Jau labu laiku neviens H&M pa ceļam nav trāpījies, bet atmiņā tas palicis, kā lēto t-kreklu veikals. Tagad dzīvojot Kambodžā esmu ziņās pamanījis vairākus notikumus, kas liek pārdomāt, vai kādreiz vispār vēlos spert kāju kādā H&M veikalā.

Šeit divi piemēri:

• Cambodia: ‘Forced Overtime’ Claim in H&M Mass Fainting
• Mass faintings at H&M factory in Cambodia 

Vai ievērojāt, ka raksti tapuši ar pāris mēnešu starpību, tātad pēc pirmā incidenta nav veiktas nekādas darbības, lai ģībšanas neatkārtotos?

Kad staigāsi apkārt savā jaunajā H&M džemperī atceries, ka visticamāk to izgatavojusi kāda nepilngadīga meitene no Kambodžas laukiem par 15 santīmiem stundā.

Tādas “masu ģībšanas” izklausās ļoti dīvaini, bet jāņem vērā, cik briesmīgos apstākļos cilvēkiem ir jāstrādā. Jau redzot kā rūpnīcu darbinieces ar smagajām mašīnām ved uz fabriku kļūst skaidrs, ka par darbinieku ērtības tur ir pēdējā vietā.

Šeit nopublicēts apkopojums par pēdējo mēnešu notikumiem – Cambodia: Mass Fainting in Garment Factories . 8. februārī tiek rīkots pasākums People’s Tribunal, pēc kura iespējams rūpnīcas paceltu minimālās algas rūpnīcās strādājošajiem.

Nevaru nepieminēt, ka nesen šajā pašā jautājumā tika apvainots arī Apple, kas jau paspēja publiskot savu piegādātāju atbildības programmu, kurā viņi ir publiskojuši lielāko daļu no saviem piegādes partneriem un iestājušies Fair Labor Association (FLA), kas turpmāk varēs veikt pārbaudes rūpnīcās (arī bez iepriekšējas saskaņošanas). Šo pārbaužu rezultāti būs publiski pieejami un izskatās, ka šajā jomā kompānija Apple grasās kļūt daudz atklātāka nekā līdz šim pierasts, pat salīdzinājumā ar citiem IT nozares uzņēmumiem.

Notikumi kā jau parasti virzās uz priekšu tikai pēc tam, kad izskanējis kāds nesmukums, un no H&M vēl būtu jāgaida aktīva rīcība, lai apstākļi viņu fabrikās uzlabotos.

Vispirms dažos vārdos par pēdējā laika notikumiem ap SOPA.

Pirms neilga laika interneta lietotāji tika baidīti ar SOPA. Īsumā, ja šie likumprojekti stātos spēkā, varas iestādēm palielinātos kontrole pār to, ko interneta lietotāji var un nevar lietot. Citiem vārdiem internetu būtu iespējams cenzēt un droši vien ir dzirdēts, ka ASV nav lielāka grēka par cenzūru. Kā jau gaidīts, internets iestājās pret SOPA un pat tik liela un apolitiska lapa kā wikipēdija piedalījās akcijā un uz vienu dienu sevi “nocenzēja” – lapa iekrāsojās melna un kļuva nelietojama. Līdz šim wikipēdija vienmēr bija stingri iestājusies pret jebkādu politiskā viedokļa paušanu. Senāts “ieklausījās” kopējā interneta lietotāju noskaņā un SOPA pagaidām paliek tikai aizrautīgu autortiesību aizstāvju galvās.

Īsi pēc SOPA nomētāšanas ar akmeņiem. Internetā pamanīju video par ACTA ar kuru salīdzinājumā SOPA esot pavisam nevainīgs, nevienu netraucējošs likums. Piedāvāju arī jums noskatīties šo video:

Click here to view the embedded video.

Ja vēlaties saprast vai video ir kāda saikne ar ACTA ir iespējams izlasīt ACTA pdf.

Lai situāciju padarītu krāšņāku izrādījās, ka nevienam nemanot arī Latvija šo likumu ir parakstījusi. Precīzāk, to parakstīja Latvijas vēstnieks Japānā. Igaunija vēl nav parakstījusi ACTA un līdz ar to izpelnījās manu un citu interneta lietotāju atzinību, kā progresīva valsts, bet izskatās, ka paraksts aizkavējās tikai likumisku iemeslu dēļ un citos apstākļos viņi būtu ACTA parakstījuši vienā laikā ar pārējām valstīm.

