Gribu padalīties ar vienu starpgadījumu, kas mani pamatīgi nokaitināja.
Vakar pavadījām lielisku rudens brīvdienu laivojot pa Gauju. Fotografēju ar filmiņnieku tāpēc bildes vēl mazliet jāuzgaida.
Kad braucām garām Spriņģu iezim (Līgatnē), pamanījām, ka pie klints stāv 6 vai 7 bērni (pēc auguma spriežot, skolas pirmo klašu vecumā) un cītīgi ar mietiem skrāpē smilšu iezi. Blakus viņiem stāv tēvainis treniņtērpā un vienā mierā kopā ar bērneļiem strīķē iezi ar mietu.
Tādu nekaunību es sen nebiju redzējis. Kad blakus laivā sēdošie sāka stāstīt, ka tā nav labi rīkoties, pretī saņēmām tekstus krievu valodā, ka nekas slikts tas nav, ka tā nav mūsu darīšana. Es patiešām biju šokā - kaut kas neiedomājams!
Neko prātīgu es pateikt nespēju, nebija arī dižas jēgas, viņiem pilnīgi neinteresēja mūsu stāstītais. Visa krieveļu varza ar tēvu (?) priekšgalā turpināja skrāpēt klintī savus vārdus it kā nekas nebūtu noticis.
Mēs jau esam pieraduši, ka klintis ir viscaur norakstītas - ir uzraksti gan latviešu, gan krievu valodā. Es līdz šim domāju, ka to dara bērni, kuri ir bez uzraudzības un kuriem ir slikti vecāki, kas viņus nav pienācīgi audzinājuši.
Izskatās, ka ir cilvēki, kuri ne tikai nemāca bērniem, kā ir jāuzvedas, bet arī māca viņiem pilnīgas aplamības.
24. podkāsts podraide.lv
jaunākie komentāri