šo sulu vairs nepirkšu, jo tā tomēr nav tik jaudīga kā citas sulas. (lai gan tas varētu būt tāpēc, ka šo dzēru tieši pēc Cido xl)
Augļu saturs 50% un nesatur konservantus. Pievienota citronskābe un fruktozes-glikozes sīrups. Ražotājs Gutta.

Grand. Jau nosaukums ir to vērts. Grand. Arī nektārs, bet garša tāda hmm daudz bagātīgāka, ir feina buķete. Auksta garšīgāka par siltu. Kad dzer siltu var sajust to saldumu, kas sašpricēts pakā. Ražota no ābolu biezsulas vismaz 50% un diemžēl satur kaut kādus saldinātājus – aspartāms (fenilalanīna avots), acesulfāms K. Sula ir pasterizēta, kas nozīmē to, ka no ābolu vērtīgajiem vitamīniem neko diži daudz neiegūsiet. Ražots kaut kur Polijā.

Cido XL. 100% ābolu sula. (ko tas patiesībā nozīmē, laikam zina tikai viņi) Šo sulu esmu dzēris viesbiežāk, ērtā iepakojuma dēļ. Jāsaka, ka tagad, kad esmu noprovējis arī citas sulas cido xl, vairs nešķiet tik garda. Es pat teiktu, ka tā noteikti nav labākā no sulām. Garša ir laikam viscentrākā un izteiktākā no visām. (Jūs taču zināt, ko nozīmē “centra” garša?) Nu lūk, tas, ka sula ir centra iespējams, kaut kādā veidā liecina, ka tā ir dabīga. Katrā ziņā tā ir gatavota no koncentrāta. Trīs āboļi par garšu un viens par to, ka 100% sula. Nesatur konservantus, tikai ūdens un sula. Ražotājs precīzi nav norādīts. Ražots kaut kur ES, pēc Cido pasūtījuma.

Gutta Max. Ābolu nektārs. Daudz saldāka par Cido XL, tas pateicoties fruktozes-glikozes sīrupam. Atskatoties uz visām šīm sulām šī pretendē uz gardākās titulu, lai gan joprojām nav pati pilnība (pataupīsim sparu, kvalitatīvākām sulām stikla iepakojumos :). Augļu saturs 50% un protams, ka nesatur konservantus. Ražotājs Gutta.

Gutta Ābolu un balto vīnogu sula. Vēl saldāka par gutta max, tas dēļ vīnogām. Šķebinoši salda. Sulas saturs 100%. Sazin kāda ir ābolu/vīnogu proporcija. Nesaturot konservantus un arī cukura piedevas klāt neesot liktas. Ideja laba, saldumam izmantot vīnogu sulu, bet šoreiz laikam pāršauts pār strīpu jo dzēriens ir supersalds.

Pfanner ābolu limonāde. Gribēju nomēģināt, jo kaut kas līdzīgs ir pieejams Vācijā – visur, kur tirgo kolu, fantu un sprite ir nopērkama arī ābolu limonāde. Ābolu limonādei ir divas interesantas iezīmes – garšīga tā ir tikai tad, kad to dzer atdzesētu un, kad ir saglabājušies burbuļi. Ja pērkat lielu pudeli, karstā dienā no plaukta, tad būsiet vīlies, jo silts dzēriens ir negaršīgs un pēc laika visdrīzāk pazudīs burbuļi un nāksies no sulas kaut kā atbrīvoties. Tātad – auksta ir dzerama. Ražota Austrijā, augļu saturs 60%.

Cido ābolu sula. Tas pats, kas lielajā pakā, tikai ar skrūvējamu korķīti. Dzēru aukstu un auksta ir garšīgāka par to sulu, kas lielajā pakā, bet visdrīzāk, ka vienādas temperatūras apstākļos garšo vienādi, jo sula droši vien ir tā pati. :) (viens ābolītis nost par neekonomisko iepakojumu)

Secinājumi
Esmu pārdzēries ābolu sulas. Ābolu sulas ir garšīgas, bet labākās vēl neesmu rūpīgi notestējis. Pērkot ābolu sulu iesaku rūpīgi pārdomāt, kādu vēlaties, ja vāju un saldu suliņu tad Guttas Samba ir tieši laikā, ja tādu tehniski tīru, tad ņemiet Cido, jo šiem vienīgajiem ir 100% sula. Guttas sulas vispār ir pārsvarā saldākas.

Meklēju dzīvokli, der mazs un pietiek arī ar vienistabas dzīvokli. Būtu labi, ja būtu mēbelēts. Nemeklēju neko ekskluzīvu. Cenai nav jābūt asprātīgai, pietiks ar saprātīgu. Ja ir ko piedāvāt, tad sūtiet uz, augstāk redzamo, epastu.