Polijas parlamenta deputātu protests pret ACTA

Ar šādu notikumu komplektu tika radīts ideāls tracis – daži interneta lietotāji momentā sāka izplatīt publiskus un personiskus apvainojumus pret Latvijas vēstnieku Japānā, daži metās apvainot Ārlietu ministriju, aktivizējās Facebook Pirātu partijas grupa utt.

Bija arī daži interesanti raksti blogos. No tiem, kurus es pamanīju man patika emuars.lv – Publiska vēstule EM:

Sveiki

Izlasot Jūsu oficiālo relīzi par ACTA parakstīšanu no Latvijas Republikas puses man ir radušies vairāki jautājumi, kuri mani satrauc, jo tie nekur nav izskaidroti.

Ņemot vērā, ka ACTA netiek precīzi izskaidrots autortiesību objekts kā arī nav atrunāts pārkāpuma samērības princips, gribu uzdot šādus jautājumus:

1. Vai gadījuma pieņemot ACTA normas, nepastāv iespēja, ka ja es nofilmēju mājas ballīti, kur fonā skan Justin Bieber jaunākais hīts un gribēdams padalīties ar saviem draugiem, nopublicēju šo video sociālajos tīklos, vai es būšu pārkāpis autortiesību likumu un esmu pakļauts sodam (pat ar brīvības atņemšanu un naudas sodu)?

2. Vai fotografējoties ar savu sievu Rīgas centrālstacijā, kur fonā ir redzamas fotoizstādes bildes un nopublicējot šo bildi savā draugiem.lv profilā, es gadījumā nebūšu pārkāpis ACTA normatīvas un potenciāli par to varu nonākt cietumā?

3. Vai samiksējot mājas ballītes vajadzībām mp3 miksu no divām legāli nopirktām dziesmām, saglabājot to datorā un paņemot līdzi to Tallink kruizā uz Stokholmu, nevar gadīties situācija, ka muitnieki pie robežkontroles man atņem datoru, jo tajā atrodama ar ACTA aizsargāts saturs?

un pēdējais jautājums:

Vai kāds no Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem (ja pieņem, ka viņs vai viņa nestrādā Universal Pictures vai RIAA) gūst kaut mazāku labumu no ACTA parakstīšanas? Ja jā – tad kādu?

Ar cieņu

Tam sekoja nosacīta atbilde, bet īstenībā neliels autortiesību bloga autornica.lv skaidrojums par ACTA no juridiskās puses – autornica.lv – Lasot ACTA: pirmās piezīmes Ar šo viedokli noteiki iesaku iepazīties, jo rakstījusi juriste Magda Papēde, kas specializējusies intelektuālā īpašuma tiesībās.

Secinājumi? Kā jau vienmēr nekas nav balts vai melns un patiesība ir kaut kur vidū. Šķiet, ka diskusija vēl turpinās un būtu interesanti lasīt plašākus pētījumus par šo tēmu. Kādi ir jaunākie raksti šajā jautājumā? Vienīgais, kas satrauc ir tā slepenība, kādā ACTA tika parakstīta, bez iepriekšējiem paziņojumiem un bez publiskas diskusijas par to, cik šāds likumu projekts Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem ir izdevīgs.

Galvenā vaina, manuprāt, ir jāuzņemas Latvijas ministriju runas cilvēkiem, kuriem vajadzēja pacensties un laicīgi sagatavot skaidrojumus, par to, kas ir ACTA, kāpēc mēs to parakstam un kāpēc ir/nav iemesls satraukumam. Bez pienācīgas informācijas cilvēkiem ir brīva telpa, kurā sākt kņadu.

Noteikti iesaku izlasīt “Why Iceland Should Be in the News, But Is Not” by Deena Stryker:

An Italian radio program’s story about Iceland’s on-going revolution is a stunning example of how little our media tells us about the rest of the world. Americans may remember that at the start of the 2008 financial crisis, Iceland literally went bankrupt.  The reasons were mentioned only in passing, and since then, this little-known member of the European Union fell back into oblivion.

