Archive | January, 2012

moto brauciens gar Mekongas upi

Kā jau Miks pagājušajā nedēļā rakstīja – esam nolēmuši vairāk ceļot ar mocīti. Gan tāpēc, ka tas ir ērti, gan tāpēc, ka tā var vairāk ieraudzīt un saprast Kambodžas vienkāršo ļaužu dzīvi :)

Tā kā Ķīniešu Jaunajam Gadam par godu skolā man bija brīva arī pirmdiena, tad nolēmām doties ceļā. Paskatījāmies kartē – un viss bija skaidrs. Gribam braukt uz Kratie – pilsētu, kurā var apskatīt upes delfīnus. Delfīni parasti upēs nedzīvo, tāpēc šie ir pavisam īpaši, un vispār, mums abiem delfīni ir patikuši vienmēr :). Bija skaidrs, ka pa lielajām šosejām, uz kurām noteikumi īsti nepastāv un visi brauc kā traki, braukt mums negribas. Atkal, paskatījāmies kartē un Mikam radās laba doma – gan Pnompeņa (kurā dzīvojam mēs) gan Kratie ir pie upes – domāts darīts, brauksim pa mazajiem celiņiem gar upi. Tādā veidā būs gan viegli iztikt bez kartes (tikai jāuzvaktē lai upe nepazūd), gan arī varēsim iztikt bez braukšanas pa šosejām.

Nu viss jau būtu labi… tikai… tas izrādījās tālāk, kā mēs varam paveikt. Tā kā manas mocīšu braukšanas prasmes vēl joprojām ir visai pieticīgas – nolēmu sēdēt Mika mocīša aizmugurē. Tas savukārt nozīmē, ka braucām lēnāk kā būtu varējuši. Beigu galā pēc 100 nobrauktiem kilometriem un sešām garām un karstām (vidējā temperatūra ap +33) stundām bijām tieši pusceļā – pilsētā ar nosaukumu Kampong Cham.

Kampong Cham ir neliela pilsēta (trešā lielākā Kambodžā, bet kopumā tikai nepilni 70 000 iedzīvotāju), tajā ir dažas viesnīcas un viesu nami, daži restorāni ar (kā izrādās) fantastiski garšīgu ēdienu, franču koloniālā arhitektūra un Tilts. Par tiltu ir atsevišķs stāsts – tas ir bambusa tilts, kas ik gadu tiek celts no jauna. Lietus sezonā tiltu aizskalo upes ūdeņi, bet sausajā sezonā to uzbūvē no jauna. Tilts ir varen izturīgs – pa to var braukt arī automašīnas, bet reāli pārsvarā brauc desmitiem mocīšu un riteņu.

Par franču novērošanas torni, sarunām ar cilvēkiem uz prāmja, bērniem ceļmalās un skatiem, kas brīžiem bija TIK fantastiski, ka pārsteidza un lika apstāties, es jums nestāstīšu. Pasakot vārdos tas neatstāj vajadzīgo varenības, izsmalcinātības, vienkāršības un pārsteigumu efektu. Bet ja nu ir vēlme, tad mazliet no redzētā varat apskatīt te:

Read full story · Comments { 9 }

ar mopēdu uz Udongu

Izlēmām aizvien aktīvāk ceļot apkārt ar mopēdu, jo šķiet, ka tas ir labākais veids, lai redzētu to, kas notiek šajā valstī.

Mēs aizripinājāmies līdz Udongai, kas atrodas aptuveni 45 kilometrus no Pnompeņas. Vēlamies soli pa solim iegūt iemaņas, un pamazām kāpināt braukšanas apjomus, lai varētu doties vairāku dienu braucienos pa visu valsti. Zane šoreiz bija bez mocīša, viņa sēdēja aizmugurē un aktīvi māja un smaidīja visiem, kas mūs pa ceļam sveicināja – un parasti sveicina gandrīz visi, kas atrodas ceļa tuvumā. Un parasti ceļa tuvumā var sastapt gandrīz visus ciema iedzīvotājus.