Paldies, ka uzklausījāt!

Labu lasāmvielu var itin labi atrast interneta plašumos ārējās zemēs, tāpēc jau uzreiz nav jāpērk žurnāls. Tajā pašā Rīgas Laikā ir daži labi rakstiņi, kuri ir tulkoti vai balstīti uz New Yorker, The Daily Mirror (un kurus varēja izlasīt arī internetā) rakstiem. Tāpēc rakstu vēlreiz, nav ne vainas izvēlēties žurnālus pēc “cepurēm.”

Regulāri iepērku Fotokvartālus. Man ir visi numuri izņemot pirmo. Pēdējam numuram bija lielisks pielikums par fotografēšanu. Man patīk žurnāli, ja tajos ir daudz fotogrāfiju un šajā to ir īpaši daudz. Tas dod iespēju smelties jaunas idejas. Man patīk vērot interesantas fotogrāfijas un prātot, kā panākts viens vai otrs efekts. Gan jau ka atradīsies pa kādam brēcējam, kuram nepatīk Fotokvartāla raksti, arī es ne visiem 100% piekrītu, bet kā jau minēju – es pērku šo žurnālu savu acu priekam.

Nesen izmēģinājuma nolūkos iepirku vēl vienu šīs pašas izdevniecības “Neputns” žurnālu. Tas saucas Studija. Vēl pilnībā neesmu iepazinies ar žurnāla saturu, tik vien kā izšķirstījis cauri. Pēdējā numura tēma ir reālisms. Gribētu atgādināt, ka neesmu milzīgs mākslas speciālists un pazinējs, bet, piemēram, vienu no centrālajām intervijām izlasīju ar gardu muti. Tajā tiek intervēts mākslinieks Normunds Brasliņš. Intervija ilustrēta ar viņa darbu reprodukcijām. Man likās ļoti interesanti lasīt mākslinieka domas un vienlaikus vērot viņa darbus. Pilnīgi noteikti iesaku izlasīt šo interviju, ja kādam ir tāda iespēja.

Vēl viens žurnāls, kuru es iepērku kādas 3-4 reizes gadā :) ir vecais labais National Geographic. Brīžiem, gan gribētos to nosaukt par Global Photographic, jo viena no lielākajām vērtībām ir fotogrāfijas no visas pasaules, gan atvērumos, gan tajos paplašinātajos atvērumos, kad panorāmas foto ir gandrīz 4 lapaspušu platumā. Arī šis žurnāls labi kalpo, kā fotoskola. Aprīļa NG ir ļoti interesants raksts par to, kā āfrikas tradicionālā mūzika ir ietekmējusi popkultūru. Īsos vārdos atstāstot lietas būtība ir tāda, ka nav gandrīz neviena žanra uz šīs pasaules, kurā nebūtu aizguvuma no afroamerikāņu mūzikas pasaules. Vienkārši fantastiska ir arī viena no šī raksta ilustrācijām. Pilna laika līnija ar hronoloģisku sadalījumu, kurā attēloti ne tikai lielie mūzikas žanri, bet arī stili un tos pārstāvošie izpildītāji. Ilustrācija ir izvietota uz 3 lapaspusēm tāpēc tur ir ko papētīt katram mūzikas mīlim. Raksts par hip-hopa kultūru ir pieejams arī NG mājas lapā tiesa gan es neatradu to laika līniju, kas ir drukātajā žurnāla versijā. National Geographic - Hip-hop planet

Vēl jāpiemin, ka līdz manām rokām nonācis arī aprīļa Veto par žurnālu līdz šim zināju tikai tik daudz, kā vien to, ka tāds eksistē. Kāds no Veto lasītājiem Mārtiņš par žurnālu saka, ka tas ir kā cerība “jaunai inteliģences paaudzei.” Nezinu, cik pamatots ir šāds apgalvojums, bet varu pateikt tik to, ka man ļoti patika vāka materiāls. :) es to domāju gauži vienkārši – papīrs ir nenormāli forši sataustāms. patīkami gluds un maigs. Bet ja nopietni, tad starp Veto rakstiem man acīs iekrita Gustava Terzena raksts par rokmūziku – patiesi aizraujoša lasāmviela.

Visbeidzot es šodien iepirku arī maija Rīgas Laiku. Vēl neesmu paguvis izlasīt, bet ieskatījos ar vienu aci – itin labs, protams. Iepirku šo visu lasāmvielu laicīgi, jo došos padzīvoties pa Vāciju. Un, lai ceļā pavadītais laiks netiku izšķiests – nodarbošos ar veco labo lasīšanu.