As one European country after another fails or risks failing, imperiling the Euro, with repercussions for the entire world, the last thing the powers that be want is for Iceland to become an example. Here’s why:

Five years of a pure neo-liberal regime had made Iceland, (population 320 thousand, no army), one of the richest countries in the world. In 2003 all the country’s banks were privatized, and in an effort to attract foreign investors, they offered on-line banking whose minimal costs allowed them to offer relatively high rates of return. The accounts, called IceSave, attracted many English and Dutch small investors.  But as investments grew, so did the banks’ foreign debt.  In 2003 Iceland’s debt was equal to 200 times its GNP, but in 2007, it was 900 percent.  The 2008 world financial crisis was the coup de grace. The three main Icelandic banks, Landbanki, Kapthing and Glitnir, went belly up and were nationalized, while the Kroner lost 85% of its value with respect to the Euro.  At the end of the year Iceland declared bankruptcy.

Contrary to what could be expected, the crisis resulted in Icelanders recovering their sovereign rights, through a process of direct participatory democracy that eventually led to a new Constitution.  But only after much pain.

Geir Haarde, the Prime Minister of a Social Democratic coalition government, negotiated a two million one hundred thousand dollar loan, to which the Nordic countries added another two and a half million. But the foreign financial community pressured Iceland to impose drastic measures.  The FMI and the European Union wanted to take over its debt, claiming this was the only way for the country to pay back Holland and Great Britain, who had promised to reimburse their citizens.

Protests and riots continued, eventually forcing the government to resign. Elections were brought forward to April 2009, resulting in a left-wing coalition which condemned the neoliberal economic system, but immediately gave in to its demands that Iceland pay off a total of three and a half million Euros.  This required each Icelandic citizen to pay 100 Euros a month (or about $130) for fifteen years, at 5.5% interest, to pay off a debt incurred by private parties vis a vis other private parties. It was the straw that broke the reindeer’s back.

What happened next was extraordinary. The belief that citizens had to pay for the mistakes of a financial monopoly, that an entire nation must be taxed to pay off private debts was shattered, transforming the relationship between citizens and their political institutions and eventually driving Iceland’s leaders to the side of their constituents. The Head of State, Olafur Ragnar Grimsson, refused to ratify the law that would have made Iceland’s citizens responsible for its bankers’ debts, and accepted calls for a referendum.

Of course the international community only increased the pressure on Iceland. Great Britain and Holland threatened dire reprisals that would isolate the country.  As Icelanders went to vote, foreign bankers threatened to block any aid from the IMF.  The British government threatened to freeze Icelander savings and checking accounts. As Grimsson said: “We were told that if we refused the international community’s conditions, we would become the Cuba of the North.  But if we had accepted, we would have become the Haiti of the North.” (How many times have I written that when Cubans see the dire state of their neighbor, Haiti, they count themselves lucky.)

In the March 2010 referendum, 93% voted against repayment of the debt.  The IMF immediately froze its loan.  But the revolution (though not televised in the United States), would not be intimidated. With the support of a furious citizenry, the government launched civil and penal investigations into those responsible for the financial crisis.  Interpol put out an international arrest warrant for the ex-president of Kaupthing, Sigurdur Einarsson, as the other bankers implicated in the crash fled the country.

But Icelanders didn’t stop there: they decided to draft a new constitution that would free the country from the exaggerated power of international finance and virtual money.  (The one in use had been written when Iceland gained its independence from Denmark, in 1918, the only difference with the Danish constitution being that the word ‘president’ replaced the word ‘king’.)

To write the new constitution, the people of Iceland elected twenty-five citizens from among 522 adults not belonging to any political party but recommended by at least thirty citizens. This document was not the work of a handful of politicians, but was written on the internet. The constituent’s meetings are streamed on-line, and citizens can send their comments and suggestions, witnessing the document as it takes shape. The constitution that eventually emerges from this participatory democratic process will be submitted to parliament for approval after the next elections.

Some readers will remember that Iceland’s ninth century agrarian collapse was featured in Jared Diamond’s book by the same name. Today, that country is recovering from its financial collapse in ways just the opposite of those generally considered unavoidable, as confirmed yesterday by the new head of the IMF, Christine Lagarde to Fareed Zakaria. The people of Greece have been told that the privatization of their public sector is the only solution.  And those of Italy, Spain and Portugal are facing the same threat.

They should look to Iceland. Refusing to bow to foreign interests, that small country stated loud and clear that the people are sovereign.

That’s why it is not in the news anymore.

Šeit īss video par to, kas jauns nācis klāt:

Click here to view the embedded video.