Udonga šajā blogā jau vienu reizi ir pieminēta, jo šo pašu posmu esmu veicis arī velobraucienā Udonga – Pnompeņa, kopā ar Zanes kolēģiem.

Te Zane: no savas puses vēl gribēju piebilst, ka… Zinām, zinām – te nekas sen nav publicēts, bet tas tikai tādēļ, ka Ziemassvētku un Jaunā gada iespaidi bija un ir TIK lieli, ka tos grūti aprkastīt. Tāpēc tagad sākam ar nesanāku notikumu – jau šajā gadā, braucienu uz Udongu. Kā jau Miks rakstīja, braucām ar mazu mocīti pa nelieliem grants ceļiem. Pa ceļam izbaudījām pilnu komplektu ar “Kambodžiskām” lietām – redzējām, kā mazgā zirgus un govis, redzējām, kā daudz dažādi bērni laiž pūķi, abās ceļa pusēs vērojām nodzeltējušus rīsu laukus un palmas. Braucām pa ceļu, pa kuru paredzēts braukt mašīnām abos virzienos, bet reāli var izbraukt tikai viens mocītis. Bijām Udongas templī, tieši pie ierašanās templī mūs sagaidīja divi vietējie zēni, kas gluži kā jau ierasts, nāca mums līdzi un stāstīja, kurā gadā, kas ir celts, kāpēc celts un kuram karalim par godu. Tā kā templis atrodas kalnā tad no tā pavērās fantastiski skaists skats uz Kambodžas laukiem. Atpakaļ ceļā nopirkām divus arbūzus – tik mazus kā lielākais Latvijas tomāts. Atgriezāmies priecīgi un apmierināti – nolēmām arī turpmāk tuvāko apkārtni apskatīt ar mocīti.

 

Read full story · Comments { 2 }

video reportāža no Siem Reap

Pirms dažiem mēnešiem mēs pavadījām sešas aizraujošas dienas aplūkojot tempļus Kambodžas pilsētā Siem Reap. Beidzot mūsu video komanda ir sagatavojusi mūsu piedzīvojuma video reportāžu.

Piedāvāju divas versijas. Pirmā video versija ir īsāka, koncentrētāka un labi piemērota mūsdienu steidzīgajam dzīves ritmam. Diemžēl neskatoties uz to, ka mēs izgriezām visu, ko spējām arī īsā versija ir 16 minūtes gara. Bet es domāju, ka tās būs labi pavadītas 16 minūtes. Ja vēlaties atsvaidzināt atmiņu, par notikumiem Siem Reap, zem video klipiem ir pieejamas arī saites uz rakstiem par tempļu apmeklējumu.

(Vēl es ceru, ka šo video var redzēt arī Latvijā, jo youtube man stāsta, ka autortiesību dēļ dažās valstīs šis video nav pieejams.)

Un vēl ir viena video versija, kas ieteicama tikai pacietīgiem cilvēkiem, kuri ir pagatavojuši tēju, iekārtojušies ērti pie liela ekrāna ar cepumiem azotē un ir gatavi skatīties tieši to pašu tikai 27 minūšu izpildījumā. Šis video noderēs brīžos, kad mēs paši būsim klātienē un varēsim plaši komentēt ekrānā redzamo. Šis video ir pārāk garš un es neiesaku nevienam to skatīties. Es pat teiktu, ka es aizliedzu jums to skatīties. Nemaz nerunājot, ka abus video pēc kārtas skatīties vispār ir pilnīgs neprāts, jo jums nāksies redzēt vienu un to pašu divas reizes + 11 minūtes ar dikti statiskiem kadriem. Mans darbs ir padarīts, esmu jūs brīdinājis, tāpēc nemēģiniet pēc tam sūdzēties, ka nebija interesanti.

Nobeigumā mūsu ieraksti par piedzīvojumiem Siem Reap:

 

Read full story · Comments { 7 }