[papildināts
Pilnīgi aizmirsu par Ilustrēto Zinātni, labi, ka atcerējos, tas nu reiz ir viens ellīgi labs laika kavēklis. Manuprāt, Ilustrētā Zinātne komentārus neprasa - populārzinātnisks izdevums, kurā raksti var būt par jebkuru no dabaszinātņu tēmām un arī ārpus tām. Un svarīgākais šajā lietā ir tas, ka rakstus svešā jomā iespējams lasīt jebkuram nezinātājam un vienlaikus tie būs saistoši arī jomas speciālistiem.]
Te ir jums
no onkuļa jautājums: “kādus labus žurnālus jūs vēl varētu man ieteikt?”

Nē tā nav saule vai jūras zvaigzne. Tas ir dibens, brūnā acs – sauciet kā gribiet.

Kilgors Trauts ir Kurta Vonegūta (1922-2007) alter ego.

Sevišķi svarīgi tas varētu būt tiem, kas grasās skatīties filmu 300. Jums taču gribētos saprast visas tās dievu lietas, lai nekas nebūtu neskaidrs skatoties filmu? Lai gan skatoties īsreklāmu (treileri) varu garantēt, ka skaidrs nebūs nekas :)

Imdb informācija liecina, ka pirmizrāde Latvijā ir 7 dienas vēlāk kā Igaunijā, savukārt Austrālijā, Vācijā, Portugālē, Austrijā un Somijā tā ir vēl nedēļu vēlāk. (jokaini vai ne?)

OK. ir jārēķinās, ka nāks oficiālais spams. Atnāca arī, bet tad atskrēja arī spama kategorijā ntie epasti, par tēmu fotožops un MS office. Katrā ziņā tie epasti nebija no abām minētajām kompānijām sūtīti. Pārāk dīvaina sakritība, lai tā būtu sakritība.

Secinājums viņiem tur tiem lielajiem ir smaga informācijas noplūde un nav jēgas dot labos epastus šitiem šmurguļiem.

šis ieraksts sākotnēji tika rakstīts onkulis muld sadaļai, bet apdomājot tika ievietots arī te

Vēl dažus mirkļus pirms tam, kad redzēju viņas galvu es vēroju mazos šķembu gabaliņus, kas bija salipuši ar piķi vienotā masā. Asfalta ziboņa nomierina, tā liek atcerēties, ka kusties uz priekšu, ja tu kusties uz priekšu tad tas nozīmē, ka esi dzīvs, ka esi elpojoša un dzīva būtne.

Tanti es redzēju tikai uz pāris sekundes daļām. Es pat nesapratu, ka tā ir tante. Nenākas bieži redzēt tantes, kuras guļ ielas vidū. Sākumā pat nenojautu, ka tā ir cilvēciska būtne. Savādā, nedabiskā poza kādā gulēja ķermenis nevēstīja neko labu. Ar pāris sekundes daļām pietika, lai es instinktīvi paspētu novērst skatu no tā, kas bija palicis no tantes galvas.

Vai jūs zināt kā izskatās sašķaidīts arbūzs? Varbūt būtu vērts kādreiz kādu arbūzu sašķaidīt, tad jūs varētu iedomāties ko redzēju es. Katrā ziņā labāk ir redzēt sašķaidītu arbūzu nevis to, ko redzēju es. Lakatā bija pārpalikums no tantes galvas. Nekas daudz tur nebija. Aiz rumpja bija palicis tik vien kā arbūzu biezenis ar dažiem lielākiem gabaliem.

Šis ir veltījums tev, tante ar arbūza galvu. Es nezinu vai debesīs ir internets, bet ceru, ka tu neļaunojies, ja pavēstu par tevi visiem saviem lasītājiem. Nāve ir dabiska parādība.

Laikam tāpēc, ka nāve ir dabiska ikdienas sastāvdaļa, policisti, kas stāvēja tālāk uz trotuāra pat necentās paslēpt tantes ķermeni ar siltu segu no mazu bērnu un citu garāmgājēju acīm. Cik gan sarežģīti var būt izstāstīt mazam bērnam ko ielas vidū dara guļošā tante ar arbūza galvu?

Tante, es ceru, ka neļaunojies uz mani par to, ka tā aprakstu tevi. Galu galā es tevi iepazinu tikai tādu kā pārējie nejaušie garām gājēji un garāmbraucēji.

Mēs nāvi varam iepazīt tikai garāmejot.

2:22.5 Jo nāves bangas bija mani apņēmušas (..)