Apkopojums par visām funkcijām ir pieejams šeit – About Gmail’s new look

Ir pagājis laiks un man ir bijusi iespēja diskusijam.lv izmēģināt iPods.lv/live ietvaros, kā arī esmu diezgan ilgu laiku lietojis disqus.com Kambodžas blogā un dažas dienas esmu darbinājis livefyre.com šajā blogā (zināmākā lapa, kas lieto livefyre.com ir thenextweb.com).

Piedāvāju aplūkot salīdzinājumu pēc svarīgākajiem komentēšanas sistēmu kritērijiem:

Ja ir vēl kādi svarīgi faktori, vai kāda komentēšanas sistēma kuru nepieciešams iekļaut tabulā, dodiet ziņu komentāros.

Sinhronizācija ar wordpress nozīmē vairākas lietas, pirmkārt, ir gatavs wordpress spraudnis, otrkārt visi komentāri tiek saglabāti, gan wordpress datubāzē, gan uz servisa servera. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī var pārtraukt lietot servisu un turpināt lietot parastos wordpress komentārus, jo tie visi būs pieejami līdzīgi kā pirms sistēmas uzstādīšanas.

Bilžu pievienošana nozīmē, ka komentārā var ievadīt ne tikai tekstu, bet arī attēla failu.

Dzīvā komentēšana nozīmē to, ka lietotājs, kas atrodas lapā un lasa rakstu vai diskusiju var redzēt, ka ir pievienots jauns komentārs bez lapas pārlādēšanas.

Latviešu valodas atbalsts disqus.com ir pieejams, taču dažkārt tas ir greizs.

Vairāk par diskusijām.lv ir rakstījis Kristaps – diskusijam.lv – draugiem.lv veidota komentāru platforma Interneta medijiem

Tiek apgalvots, ka pat iesācēji spēs ievietot fotogrāfijā jaunus objektus, lai kopējā aina izskatītos dabiski. Turklāt dažos gadījumos cilvēkiem būšot grūti noteikt, ka fotogrāfija ir uzlabota.

Click here to view the embedded video.

Saite uz video: Rendering Synthetic Objects into Legacy Photographs

Researcher Kevin Karsch and his team at the University of Illinois at Urbana-Champaign are developing a software system that lets users easily insert objects into photographs, complete with convincing lighting and perspective. The system is astonishingly effective–to see it in action, watch their demo video.

Avots: laughingsquid.com

Click here to view the embedded video.

Saite uz video: Autumn in Sigulda (HD).

Video autors ir Kārlis Keiris, kurš jau vairākus gadus aizraujas ar lidmodelismu un filmēšanu no gaisa. Siguldas video filmēšanā izmantots paštaisīts lidmodelis ar spārnu platumu 1,5m. Tas aprīkots ar Full HD kameru, kura iemūžināja skaisto rudens ainavu Siguldā.

Lidmašīnas kontrolei izmantotas speciālas brilles ar LCD ekrāniem, lai reālajā laikā redzētu to pašu, ko lidmašīna filmē no gaisa. Šāda pieeja ļauj nodrošināt daudz precīzāku kontroli un kvalitatīvāku video. „Ar šīs tehnoloģijas palīdzību, skatītājam rodas tādas sajūtas, ka gaisā lidotu katrs pats kā putns” – tā Kārlis Keiris.

Lidmodelī ir uzstādīts autopilots, kurš nepieciešamības gadījumā atgriež lidmodeli atpakaļ uz sākumpunktu un pēc vajadzības stabilizē lidmodeli vēja brāzmās. Motoru darbību un lidmašīnas vadību nodrošina litija polimēru baterija, ko var atkārtoti uzlādēt stundas laikā. Lidojuma ilgums ir no 10 līdz 30 minūtēm, atkarībā no lidošanas ātruma.

Avots: sigulda.lv

Lai vēl vairāk kāpinātu “interesi” viņi pagaidām piedāvā beta versiju tikai ar ielūgumiem, pēc kuriem ir jāstāv rindā. Ja kāds jau ir paspējis palietot, gaidīšu komentārus par to, vai tas tiešām ir tā vērts.

Spied uz bildes, lai tiktu pie visa infografika.

Parasti birkas (badges) piešķir, jauniešiem domātos servisos, lai motivētu sacensties savā starpā un servisi tiktu lietoti ar lielāku regularitāti. Šoreiz Google skaidro, ka šādā veidā būs iespējams precīzāk piegādāt jaunas ziņas, kā arī lietotājam pašam būs vieglāk tikt pie sev nepieciešamajiem tematiem.

Lūk arī paskaidrojošais video klips, Google News Badges:

Click here to view the embedded video.

Pieņemu, ka daudziem šāds gājiens liksies lieks un traucējošs, tāpēc, lai sāktu lietot jauno funkciju ir jāpiekrīt, ka vēlies iesaistīties.

Var tikai nojaust, ka sāncensības gars un spēles elementi var parādīties arī citos Google servisos (Gmail?).

Nelieli izrāvumi no iztikas minimuma, kas minēti agardblogs.blogspot.com rakstā Iztikas minimums tuvplānā:

• Augļi un ogas – 9 grami dienā
• Zeķes – divi pāri gadā
• Krekls – viens gadā
• utt.

Pirms tam jau biju saskāries ar iztikas minimuma definīciju, bet bija derīgi atsvaidzināt atmiņu par to, kas veido šo skaitli. Galu galā iztikas minimums bieži tiek minēts komplektā ar minimālo algu (200 Ls), lai valstsvīri spētu iestāstīt, ka mēs dzīvojam lepni. Protams, ka lepni, ja pat tie, kas saņem minimālo algu “spēj” katru mēnesi atlikt malā nepilnus 33 Ls.

Kas tad raksturo Latvijas hipsterus? Secinot no pašu hipsteru Tvitera ierakstiem un vairāku blogeru rakstiem, var uzskatīt, ka hipsterus vieno uzturēšanās klubos Piens, Nabaklab un Miit, kafejnīcās Bonēra un Illy, Radio 101 klausīšanās, braukšana ar rūpīgi dekorētiem retro stila velosipēdiem, piemēram, ikgadējā tvīda braucienā, kā arī žurnālu Rīgas Laiks un Ir lasīšana. Izvēle par labu Rīgas Laikam izriet no hipsteru intereses par filozofiju, mākslu un dziļām pārdomām par dzīvi, savukārt Ir hipsteru interesi ir piesaistījis, pateicoties aktīvajai esamībai sociālajos tīklos un progresīvajam rakstīšanas stilam un tematikai.
politika.lv – Hipsteru izvēle

Pieglabāju šo rindkopu, lai pārliecinātos, vai pēc diviem gadiem būs, kas mainījies.

Alfiņa pilnajā vārdā ir Alfa Romeo 147.

Ja tev šķiet, ka esi piemērots kandidāts Alfas pirkšanai tad, varam piešķirt īpašo bloga lasītāju atlaidi šim pirkumam -5%.

Ja ir kādi jautājumi par auto komplektāciju vai stāvokli, tad izmantojiet komentāru formu zemāk.

Pārdodas auto labā tehniskā un vizuālā kārtībā. Ziemas riepu komplekts. Šī ir jaudīgā Alfas modifikācija ar 88 kW dzinēju. Nesmēķētāju salons, regulāri kopts un aprūpēts auto. Pārdodam sakarā ar braukšanu prom no valsts.

Tā pati Alfa, kas fotošopa dēļ izskatās zila.

Latvijas pasts uz Lieldienām ir sarīkojis interesantu akciju: katram twitter lietotājam ir iespējams bez maksas nosūtīt vienu īstu apsveikuma kartiņu - nosutipastkarti.lv

Akcija notiks līdz 18. aprīļa vakaram, tāpēc iesaku pasteigties un izmantot izdevību.

Akcijas noteikumi:

Lieldienu akcija tiek organizēta no 14. aprīļa līdz 18. aprīļa vakaram.

Akcijā var piedalīties tikai Twitter lietotāji.

Katrs Twitter lietotājs var nosūtīt vienu apsveikuma kartīti Latvijas teritorijas robežās.

Savienojot Twitter sociālo tīklu ar nosutipastkarti.lv, lietotājs automātiski sāk sekot Latvijas Pasta oficiālajam Twitter kontam @Latvijas_Pasts.

Apstiprinot apsveikuma saņēmēja datus, lietotājs automātiski paziņos saviem sekotājiem par šādu notikumu.

Starp citu, ņemot vērā pasākuma pietiekami universālo adresi, varētu domāt, ka tur nākotnē notiks arī citas kartiņu sūtīšanas akcijas, vai pat kāds reāls pakalpojums.

Lai arī esmu pārgājis pretinieku nometnē un ikdienā lietoju Apple Mac OS X, es priecājos, ka Microsoft cilvēki ir spēruši soli uz priekšu un tagad Windows lietotājiem būs labāks rīks ar kuru pārlūkot internetu.

Runā, ka ātrdarbības ziņā IE9 ir ātrāks pat par šī brīža līderi Google Chrome, praktiski gan neesmu šo faktu pārbaudījis.

Ņemot vērā, ka izmēģināt jaunu pārlūku ir pavisam viegli es iesaku vienkārši lejupielādēt jaunāko IE9 versiju un katram pašam pārliecināties par uzlabojumiem. Izmēģinot jauno pārlūku pusstundas garumā viedoklis par to izveidosies ātrāk nekā lasot garus aprakstus.

interneta pārlūku tendences

Mani novērojumi sekojot līdzi viedokļiem internetā un pētot ranking.lv un citas statistikas sistēmas ir tādi, ka Latvijā Mozilla Firefox vēl lieto pieraduma pēc, bet “ugunslapsas” popularitāte pamazām krītas, jo cilvēki labāk izvēlas Google Chrome, kas pret datora resursiem izturas krietni saudzīgāk.

Līdz Chrome uznācienam uz skatuves Firefox bija populārākais ceļš prom no Windows iebūvētā pārlūka, citi varianti (Opera, Safari) bija interesanti tikai šaurai lietotāju grupai. Tagad, kad noklusētais Windows pārlūks tehniski ir kļuvis par līdzvērtīgu pretinieku pārlūku cīņā, būs interesanti paraudzīties, cik būs tādu lietotāju, kas nemeklēs IE alternatīvas un kuru ikdienas vajadzībām pilnībā pietiks IE9.

IE9 statistika

Līdz šim interesentiem bija pieejama IE9 beta versija, kuru Latvijā pēc Gemius ranking.lv lietoja aptuveni 0,22% interneta lietotāji. (Precīzāk būtu teikt, ka 0,22% no visiem lapu skatījumiem tika veikti ar IE9 beta versiju).

ranking.lv

Līdz ar IE9 iznākšanu teorētiski straujāk vajadzētu pazust vecajām IE versijām, bet viss nav tik vienkārši. IE9 tieši nesamazinās IE6 un IE7 lietotāju apjomu, jo IE9 prieks tiek tikai Vistas un Windows 7 lietotājiem. Tas nozīmē, ka konservatīvos uzņēmumos un valsts iestādēs uz XP joprojām tiks darbināts IE6, 7 vai 8.

IE6

Mazliet ne par tēmu, bet pie viena gribēju pasūdzēties par IE6. Nesen uzzināju, ka, piemēram, automazgātuve AutoRings improvizētā interneta kafejnīcā saviem klientiem piedāvā piekļuvi internetam. Viss būtu jauki, ja vien tur pēc noklusējuma nebūtu uzstādīts Internet Explorer 6, kas iznāca pirms 10 gadiem un 10 gadi tehnoloģiju pasaulē ziņā ir līdzvērtīgs laika sprīdis veselam gadsimtam. Pirms desmit gadiem Latvijā internetu aktīvi lietoja aptuveni 16% iedzīvotāju un daļa to darīja ar iezvanpieeju. Bet, pateicoties dažu uzņēmumu tehniskajai atpalicībai, pat šodien, pēc 10 gadiem, 2% lapu skatījumu Latvijā tiek veikti ar IE6.

Info no facebook.com pasākuma lapas:

Visi interesenti un potenciālie konkursa dalībnieki aicināti uz diskusiju, kuras laikā tiks pārrunāts vai šobrīd pieejamie valsts budžeta dati ir iedzīvotājiem saprotami, vai iedzīvotāji orientējas nodokļu sistēmā Latvijā, un kāda ir dizaina un vizualizāciju loma, skaidrojot sarežģītas un „sausas” datu kopas. Pasākuma laikā tiks aplūkoti ārzemju un latviešu labākie piemēri valsts budžeta un nodokļu vizualizācijām, kā arī diskutēts par līdzīgām iespējām Latvijā. Pasākuma laikā bloga Ciparu nieze autors Jurģis Bērziņš dalīsies savā pieredzē, veidojot Latvijas valsts budžeta vizualizācijas.

Diskusijā piedalīsies LBAS tautsaimniecības eksperts Jānis Kajaks, bloga „Ciparu nieze” (ciparunieze.wordpress.com) autors Jurģis Bērziņš un pasākuma atbalstītāji – galerijas „Latviešu sapnis” mākslinieks Aigars Kauliņš (http://latviesusapnis.lv/)

Jau iepriekš ziņots, ka LBAS kampaņas ietvaros visi interesenti ir aicināti piedalīties nodokļu vizualizāciju konkursā – pētīt esošos nodokļus un nodokļu sistēmu, un veidot vizualizācijas, infografikas, zīmējumus vai citas ilustrācijas, kas parādītu nodokļu slogu vienkārši un uzskatāmi. Lai piedalītos konkursā līdz 23. martam jāsagatavo un jāiesūta nodokļu sistēmas vizuālu attēlojumu uz e-pastu konkurss@lbas.lv.

Konkursa nolikums un papildus informācija pieejama saitē: http://www.facebook.com/arodbiedribaslv?sk=app_4949752878.

Jau šobrīd interesantas vizualizācijas un noderīgus padomus var aplūkot LBAS Facebook lapā http://www.facebook.com/arodbiedribaslv.

Vienā no jaunākajiem rakstiem viņš apkopo tehnoloģiju pasaulē gūtās mācības. Iesaku izlasīt, tās ir vienkāršas un vērtīgas atziņas no cilvēka, kura ikdienas darbs ir sekot līdzi jaunākajiem tehnoloģiju notikumiem.

The Lessons of 10 Years of Talking Tech

P.S.

Pie reizes vēlējos atgādināt par šo video, kurā Deivids parodē Apple nīdējus un Samsung Galaxy Tab cienītājus.

Click here to view the embedded video.

Saite uz video.

Izskatās, ka galvenā problēma ir neprasme izskaidrot torņa būvēšanas nepieciešamību.

Pirmkārt, vai tornis ir patiešām nepieciešams?

Ziņu dienests īpaši šo jautājumu neizskaidroja. Es pieņemu, ka ziņu dienests nevar paskaidrot torņa nepieciešamību tāpēc, ka viņiem to nav varējuši izskaidrot “militāristi.” Vai tiešām nostrādāja klišeja? Militāristi, pieraduši, ka viņu pavēles izpilda, nespēj izskaidrot savas vajadzības – tornis ir vajadzīgs un, punkts, nekādu diskusiju?

Otrkārt, vai tornis ir kaitīgs videi un cilvēku veselībai?

Pieaicinātie speciālisti apgalvo, ka kaitīgums ir minimāls:

Aizsardzības ministrijas pieaicinātie speciālisti no Radiācijas drošības centra un Veselības inspekcijas sanāksmē skaidrojuši, ka novērošanas torņu ģeogrāfiskais izvietojums veidots tā, lai radara stars iestieptos jūrā un neskartu iedzīvotājus, tā starojums būšot mazāks nekā mobilajam telefonam un tādā garā.

(..)

Jūras novērošanas sistēma tiek būvēta tāda pati, kāda jau darbojoties Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Zviedrijā, Spānijā un citās ES dalībvalstīs. Tām jābūt savstarpēji savietojamām.
NRA, 2010. gada 7. maijs, Militāristi Apšuciemā būvēs torni

Treškārt, vai iedzīvotāji ir tiesīgi spriest par torņa radiāciju un ietekmi uz veselību?

Es pilnībā atbalstu, ka iedzīvotājiem ir tiesības vākt parakstus, lai torni celtu citā vietā. Var balsot pret torņa celšanu, ja nepatīk tā izskats, ja negribas bojāt kāpu joslu, ja negribas bojāt ainavu utt.

Bet. Vai drīkst balstot pret torņa celtniecību ar argumentu, ka radiācijas dēļ visi ciema iedzīvotāji mirs jauni? Sižetā, kā aktīvākie protestētāji, tika rādīta paaudze, kura izglītību ieguvusi padomju savienībā, laikā, kad skaitļojamās mašīnas bija ēku lielumā, aizņēma veselus stāvus utt. Paaudze, kura baidās no datoriem un interneta, tagad spriež, ka tornis ir veselībai kaitīgs.

Varbūt vācot protesta parakstus, būtu jāievieš atsevišķa aile ciema “radiācijas ekspertiem”? Ja ciema iedzīvotājs jūtas kā speciālists, tad viņam noteikti nebūtu bail aizpildīt mazu dabaszinātņu testu ar elementāriem fizikas un ķīmijas jautājumiem.